Otrdien, 10. septembrī, Ministru kabineta sēdē

Nobeigums. Sākums —

“LV” Nr.129., 11.09.2002.

Akceptēti noteikumi “Valdības komunikācijas koordinācijas padomes nolikums”, kuri nosaka, ka padome ir Ministru kabineta izveidota koleģiāla, koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir koordinēt valsts pārvaldes centrālo institūciju darbību komunikācijas jomā, pilnveidojot sabiedrības informēšanas procesu par valdības un valsts pārvaldes institūciju darbu un veicinot sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā.

Padomei ir šādi uzdevumi: koordinēt komunikācijas politikas dokumentu ieviešanu un izstrādāt priekšlikumus jaunu valdības komunikācijas politikas dokumentu un to īstenošanai nepieciešamo normatīvo aktu izstrādei; lemt par darba grupu izveidi, lai nodrošinātu sabiedrības informēšanu par atsevišķiem aktuāliem jautājumiem, sagatavot un iesniegt Ministru prezidentam priekšlikumus par attiecīgās darba grupas sastāvu, uzdevumiem, izpildes termiņiem, kā arī pārraudzīt minēto darba grupu darbību; izskatīt valsts centrālo pārvaldes institūciju sagatavotos komunikācijas struktūrvienību darba plānus un koordinēt to īstenošanu; izstrādāt un īstenot kopīgus komunikācijas plānus atsevišķos aktuālos jautājumos; sniegt priekšlikumus Ministru kabinetam valdības un sabiedrības komunikācijas uzlabošanai un sabiedrības iesaistīšanai valdības lēmumu pieņemšanas procesā; reizi gadā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā pārskatu par padomes darbību.

Noteikts, ka padomes personālsastāvu un padomes izveidoto darba grupu personālsastāvu ar rīkojumu apstiprina Ministru prezidents. Padomes locekļi ir visu ministriju, Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta, Eiropas integrācijas biroja un bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas institūts” komunikācijas struktūrvienību vadītāji vai ierēdņi (vai darbinieki), kuri attiecīgajā iestādē ir atbildīgi par komunikāciju ar sabiedrību, Valsts kancelejas direktora vietnieks politikas plānošanas un koordinācijas lietās, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītājs un viņa vietnieks — Ministru kabineta preses sekretārs. Padomes darbu vada Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītājs. Padomes vadītājs padomes sagatavotos priekšlikumus iesniedz Ministru prezidentam.

Akceptēti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 2001.gada 27.marta noteikumos Nr.150 “Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā””.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos izstrādāti sakarā ar to, ka Saeima 2002.gada 20. jūnijā ir pieņēmusi likumu “Dzīvesvietas deklarēšanas likums” un līdz ar to ir nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos, kuros minēts termins “pieraksts”.

Ministru kabineta noteikumu projekts nosaka, ka fiziskās personas reģistrējas kā nodokļu maksātāji Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē atbilstoši personas deklarētās dzīvesvietas adresei.

Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

Akceptēts rīkojums, saskaņā ar Augstskolu likuma 17.panta piekto daļu, profesors Jānis Andris Osis apstiprināts par Latvijas Mākslas akadēmijas rektoru.

Akceptēts rīkojums, saskaņā ar Augstskolu likuma 17.panta piekto daļu, habilitētā filoloģijas doktore profesore Zaiga Ikere apstiprināta par Daugavpils universitātes rektori.

Akceptēts rīkojums “Par maksātnespējīgo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbinieku prasījumu apmierināšanu”, saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 16.jūlija noteikumu Nr.310 “Maksātnespējīgo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtība” 8.punktu atļaut Privatizācijas aģentūrai no valsts īpašuma objektu privatizācijā gūtajiem ienākumiem piešķirt naudas līdzekļus 773 881,96 latus maksātnespējīgo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām””.

Grozījumi nepieciešami, lai nodrošinātu likuma “Par akciju sabiedrībām” un likuma (šobrīd likumprojekta) “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” savstarpēju saskaņotību.

Likumprojekts paredz: svītrot 49.panta ceturto daļu, jo akcionāru sapulces funkciju veicēju noteiks likums “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”; precizēt 65.panta ceturto daļu, nosakot, ka likumā “Par akciju sabiedrībām” paredzētais gadījums, kad akciju sabiedrības padomi var neveidot, nav attiecināms uz valsts un pašvaldību akciju sabiedrībām.

Akceptēti divi rīkojumi “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kuros iekļauti 487 pilsonības pretendenti, t.sk. 70 viņu nepilngadīgie bērni.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā bēgļi var izvēlēties dzīvesvietu Latvijas Republikā”.

Noteikts, ka bēglis var izvēlēties dzīvesvietu Latvijas Republikā atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izveidotam sarakstam. Sarakstā ir iekļauta informācija par pašvaldībām un valstij piederošajām brīvajām dzīvojamām telpām, kā arī sabiedrisko un reliģisko organizāciju piedāvātajām dzīvojamām platībām, kuras varētu piedāvāt bēglim.

Pašvaldības un Valsts nekustamā īpašuma aģentūra katru gadu janvārī un jūlijā iekšlietu ministram rakstiski sniedz informāciju par tām piederošajām brīvajām dzīvojamām telpām, norādot dzīvojamās telpas atrašanās vietu, platību, labiekārtotības pakāpi, īres un komunālo maksājumu apmēru mēnesī, kā arī par brīvajām vietām internātskolās un pansionātos. Par pašvaldībām piederošajām brīvajām dzīvojamām telpām šo noteikumu izpratnē uzskatāmas tādas telpas, kuras nav nepieciešamas likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteiktās palīdzības īstenošanai.

Sabiedriskās un reliģiskās organizācijas var piedāvāt bēglim dzīvojamo platību, iesniedzot pārvaldei šajos noteikumos minēto informāciju.

Noteikts, ka triju darbdienu laikā pēc bēgļa statusa piešķiršanas pārvalde iepazīstina bēgli ar sarakstu. Desmit dienu laikā pēc iepazīšanās ar sarakstu bēglis izvēlas dzīvesvietu un ar parakstu apliecina, ka viņš piekrīt dzīvot attiecīgajā dzīvesvietā vai, norādot pamatotu iemeslu, rakstiski apliecina, ka nevēlas izmantot sarakstā minēto dzīvojamo platību. Ja bēglis izvēlas dzīvesvietu, kura nav norādīta sarakstā, viņam nepieciešama pārvaldes rakstiska piekrišana.

Īres maksājumus vai maksājumus par uzturēšanos internātskolā vai pansionātā pārvalde sedz no bēglim piešķirtā pabalsta pēc rēķina par attiecīgo pakalpojumu sniegšanu saņemšanas.

Pārvalde var atļaut bēglim uz laiku uzturēties patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, bet ne ilgāk kā trīs mēnešus pēc bēgļa statusa piešķiršanas. Pārvalde noslēdz ar bēgli līgumu par viņa uzturēšanos patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā.

Akceptēti “Noteikumi par pabalstu bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss”, kuri nosaka kārtību, kādā bēglim piešķir un izmaksā pabalstu, kas sedz uzturēšanās izmaksas un valsts valodas apguvei nepieciešamās izmaksas, un kārtību, kādā personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, piešķir un izmaksā pabalstu, kas sedz uzturēšanās izmaksas, kā arī minēto pabalstu apmēru.

Pabalsta veidi un apmērs: personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, un bēglim neatkarīgi no vecuma izmaksā pabalstu, kas sedz uzturēšanās izmaksas Latvijas Republikā. Pabalstu nosaka valsts noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā; bēglim no septiņu gadu vecuma piešķir pabalstu latviešu valodas apguvei. Pabalstu nosaka apmērā, kas sedz latviešu valodas mācību faktiskās izmaksas, bet ne vairāk kā 35 latus mēnesī.

Lai saņemtu pabalstu, persona Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē uzrāda personu apliecinošu dokumentu, lēmumu par bēgļa statusa vai alternatīvā statusa piešķiršanu un iesniedz šādus dokumentus: lai saņemtu uzturēšanās pabalstu — iesniegumu; iztikas līdzekļu deklarāciju; apliecinājumu, ka personai ir atvērts konts kādā no Latvijas kredītiestādēm; lai saņemtu pabalstu latviešu valodas apguvei, — iesniegumu.

Personas pienākums ir piecu darbdienu laikā informēt pārvaldi par izmaiņām personas iztikas līdzekļu deklarācijā norādītajās ziņās.

Pārvalde lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt pabalstu (ja personai ir cits iztikas avots, kas sedz uzturēšanās izmaksas) pieņem mēneša laikā pēc šajos noteikumos minēto dokumentu saņemšanas.

Noteikts, ka uzturēšanās pabalstu pārvalde reizi mēnesī pārskaita uz personas iesniegumā norādīto kredītiestādes kontu. Uzturēšanās pabalstu bērnam vecumā līdz 16 gadiem pārskaita vienam no viņa vecākiem.

Daļu no uzturēšanās pabalsta pārvalde pārskaita iestādei, uzņēmumam vai organizācijai, kas nodrošina personu ar dzīvojamo telpu vai sniedz viņam komunālos pakalpojumus.

Pārvalde pārtrauc izmaksāt uzturēšanās pabalstu, ja persona: ir mirusi vai atzīta par mirušu ar tiesas spriedumu; noslēdz darba līgumu uz nenoteiktu laiku vai darba līgumu uz laiku, kas ilgāks par diviem mēnešiem, uzsāk komercdarbību vai gūst citus ienākumus, kas nav mazāki par valsts noteikto minimālo mēnešalgu; par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu notiesāta ar brīvības atņemšanu un atrodas ieslodzījumā; iztikas līdzekļu deklarācijā norādījusi nepatiesas ziņas; zaudējusi bēgļa vai alternatīvo statusu.

Pabalstu latviešu valodas apguvei pārvalde, pamatojoties uz saņemto rēķinu par pakalpojuma sniegšanu, pārskaita tās iestādes vai organizācijas kontā, kurā bēglis apgūst latviešu valodu.

Pabalstu latviešu valodas apguvei pārtrauc izmaksāt, ja bēglis:

apguvis valsts valodu pirmajā valsts valodas prasmes līmenī un saņēmis to apliecinošu dokumentu;

neattaisnotu iemeslu dēļ nav apmeklējis vismaz pusi nodarbību, par kurām pārvalde pārskaitījusi pabalstu;

zaudējis bēgļa statusu;

miris vai atzīts par mirušu ar tiesas spriedumu.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā Latvijas Republikā notiek bēgļa ģimenes atkalapvienošana, kā arī tās personas ģimenes atkalapvienošana, kurai piešķirts alternatīvais statuss”, kuri nosaka kārtību, kādā notiek bēgļa ģimenes atkalapvienošana, un kārtību, kādā tiek iesniegts un izskatīts tās personas lūgums par ģimenes atkalapvienošanu, kurai piešķirts alternatīvais statuss, kā arī izsniegtas uzturēšanās atļaujas ģimenes locekļiem.

Lai veicinātu bēgļa ģimenes atkalapvienošanos un tās personas ģimenes atkalapvienošanos, kurai piešķirts alternatīvais statuss, attiecīgās ģimenes locekļiem izsniedz uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā atbilstoši normatīvajiem aktiem, ja šajos noteikumos nav paredzēta cita kārtība. Ģimene var atkalapvienoties, ja tā ir izveidota pirms personas ierašanās Latvijas Republikā un persona par to ir informējusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Bēgļu lietu departamentu pirms lēmuma pieņemšanas par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.

Lai ģimene varētu apvienoties, bēglis iesniedz departamentā rakstisku iesniegumu par ģimenes atkalapvienošanu. Iesniegumā norāda ziņas par laulāto, nepilngadīgajiem neprecētajiem bērniem, kā arī pilngadīgajiem apgādībā esošajiem bērniem invalīdiem un noformē normatīvajos aktos noteikto izsaukumu uzturēšanās atļaujas saņemšanai. Bēglis departamentā iesniedz personu apliecinoša dokumenta (bēgļa ceļošanas dokumenta) kopiju, uzrādot oriģinālu; laulības apliecības vai cita attiecīgajā valstī laulības faktu apstiprinoša dokumenta kopiju; laulātā un bērnu ceļošanas dokumentu kopijas; bērnu dzimšanas apliecību kopijas; dokumentu, kas apliecina ziņas par dzīvesvietu Latvijas Republikā; izsaukumu, kurā norādīti visi ģimenes locekļi, kas vēlas atkalapvienoties ar ģimeni.

Bēgļa ģimenes locekļi Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā iesniedz normatīvajos aktos noteikto iesniegumu uzturēšanās atļaujas saņemšanai; izsaukumu, kurā norādīti visi ģimenes locekļi, kas vēlas atkalapvienoties ar ģimeni; ceļošanas dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu; laulības apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu; bērnu dzimšanas apliecību kopijas, uzrādot oriģinālus; katra ģimenes locekļa divas fotogrāfijas (35 x 45 mm, attēlā personas sejai jābūt atsegtai, bez galvassegas). Šajos noteikumos minētajiem dokumentiem, ja tie izsniegti ārvalstīs, jābūt tiesību aktos noteiktajā kārtībā legalizētiem vai apliecinātiem, lai tiem būtu juridisks spēks Latvijas Republikā, izņemot gadījumus, ja dokumenti izsniegti ārvalstīs, ar kurām Latvijas Republikai saskaņā ar tai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem noteikta cita dokumentu spēkā esības kārtība. Ja attiecīgie dokumenti sastādīti svešvalodā, izņemot angļu, franču, krievu un vācu valodu, tiem pievieno notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā.

Noteikts, ja persona nevar iesniegt kādu no šajos noteikumos minētajiem dokumentiem un norāda pamatotu iemeslu, departaments iesniegumu par ģimenes atkalapvienošanu var izskatīt bez attiecīgā dokumenta.

Persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss un izsniegta termiņuzturēšanās atļauja un kura Latvijas Republikā ir uzturējusies likumīgi nepārtraukti trīs gadus pēc kārtas, departamentā iesniedz rakstisku lūgumu par ģimenes atkalapvienošanu un noformē izsaukumu. Papildus šajos noteikumos minētajam lūgumam persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, departamentā iesniedz personu apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu; laulības apliecības kopiju; laulātā un bērnu ceļošanas dokumentu kopijas; bērnu dzimšanas apliecību kopijas; dokumentu, kas apliecina ziņas par dzīvesvietu Latvijas Republikā; izsaukumu, kurā norādīti visi ģimenes locekļi, kas vēlas atkalapvienoties ar ģimeni.

Tās personas ģimenes locekļi, kurai piešķirts alternatīvais statuss, Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā iesniedz ceļošanas dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu; iesniegumu uzturēšanās atļaujas saņemšanai; izsaukumu, kurā norādīti visi ģimenes locekļi, kas vēlas atkalapvienoties ar ģimeni; laulības apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu; bērnu dzimšanas apliecību kopijas, uzrādot oriģinālus; katras personas divas fotogrāfijas (35 x 45 mm, attēlā personas sejai jābūt atsegtai, bez galvassegas). Šajos noteikumos minētajiem dokumentiem, ja tie izsniegti ārvalstīs, jābūt tiesību aktos noteiktajā kārtībā legalizētiem vai apliecinātiem, lai tiem būtu juridisks spēks Latvijas Republikā, izņemot gadījumus, ja dokumenti izsniegti ārvalstīs, ar kurām Latvijas Republikai saskaņā ar tai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem noteikta cita dokumentu spēkā esības kārtība. Ja attiecīgie dokumenti sastādīti svešvalodā, izņemot angļu, franču, krievu un vācu valodu, tiem pievieno notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā.

Noteikts, ja persona nevar iesniegt kādu no šajos noteikumos minētajiem dokumentiem un norāda pamatotu iemeslu, departaments iesniegumu par ģimenes atkalapvienošanu var izskatīt bez attiecīgā dokumenta.

Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība šajos noteikumos minētos dokumentus nosūta departamentam. Departaments izskata dokumentus, salīdzina ar tā rīcībā esošo informāciju un, ja nepieciešams, pieprasa precizējošas ziņas no Latvijas valsts un pašvaldību iestādēm, no ārvalstīm vai personas, kura dokumentus iesniegusi.

Departaments triju mēnešu laikā pēc visu dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai atteikumu to izsniegt un nosūta lēmumu Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai. Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība, pamatojoties uz departamenta lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu bēgļa ģimenes locekļiem, izsniedz viņiem imigrācijas vīzu ieceļošanai Latvijas Republikā. Pēc ierašanās Latvijas Republikā departaments izsniedz attiecīgajām personām pastāvīgās uzturēšanās atļauju, kas reģistrējama kārtībā, kāda noteikta bēglim. Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība, pamatojoties uz departamenta lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu tās personas ģimenes locekļiem, kurai piešķirts alternatīvais statuss, izsniedz imigrācijas vīzu ieceļošanai Latvijas Republikā. Pēc ierašanās Latvijas Republikā departaments izsniedz minētās personas ģimenes locekļiem uzturēšanās atļauju uz laiku, kas sakrīt ar termiņuzturēšanās laiku, kāds noteikts personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss.

