Par Valsts prezidentes vizītes kontekstiem un simboliem

Gints Jegermanis, pastāvīgais pārstāvis ANO mītnē Ņujorkā, — no Ņujorkas speciāli “Latvijas Vēstnesim”

— Vispirms — kāda gaisotne valda Ņujorkā 11. septembra traģēdijas gadskārtas dienā?

— Tā ir atceres diena. Pilsētā notiek daudzi pasākumi. Gaisotne ir apcerīgi sērīga, varbūt mazliet nervoza, jo atkal atskan brīdinājumi par nopietniem drošības draudiem. ANO sākas kārtējā Ģenerālā asambleja, kas tiek ievadīta ar atceres ceremoniju. Savukārt vakarā pilsētas galva Maikls Blumbergs aicinājis uz Ģenerālo asambleju sabraukušos valstu vadītājus piedalīties pilsētas galvenajā 11. septembra piemiņas vakarā Bateriju parkā, kas atrodas dažu minūšu gājienā no vietas, kur pirms gada vēl slējās divi milzīgi stabi. Šajā ceremonijā piedalās arī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga.

— Jūs pats savu misiju Ņujorkā sākāt drīz pēc 11. septembra dramatiskajiem notikumiem. Kāda jūsu atmiņā saglabājusies pērnā rudens Ņujorka salīdzinājumā ar pilsētas pašreizējo veidolu un gaisotni?

— Ierados Ņujorkā pērn novembra sākumā. Bija neparasti silts laiks. Vispār pagājusī ziema šeit bija neraksturīgi silta, bez sniega un lietus. Novembrī šajā pilsētā visur, visās iespējamās un neiedomājamās vietās, bija redzama Amerikas Savienoto Valstu simbolika, daždažādi tika apspēlēts zaudēto torņu tēls, uz ielu stūriem varēja nopirkt tualetes papīru ar Bin Ladena portretu. Kopumā bija jūtams neseno notikumu bēdīgais iespaids. Man grūti salīdzināt šo pilsētu pirms 11. septembra notikumiem, tomēr satiktie cilvēki teica, ka mainījusies pati gaisotne. Ka tā vairs nav iepriekšējā Ņujorka.

Pirms došanās uz savu jauno darba vietu es daudz domāju arī par to, kā jūtas šīs pasaules lielpilsētas iedzīvotāji. Vēl Rīgā, mašīnā braucot, klausījos kādu no BBC raidījumiem par Ņujorku. Bija pagājis mēnesis kopš traģiskā notikuma. Radio runāja slavenais amerikāņu komiķis Vudijs Alens. Viņš teica, ka Ņujorka ir piedzīvojusi visādus satricinājumus un ka arī pēc 11. septembra paies neilgs laiks, cilvēki attapsies un pilsētā atgriezīsies tikai tai raksturīgās noskaņas.

Manuprāt, daļēji tas ir piepildījies, tomēr Ņujorkas ikdienu ietekmē jaunie ekonomiskie apstākļi un drošības pasākumi. Daudzi ir zaudējuši ne tikai savus tuviniekus, draugus vai paziņas, bet arī darbu, dzīvesvietu. Šādi pārbaudījumi allaž prasa pierašanas un piemērošanās laiku. Nedomāju, ka ar gadu var pietikt.

— Kāds jūsu skatījumā amerikāņiem psiholoģiski bijis šis aizvadītais gads kopš 11. septembra?

— Saprotams, ka bojāgājušo tuvinieki un draugi jūtas citādi nekā, teiksim, darbu zaudējušais. Daudzu dzīvē tas ir bijis liels pavērsiens.

