Par videi draudzīgu saimniekošanu

Tīrāks gaiss un ūdens ir vērtības, ko Latvijas iedzīvotāji sajutīs pēc ES vides normatīvu ieviešanas. “Vivacolor” Latvijā ražoto silikātkrāsu, kas, nokļūstot gruntī, veido silikāta savienojumus, ļoti atzīst skandināvi, jo tā ir videi draudzīga. Krāsa tiek ražota bezatkritumu tehnoloģijā - viss ražošanas tilpnēs iekrautais tiek saņemts bundžās jau krāsas veidā, arī skalošanas ūdens tiek izmantots atkārtoti, un izejvielu iepakojumu kartonu un metālu ražotāji nodod otrreizējai pārstrādei, tā sekojot vienam no nozīmīgākajiem Eiropas Savienības «baušļiem» - radīt mazāk atkritumu. SIA “Vivacolor” bija pirmais uzņēmums Latvijā, kas 2000. gadā ieguva ISO 14001 vides pārvaldības sistēmas sertifikātu un savā rūpnieciskajā darbībā cenšas pēc iespējas mazāk izmantot dabas resursus.

Zinot, ka vienā otrā ES valstī daba rūpnieciskās un lauksaimnieciskās ražošanas dēļ sagandēta tiktāl, ka nākas «eksportēt» ūdrus uz Nīderlandi no Latvijas, jo tie astoņdesmitajos gados izmiruši, ne vienu vien Latvijā pārņēmušas bailes, ka ES investīcijas un ekonomiskā attīstība arī mūsu valstī nozīmēs ūdru vai stārķu izmiršanu.

Paradoksāli, bet šīs bailes iet roku rokā ar izskanējušo faktu, ka ES vides likumu ieviešana Latvijai izmaksās vairāk nekā 800 miljonus latu. Ar novēlošanos, tomēr ES valstis pirmās ir attapušās, un patlaban tajās ir ieviestas (kaut joprojām ne visur izpildītas) augstas vides aizsardzības prasības. Videi draudzīgāka saimniekošana mūsdienās ir iespējama arī tehnoloģiju attīstības dēļ.

Latvijā rūpnīcu vienkārši ir mazāk, bet tas nenozīmē, ka tās ir draugos ar dabu. Gluži pretēji - ES integrētā piesārņojuma novēršanas un kontroles direktīvas izpilde, kuras ietvaros jāizveido attīrīšanas iekārtas, kas novērstu kaitīgo izmešu, notekūdeņu un cita piesārņojuma nonākšanu dabā, Latvijas pašreizējām ražotnēm izmaksās dārgi. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktors Rolands Bebris stāsta, ka vairāki lielākie rūpniecības uzņēmumi jau ieguvuši A kategorijas integrētās atļaujas ar noteikumiem par izmešu samazināšanu ūdenī un gaisā, kā arī atkritumu apsaimniekošanu un specifiskiem nosacījumiem trokšņu un smaku novēršanai. Daudzi uzņēmumi izstrādājuši rīcības plānus. Zināmi sasniegumi no šo prasību ievērošanas jau jūtami - salīdzinot ar 1990. gadu, gaisā ir divreiz malainzāk izmešu. Jaunas rūpnīcas, kas neatbilst ES vides prasībām, Latvijā būvēt vairs nedrīkst. To, vai šīs prasības tiek ievērotas, droši kontrolē Latvijas vides institūcijas.

Tomēr no minētajiem 800 miljoniem lielākā daļa naudas aizies dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanai un notekūdeņu attīrīšanai, kas Latvijā tiks pārveidota pilnībā. Dzeramajā ūdenī viena no lielākajām problēmām ir ievērojamais dzelzs saturs, kas kaitē iedzīvotāju veselībai. R.Bebris saka, ka visās lielākajās Latvijas pilsētās minerālūdeni var veikalos nepirkt - krāna ūdens jau patlaban ir atdzelzots un lielā mērā atbilst ES prasībām. Daudzviet tas vairs arī negaršo pēc purva rāvas vai dūņām, un ir pieejams ēku augšējo stāvu iedzīvotājiem.

ES vides prasību izpilde nozīmēs centralizētu ūdens pieslēgumu tiem namiem, kuriem tā patlaban nav. Lielākas problēmas ir mazpilsētās un ciematos, taču arī tur līdz 2015. gadam ūdens būs attīrīts un būs arī notekūdeņu attīrīšanas sistēmas.

Vēl viena joma, kur ir jauni normatīvi un būs naudas ieguldījumi, ir gaisa aizsardzība. To mērķis ir arī samazināt sēra dioksīdu gaisā, lai tādā veidā izvairītos no saslimstības ar kardioloģiskajām un elpošanas ceļu slimībām. Turklāt vairāk būs jārūpējas par sabiedrības informēšanu, ja piesārņojuma pieļaujamais daudzums tiks pārsniegts.

Automašīnu degvielas kvalitātes normatīvi Latvijā lielā mērā ir ES prasībām atbilstoši, taču tiks veicināta pāreja uz zema sēra satura mazutu vai arī uz gāzes vai citu apkuri katlumājās, kas samazinātu izmešus. Izmantojot degvielu bez svina satura, daudziem iedzīvotājiem nodrošinās dzīvi bez anēmijas, smadzeņu un nervu sistēmas bojājumiem, sirds slimībām un būs veselāki pēcnācēji.

“DIENA”