Par konkurenci un telekomunikāciju cenām

Guntars Jansons, SIA “Lattelekom” regulēšanas lietu direktors, — “Latvijas Vēstnesim”

Atbildot uz Dr.oec. Georga Lībermaņa rakstu “Kad konkurence lauž dabiskos monopolus”

16. augustā laikraksta „Latvijas Vēstnesis” sadaļā „Problēmas. Risinājumi” tika publicēts emeritētā valsts zinātnieka Dr.oec. Georga Lībermaņa raksts „Kad konkurence lauž dabiskos monopolus”. Raksta autors apskata telekomunikāciju un elektroenerģētikas nozares attīstību konkurences apstākļos, norādot uz tās pozitīvo ietekmi un lielu vērību veltot konkurences pozitīvajai ietekmei uz tarifiem. Diemžēl raksta autors konkurences ietekmi uz tarifiem ir apskatījis vienpusīgi — tiek apskatīti tikai starptautisko sarunu tarifi, kas, atverot tirgu, patiešām samazinās. Bet kas notiek ar citu pakalpojumu tarifiem, un kuri patērētāji tiešām ir ieguvēji?

Konkurence ietekmē tarifu maiņu

Lai spriestu par sagaidāmo tarifu maiņu Latvijā, ir vērts aplūkot tarifu maiņu valstīs, kur brīvā tirgus principi jau ir ieviesti. Eiropas Savienības (ES) valstīs (izņemot Spāniju, Portugāli, Īriju, Grieķiju un Luksemburgu) pilnīga konkurence telekomunikāciju pakalpojumu un tīkla infrastruktūras jomā tika ieviesta 1998. gada 1. janvārī. Rezultātā samazinājās tarifi starptautiskajām sarunām, iekšzemes tālsarunām un sarunām ar mobilo tālruņu tīklu abonentiem. Taču fiksētas tālruņa līnijas abonēšanas maksa un vietējo sarunu tarifi palielinājās. Kā var izskaidrot šo tarifu maiņu, un vai Latvija šajā ziņā būs izņēmums?

Latvija nav izņēmums

Līdzīgs scenārijs ir paredzams arī Latvijā. Pašlaik balss telefonijas pakalpojumu tarifi nav līdzsvaroti. Iedzīvotāju tālruņa līnijas tiek subsidētas no ieņēmumiem, ko “Lattelekom” gūst no starptautiskajām sarunām, iekšzemes tālsarunām un sarunām ar mobilo tālruņa tīklu abonentiem. Uzņēmumiem maksa par tālruņa līnijas abonēšanu ir divas reizes lielāka nekā iedzīvotājiem. Likumā “Par telekomunikācijām” ir noteikts, ka līdz tirgus liberalizācijai 2003. gada 1. janvārī balss telefonijas pakalpojumu tarifi jālīdzsvaro, tuvinot tos pakalpojumu izmaksām.

Šķērssubsīdijas iespējamas tikai monopola apstākļos

Valsts noteiktā telekomunikāciju tarifu politika monopola apstākļos ir tāda, ka pakalpojumi (piemēram, tālruņa līnijas abonēšana) iedzīvotājiem tiek nodrošināti uz uzņēmumiem sniegto pakalpojumu rēķina. Tarifi starptautiskajām sarunām, iekšzemes tālsarunām un sarunām ar mobilā tālruņa abonentiem tiek noteikti ievērojami augstāki par šo pakalpojumu izmaksām. No šiem pakalpojumiem gūtā peļņa tiek izmantota, lai nodrošinātu vietējos tālruņa pakalpojumus (līnijas abonēšana un vietējās sarunas), kuru tarifi nesedz attiecīgās izmaksas. Šāda tarifu politika nevar darboties konkurences apstākļos, jo tiek zaudēts subsīdiju avots.

Konkurence tikai komerciāli izdevīgu pakalpojumu sfērā

Jaunie telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji konkurences apstākļos piedāvās tikai tos pakalpojumus, kas tiem ir komerciāli izdevīgi, cenšoties iegūt iespējami lielāku tirgus daļu. Piemēram, pastāvot augstiem starptautisko sarunu tarifiem, konkurenti brīvā tirgus apstākļos sāks sniegt šo pakalpojumu par ievērojami zemākiem tarifiem. Bijušajam monopoluzņēmumam, lai nodrošinātu ieņēmumus no šī pakalpojuma un “nezaudētu” to pavisam, būtu jāsamazina tarifi, bet līdz ar to tiktu zaudētas subsīdijas vietējiem tālruņa pakalpojumiem. Lai nodrošinātu uzņēmuma sekmīgu darbību, līnijas abonēšanas maksa un vietējo sarunu tarifi ir jāpalielina. Konkurences apstākļos pakalpojumu tarifi tiek tuvināti pakalpojumu izmaksām, t. i., pilnīgi vai daļēji līdzsvaroti.

Raksta „Kad konkurence lauž dabiskos monopolus” autors aicina lasītājus atcerēties „cik rupji ar administratīviem draudiem atslēgt telefonus „Lattelekom” cīnījās ar call back lētākiem tarifiem ārzemju sarunām”, un, ka „Rietumu valstīs tāda cīņa ar konkurentu ir izslēgta, kaut gan konkurence ir krietni plašāka”. Taču tādā gadījumā būtu arī jāatceras, ka šo call back kompāniju darbība Latvijā bija pretlikumīga un ka tieši peļņa no “Lattelekom” starptautiskajām sarunām bija un joprojām ir viens no šķērssubsīdiju avotiem, kas nodrošina telefona līnijas iedzīvotājiem. Turklāt šīs kompānijas nemaksāja nodokļus. Turpretī Rietumu valstīs telekomunikāciju tirgus ir oficiāli liberalizēts un citu tīkla operatoru un pakalpojumu sniedzēju darbība ir atļauta; tarifi šajās valstīs ir lielā mērā līdzsvaroti.

Daļai klientu cenu maiņa konkurences apstākļos kļūs izdevīgāka

Tātad vislielākie ieguvēji brīvā tirgus apstākļos būs tie klienti, kuri bieži zvana uz ārvalstīm, uz citām Latvijas pilsētām (iekšzemes tālsarunu lietotāji), kā arī tie, kuri bieži zvana mobilo tālruņu lietotājiem. Vietējo sarunu tarifi gandrīz nemainīsies, jo šo sarunu tarifi jau ir tuvināti izmaksām. Varētu palielināties maksa par savienojumu un samazināties tarifs par sarunas minūti, tādējādi samazinoties tālruņa lietotāju izdevumiem par garām sarunām. Taču abonēšanas maksa iedzīvotājiem palielināsies.

Eiropas Savienības valstīs pirms tirgus liberalizācijas 1998. gada 1. janvārī jau tika veikta būtiska tarifu līdzsvarošana, tāpēc tarifu maiņa turpmākajos 3 gados (skat. attēlu) nebija tik krasa. Sagaidāms, ka Latvijā tarifu maiņa būs krasāka, jo esošie “Lattelekom” tarifi nav tik lielā mērā līdzsvaroti kā Eiropas Savienības valstīs pirms 1998. gada 1. janvāra.

Lielākas izvēles iespējas

Klientu vajadzības ir dažādas, tāpēc “Lattelekom” turpinās ieviest dažādām klientu grupām piemērotus izvēles tarifu plānus. Pašlaik klientiem tiek piedāvāts “Biznesa tarifu plāns” starptautiskajām sarunām, kas to lietotājam dod iespēju saņemt 30% atlaidi no tarifa par starptautiskajām sarunām. Tarifu plānam ir noteikta mēneša abonēšanas maksa. Klientus, kas bieži zvana mobilo tālruņa tīklu abonentiem, varētu interesēt tarifu plāns, kas par noteiktu mēneša abonēšanas maksu dod iespēju piezvanīt mobilo tālruņu tīklu abonentiem par ievērojami zemākiem sarunu tarifiem.

Iedzīvotājiem, kas maz lieto telefonu, varētu būt piemērots tarifu plāns „Izvēle Nr.1”. Šim tarifu plānam, salīdzinot ar pamata tarifiem, ir zemāka abonēšanas maksa, bet augstāki sarunu tarifi, un tas ir izdevīgs tiem iedzīvotājiem, kas pa telefonu runā mazāk nekā 50 minūtes mēnesī.

Interneta iezvanpieejas lietotājus, kas internetu lieto darba dienu vakaros un brīvdienās, varētu interesēt „Interneta tarifu plāns”, kas par fiksētu abonēšanas maksu mēnesī dod iespēju saņemt lētākus iezvanpieejas minūšu tarifus.

Tarifu maiņa ES valstīs laikā no 1998. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 1. jūlijam

* Maksai par 3 min. starptautisko sarunu ES ietvaros uzrādītas izmaiņas laikā no 1998. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 1. janvārim

Informācijas avots: Publikācijas interneta mājaslapās www.uso-atlas.org; www.europa.eu.int/information_society

Telefona līnijas abonēšanas maksa iedzīvotājiem

2002.gada jūlijā (latos mēnesī, ar PVN)