Un dziesma atkal pārnāk mājās

Papildinājies dziedones Paulas Brīvkalnes radošais mantojums

Latvijas Mūzikas akadēmijai ir veicies profesora Jāzepa Vītola memoriālā mantojuma apzināšanā Latvijā un Vācijā. Tagad tas pieejams visiem interesentiem. Attēlā redzama profesora pēcnāves maska. Dziedones Paules Brīvkalnes atceres pasākuma rīkotāji: pētnieks Guntars Saiva (pirmais no labās) , ērģelniece Edīte Alpe (viņas vectēvs Eižens Freimanis bieži bija P.Brīvkalnes koncertmeistars), profesors Oļģerts Grāvītis un profesore Ilma Grauzdiņa. Foto: Sigizmunds Timšāns

Paula Brīvkalne un Guntars Saiva Sidnejā 1989. gadā (augšējā attēlā pa kreisi) . Kapa piemineklis Paulas Brīvkalnes dzimtai Sidnejā. Viņa pārpelnota Eiropā, un urna apbedīta kopējā kapā. Paula Brīvkalne pēc koncerta Sidnejā 1961.gada rudenī (attēlā pa labi) . Foto: no Guntas Saivas kolekcijas

Dažādi ir ceļi, pa kuriem no daudzām valstīm Latvijā atgriežas mūsu tautiešu devums zinātnē un kultūrā. Daudzās vietās tas ieguvis mājvietu. Mūziķu atstātais mantojums pēdējos gados regulāri vispirms nonāk profesora Jāzepa Vītola piemiņas istabās. Tās atrodas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas telpās. Šonedēļ te nonāca daļa no apzinātā par pasaulslaveno dziedātāju Paulu Brīvkalni. To svinīgā atceres brīdī nodeva Guntars Saiva. Viņš pastāstīja par daudziem precizētiem datiem mākslinieces biogrāfijā, demonstrēja balss ierakstus, kā arī nodeva Mūzikas akadēmijai recenziju apkopojumu, kuras publicētas laikrakstā "Austrālijas Latvietis". Laikraksts "Latvijas Vēstnesis" jau 1997.gada 25.februārī (Nr.56/57) publicēja no Austrālijas atsūtītu rakstu "Latviešu māksliniece, kura visā pasaulē divsimt reizes dziedājusi "Salomi"". Tāpēc šoreiz tikai dažas jaunas rindkopas no Guntara Saivas plašā referāta šajā piemiņas sarīkojumā. Līdz 1944.gadam, kad Paula Brīvkalne devās trimdas gaitās uz Vāciju, viņa 12 gadus Latvijā bija pazīstama māksliniece. Uzzinājām, ka ir izdevies atrast divas tā laika skaņuplates ar operešu dziedājumiem. 1937.gadā Paula Brīvkalne apprecējās ar pulkvežleitnantu Pāvilu Spalviņu, taču 1940.gadā viņš tika apcietināts un pazuda bez vēsts. Vācijā dziedātāja ieradās bez dzīvesbiedra. Taču kopā ar viņu bija vecāki un māsa Erna ar vīru Mārtiņu Vagulānu. Liktenis bija lēmis Paulai Brīvkalnei savas karjeras zenītu sasniegt tieši Vācijā, tas bija laiks no 1945. līdz 1972.gadam. Tātad 27 gadu garumā. Ceļš uz dažādu valstu operskatuvēm nebija viegls. Pēc G.Saivas apstiprinātajiem faktiem, var secināt, ka šo karjeru sekmējuši divi koncerti Vācijā, kurus atļāva sarīkot angļu okupācijas zonas varasvīri. Koncerti notika Oldenburgas pils zālē. Koncertmeistars bija Viktors Kviesis. Uz koncertu bija ieradušies Oldenburgas operas pārstāvji, un pēc šiem koncertiem Paulai Brīvkalnei tika piedāvāts darbs Oldenburgas operā.

Kā pastāstīja G.Saiva, kādā sarunā ar Emīlu Dēliņu 1963.gadā Austrālijā sākuši skaitīt, cik operu namos Vācijā P.Brīvkalne dziedājusi. Un, lūk, Hamburga, Brēmene, Vilhelmshāfena, Brēmerhāfena, Flensburga, Lībeka, Oldenburga, Hannovere, Osnabrika, Oberhauzene, Gelzenkirhene, Esene, Vupertāle, Krēfelda, Menhengladbaha, Visbādene, Ķelne, Mainca, Manheima, Augsburga, Frankfurte, Štutgarte, Minhene, Rēgensburga, Baireita, Sārbrikena, Berlīne. Kopā — 27 operu nami. Kur tad vēl daudzās uzstāšanās Vīnē. Tur viņa astoņas reizes dziedāja slavenā diriģenta Herberta fon Karajana vadībā. Taču māksliniece viesojās operās un sniedza koncertus daudzās Eiropas, Amerikas un Austrālijas pilsētās. Viņa īpaši popularizēja latviešu komponistu mūziku. Varam priecāties, ka tieši viņu komponētās dziesmas, operu ārijas un aranžētās latviešu tautas dziesmas dažu stundu garumā varam klausīties tagad arī Latvijā. Plašāku ieskatu par P.Brīvkalnes radošo dzīvi tagad var rast Jāzepa Vītola piemiņas istabās.

Sigizmunds Timšāns, Rasa Lerha