Katrā Amerikas vietā un pilsētā droši vien ir atšķirīgas nianses uztverē un izjūtās. Man ir nācies saskarties ar pilnīgi pretējām reakcijām. Piemēram, reiz vakariņās kāda sieviete satraukti stāstīja, ka pēc 11. septembra neviens vairs nevar justies drošs, jo amerikāņu dzīve ir tik ļoti apdraudēta. Savukārt cits sarunu biedrs iebilda, sacīdams, ka šī situācija tomēr nav salīdzināma ar Drēzdenes bombardēšanu Otrajā pasaules karā, jo ikdienā amerikāņi tomēr turpina baudīt dzīvi. Domāju, ka psiholoģiski šis gads ir bijis neparasts. Amerikāņiem ir nācies saskarties ar daždažādiem ierobežojumiem lidostās un citur. Diezgan bieži pirmajos mēnešos pēc traģēdijas valsts drošības dienesti izsludināja brīdinājumus par jauniem terora draudiem. Dažādas etniskās kopienas piedzīvoja jaunus pārbaudījumus. Piemēram, ASV musulmaņi piepeši bija spiesti pārvērtēt savu vietu sabiedrībā, savas reliģijas īpatnības. Nav šaubu, ka pirmajos mēnešos amerikāņi jutās stipri savā vienotības apziņā. Vēlāk šīs izjūtas ieguva citas nokrāsas.

— Kādus praktiskus secinājumus amerikāņi izdarījuši pēc 11. septembra traģēdijas? Cik būtiski un uzskatāmi ir praktiskie drošības pasākumi?

— Drošības pasākumi sevišķi ir pamanāmi lielāku sanāksmju laikā. Piemēram, janvāra nogalē un februāra sākumā Ņujorkā notika Davosas jeb Pasaules ekonomikas forums. Visa apkaime ap foruma norises vietu un vairāki kvartāli tika slēgti. Slēgtajā zonā nonākušie varēja justies kā kara apstākļos: visapkārt bruņoti speciālo vienību kareivji un policisti. Cilvēki ķiverēs, ar automātiem, bruņuvestēs. Lai iekļūtu foruma ēkā, bija jāstāv garās drošības pārbaudes rindās. Jaunā gada priekšvakarā pilsēta ap Times Square laukumu bija norobežota un policistu piepildīta. Ikdienā biežāk dzirdama helikopteru rūkoņa. Vārdu sakot, dažādus drošības pasākumus pilsētnieki izjūt savā ikdienā. Cilvēki kļuvuši piesardzīgāki. Tomēr visumā dzīves gaita šeit joprojām ir diezgan nepiespiesta. Domāju, cilvēki Ņujorkā ir apjautuši, ka pat visstingrākie drošības pasākumi nevar pilnībā pasargāt no neprātīgu fanātiķu izlēcieniem. Es pats bieži palieku domīgs, kārtējo reizi redzēdams lidmašīnu lidojam virs Manhetenas. Pāri šai debesskrāpju salai iet vairāki lidojumu maršruti. Dažkārt liekas, ka debesīs lidmašīnu ir vairāk nekā putnu.

— Kāda, jūsuprāt, ir nozīme šai Latvijas Valsts prezidentes pašreizējai vizītei ASV — politiskā un psiholoģiskā kontekstā?

— Es gribētu uzsvērt, ka šai Valsts prezidentes vizītei ir daudz kontekstu un simbolu. Tā iekrīt Ņujorkai un Amerikai ļoti sāpīgā brīdī. Latvijai tā ir vēl viena iespēja paust savu solidaritāti, līdzjūtību un atbalstu. Nav šaubu, ka visu valstu pārstāvji ar nepacietību gaida ASV prezidenta Džordža Buša uzstāšanos ANO vispārējās debatēs 12. septembrī. Lai gan ir grūti paredzēt šīs runas saturu, tomēr no pēdējo nedēļu diskusiju konteksta var noprast, ka šī runa varētu būt nopietns pagrieziena punkts starptautisko attiecību virzībā. Tuvākajos mēnešos ir iespējami jauni starptautisko attiecību izkārtojumi un precedenti. Valsts prezidentes vizītei ir vēl vairākas dimensijas. Tiek likti pamati vai stiprināts iepriekšējās vizītēs aizsāktais, kas labvēlīga iznākuma gadījumā var dot Latvijai un mūsu reģionam jaunus pamudinājumus dabas aizsardzībā un kultūrā. Bet par to visu sīkumos varēs runāt pēc vizītes.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors