Šai valdībai vēl daudz ir risināmu jautājumu

Ministru prezidents Andris Bērziņš intervijā Latvijas Radio vakar, 12.septembrī

Intervija Latvijas Radio 12. septembra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnālists Aidis Tomsons

— Runāsim par tiem jautājumiem, kas mums pašiem uzkrājušies un arī no klausītājiem ir nākuši gan pa parasto, gan pa elektronisko pastu. Viens no jautājumiem, kas droši vien ir vēl aktualitāte, ir KNAB priekšnieks, un viens no klausītājiem jautā: kam tad būtu jāuzņemas politiskā atbildība par to, ka joprojām nav apstiprināts KNAB priekšnieks?

A.Bērziņš: — Šobrīd Saeima skata šo kandidatūru, Saeima pieņems lēmumu, tad, kad Saeima būs pieņēmusi lēmumu, es lūgšu izvērtēšanas komisiju no tiem kandidātiem, kuriem bija ļoti līdzīgi rezultāti, izvēlēties un virzīt nākamo Ministru kabinetā skatīšanai. Tā ka šeit nav jārunā ne par kādu politisko atbildību, šeit ir vienkārši jāsaprot, ka visa sabiedrība kopā, masu saziņas līdzekļi, valdība, Saeima ļoti uzmanīgi un ļoti precīzi vērtē, kāds ir katrs konkrētais cilvēks.

— Valdība apstiprināja Jonāsa kungu kā iespējamo kandidātu, Saeimas frakcijas visas to vienbalsīgi noraidīja, arī valdošās frakcijas. Kāpēc situācija iznāca tāda?

A.Bērziņš: — Pirmkārt, mēs skatījām šo kandidātu atbilstoši nolikumam tādēļ, ka šis kandidāts bija ieguvis vislabāko vērtējumu; otra lieta — viņš diezgan pieklājīgi atbildēja Ministru kabinetā uz visiem viņam uzdotajiem jautājumiem, tā ka, ja pēc tam, kad kabinets viņu apstiprināja, ir radušies vai atklājušies kaut kādi papildu iemesli, kurus deputāti ir noskaidrojuši diskutējot, tad tas tikai liecina par to — es vēlreiz atkārtoju —, cik ļoti nopietni mēs izvērtējam šī cilvēka kandidatūru un atbilstību.

— Jūs esat kontaktējušies ar kādiem deputātiem, nu, vismaz skaidrojuši, kāpēc?

A.Bērziņš: — Es neesmu speciāli jautājis nevienam no deputātiem. Cik es zinu, vakar frakciju sēdes notika visās frakcijās, taču man vēl nav bijis laika ar viņiem parunāties.

— Un jūs aicināsit neveidot vairs nekādu jaunu konkursu, bet no tiem pārējiem palikušajiem iepriekšējā konkursā izvēlēties?

A.Bērziņš: — Tur bija trīs cilvēki, kuri faktiski uzrādīja salīdzinoši līdzīgus rezultātus. Es domāju, ka būtu ļoti lietderīgi virzīties strauji uz priekšu un skatīt nākamo kandidātu.

— Ja Saeima nākamajā nedēļā lemj — un jāsaka, izskatās, ka visticamāk Jonāsa kungu neapstiprina, — tas nozīmē, ka jūs pēc kādām pāris nedēļām varētu skatīties?

A.Bērziņš: — Es domāju, ka mēs uzreiz nākamajā nedēļā pēc Saeimas lēmuma skatīsim tālāk šo jautājumu.

— Kā Bērziņa kungs vērtē advokāta Platača izteikumus par korupciju tiesu sistēmā? To Andreja kungs jautā.

A.Bērziņš: — Es pats neesmu redzējis šo televīzijas pārraidi, esmu klausījies tikai atreferējumus un lasījis avīzēs to, kas ir rakstīts. Protams, negatīvi vērtēju.

— Jautājums ir — vai tur var ko darīt lietas labā?

A.Bērziņš: — Protams, advokātu kolēģijai ir jāstrādā un jāmēģina savest visas lietas kārtībā. Nu, es esmu gandarīts, ka daļa advokātu izsaka savu viedokli, ka viņi nebūt nedomā tā, kā Platača kungs.

— Jautājums droši vien ir ne tikai par advokātiem, jautājums ir vispār par tiesībsargājošo sistēmu.

A.Bērziņš: — Jā, tā ir tiesu sistēma kā tāda, un es gribu teikt, ka nevienas citas valdības laikā nav nevieni tiesneši ķerti par kukuļu ņemšanu un atbrīvoti no amatiem, tikai šīs.

— Jūs cerat, ka tā lieta iet uz labo pusi?

A.Bērziņš: — Nu, ja ir negodīgi cilvēki, viņi vienkārši ir jāizolē, viņi nedrīkst sēdēt nopietnos amatos.

— Jautājums par mežu ugunsgrēkiem. Mēs pagājušajā reizē runājām ar jums par to, ka pašvaldības varētu saņemt kādu palīdzību dzēšanu lietā, tajā pašā laikā es sapratu, ka tas jautājums tā arī nav izskatīts valdībā.

A.Bērziņš: — Nu vispār tas ir iekļauts Ministru kabineta otrdienas sēdes darba kārtībā, šodien ir saņemti 13 rajonu pašvaldību iesniegumi par līdzekļiem, un kopējā summa, ko pašvaldības ir lūgušas, ir 114 tūkstoši latu. Taču jāsaka, ka pašvaldības nav bijušas pietiekami aktīvas un nav iesniegušas pietiekami precīzi noformētus dokumentus. Nu, piemēram, rajona pašvaldība pieprasa kaut kādu konkrētu naudas summu, taču neparāda, kā šī naudas summa tiek sadalīta starp pagastiem. Gribētos uzreiz dot naudu konkrētiem pagastiem, kuros bija konkrētie ugunsgrēki un klāt vēl gribētu redzēt arī skaidrojumu par to, kur tad tā nauda ir izlietota. Negribētos no salīdzinoši nelieliem resursiem dot naudu tāpat, skaidri nezinot precīzu mērķi, uz kurieni tā nauda aiziet. Taču šādi rīkojumi ir doti Pašvaldību lietu pārvaldē, atbildīgam ministram. Es zinu, ka pašlaik norit ļoti, ļoti konstruktīvs un pietiekami saspringts dialogs ar pašvaldībām, un ceru, ka līdz otrdienai visas šīs nebūšanas būs atrisinātas.

— Šie paskaidrojumi un papildu lietas...?

A.Bērziņš: — Ir nepieciešama papildu informācija, kam, ko, kā; tam ir jābūt parakstītam, pagasta padomes priekšsēdētājam ir jābūt parakstījušamies — lai ir konkrēts dokuments, kuru atbildīga amatpersona ir parakstījusi, un lai mums būtu pārliecība, ka tā nauda aizies tieši tur, kam tā ir lūgta.

— Jūs teicāt, ka 13 pašvaldības šobrīd vērsušās pie valdības?

A.Bērziņš: — Jā, 13 rajonu pašvaldības. Man ir grūti teikt, kādēļ citas pašvaldības to nav darījušas. Nu, acīmredzot tur nav bijuši ugunsgrēki.

— Tās arī varbūt to pēkšņi darīs, nogulējušas.

A.Bērziņš: — Grūti pateikt. Nu jau ilgāk nekā nedēļu Pašvaldību lietu pārvalde strādā ar visām šīm pašvaldībām, tā ka, domāju, pilna informācija mums būs tikai rīt uz dienas beigām, kad Pašvaldību lietu pārvalde apsolījusi iesniegt precīzu dokumentu, taču dienaskārtībā šis jautājums ir iekļauts.

— Pāri par 100 tūkstošiem — tā ir diezgan liela summa. Atradīsit tādu naudu?

A.Bērziņš: — 114 tūkstoši. Es domāju, ka šajā gadījumā pašvaldībām ir jānāk pretim, jo nav bijuši tādi ugunsgrēki un sausumi vairāk nekā simt gadus, un šeit pagastu pašvaldībasdroši vien ir likušas lielu daļu savu līdzekļu iekšā šo ugunsgrēku dzēšanā un droši vien ņēmušas naudiņu no decembra, novembra vai kādiem citiem maksājumiem jeb paredzamajām lietām, tā ka šeit ir jākompensē, jo tas, ko viņi ir izdarījuši, glābjot mežus un purvus, norobežojot ugunsgrēkus, neapšaubāmi maksātu dārgāk nekā tā summa, ko pašlaik pašvaldības pieprasījušas.

— No sausuma bija mežu ugunsgrēki, sausums radīja problēmas zemniekiem. Mēs spriedām, ka tur varētu nākt kāda subsīdiju nauda un pēc tam tad to subsīdiju naudu atdot atpakaļ zemniekiem.

