Par Latvijas balsi komercpasaulē

Latvijas pārstāvniecības vadītājs Pasaules tirdzniecības organizācijā Marģers Krams:

Ko tad īsti Latvijai dod PTO? Pirmkārt, kvalitātes zīmogu, kas apliecina mūsu uzņēmēju, ierēdniecības, valdības un parlamenta spējas uzņemties un izpildīt starptautiskas saistības, kas radītas gadu desmitos Rietumu demokrātijā.

Otrkārt, Latvija tagad piedalās nozīmīgu starptautisku lēmumu pieņemšanā. Te varbūt kāds iebildīs - ko gan tik maza valsts PTO var ietekmēt? Atbildei salīdzināšu mūsu valsts spēku ar viena deputāta spēku parlamentā, kur viņš notikumus ietekmē nevis vienatnē,bet darbojoties frakcijās ar domubiedriem un komisijās. Latvija savu nostāju PTO, protams, veido kopā ar Eiropas Savienību.

Treškārt, PTO atbalsta eksportētājus, tāpēc tajā var iegūt informāciju par visu dalībvalstu importa tarifiem, kvotām un citiem nosacījumiem.

Ceturtkārt, pavisam praktisku labumu no divpusējām sarunām ar citām valstīm, kas vēlas pievienoties šai organizācijai. Respektīvi, PTO kārtība paredz, ka katrai jaunai dalībvalstij pirms iestāšanās divpusēji jāvienojas par tirdzniecības nosacījumiem ar katru esošo dalībvalsti. Piemēram, nesen noslēdzās Latvijas sarunas ar Ukrainu, kas arī iestājās PTO, un mēs izvirzījām prasības par tirgus pieejas liberalizāciju atbilstoši mūsu eksportētāju - zivrūpnieku, citu pārtikas ražotāju utt. - interesēm. Un panācām, ka ukraiņi samazināja savas ievedmuitas par trim ceturtdaļām! Rezultātā, piemēram, mūsu zivju produktu eksports uz Ukrainu pieauga par 78 procentiem. Tas ir tieši šo veiksmīgo PTO sarunu rezultāts, un zivsaimnieki ar to ir ļoti apmierināti.

Sarunas ar Krieviju neiet viegli, lai gan tirdzniecības sarunas jau nav vieglas arī ar visdraudzīgākajām valstīm… Tomēr esam jau vienojušies par daudziem tarifu samazinājumiem.

Sarunās par dzelzceļa tarifiem mūsu mērķis ir panākt diskriminācijas pārtraukšanu, t.i., lai par kravām uz Latviju nebūtu jāmaksā dārgāk kā par kravām uz citām valstīm. Panākts konceptuāls lēmums par vietējo un starptautisko tarifu izlīdzināšanu, kas varētu stāties spēkā jau šogad. Runājam arī par līdztiesīgiem nosacījumiem Latvijas banku darbībai. Bet kopumā Latvija ir viennozīmīgi ieinteresēta, lai Krievija ātrāk iestātos PTO. Jo dalība šajā organizācijā liek visiem, arī Krievijai, uzvesties prognozējami un pildīt starptautiskās saistības. Līdz ar to darījumos ar Krieviju arī mūsu uzņēmēji var justies drošāki.

Starp citu, nesen pabeidzām PTO iestāšanās sarunas ar Maķedoniju un tikko tās sākām ar Baltkrieviju un Kazahstānu, kas abas ir svarīgi Latvijas tirdzniecības partneri. Darāmā patiešām netrūkst.

Latvijas pārstāvniecība PTO Ženēvā, kur tā darbojas kopā ar Latvijas misiju Apvienoto Nāciju Organizācijā, strādā viens Ekonomikas ministrijas atašejs un es kā vadītājs (vēstnieka rangā - “LV”) pārstāvu Ārlietu ministriju.

Līdztekus jau pieminētajām iestājsarunām mūsu uzdevums ir piedalīties vispārējā PTO tā sauktajā Dohas jeb attīstības sarunu raundā, kur cita starpā visas valstis spriež par lauksaimniecības subsidēšanas samazināšanu. Tur mums gan nāksies ievērot kopējo Eiropas Savienības nostāju, kas pret liberalizāciju ir visai atturīga.

“LAUKU AVĪZE”

Sekojot citiem: “LV” informācijas redaktors Gints Moors

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti