Gruzija — Latvija: lai tālums kļūtu par tuvumu

Šā gada jūnija beigās Gruzijas Zinātņu akadēmija savā kopsapulcē ievēlēja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu Jāni Stradiņu par Gruzijas ZA ārzemju locekli.

Līdz ar oficiālo paziņojumu un apsveikumiem, kuri parasti pavada šādus zinātnieku panākumu starptautiskus apstiprinājumus, par to sirsnīgā vēstulē, atceroties savu vizīti P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, paziņoja Gruzijas ZA akadēmiķis Džondo Džaparidze.

Ierosme par atzinību latviešu zinātniekam nāca no Gruzijas ZA Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas nodaļas, atzīstot J. Stradiņa septiņas grāmatas un 314 zinātniskos rakstus molekulārajā elektroķīmijā (organisko savienojumu elektroķīmiskās reducēšanas un oksidēšanas teorija, struktūrķīmiskie efekti, brīvo radikāļu elektroķīmiska ģenerēšana un struktūras pētīšana), kā arī 15 grāmatas un vairāk nekā 200 zinātnisko rakstu par zinātņu vēsturi Latvijā, Baltijā un pasaulē par izcilu ieguldījumu zinātnē.

J. Stradiņš ir ieguvis daudzu zinātņu akadēmiju pagodinājumus: viņš ir ne tikai Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1973), bet arī Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas (1991), Vācu dabaspētnieku akadēmijas “Leopoldina”(1994) īstenais loceklis, Saksijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis (1993), ārzemju loceklis Lietuvas (1994) un Igaunijas Zinātņu akadēmijā (1998).

Varētu šādu draudzības aktu no Gruzijas Zinātņu akadēmijas puses uzlūkot par pievienošanos starptautiskam vērtējumam, ja vien Gruzijas un Latvijas Zinātņu akadēmiju nesaistītu seni un produktīvi zinātniskie un tīri cilvēciskie kontakti. Gruzijas ZA dibināta 1941. gadā, un savā darbībā, līdzīgi kā Latvijas ZA, tā apvienoja nacionālo zinātņu un jaunu zinātņu nozaru un tehnoloģiju attīstību.

Lielu darbu šajos sakaros ieguldīja arī J. Stradiņš, oponējot gruzīnu zinātnieku doktoru disertāciju aizstāvēšanā.

Tāpat J.Stradiņš lielu darbu ieguldīja darbojoties dažādu starptautisko kongresu rīcības komitejās — Vissavienības polarogrāfijas konferencē (Tbilisi, 1978), sadarbojoties akadēmiķa A. Frumkina zinātniskās skolas ietvaros, referējot starptautiskajās konferencēs un atklājot dažādus saistību mirkļus abu valstu kultūrā, piemēram, Petri Bagrationi 150. dzimšanas dienai veltītajā konferencē Tbilisi 1969. gadā. P.Bagrationi, valsts darbinieks un izgudrotājs, kas atklājis cianēšanas paņēmienu zelta izdalīšanai no maisījumiem un konstruējis oriģinālu galvanisku bateriju, ir pēdējā Gruzijas karaļa dinastijas (gāzta 1801. gadā) tiešs pārstāvis, un viņam veltītajā konferencē piedalījās arī radinieki. Pamatojot viņa, pēdējā Baltijas ģenerālgubernatora (1870—1876), lomu augstākās izglītības attīstībā Baltijā, Rīgas Politehniskā institūta kuratora un pirmā mecenāta vārds iekļuva augstskolas (Rīgas Tehniskās universitātes) vēsturē.

Latvijas izcelsmes Latvijas goda konsule Gruzijā Regīna Jakobidze ļoti vēlas panākt Latvijas un Gruzijas draudzīgo attiecību intensificēšanos un ir uzņēmusies pārstāvēt arī Latvijas Zinātņu akadēmiju Gruzijā. Pamats tam ir. Pēc R. Jakobidzes informācijas, Tbilisi septiņus gadus strādāja latviešu svētdienas skola. Lai padziļinātu zināšanas, stiprinātu kontaktus un darbotos latviešu valodas vidē, ar Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas un izglītības un zinātnes ministra Kārļa Greiškalna atbalstu gadu Latvijas Universitātē latviešu valodu studēja divas meitenes no Gruzijas — Nino un Jana. Šis fakts sasaucas ar sešdesmito gadu sākumu, kad studentu apmaiņā Rīgā valodu apguva trīs gruzīnu studenti, savukārt trīs meitenes devās uz Tbilisi studēt gruzīnu valodu un kultūru.

Lielas vēsturiskas pārmaiņas skārušas gan Gruziju, gan Latviju. Taču zinātniskie un kultūras kontakti jāsaglabā un jāpadziļina. Progresa vārdā. Varbūt perspektīvā varētu saskatīt abu zinātņu akadēmiju — Latvijas un Gruzijas ZA — sadarbības līgumu kopēju projektu izstrādei netālai nākotnei Latvijas ceļā uz Eiropas Savienību (ES). Uzņemot Latviju ES, mūsu intelektuāļu loma, tuvinot dažādas tautas un kultūras, var tikai pieaugt. Šādiem kontaktiem ir liela vērtība.

Taču sākums ikvienam projektam ir vēsturisko sakņu apzināšanās un dalībnieku savstarpējā cieņa un sapratne.

Dr. hist. Ilga Tālberga — “Latvijas Vēstnesim”