Ja pieņemts lēmums par atteikumu izsniegt uzturēšanās atļauju bēgļa ģimenes locekļiem vai tās personas ģimenes locekļiem, kurai piešķirts alternatīvais statuss, departaments par to rakstiski informē bēgli vai minēto personu. Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība informē attiecīgo personu ģimenes locekļus par departamenta lēmumu.

Akceptēti “Noteikumi par sprādzienbīstamiem, ugunsbīstamiem un īpaši svarīgiem objektiem, kuros izveidojami ugunsdrošības dienesti (ugunsdzēsības un glābšanas komandas)”, kuri nosaka kritērijus, pēc kādiem objekts atzīstams par sprādzienbīstamu, ugunsbīstamu vai īpaši svarīgu, kurā izveidojams ugunsdrošības dienests (ugunsdzēsības un glābšanas komanda), kā arī šo objektu sarakstu.

Par sprādzienbīstamiem, ugunsbīstamiem vai īpaši svarīgiem objektiem atzīstami objekti, kuros atrodas sprādzienbīstamas un ugunsbīstamas ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti tādā daudzumā, kas pārsniedz šajos noteikumos noteikto lielāko kvalificējošo daudzumu; dzelzceļa stacijas un dzelzceļa infrastruktūras objekti, kuros tiek pārvadātas bīstamas kravas un kuru teritorijā ugunsbīstamo vielu daudzums vienlaikus pārsniedz šajos noteikumos noteikto mazāko kvalificējošo daudzumu. Ja minētajos objektos ir apgrūtināta ugunsdzēsības automobiļu piekļūšana, attiecīgās ugunsdzēsības un glābšanas komandas rīcībā jābūt ugunsdzēsības vilcienam.

Ugunsbīstamo vielu kvalificējošo daudzumu objektā, kurā atrodas vairāku veidu ugunsbīstamās vielas, kuras minētas šajos noteikumos, nosaka, summējot to ugunsbīstamo vielu daudzumu, kuras objektā uzglabā ilgāk par divām dienām gadā ar nosacījumu, ka tonna ugunsbīstamo vielu ir ekvivalenta divām tonnām ugunsbīstamo vielu vai diviem kubikmetriem ugunsbīstamo vielu.

Objekti, kas saskaņā ar šiem noteikumiem ir atzīti par sprādzienbīstamiem, ugunsbīstamiem vai īpaši svarīgiem, iekļaujami to objektu sarakstā, kuros izveidojami ugunsdrošības dienesti (ugunsdzēsības un glābšanas komandas). Rīgā: naftas termināls — Ezera ielā 22; naftas bāze un noliktavas — Tvaika ielā 7a; Rīgas dzelzceļa stacija “Šķirotava” — Krustpils ielā 81b; Rīgas rajonā: TEC–2 ražotne (termoelektrostacija) — Acone, Salaspils pilsēta ar lauku teritoriju; Olaines naftas bāze — Rīgas–Jelgavas šosejas 16.km, Olaines pagasts; Inčukalna pazemes gāzes krātuve — Ragana, Krimuldas pagasts; Daugavpils un Daugavpils rajons: Daugavpils dzelzceļa stacija — A.Pumpura ielā 138; līnijas ražošanas dispečeru stacija (LRDS) “Ilūkste” (naftas bāze) — Ilūkstē; Jelgava: Jelgavas dzelzceļa stacija — Stacijas ielā 1a; Liepāja: Liepājas dzelzceļa stacija — Emīlijas ielā 1; Rēzekne: dzelzceļa stacija “Rēzekne I” — Lokomotīvju ielā 11; Saldus rajons: naftas bāze — p/n “Druva”, Torņi, Saldus pagasts; Ventspils: ķīmisko vielu, ķīmisko produktu un naftas produktu termināls — Dzintaru ielā 66; naftas produktu termināls — Dzintaru ielā 90; naftas produktu termināls — Talsu ielā 75; Ventspils dzelzceļa stacija — Dzelzceļnieku ielā 1. Noteikts, ka minētajās dzelzceļa stacijās jābūt ugunsdzēsības vilcienam.

Akceptēts rīkojums “Par Pārtikas un veterinārā dienesta Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centra Labības un tās pārstrādes produktu laboratorijas pilnvarojumu”.

Saskaņā ar likuma “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi” 3.1 panta pirmās daļas 3.punktu, nolemts pilnvarot Pārtikas un veterinārā dienesta Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centra Labības un tās pārstrādes produktu laboratoriju veikt references laboratorijas funkcijas Nacionālā akreditācijas biroja izsniegtajā akreditācijas apliecībā (LATAK reģistrācijas Nr.LATAK–T–058–07–96–A) norādītajā jomā — labības un tās pārstrādes produktu mehāniskajā, ķīmiskajā un fizikāli ķīmiskajā testēšanā.

Akceptēts rīkojums “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 22.aprīļa noteikumu Nr.116 “Ministru kabineta Atzinības raksta nolikums” 5.punktu pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums un piešķirti Ministru kabineta Atzinības raksti: SIA “Latvijas Neredzīgo biedrība Cēsu mācību un ražošanas uzņēmums” ģenerāldirektoram Egonam Zariņam par ieguldījumu uzņēmuma attīstībā un redzes invalīdu integrācijas sabiedrībā nodrošināšanā; Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktoram Tālim Straumem par ieguldījumu autoceļu un autotransporta nozaru attīstībā; Rīgas Valsts tehnikuma direktoram Dainim Markum par ieguldījumu profesionālās izglītības sistēmas pilnveidošanā; Rīgas Ukraiņu vidusskolas direktorei Lidijai Kravčenko par nozīmīgu ieguldījumu mazākumtautību izglītībā, Rīgas Ukraiņu vidusskolas izveidē un tās darbības nodrošināšanā; Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktoram Romanam Alijevam par radošu un aktīvu darbu mazākumtautību izglītībā; Rīgas I.Kozakēvičas Poļu vidusskolas direktorei Marijai Fominai par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas poļu mazākumtautību skolu tīkla izveidē un attīstībā; Rīgas 13. vidusskolas direktorei Ludmilai Krutikovai par radošu un aktīvu darbu mazākumtautību izglītībā; Latviešu valodas apguves valsts programmas vadības vienības direktorei Aijai Priedītei par radošu un aktīvu darbu Latviešu valodas apguves valsts programmas darbības nodrošināšanā.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu E.Zariņam pasniedz labklājības ministrs Viktors Jaksons, T.Straumem — satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs, bet D.Markum, L.Kravčenko, R.Alijevam, M.Fominai, L.Krutikovai un A.Priedītei — izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Grozījumi paredz noteikt sūtījumu un pienesumu saņemšanas nosacījumus ieslodzījuma vietās, precizēti notiesāto nodarbinātības nosacījumi, kā arī noteikti personas, kurai tiesa neizciesto sodu — piespiedu darbu vai naudas sodu — aizstāj ar arestu, turēšanas apstākļi.

47.panta trešā daļa tiek izteikta šādā redakcijā: “Ieslodzījuma vietās sūtījumos un pienesumos ir atļauts saņemt tikai nepārtikas preces. Kārtību, kādā paku sūtījumus vai pienesumus pieņem un izsniedz, kā arī to priekšmetu sarakstu, kurus atļauts saņemt ar sūtījumiem un pienesumiem, reglamentē Ministru kabineta noteikumi.”

Papildināts 51.pants ar jaunu daļu, kura nosaka, ka ieslodzījuma vietās notiesātos iesaista darbā bez darba līguma noslēgšanas, katru notiesāto norīko darbā ar ieslodzījuma vietas priekšnieka rīkojumu.

Papildināti Pārejas noteikumi ar 2.punktu, kurš nosaka, ka līdz 2003.gada 31.martam apstākļus, kādos tiek turēta persona, kurai tiesa neizciesto sodu — piespiedu darbu vai naudas sodu — aizstāj ar arestu, pielīdzina notiesāto, kas izcieš sodu daļēji slēgtā cietumā izciešanas režīma zemākajā pakāpē, turēšanas apstākļiem.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments