Nu Latvijas Gaismas pils ienākusi Venēcijas biennālē

Venēcijas biennāles 8. starptautiskā arhitektūras izstādē, kas ir pasaules lielākā un nozīmīgākā arhitektūras sasniegumu skate, 7.septembrī tika atklāta Latvijas ekspozīcija “Gaismas pils”, kas veltīta Gunāra Birkerta izstrādātajam mūsu Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas projektam. Kā informē bibliotēkas atbalsta fonda projekta vadītājs Mārtiņš Vanags, Latvijai, kas šajā prestižajā arhitektūras skatē piedalās pirmo reizi, Itālija piedāvājusi vietu savā paviljonā: “Izstādīties šeit ir liels gods, un par to jāpateicas galvenokārt Gunāra Birkerta autoritātei. Viņa vārds Itālijā ir labi pazīstams. Tā kā paviljons atrodas pašā biennāles norises centrā Dārzos (Giardini), paredzams, ka to apmeklēs vairāki simti tūkstošu cilvēku. Ekspozīcijas un iespieddarbu vizuālās un praktiskās koncepcijas autors ir mākslinieks Ojārs Pētersons. Jaunās bibliotēkas ēkas arhitektūra tiek parādīta attīstībā — no pirmajām skicēm līdz rasējumiem un stāvu plāniem. Būtiska loma ir fotogrāfijām. Latvijas dabas skati un senlatviešu tradicionālās celtniecības paraugi, tāpat kā jauno mākslinieku veidotās videoinstalācijas, skaņa un citi ekspozīcijas elementi izstādes apmeklētājiem atklāj Gaismas pils metaforas dziļo latviskumu, stāsta par Latviju un tās tautu.”

Latvijas ekspozīcijas reklāma redzama daudzos Rietumu arhitektūras preses materiālos. Izteiksmīgi plakāti izvietoti Venēcijas laivu stacijās un pilsētvidē. Izveidots arī apjomīgs buklets 60 tūkstošu eksemplāru metienā. Izstāde būs atvērta līdz 3.novembrim.

“LV” informācija

Latvijas kultūras ministre Karina Pētersone

Latvijas ekspozīcijas atklāšanā Venēcijā 7.septembrī

Šī ir pirmā reize, kad Latvija piedalās tik ievērojamā pasaules mēroga notikumā kā Venēcijas arhitektūras biennāle. Es gribētu teikt, ka gandarījums par to ir liels, gan esot šeit, gan Latvijā.

Ir vēl viens iemesls paust gandarījumu. Latvija izstādē rāda savu vispretenciozāko projektu — mūsu Nacionālās bibliotēkas jauno ēku. Tagad, kad mūsu parlaments ir pieņēmis likumu par Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju, beidzot ir pielikts punkts 70 gadu (jā —70, nevis 17) ilgajām sabiedrības debatēm. Šis projekts ierindos Latviju starp tām kultūras nācijām, kas jau uzcēlušas mājas savām nacionālajām bibliotēkām.

Svarīgi ir arī tas, ka ne tikai mūsu nodomu celt jaunu Nacionālās bibliotēkas ēku, bet arī pašu unikālo projektu ir atbalstījusi UNESCO. Līdz šim tā savu atbalstu bija izteikusi vienīgi slavenajai Aleksandrijas bibliotēkai.

Priecīgu saviļņojumu rada arī tas, ka ar šo ekspozīciju mēs parādām cieņu Gaismas pils autoram — vienam no izcilākajiem Amerikas un visas pasaules arhitektiem latvietim Gunāram Birkertam. Šis ir viņa pirmais darbs pirms padomju varas atstātajai tēvzemei, kuras bagātā folklora un tradicionālais mantojums bijusi viņa ceļazvaigzne, radot šo projektu. Tā viņam bijusi ne tikai atgriešanās mājās, bet arī garīgs ziedojums Latvijas tautai, jo šajā projektā mūsu episkie simboli un folkloras iespaidi ir savijušies ar labākajām Rietumu arhitektūras tradīcijām, ar dimensiju un iespēju globālu izpratni. Turklāt tā nav tikai tālas nākotnes vīzija. Mums ir lielas cerības uz šā meistardarba īstenošanu.

Bibliotēkas ēku mēs redzam arī kā iespaidīgu jaunā laikmeta zīmi tradicionālajā viduslaiku un jūgendstila Rīgas vizuālajā tēlā. Mēs domājam, ka kopā ar baznīcu torņu smailēm Daugavas labajā krastā šī ēka iezīmēs jaunu dominanti pilsētas debesīs.

Mēs tomēr esam pārliecināti, ka Gaismas pils būs galvenokārt garīgo vērtību simbols un mudinās mūsu tautu tiekties augšup — pilnveidot savas zināšanas, kļūt pašapzinīgākiem un tiekties uz nozīmīgiem mērķiem.

Es gribētu izteikt pateicību un atzinību visiem, kas ieguldījuši savas pūles un snieguši atbalstu šim projektam, īpaši Arvilam Ašeradenam un viņa komandai.

Es visus aicinu ne tikai apskatīt, bet arī izjust, ieklausīties, izsmaržot un aptaustīt to, kas, mūsuprāt, var parādīt, kāda ir Latvija!