A.Bērziņš: — Jā, kā jau es pagājušajā reizē teicu, par tiem ražotājiem jeb tiem, kas saņem tiešos maksājumus, piemēram, tiem, kam ir ganāmpulks lielāks par septiņām govīm, par tiem jau jautājums tiek risināts, un viņi tiešām saņem jau decembra naudas, vienkārši lai varētu kaut kādā veidā pagaidām kompensēt visu, kas ir saistīts ar to, ka reāli zāles ganībās nav un ir jāsāk izbarot ziemas spēkbarību. Mēs šodien nekādā veidā neesam ieinteresēti, lai Latvijā sāktos lopu izkaušana, mēs esam ieinteresēti, lai saglabātos augsti piena izslaukuma līmeņi; mēs esam ieinteresēti, lai kopumā lauksaimniecība un lopkopība ietu uz augšu, un Zemkopības ministrija ir pašlaik izstrādājusi tādu priekšlikumu, kuru mēs acīmredzot nākošnedēļ izskatīsim Ministru kabineta Komitejā, par iespējamiem kompensāciju modeļiem. Tur tiek piedāvāts kompensāciju modelis, kas kopumā valstij varētu izmaksāt aptuveni 5,9 miljonus latu, tās ir ikgada ilggadīgo zālāju ierīkošanas vidējās izmaksas — tas ir tajās vietās, kur šie zālāji vienkārši ir izkaltuši un zāles lopbarības ieguves samazinājums, teiksim, otrajā pļāvienā, kuru faktiski zemnieki un lopkopji nav dabūjuši. Mēs acīmredzot lemsim par to, kādu kompensāciju dot uz katru liellopa dzīvsvara vienību. Ar liellopa dzīvsvara vienību Zemkopības ministrija tā interesanti ir sarēķinājusi, arī aitas un kazas ir pārrēķinājusi it kā liellopu vienībās, bet tā ir tāda speciāla metodika, taču Latvijā šobrīd ir reģistrētas 254 646 šādas liellopu vienības, un uz katru no šīm liellopu vienībām ir jādod šī kompensācija. Es esmu par to, ka šajā gadījumā kompensācija ir jādod arī tām ģimenēm, kurām ir viena, divas gotiņas vai trīs gotiņas un kuras nav pie tiem lielajiem ražotājiem, kuri saņem tiešos maksājumus par katru govi. Un tas kompensāciju apjoms, kādu Zemkopības ministrija šobrīd kopā ar zinātniekiem ir aprēķinājusi, ir 23 lati 26 santīmi par katru liellopu vienību.

— Tātad katrs govs īpašnieks par vienu savu govi varētu saņemt, ja viņam ir viena govs, pāri par 23 latiem?

A.Bērziņš: — Jā, tas būtu ar nosacījumu, ja mēs Ministru kabinetā tā lemsim. Jāsaka, faktiski šo lēmumu mēs varēsim pieņemt tikai līdz ar budžeta grozījumiem, jo 5,9 miljoni latu nekur nemētājas, taču uz to būs jāiet, grozot budžetu vēl pēc Saeimas vēlēšanām, jo mums tīri tehniski tas ir jāizdara, vienalga, šogad ir daudzi tādi tehniskie grozījumi sakrājušies, kur mēs esam pārcēluši kādus maksājumus no vienas budžeta pozīcijas uz otru un kur ir nepieciešami grozījumi likumā, tā ka skaidrs ir tas, ka zemniekiem vismaz ir jāzina, kāda tad būs tā sistēma, kādā kārtībā tiks kompensēti sausuma radītie zaudējumi zemniekiem.

— Nu, šī ir laikam lielākā summa, kāda varētu parādīties, grozot budžetu — seši miljoni?

A.Bērziņš: — Jā, bet šeit nav nekādas citas izejas, šeit vienkārši ir jāpalīdz, ja reizi 124 gados ir tā.

— Tā situācija ir tik traka šobrīd laukos?

A.Bērziņš: — Tur, kur ir mums lielākie lopkopības ganāmpulki, — Latgalē un Vidzemē — situācija tiešām ir kritiska, jo lauki visi ir brūni, govis ārā vairs nav ko laist, tās tur kūtī un izbaro jau ziemai sagatavotos barības krājumus.

— Nu labi, jūs tagad nolemsit, tad nākamā valdība nāks, kurai būs jādomā par budžetu...

A.Bērziņš: — To mēs, šī pati valdība, izdarīsim. Šī pati valdība droši vien izdarīs šos tehniskos budžeta grozījumus, kas ir jāizdara, mans viedoklis vismaz ir tāds, ka tas ir jādara pēc Saeimas vēlēšanām mēneša laikā līdz brīdim, kamēr atnāk jaunā Saeima.

