Kad prasības izpildītas, bet mediķi vēl netic

Vakar, 11.septembrī, labklājības ministrs Viktors Jaksons parakstīja Pirmsstreika izlīgšanas komisijas protokolus ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētāja vietnieci Iju Rudzīti un Latvijas Ārstniecības un aprūpes darbinieku arodsavienības (LĀADA) priekšsēdētāju Dainu Brūveli, kurā abas minētās arodbiedrības atzīst, ka Labklājības ministrija ir izpildījusi streikotāju izvirzītās prasības, kuras bija formulētas Ministru kabineta (MK) rīkojuma 3. punktā “Par streika prasību izpildi”.

Labklājības ministrija ir panākusi, ka ar 2002.gada 26.jūlija MK rīkojumu Nr. 401 veselības aprūpe ir noteikta par prioritāru nozari valstī, tāpat ir noteikts, ka vidējā termiņā veselības aprūpei paredzētais budžets atbildīs Eiropas Savienības rādītājiem — 6 līdz 7 procentiem no iekšzemes kopprodukta.

Labklājības ministrija ir izdevusi arī rīkojumu, kas paredz jau no šā gada 1. oktobra no Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras (VOVAA) rezerves fonda medicīnas darbinieku algu paaugstināšanai novirzīt kopumā 1 950 570 latus. Tāpat Labklājības ministrija ir iesniegusi Finansu ministrijā priekšlikumus grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2002.gadam”, kur medicīnas darbinieku atalgojuma palielināšanai 2002.gadā ir paredzēti 1,7 miljoni latu.

Labklājības ministrija ir sagatavojusi arī budžeta pieprasījumu vidējā termiņa prioritāšu īstenošanai no 2003. līdz 2007.gadam un iesniegusi to Finansu ministrijai jau 2002.gada 19.martā. Lai veselības aizsardzības sistēmā strādājošajiem medicīnas darbiniekiem nodrošinātu vidējo mēneša darba algu 140,9 latus, 2003.gadam kopumā pieprasīti papildu 25,7 miljoni latu.

Labklājības ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi valdībā arī grozījumu projektu veselības aprūpes finansēšanas noteikumos, kur ir noteikts algas apjoms medicīnas darbiniekiem, noteikta pakalpojuma cenas veidošanas formula un ir iestrādāta norma, kas paredz nodrošināt medicīnas darbinieku darba samaksai plānotās finansējuma daļas izmantošanu tikai paredzētajiem mērķiem.

Labklājības ministrija ir iesniegusi valdībā Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka pakalpojumu cenas, kurā ir iekļauta arī mediķu darba samaksas daļa, veidošanas formulu un metodiku. Labklājības ministrija ir sagatavojusi MK noteikumu projektu „Noteikumi par medicīnas un sociālās aprūpes darbinieku normālo saīsināto darba laiku”, kurš tiks iesniegts valdībā paredzētajā laikā.

Tādējādi Labklājības ministrija no savas puses ir nodrošinājusi streikotāju prasību izpildi un līdz ar to apsveic LĀADA lēmumu nestreikot un nepiedalīties ielu gājienā 18. septembrī, vienlaikus paužot neizpratni par LVSADA Ārkārtas padomes vakardienas sēdes lēmumu 18. septembrī tomēr streikot.

Labklājības ministrija augstu vērtē LĀADA konstruktīvo pozīciju streika izlīgšanas sarunās, kā arī arodsavienības izteiktos priekšlikumus ministrijas un arodbiedrības sadarbības pilnveidošanai. Labklājības ministrija ar izpratni izturas pret LĀADA lēmumu par iespējamā streika pārcelšanu uz novembri. LM arī saprot mediķu arodorganizāciju bažas par streikotāju prasību reālu izpildi, jo Finansu ministrija līdz šim nav skaidri formulējusi savu nostāju attiecībā uz streikotāju prasībām.

Tomēr LM šādā situācijā neuzskata streiku par konstruktīva dialoga elementu. Ministrija aicina LVSADA izvērtēt savu lēmumu, iespējams, iepriekš konsultējoties ar savu arodorganizāciju nodaļām visā Latvijā.

“Streiks kā legāla protesta forma ir atbalstāms, ja tā rezultātā puses spēj par kaut ko vienoties, savukārt tas diez vai ir pieļaujams, ja streikotāji vēlas vienkārši demonstrēt sevi, rīkojot izrādīšanās pasākumus kā gājienus un koncertus, it sevišķi pirmsvēlēšanu periodā,” norāda labklājības ministrs Viktors Jaksons.

LM Sabiedrisko attiecību daļa