Ministru kabineta noteikumi Nr.417

Rīgā 2002.gada 10.septembrī (prot. Nr. 38, 23.§)

Noteikumi par pabalstu bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss

Izdoti saskaņā ar Patvēruma likuma 28. un 39.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā bēglim piešķir un izmaksā pabalstu, kas sedz uzturēšanās izmaksas un valsts valodas apguvei nepieciešamās izmaksas, un kārtību, kādā personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, piešķir un izmaksā pabalstu, kas sedz uzturēšanās izmaksas, kā arī minēto pabalstu apmēru.

2. Pabalsta veidi un apmērs:

2.1. personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, un bēglim (turpmāk — persona) neatkarīgi no vecuma izmaksā pabalstu, kas sedz uzturēšanās izmaksas Latvijas Republikā (turpmāk — uzturēšanās pabalsts). Pabalstu nosaka valsts noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā;

2.2. bēglim no septiņu gadu vecuma piešķir pabalstu latviešu valodas apguvei. Pabalstu nosaka apmērā, kas sedz latviešu valodas mācību faktiskās izmaksas, bet ne vairāk kā 35 latus mēnesī. 

II. Pabalsta piešķiršanas kārtība

3. Lai saņemtu pabalstu, persona Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (turpmāk — pārvalde) uzrāda personu apliecinošu dokumentu, lēmumu par bēgļa statusa vai alternatīvā statusa piešķiršanu un iesniedz šādus dokumentus:

3.1. lai saņemtu uzturēšanās pabalstu:

3.1.1. iesniegumu;

3.1.2. iztikas līdzekļu deklarāciju (pielikums);

3.1.3. apliecinājumu, ka personai ir atvērts konts kādā no Latvijas kredītiestādēm;

3.2. lai saņemtu pabalstu latviešu valodas apguvei, — iesniegumu.

4. Personas pienākums ir piecu darbdienu laikā informēt pārvaldi par izmaiņām personas iztikas līdzekļu deklarācijā norādītajās ziņās.

5. Pārvalde lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt pabalstu (ja personai ir cits iztikas avots, kas sedz uzturēšanās izmaksas) pieņem mēneša laikā pēc šo noteikumu 3.punktā minēto dokumentu saņemšanas. 

III. Pabalsta izmaksāšanas kārtība

6. Uzturēšanās pabalstu pārvalde reizi mēnesī pārskaita uz personas iesniegumā norādīto kredītiestādes kontu.

7. Uzturēšanās pabalstu bērnam vecumā līdz 16 gadiem pārskaita vienam no viņa vecākiem.

8. Daļu no uzturēšanās pabalsta pārvalde pārskaita iestādei, uzņēmumam vai organizācijai, kas nodrošina personu ar dzīvojamo telpu vai sniedz viņam komunālos pakalpojumus.

9. Pārvalde pārtrauc izmaksāt uzturēšanās pabalstu, ja persona:

9.1. ir mirusi vai atzīta par mirušu ar tiesas spriedumu;

9.2. noslēdz darba līgumu uz nenoteiktu laiku vai darba līgumu uz laiku, kas ilgāks par diviem mēnešiem, uzsāk komercdarbību vai gūst citus ienākumus, kas nav mazāki par valsts noteikto minimālo mēnešalgu;

9.3. par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu notiesāta ar brīvības atņemšanu un atrodas ieslodzījumā;

9.4. iztikas līdzekļu deklarācijā norādījusi nepatiesas ziņas;

9.5. zaudējusi bēgļa vai alternatīvo statusu.

10. Ja konstatēta šo noteikumu 9.2. vai 9.4.apakšpunktā minēto nosacījumu iestāšanās, persona pārvaldes kontā iemaksā nepamatoti saņemto pabalstu.

11. Tieslietu ministrija rakstiski informē pārvaldi par šo noteikumu 9.3.apakšpunktā minētā nosacījuma iestāšanos.

12. Pabalstu latviešu valodas apguvei pārvalde, pamatojoties uz saņemto rēķinu par pakalpojuma sniegšanu, pārskaita tās iestādes vai organizācijas kontā, kurā bēglis apgūst latviešu valodu.

13. Pabalstu latviešu valodas apguvei pārtrauc izmaksāt, ja bēglis:

13.1. apguvis valsts valodu pirmajā valsts valodas prasmes līmenī un saņēmis to apliecinošu dokumentu;

13.2. neattaisnotu iemeslu dēļ nav apmeklējis vismaz pusi nodarbību, par kurām pārvalde pārskaitījusi pabalstu;

13.3. zaudējis bēgļa statusu;

13.4. miris vai atzīts par mirušu ar tiesas spriedumu.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Iekšlietu ministra vietā —
aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis