Par konkurences dzinējspēku

Kā liecina statistikas dati, pērn, salīdzinot ar 2000. gadu, par 41% samazinājusies sagatavoto un konservēto augļu un dārzeņu realizācija. Lai gan šā gada pirmajos sešos mēnešos rādītāji nedaudz ir uzlabojušies, problēma paliek.

Kā norāda augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmuma “Spilva” prezidente Lolita Bemhena, patlaban Latvijā ir pretrunīga situācija - segmentam Latvijā ir augsts potenciāls, taču cukura un monopolu diktētās cenas vadošajiem ražošanas resursiem samazina konkurētspēju. Tādējādi veidojas situācija, kurā nozares attīstība nākotnē ir neskaidra. Pēc L. Bemhenas domām, turpmāk to noteiks tirgus dalībnieku darbības pilnvērtīga kontrole atbilstoši prasībām, kā arī iespēja ogu, augļu un dārzeņu audzētājiem saņemt atbalsta līdzekļus produkcijas eksportēšanai.

Latvijā joprojām norisinās tirgus pārdale, un šādā situācijā uzņēmuma galvenais uzdevums ir saglabāt esošās pozīcijas iekšējā tirgū un paplašināt noietu eksporta tirgos, - uzsver L. Bemhena. Latvijas ēdienu piedevu segmentā pagaidām nopietni sevi nav pieteicis neviens stratēģiskais investors, un kā vienu no būtiskākajiem iemesliem nozares speciālisti min nodokļu sistēmu un valsts politikas neesamību nozares attīstībai. Jau rakstīts, ka Eiropā ogu un dārzeņu pārstrāde tiek izvietota valstīs ar lētākām izmaksām. Tiek prognozēts, ka pēc iestāšanā ES arī Latvijas ražotāji arvien vairāk savu ražošanu izvietos ārvalstīs, kur ir lētāks darbaspēks un izejvielas.

SIA “Kronis” direktors Aivars Svarenieks atzīst, ka “Latvijas tirgū vajadzīgs lobēt Latvijas produktus”. Viņaprāt, atzinīgi vērtējams Zaļās karotītes projekts, taču būtu vajadzīgs valsts atbalsts arī citām reklāmas un mārketinga aktivitātēm.

Pretējās domās ir SIA “Pūres cehs” direktors Aivars Žimants, sakot, ka pašiem ražotājiem vairāk jādara, lai palielinātu konkurētspēju un sakārtotu savus uzņēmumus atbilstoši ES prasībām. Tāpat būtu nepieciešama arī eksporta stratēģijas izstrāde.

Tirgus joprojām ir sadrumstalots ar nestabilu struktūru. Patlaban to raksturo importētās, subsidētās produkcijas īpatsvara pieaugums līdz ar stratēģiskā investora ienākšanu tirgū un ražotņu izvietošanu kaimiņvalstīs, kā arī krasi atšķirīgas ražotāju pozīcijas dažādos ēdiena piedevu segmentos un aizvien pieaugošā konkurence.

Ja runā par Baltijas tirgu, būtiska tendence ir importētās produkcijas īpatsvara pieaugums. Šā gada laikā Baltijas tirgū savu darbību aktivizējis Norvēģijas ēdienu piedevu koncerns “Felix”. Igaunijā un Lietuvā tagad darbojas arī šī koncerna ražotnes. Igaunijā izteikta līdera nav, bet Lietuvā vadošie ir “Daumantu”, “Suslavicius” (“Felix”) un “Spilva”. Jāpiebilst, ka Latvijā, ieņemot ap 50% tirgus, līderis ir “Spilva”.

“DIENAS BIZNESS”