Ministru kabineta rīkojums Nr.495

Rīgā 2002.gada 11.septembrī (prot. Nr.36, 30.§)

Par kontaktiestādes noteikšanu sadarbībai ar OLAF — Eiropas krāpšanas apkarošanas biroju

1. Apstiprināt informatīvo ziņojumu “Par kontaktiestādes noteikšanu sadarbībai ar OLAF — Eiropas krāpšanas apkarošanas biroju”.

2. Noteikt, ka kontaktiestāde sadarbībai ar OLAF — Eiropas krāpšanas apkarošanas biroju — ir Finansu ministrija.

3. Finansu ministram izveidot darba grupu, lai sagatavotu informatīvo ziņojumu par informācijas aprites modeli sadarbībai ar OLAF — Eiropas krāpšanas apkarošanas biroju (turpmāk — ziņojums). Darba grupas sastāvā iekļaut Finansu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas pārstāvjus, kā arī uzaicināt piedalīties Ģenerālprokuratūras pārstāvi. Darba grupai sagatavot ziņojumu un finansu ministram līdz 2002.gada 1.novembrim iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Finansu ministrs G.Bērziņš

Apstiprināts
ar Ministru kabineta
2002.gada 11.septembra
rīkojumu Nr.495

Informatīvais ziņojums “Par kontaktiestādes noteikšanu sadarbībai ar OLAF — Eiropas krāpšanas apkarošanas biroju”

1. Ievads

Šobrīd viens no priekšnosacījumiem virzībai ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā ir veiksmīga iestāšanās sarunu noslēgšana. Viens no ES iestāšanās sarunu 28.pozīcijas “Finansu kontrole” slēgšanas priekšnosacījumiem bija kontaktpunkta izveide Latvijā sadarbībai ar OLAF — Eiropas krāpšanas apkarošanas biroju (turpmāk OLAF) un šis jautājums ir iekļauts arī Eiropas Komisijas progresa ziņojumā konstatēto trūkumu novēršanai ietvertajos uzdevumos.

Kopienas finansu interešu aizsardzība ietver:

— krāpšanas gadījumu atklāšanu un novēršanu muitas jomā;

— krāpšanas gadījumu atklāšanu un novēršanu nodokļu aprēķināšanā un maksāšanā;

— cīņu ar korupciju

— jebkurus citus gadījumus, kuri ietekmē Kopienas finansu intereses.

Ņemot vērā to, ka viens no galvenajiem OLAF uzdevumiem ir Eiropas Kopienas finansu interešu aizsardzība, līdz ar pirmsstrukturālo līdzekļu ISPA un SAPARD ieplūšanu Latvijā, kā arī Latvijai saņemot atbalstu PHARE programmas ietvaros ir nepieciešams nodrošināt efektīvu informācijas apriti ar OLAF gadījumos, ja konstatēti pārkāpumi vai neatbilstības. 

2. OLAF — Eiropas krāpšanas apkarošanas biroja galvenie uzdevumi

Eiropas Komisija lēmumu par OLAF izveidi pieņēma 1999.gada 28.aprīlī.

Lai nodrošinātu Kopienas finansu interešu aizsardzību, kā arī cīņai ar starptautiski organizētu noziedzību, krāpšanu un citām nelikumībām tika pieņemti šādi likumdošanas akti:

— EK lēmums par OLAF izveidi pieņemts 1999.gada 28.aprīlī 1999/352EC;

— EK regula 1074/1999 Par izmeklēšanu, ko veic Eiropas krāpšanas apkarošanas birojs OLAF;

— EK lēmumi 394/1999 un 396/1999 par OLAF tiesībām veikt izmeklēšanas institūcijās

OLAF birojam ir piešķirts īpašs neatkarības statuss krāpšanas izmeklēšanas funkciju veikšanai. OLAF biroja galvenie uzdevumi ietver šādus pasākumus Eiropas Kopienas finansu interešu aizsardzībai :

— administratīvu izmeklēšanu veikšana, lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Eiropas Kopienas finansu intereses;

— pilnvaru īstenošana, kas ar regulu Nr.2185/96 uzticētas Komisijai, lai veiktu pēkšņas inspekcijas un pārbaudes dalībvalstīs un saskaņā ar spēkā esošiem sadarbības līgumiem trešās valstīs;

— iekšējas krāpšanas gadījumu izmeklēšanas veikšana iestādēs, birojos, organizācijās un aģentūrās;

— pasākumu īstenošana, kas ietver krāpšanas gadījumu novēršanu, atklāšanu, kontroli, pārbaudi un sadarbību ar dalībvalstīm un kandidātvalstīm.

Lai nodrošinātu OLAF ģenerāldirektora neatkarību, lēmumu par viņa iecelšanu amatā pieņem Eiropas Komisija saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Eiropas Padomes un Uzraudzības komitejas viedokli. OLAF izmeklēšanas funkciju izpildi regulāri kontrolē Uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pieci neatkarīgi, augsti kvalificēti eksperti. Lai īstenotu savas funkcijas, OLAF sadarbojas ar citu valstu izmeklēšanas un administratīvajām institūcijām, policiju, kā arī citām iestādēm. Krāpšanas un citu pārkāpumu gadījumi vienmēr tiek atklāti ciešā sadarbībā ar OLAF un nacionālajām izmeklēšanas struktūrām — īpaši tas attiecas uz dalībvalstīm tradicionālo pašu resursu — Eiropas Komisijas budžeta ieņēmumu jomā. Sektoros, kur iespēja gūt nelikumīgu peļņu ir pietiekoši liela sadarbībā ar dalībvalstīm tiek veidotas darba grupas, kuras specializējas noteiktu produktu jomā (cigaretes, alkohols, olīveļļa). 

3. OLAF ģenerāldirektora vizīte Latvijā

Šī gada 6. un 7.maijā Rīgā notika OLAF biroja vadītāja H.F.Brunera kunga un biroja darbinieku vizīte. Vizītes mērķis bija sniegt plašāku informāciju par OLAF darbību, kā arī identificēt tās institūcijas, kuras varētu būt OLAF sadarbības partneri Latvijā.

6.maijā tika organizēts seminārs par OLAF darbības pamatprincipiem, to sadarbību ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu Eiropas Kopienas finansu interešu aizsardzību, kā arī cīņai ar starptautiski organizētu noziedzību, krāpšanu un citām nelikumībām. Seminārā piedalījās pārstāvji no Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts policijas, Ģenerālprokuratūras, Valsts kontroles, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Finansu ministrijas, Iepirkumu uzraudzības biroja, kā arī citu institūciju pārstāvji.

7.maijā OLAF delegācija tikās ar Finansu ministru G.Bērziņu, Ekonomikas policijas priekšnieku V.Briedi, Kriminālpolicijas priekšnieku V.Pumpuru, Valsts kontrolieri R.Černaju, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru A.Sončiku, Ģenerālprokuroru J.Maizīti, Noziedzības un korupcijas novēršanas sekretariāta vadītāju R.Kalniņu un Finansu ministrijas Valsts sekretāres vietnieci — Nacionālo atbildīgo amatpersonu I.Sudrabu.

Pēc tikšanās biroja vadītājs atzīmēja, ka Latvijā ir izstrādāta likumdošana krāpšanas apkarošanas jomā, tomēr ir nepieciešamas turpmākas vizītes, lai pārliecinātos, ka šīs likumdošanas normas tiek ieviestas un efektīvi strādā.

Tika atzīmēts, ka Latvijā ir vairākas institūcijas, kuras varētu būt OLAF biroja sadarbības partneri, tomēr Latvijas valdībai ir jānozīmē viena institūcija, kura būs atbildīga par dažādu sadarbības partneru koordināciju, kā arī ir nepieciešams izveidot savstarpējās darbības koordinācijas mehānismu.

Finansu ministrija apņēmās sagatavot priekšlikumus par centrālā kontaktpunkta sadarbībai ar OLAF izveidi iesniegšanai Ministru kabinetā. 

4. Latvijas puses uzdevumi kontaktpunkta noteikšanā

Eiropas Savienības budžets katru gadu pieaug, tāpēc palielinās arī nepieciešamība aizsargāt Kopienas finansu intereses, lai novērstu neadekvātu līdzekļu izmantošanu. Eiropas Savienības budžeta sadalē ir iesaistīts liels skaits dažādu organizāciju dažādās valstīs. Kā tika atzīmēts OLAF biroja pārstāvju vizītes laikā šī gada maijā, Latvijas pusei jāizveido iekšējās koordinācijas mehānisms sadarbības ar OLAF nodrošināšanai. Sadarbības nodrošināšanai nav nepieciešams veidot jaunu struktūru, bet noteikti jāīsteno nosacījums, ka tiek panākta efektīva un konstruktīva ikdienas sadarbība. Institūcijai, kura ir atbildīga par sadarbību ar OLAF, būtu skaidri jādefinē uzdevumi visām koordinācijas mehānismā iesaistītajām institūcijām.  

5. Finansu ministrijas veiktie pasākumi uzdevuma īstenošanai un līdzšinējā sadarbība

Finansu ministrija ir apzinājusi tās institūcijas, kuras varētu tikt iesaistītas sadarbības modeļa darbībā. Atbilstoši tam, katra institūcija ir nozīmējusi atbildīgo amatpersonu sadarbībai ar OLAF. Šī gada 24.aprīlī Finansu ministrijā notika tikšanās visu iesaistīto institūciju pārstāvjiem. Sanāksmes gaitā tika apzinātas šo institūciju kompetencē esošās jomas, kas ietver sadarbību ar OLAF gan līdz iestāšanās Eiropas Savienībā, gan pēc iestāšanās.

Atbilstoši noslēgtajiem ISPA finansu memorandiem (pielikums III.5) divu mēnešu laikā pēc katra ceturkšņa beigām Latvijai jāsniedz pārskats Komisijai un OLAF birojam par jebkādām neatbilstībām, kas tikušas pakļautas sākotnējai administratīvai vai tiesu izmeklēšanai.

Attiecībā uz SAPARD programmas līdzekļu izlietojumā vai administrēšanā konstatētajām neatbilstībām ziņošanas kārtība un informācijas aprites nosacījumi ir noteikti Daudzgadējā finansu līguma 7.3.1. apakšpunktā.

Arī gadījumos, ja attiecīgajā periodā nav konstatētas neatbilstības, par šo faktu informācija tiek nosūtīta OLAF birojam.

Lai īstenotu iepriekšminētos uzdevumus, Finansu ministrija reizi ceturksnī nodrošina regulāru ziņojumu sagatavošanu un iesniegšanu OLAF birojam par ISPA un SAPARD programmās konstatētajām neatbilstībām. Saņemtās informācijas apkopošanai un uzskaitei ir izveidota datu bāze, kurā tiek ietverta iespējami detalizēta informācija par:

— finansēto pasākumu;

— izdevumu raksturu un summu;

— kopējo summu un tās sadalījumu pa dažādiem finansējuma avotiem;

— periodu vai brīdii, kurā notikusi neatbilstība;

— kādā veidā radās neatbilstība;

— veidu, kā tika atklāta neatbilstība;

— institūcijām vai iestādēm, kas sastādījušas oficiālu ziņojumu par neatbilstību;

— finansiālajām sekām, maksājumu aizturēšanu un atmaksāšanas iespējām;

— pirmo informāciju, kas radījusi aizdomas par neatbilstību, norādot datumu un avotu;

— datums, kurā tika sastādīts oficiāls ziņojums par neatbilstību;

— iesaistītās fiziskās un juridiskās personas. 

6. Citu valsu pieredze sadarbībā ar OLAF

Ņemot vērā to, ka prasība izveidot kontaktpunktu sadarbībai ar OLAF ir ietverta arī pārējo kandidātvalstu iestāšanās sarunu sadaļās, ir apzināta informācija par jau izveidotajiem sadarbības modeļiem.

 Bulgārija: Pašlaik valdība sadarbojas ar OLAF biroju un apspriež nepieciešamos juridiskos jautājumus. Lēmums par atsevišķas Krāpšanas novēršanas struktūras izveidi tiks pieņemts vēlāk.

 Čehijas Republika: Tieslietu ministrija ir nozīmējusi Ģenerālprokurora biroju kā atbildīgo struktūrvienību sadarbībai ar OLAF biroju.

 Kipra: 2000. gadā kā atbildīgā amatpersona sadarbībai ar OLAF biroju ir nozīmēts Tieslietu ministrs. Jautājums par speciālas struktūras izveidi sadarbībai ar OLAF biroju tiks apspriests vēlāk.

 Igaunija: Atbildīgā struktūrvienība sadarbībai ar OLAF biroju ir Kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu departaments. Departaments izmeklē noziegumus un pārkāpumus, kas saistīti ar kopienas līdzekļu izlietojumu. Ir paredzēts, ka valdība par galveno sadarbības partneri ar OLAF biroju nozīmēs kādu no Finansu Ministrijas struktūrvienībām. Tomēr arī Kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu departaments saglabās nozīmīgu lomu šajā procesā.

 Ungārija: Atbildīgā struktūrvienība sadarbībai ar OLAF biroju ir Finansu Ministrijas OLAF koordinēšanas birojs, kas nodarbojas ar kopienas finansu līdzekļu aizsardzības jautājumiem. Birojs neveic izmeklēšanas funkcijas un darbojas Finansu Ministrijas Juridisko jautājumu koordinācijas departamentā.

 Lietuva: Atbildīgā struktūrvienība sadarbībai ar OLAF biroju ir Iekšlietu Ministrijas Finansu noziegumu izmeklēšanas birojs.

 Malta: Atbildīgā struktūrvienība ir Iekšējā audita izmeklēšanas direkcija. Lai nodrošinātu sadarbību ar OLAF biroju tiek veiktas nepieciešamās izmaiņas likumdošanā. Nepieciešams pilnīgāk izstrādāt sadarbības noteikumus, iesaistot arī citas institūcijas, kas saistītas ar kopienas finansiālo interešu aizsardzību.

 Polija: Atbildīgā struktūrvienība sadarbībai ar OLAF biroju ir Centrālā muitas inspekcija, kas atrodas Finansu ministrijas pakļautībā. Tās struktūrā ar Phare programmas palīdzību ir izveidota Krāpšanas apkarošanas nodaļa. Krāpšanas apkarošanas nodaļa ir tikai iesākums nopietnas struktūras izveidei un šajā procesā ir paredzēts iesaistīt arī citas institūcijas.

 Rumānija: Atbildīgā struktūrvienība ir Premjerministra kontroles departaments, ko nozīmēja speciāla ministriju pārstāvju darba grupa. Pašlaik tiek veiktas izmaiņas likumdošanā, lai nodrošinātu departamenta darbību.

 Slovākija: Atbildīgā struktūrvienība ir Speciālā Valsts kontroles struktūrvienība. Arī Ģenerālprokurora birojs ir ieinteresēts nodibināt tiešu sadarbību ar OLAF biroju.

 Slovēnija: Atbildīgā struktūrvienība ir Speciāla darba grupa muitas struktūrā.  

7. Kontaktpunkta noteikšana Latvijā

Eiropas Savienības budžeta sadalē ir iesaistīts liels skaits dažādu organizāciju dažādās valstīs, tāpēc uzdevums novērst un izmeklēt krāpšanas gadījumus, kas saistīti ar Kopienas finansu pasākumiem, budžeta aizsardzību un pārkāpumu novēršanu tā sadalē ir aktuāls.

Saskaņā ar OLAF darbību reglamentējošiem tiesību aktiem, tā izmeklēšanas procesā ietilpst visa izmeklēšanas gaita, sākot no ziņojuma izskatīšanas par notikušo pārkāpumu un beidzot ar izmeklēšanas pārtraukšanu vai lietas novešanu līdz tiesai. Tas nozīmē, ka vienas institūcijas ietvaros šo uzdevumu nav iespējams īstenot.

Lai izveidotu veiksmīgu sadarbību starp OLAF un kandidātvalstīm, nepieciešams izvēlēties struktūrvienību, kura varētu nodrošināt un koordinēt atbalsta un informācijas sniegšanu OLAF pārstāvjiem.

Šobrīd Latvijas pusei ir jāpieņem galīgais lēmums par kontaktpunkta izveidi sadarbībai ar OLAF un, lai to izdarītu, ir nepieciešama skaidra izpratne par Eiropas krāpšanas apkarošanas biroja darbības pamatprincipiem, kā arī kontaktpunkta galvenajiem uzdevumiem. Tā kā noslēgtajos ISPA finansu memorandos, kā arī Daudzgadējā finansu līgumā ir ietverta prasība Nacionālajai atbildīgajai amatpersonai ziņot OLAF birojam par visām konstatētajām neatbilstībām Eiropas Komisijas īstenotajās programmās un projektos, šo saistību īstenošanai ir izstrādāta atbilstoša procedūra un Finansu ministrija nodrošina šī uzdevuma savlaicīgu izpildi. Uzskatām, ka, ņemot vērā jau esošo Finansu ministrijas pieredzi sadarbībā ar OLAF, jānosaka, ka kontaktpunkts sadarbībai ar OLAF ir Finansu ministrija.

Finansu ministrs G.Bērziņš