• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par darbiem un reformām cilvēku labā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.09.2002., Nr. 131 https://www.vestnesis.lv/ta/id/66301

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par intelektuālā īpašuma aizsardzību

Vēl šajā numurā

13.09.2002., Nr. 131

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Par darbiem un reformām cilvēku labā

Ogres domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs:

Brīdī, kad pilsētas domē parādījās vesela virkne problēmu un notika vadības maiņa, es tomēr izlēmu pamest savu, manai karjerai daudzsološāko darbu “Hansa Elektronik” un šā gada 11. jūlijā atgriezos pilsētas mēra amatā. Izvēli par labu pilsētas mēra krēslam noteica tas, ka savulaik biju uzsācis vairākus pilsētai stratēģiski svarīgus projektus, kas līdz ar manu aiziešanu it kā palika karājamies gaisā. Viens no tiem ir pilsētas siltumapgādes koncepcija, kuras ietvaros tika uzbūvētas divas lielas un četras mazākas katlumājas. Pie šī projekta realizācijas ķērāmies, jo pilsētniekiem bija svarīgi saņemt ne vien kvalitatīvu pakalpojumu, bet arī maksāt par to adekvātu cenu, ko iepriekšējais siltuma piegādātājs nevarēja nodrošināt. Mainoties pilsētas vadībai, šā projekta realizācijā iestājās sastingums. Tas attiecināms arī uz koģenerācijas staciju būvniecību. Tagad aktualizējam siltumapgādes koncepcijas tālāku realizāciju - pabeigt siltumtīklu rekonstrukciju, uzbūvēt vēl vienu koģenerācijas staciju, panākt siltumtarifu samazinājumu.

Priecē, ka tūlīt sāksies Eiropas Savienības 800+ programmas īstenošana arī Ogrē, jo daudzviet Latvijā ūdenssaimniecības sakārtošana jau tuvojas noslēgumam. Turpināsies siltumtīklu sakārtošana, un plānos iekļauta arī ielu apgaismojuma rekonstrukcija un ielu segumu sakārtošana. Jāatzīmē, ka ielu seguma uzlabošanu zināmā mērā kavē citu projektu realizācija. Kamēr nav nomainītas siltumtrases, kur darbu dēļ nākas pārrakt arī ielas, kamēr nav sakārtots ielu apgaismojums un ieraktas jaunas komunikācijas, nevaram uzsākt arī ielu segumu rekonstrukciju, jo tas būtu ekonomiski neizdevīgi.

Pateicoties ģeogrāfiskajam stāvoklim - salīdzinoši tuvu Rīgai, ostām, lidostai - un apzinoties, ka galvaspilsēta jau tagad ir pārslogota ar transportu, tāpat pateicoties jau bijušajām iestrādēm, Ogrē ļoti sekmīgi ir ienācis norvēģu industriālā parka veidotājs SIVA, kas gatavo vietu pieciem uzņēmumiem, kas tiks izvietoti Ogres rūpnieciskajā zonā. Jāatzīmē, ka SIVA ir Norvēģijas valdības uzņēmums, kas sagatavo vietu rūpnieciskajai ražošanai ārvalstīs. Šobrīd jau varam uzskatīt, ka industriālā parka izveidošana ir sākusies un ir ielikti pamati pirmajai ražotnei. Tā būs kuģu dzenskrūvju rūpnīca. Tiek gatavots arī nākamais projekts, arī tas ir saistīts ar metālapstrādi - metāla furnitūras izgatavošana mēbeļu ražošanai. Šādā veidā paredzēts izveidot piecus uzņēmumus - tie ir uzņēmumi ar savu reālu tirgu, menedžmentu, produkcijas noietu, tādējādi nodrošinot ogrēniešus vispirms jau ar darba vietām. Orientējamies, ka nākamā gada laikā darba vietu skaits palielināsies par 150 līdz 200, bet 2004. gadā vēl vismaz tikpat daudz.

Ogrē ir samērā zems bezdarba līmenis, vidēji 4-5%, un aprēķini liecina, ka 47 procenti darbspējīgo iedzīvotāju strādā Rīgā. Domājam, ka tad, ja darba vietas būs šeitpat, Ogrē, tad liela daļa cilvēku tomēr izvēlēsies strādāt uz vietas, nevis katru dienu brauks uz darbu Rīgā. Strādāt Ogrē viņiem būs daudz izdevīgāk - ietaupīsies ceļā pavadītais laiks un līdzekļi ceļam, pusdienošanai. Jau tagad vērojama tendence, ka cilvēki atgriežas strādāt Ogrē, turklāt nevaram nepamanīt arī cilvēku migrāciju no Rīgas uz Ogri. Tam ir savi iemesli - Ogrē ir lētāki dzīvokļi, labvēlīgāka vide, kas saistīta ar vides tīrību un apdzīvotības blīvumu. Tāpēc nav pamata bažām, ka darba spēka nepietiks, jo arī no pagastiem un citām tuvumā esošajām pilsētām cilvēki labprāt vēlas dzīvot Ogrē.

Pašvaldības intereses galvenokārt saistās ar nodokļiem, kas ieplūst pilsētas budžetā, lai varētu īstenot projektus, kas saistās ar izglītības sistēmas pilnveidošanu, kā arī citiem sociāli svarīgiem jautājumiem.

Ir uzsāktas sarunas ar Ogresgala pagastu, kas atrodas mums kaimiņos. Saskaņa ar 102+ projektu Ogres pilsēta un Ogresgala pagasts ir nākamais Ogres novads. Abas ieinteresētās puses apliecinājušas, ka ir gatavas sadarboties. Plānojam izveidot kopēju infrastruktūru, īpaši aktuāli tas ir pašlaik, kad tiek uzsākta 800+ ūdenssaimniecības projekta realizācija, un tajā paredzēts, ka arī Ogresgala pagasta teritorija tiks pieslēgta centralizētajai ūdensapgādei. Šajā sarunu stadijā vērtējam novada apsaimniekošanas iespējas. Vilinoša ir arī valsts vienreizējā dotācija apvienošanās gadījumā, jo par šiem līdzekļiem pavērtos iespēja uzlabot novada ceļu stāvokli.

Gribas teikt, ka vesela rinda cilvēku pat nepamanīs, ka ir notikušas pārmaiņas. Lauku vide ir respektējama un saglabājama, un pagasta ļaudīm netiks atņemta iespēja saņemt pakalpojumus tuvu viņu dzīvesvietai. Uzskatu, ka apvienojoties galvenais ieguvums ir iespēja sakārtot infrastruktūru un piesaistīt lielākus resursus. Uzsvēršu, ka, darot to brīvprātīgi, ir lielākas iespējas vadības struktūru un darbības modeli izveidot tādu, lai maksimāli ņemtu vērā cilvēka vajadzības.

 

“NEATKARĪGĀ RĪTA AVĪZE”

Sekojot citiem: “LV” informācijas redaktors Gints Moors

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!