Par nodokļu maksātāju naudu

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Andrejs Sončiks:

Pats svarīgākais ir tas, ka pieaug nodokļu ieņēmumu apjoms. Pagājušajā gadā ieņemts par 322 miljoniem latu vairāk nekā 1997. gadā. Kopš es sāku te strādāt, gadā nodokļos saņemam divreiz vairāk. Šī gada septiņos mēnešos mēs ieņēmām par 95 miljoniem latu vairāk nekā pērn un par 25 miljoniem latu vairāk, nekā bija plānots.

Naudu vienmēr var tērēt labāk. Ja sacīšu, ka esmu apmierināts, tad to uzskatīs par glaimošanu. Bet kas patiešām valdībai neizdodas, tā ir izskaidrošana cilvēkiem, kur paliek nodokļi.

Man ir ļoti žēl, ka cilvēki nesaskata sakarību starp nodokļu maksāšanu un savas labklājības pieaugumu. Nauda, kura, pateicoties mums, taču nokļūst budžetā un pie cilvēkiem atgriežas pabalstu, pensiju, skolotāju, medmāsu algu pielikuma veidā. Es nesen ievēroju, ka pie Nacionālā teātra pielikts uzraksts, ka tas tiek rekonstruēts par nodokļu maksātāju naudu. (Šobrīd šāds uzraksts lasāms pie visiem Rīgas domes celtniecības un būvdarbu objektiem - “LV”.) Patīkami, ka pie mums tādām lietām sākuši pievērst uzmanību.

Caur ražotāju asociācijām ar uzņēmējiem sākām strādāt pirms trim gadiem. Tā gadās, ka mainām likumu, izejam visas instances un pēkšņi mums norāda uz kaut ko pavisam nepieņemamu. Tāpēc jau labāk to darīt pašā sākumā. Taču es nevaru uzklausīt visus, tādēļ vieglāk ir kontaktēties ar asociāciju starpniecību.

Pie mums apmēram 23-24 procenti kopprodukta tiek pārdalīti ar nodokļu palīdzību, un tas ir daudz. Tāda kārtība izveidojusies iepriekšējos 10-11 gados, un tā jāmaina. 18 procentu ir tas līmenis, kas ir pievilcīgs investoriem. Šogad valdība pirmoreiz samazināja uzņēmumu ienākuma nodokli. Runa ir par to, lai ik gadus to samazinātu par trim procentiem. Samazinātas arī sociālās apdrošināšanas iemaksas, dīzeļdegvielas akcīze. Un tas ir tikai sākums.

Pirms sešiem gadiem no sava priekšgājēja saņēmu tipiski sociālistisku iestādi un izvirzīju sev uzdevumu padarīt to mūsdienīgu, tādu, kas kalpo sabiedrībai un cilvēkiem. Es sapratu, ka vieniem mums netikt ar šo darbu galā, tādēļ 1997. gadā griezāmies pie Pasaules bankas. Tur novērtēja mūsu ieteikto reorganizācijas variantu un piedāvāja finansiālu palīdzību. Nākamā gada 1. jūlijā mēs apkoposim šī projekta rezultātus.

Tagad visas klientu apkalpošanas zāles Latvijā - kā VID, tā muitā - ir plašas telpas, kur vienlaikus strādā daudzi cilvēki, kā tas pieņemts visā pasaulē. Likvidēta kabinetu sistēma, kur bija iespējams ar ierēdni runāt divatā, un tas deva iespēju vienoties un dot kukuļus. Ļoti svarīgi ir, lai klients varētu izvēlēties ierēdni, ar kuru kārtot lietas. Iedomājieties, ka ierēdnis žēlojas, ka cilvēki pie viņa neiet. Tas nozīmē, ka viņš jānomaina. Bet tie, kas paliks, augstāk vērtēs savu vietu un pārstās sūroties.

VID radīta kadru rotācijas sistēma, lai samazinātu korupciju. Mūsu dienestā neatradīsit cilvēku, kurš vienā un tajā pašā vadošajā postenī strādātu vairāk par divarpus gadiem. Neesmu dzirdējis, ka vēl kaut kur pastāvētu darbinieku rotācija.

Veselu gadu biju Starptautiskās nodokļu administrēšanas organizācijas IOTA prezidents. Mans pilnvaru laiks beidzas ģenerālajā asamblejā, kas šonedēļ notiek Rīgā. Mēs apkopojam rezultātus un runājam par nākotnes plāniem. Galvenais šīs organizācijas uzdevums, kuras pilntiesīgs loceklis esam, ir izstrādāt visai Eiropas telpai kopīgu nodokļu administrēšanas politiku. Runa ir par apmaiņu ar informāciju, kas novērstu izvairīšanos no nodokļiem. Tā ir slimība, kas raksturīga visām pasaules valstīm, turklāt starptautisko mahināciju vēriens, it sevišķi eksporta-importa operācijās, ar katru gadu kļūst lielāks. Liekas, ka šī problēma būs aktuāla arī nākamgad.

Daudz paveikts, lai likumdošanu sakārtotu atbilstoši Eiropas standartiem. Šajā jomā mēs esam ES kandidātvalstu līderos. Sarunu muitas sadaļa jau slēgta, beidzam saskaņot arī nodokļu likumdošanu. Taču, Eiropai strādājot, neaizmirstam arī attiecības ar Krieviju. Tikai pēdējā gada laikā vien trīsreiz esmu ticies ar tās ministru, kas vada nodokļu resoru. Latvija un Krievijas Federācija noslēgušas līgumu par muitu sadarbību. Neviena cita no Baltijas valstīm to nav spējusi. Pašlaik parakstīšanai tiek gatavota vienošanās par nodokļiem, un tas ir viens no svarīgākajiem pēdējā laika līgumiem. Viss, kas mūsu pusei bija jādara, jau paveikts.

“ČAS”