— Mēs te esam pieskārušies zemkopības tematikai, tad es varbūt minēšu kādu vēstuli, kuru mēs saņēmām šodien no Gaiļa kunga un kurā viņš veicis vairākus aprēķinus, ar kuriem es, protams, klausītājus neiepazīstināšu — te ir runa par cirsmām un kokmateriālu iepirkšanām, un tad ir šāds teikums: “Vai jūs, premjer, nesaskatāt interešu konfliktu tajā apstāklī, ka no trim pilnvarniekiem par valsts mežiem diviem, tas ir, Pozņakova kungam un Batraga kungam, pašiem ir ilgtermiņa mežizstrādes līgumi, kuri ir, šķiet, ieinteresēti koksnes resursus sev nopirkt lētāk, līdz ar to nedomājot par iespēju maksimāli palielināt valsts budžetu?” Tātad te ir runa par to, ka divi valsts pilnvarnieki varbūt darbojas nevis valsts, bet gan savās interesēs.

A.Bērziņš: — Ja jūs man šo vēstuli iedotu, es attiecīgajām institūcijām lūgtu to pārbaudīt un pēc divām nedēļām droši vien varētu sniegt konkrētu atbildi un skaidrojumu. Es to nevaru pateikt pašlaik.

— Labi. Tātad, Gaiļa kungs, es ceru, ka mēs pēc pāris nedēļām varētu atgriezties pie šī jautājuma, es jūsu rakstīto vēstuli nododu Ministru prezidentam. Vēlreiz atgriežamies pie riteņu kluba “Marss” — situācija ir tāda, ka Rīgas dome trešo reizi jau lēmusi par to, vai nevarētu tomēr atdot to īpašumu, kurš savulaik ir piederējis pašvaldībai — šis īpašums ir Brīvības ielā.

A.Bērziņš: — Rīgas domei vajadzētu mazāk sūtīt šādas vēstules, viņiem vajadzētu iet pie Nekustamo īpašumu aģentūras un mēģināt runāt — vienu īpašumu pret otru īpašumu vai kaut kā citādi, kārtot šos jautājumus, ar vēstulēm vien te neviens uz priekšu netiks.

— Tiesāšanās, cik es saprotu, notiks?

A.Bērziņš: — Šis īpašums, cik es zinu, ir piekrītošs valstij, un šobrīd tas atrodas valsts pārziņā, nekas slikts ar to nav izdarīts.

— Savulaik tas īpašums ir bijis Rīgas īpašums, ir bijis tāds arī līdz padomju laikiem.

A.Bērziņš: — Tas ir bijis sabiedriskās organizācijas īpašums, un, izņemot mūža sabiedriskās organizācijas, t.i., studentu korporācijas, īpašumus atdod tikai katrai organizācijai ar katru konkrētu likumu, un šīs Saeimas laikā veselai virknei dažādu organizāciju ir atdoti īpašumi, bet katrā konkrētā reizē ar konkrētu Saeimas lēmumu. Acīmredzot šeit vajadzētu rīkoties līdzīgi.

— Saeimas lēmumi?

A.Bērziņš: — Ar Saeimas lēmumu, ar likumu palīdzību atdot konkrētai sabiedriskajai organizācijai konkrētu īpašumu, un turklāt ar nosacījumu, ka šis īpašums nav privatizējams un gadījumā, ja sabiedriskā organizācija likvidējas, īpašums pārnāk atpakaļ valstij.

— Jūsuprāt, marseniekiem vajadzēja doties nevis piketos, bet uz Saeimu, ne pie valdības?

A.Bērziņš: — Papriekš vajadzēja uzrakstīt likumprojektu un iet ar šo likumprojektu Saeimā vai valdībā caur kādu konkrētu ministru, kurš uzņemtos šo likumprojektu virzīt uz priekšu.

— Jebkurā gadījumā tātad tas ceļš, kā viņi iet, ir nepareizs, jūsuprāt?

A.Bērziņš: — Var jau iet arī šādu ceļu, taču, ja runā par sabiedriskas organizācijas īpašumtiesību atjaunošanu, tad tas ir tāds jautājums. Ja ir runa par to, ka pašvaldība vēlas kādu īpašumu — valsts īpašumu — pārņemt savā īpašumā, tad tai ir jāiet, jārunā, jāatrod, jāsaskaņo atbilstīgi intereses un jāmēģina vienu īpašumu mainīt pret otru vai nopirkt vienu īpašumu, vai pārdot otru īpašumu, jo pašvaldība tieši tāpat izturas tanī brīdī, kad, teiksim, valdībai kādreiz ir nepieciešams kādu īpašumu dabūt — mums te bija vesela virkne jautājumu saistībā ar Latvijas vēstniecībām un tā tālāk.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā