Katra, arī maza, valsts var dot savu unikālu ieguldījumu visas cilvēces labā

Vakar, 16.septembrī, Valsts prezidente atgriezās no darba vizītes Amerikā

Par Valsts prezidentes vizīti ASV

Foto: Māris Svilāns Ņujorkā 13.septembrī: 42. ASV prezidents Bils Klintons un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga pagājušā nedēļā, 13. septembrī, Ņujorkā tikās ar bijušo ASV prezidentu Bilu Klintonu. V.Vīķe–Freiberga un B.Klintons pārrunāja aktualitātes Baltijas reģionā, jautājumus, kas skar politisko un ekonomisko integrāciju, ekoloģiju, kā arī Latvijas un ASV sadarbības perspektīvas. B.Klintons apliecināja, ka viņam ir noturīga interese par Baltiju un viņš turpina sekot līdzi notikumiem šajā reģionā. Prezidente pateicās viņam par ieguldījumu Latvijas un ASV partnerības stiprināšanā.

Valsts prezidente Ņujorkā apmeklēja ASV prezidenta Džordža Buša rīkoto pieņemšanu, kur apsveica viņu ar runu ANO 57. Ģenerālajā asamblejā un ar vēlmi izmantot ANO Irākas jautājuma risināšanā.

V.Vīķe–Freiberga Ņujorkā piedalījās ASV Ārlietu politikas padomes rīkotā pasākumā, kurā tika pasniegta ikgadējā Hansa Morgentaua balva. Šogad to saņēma valsts sekretārs Kolins Pauels. Valsts prezidente sarunā ar Kolinu Pauelu un bijušo valsts sekretāru Henriju Kisindžeru pārrunāja NATO paplašināšanās jautājumus, ANO Ģenerālās asamblejas gaitu un starptautiskās politikas aktualitātes.

Valsts prezidente Ņujorkā tikās ar ASV Ebreju komitejas un “B’nai B’rith” — vecākās ebreju organizācijas — vadību. Abas organizācijas informēja prezidenti par savu atbalstu Latvijas iestājai NATO un apsveica Latvijas progresu sabiedrības integrācijas jautājumos un demokratizācijā. V.Vīķe—Freiberga informēja par Vēsturnieku komisijas darbu un plāniem.

Valsts prezidente Ņujorkā tikās ar Ņujorkas ugunsdzēsības departamenta vadītāja vietnieku un nodeva Latvijas ugunsdzēsēju sūtījumu. Prezidente pauda apbrīnu par ugunsdzēsēju un glābēju pašaizliedzīgo darbu un varonību traģiskajos pagājušā gada 11.septembra notikumos.

Sestdien, 14. septembrī, V.Vīķe–Freiberga ANO mītnē Ņujorkā piedalījās Starptautiskās sieviešu ministru asamblejas pirmajā sēdē. Tajā piedalījās arī bijusī ASV valsts sekretāre Madelaine Olbraita, ANO ģenerālsekretāra vietniece Luīza Frečete, bijusī Kanādas premjerministre Kima Kembela un citu valstu ministres un vēstnieces. Šajā sēdē tika pieņemts lēmums par organizācijas izveidošanu. V.Vīķe–Freiberga apsveica šo ideju un pauda savu atbalstu jaunajai organizācijai. Sēdes dalībnieces pārrunāja dzimumu līdztiesības jautājumus, sieviešu lomu politikā, sabiedriskajā dzīvē, biznesā un starptautiskajā arēnā. Tika uzsvērta sieviešu pozitīvā loma ANO darbā un nozīmīgais darbs nevalstisko organizāciju kustībā. Pārrunāta arī sieviešu nevalstisko organizāciju plānotie pasākumi gaidāmā Prāgas sammita laikā. Šos pasākumus rīkos Pasaules sieviešu līderu padome, V.Vīķe–Freiberga piekrita uzaicinājumam piedalīties tajos.

Valsts prezidente Ņujorkā tikās ar Bulgārijas prezidentu Georgiju Parvanovu. G.Parvanovs ievēlēts prezidenta amatā šā gada janvārī, un šī bija abu prezidentu pirmā tikšanās. Abu valstu prezidenti pauda vēlmi paplašināt starpvalstu sadarbību, īpaši saskatot plašas iespējas kultūras, mākslas un tūrisma jomā. Abas puses uzsvēra, ka Latvijai un Bulgārijai ir vienādas ārpolitikas prioritātes — iestāšanās ES un NATO. Tāpat abi prezidenti pauda cerību, ka gan Latvija, gan Bulgārija Prāgas sanāksmē saņems oficiālus ielūgumus iestājai NATO. Pārrunāta arī abu valstu iestāšanās sarunu ES gaita. V.Vīķe–Freiberga atzinīgi novērtēja Bulgārijas sekmes šajās iestāšanās sarunās, kā arī integrācijas procesus. Prezidenti uzsvēra, ka jābūt individuālai pieejai katrai valstij, bez mākslīgiem šķēršļiem, un izteica cerību, ka visai drīz tiks pabeigtas iestāšanās sarunas ar visām ES kandidātvalstīm. Prezidente arī apsveica Bulgārijas prezidentu sakarā ar viņa ievēlēšanu ANO Drošības padomē un novēlēja sekmes un panākumus.

Valsts prezidenta preses dienests

Preses konferencē pēc ASV vizītes

ANO asamblejas atklāšanā — ASV prezidents Džordžs Bušs. Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga nododot Ņujorkas Ugunsdzēsības departamenta direktora vietniekam Haraldam Majeram Latvijas kolēģu solidaritātes apliecinājumu 11.septembra notikumu sakarā (priekšplānā), Latvijas Valsts prezidenta ārštata padomnieks Sols Bukingolts, Valsts prezidenta Kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars un Valsts prezidenta padomnieks ārlietu jautājumos Andrejs Pildegovičs (otrajā plānā). Latvijas Valsts prezidente un ASV bijusī valsts sekretāre Madelaina Olbraita. ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans 57. Ģenerālās asamblejas atklāšanas brīdī

Šai vizītei, kā jau tas ārvalstu vizītēs mēdz būt, izņemot vienīgi valsts vizītes, bija dažādi aspekti. Šajā gadījumā to bija bezgala daudz, jo būtiska vizītes iezīme bija 11. septembra traģēdijas gadskārtas piemiņas pasākumi.

Protams, ļoti nozīmīga bija ANO Ģenerālās asamblejas atklāšana. Latvijai laimējās ar to, ka mēs piedalījāmies tieši ANO atklāšanas sesijā, kurā izskanēja vissvarīgākās runas, piemēram, ANO ģenerālsekretāra Kofi Annana runa, kā arī ASV prezidenta Džordža Buša runa. Mēs piedalījāmies vienā un tajā pašā sesijā, tāpēc bija iespējas arī piesaistīt lielāku auditoriju, un tas mums pašiem bija ļoti izdevīgi.

ASV man bija arī divpusējās tikšanās ar vairāku valstu vadītājiem, piemēram, ar Bulgārijas un Šveices vadītājiem. Starp dažādiem ar ANO Ģenerālo asambleju saistītiem pasākumiem bija iespēja pārrunāt ar Dānijas premjerministru Eiropas Savienības (ES) paplašināšanas perspektīvas, kā arī ar Īrijas ārlietu ministru pārrunāt jaunāko situāciju, gatavojoties Īrijas referendumam. Vārdu sakot, Amerikā man bija iespēja pārrunāt arī ar ES paplašināšanu saistītus jautājumus. Bez tam man bija arī dažādas tikšanās dažādās situācijās ar ASV amatpersonām un ļaudīm, kam ir liela ietekme uz ASV ārpolitikas veidošanu. Arī ar ebreju organizāciju “Bnei Bris” un Amerikas Ebreju komiteju. Mums bija arī vairākas tikšanās, kurās runājām par starptautisku notikumu piesaistīšanu Latvijai un Rīgai, īpaši par kultūras apmaiņas programmām starp ASV un Latviju.

“LV” jautājums: — Prezidentes kundze, vai jūs vizītes laikā guvāt psiholoģisku apliecinājumu tēzei, ka Amerika kopš pērnā gada 11. septembra ir pilnīgi mainījusies? Vai 11. septembra notikumu atcere atstāja iespaidu arī uz ANO Ģenerālo asambleju?

— Absolūti! ANO Ģenerālā asambleja tika atklāta tikai dienu pēc 11. septembra, un atklāšanas sesijā visi runātāji atsaucās uz 11. septembra piemiņas dienu. Jā, 11. septembra iespaids bija ļoti jūtams visos ANO Ģenerālās asamblejas pasākumos. Nemaz jau nerunājot par to, ka Ģenerālās asamblejas kontekstā tika īstenoti līdz šim vēl neredzēti drošības pasākumi. Visa Ņujorka bija oranžajā jeb otrajā, tūdaļ aiz sarkanā jeb visaugstākā riska līmenī, un drošības pasākumi bija daudz savādāki nekā iepriekšējos gados.

Bet, atbildot uz jūsu jautājuma pirmo daļu, — jā, amerikāņi tagad ir pavisam citādi, un Ņujorka tagad ir pavisam cita pilsēta. Protams, ļoti lielu iespaidu uz pilsētas gaisotni šajās dienās atstāja tieši 11. septembra traģēdijas piemiņas pasākumi. Piemēram, daudzos veikalu skatlogos preču vietā bija izlikti ASV karogi vai vainagi 11. septembra upuru piemiņai. Mums katru dienu iznāca braukt garām vienam Ņujorkas policijas iecirknim un vienam ugunsdzēsēju depo, un šo iestāžu, īpaši ugunsdzēsēju stacijas, priekšā viss trotuārs bija noklāts ar ziediem un puķu vāzēm, ko cilvēki bija atnesuši šurp, lai raksturotu savu attieksmi pret Ņujorkas ugunsdzēsējiem. Bija aizkustinoši vērot, kā ik dienu, bet īpaši 11. septembrī Ņujorkas, iedzīvotāji nāca šurp, lai parunātu ar saviem policistiem un ugunsdzēsējiem.

Ņujorkas ugunsdzēsēju pārstāvis, kurš bija atnācis uz mūsu valsts pārstāvniecību Ņujorkā un kuram es pasniedzu Latvijas ugunsdzēsēju veltījumu, brīdī, kad es teicu nelielu uzrunu par 11. septembra traģēdiju un apliecināju Ņujorkas ugunsdzēsējiem arī savu cieņu, pat apraudājās un viņam tūdaļ bija grūti ko atbildēt. Vēlāk sarunā viņš man teica, ka ugunsdzēsēju darbs vienmēr saistīts ar risku un ik gadu iet bojā ugunsdzēsēji. Taču pērn 11. septembrī bojā gāja puse no visa simt piecdesmit gados, kopš pastāv Ņujorkas ugunsdzēsēju dienests, bojāgājušo ugunsdzēsēju kopskaita. Šis cilvēks, Ņujorkas ugunsdzēsēju dienesta priekšnieka vietnieks, pastāstīja, ka viņa ģimenē vīrieši jau vairākās paaudzēs bijuši ugunsdzēsēji. Viņš arī pastāstīja, ka būtiski mainījusies amerikāņu sabiedrības attieksme pret ugunsdzēsējiem un otrādi. Viņš bija ļoti aizkustināts, ka arī mēs, latvieši, no tālas zemes sakām Ņujorkas ugunsdzēsējiem paldies par uzupurēšanos. Protams, ļoti mainījusies ir arī amerikāņu attieksme pret drošību, jo 11. septembra traģēdija viņiem radīja smagu psiholoģisko traumu. Un, nenoliedzami, 11. septembra notikumi atstājuši arī lielu iespaidu uz amerikāņu attieksmi pret savas valsts ārpolitiku. 11. septembris šo attieksmi iespaidojis visdziļākajā veidā.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

ASV prezidenta pateicība Latvijai

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 16. septembrī, ir saņēmusi vēstuli no ASV prezidenta Džordža Buša, kurā ASV prezidents savas valsts iedzīvotāju vārdā izsaka dziļu pateicību Latvijas cilvēkiem un savai kolēģei par ieguldījumu cīņā pret terorismu pasaulē. “Pagājušā gada 11.septembrī pret Savienotajām Valstīm tika izdarīts uzbrukums, bet terorisms var apdraudēt cilvēkus kā Latvijā, tā Amerikā. Esam pateicīgi jums par ieguldījumu miera, brīvības un labklājības veidošanā,” raksta Dž.Bušs.

Valsts prezidenta preses dienests

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Runa Apvienoto Nāciju Organizācijas 57. Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā 2002. gada 12. septembrī

Prezidenta kungs!

Sākumā es vēlos apsveikt Šveices Konfederāciju sakarā ar neseno iestāšanos Apvienoto Nāciju Organizācijā. Šveices neizmērojami lielais ieguldījums Apvienoto Nāciju Organizācijas darbā, pat neesot tās dalībvalstij, ir vispāratzīts un augstu novērtēts jau gadu desmitiem ilgi. Es esmu pārliecināta, ka Šveice savā jaunajā dalībvalsts statusā uzņemsies pat vēl nozīmīgāku lomu Apvienoto Nāciju Organizācijas aktivitātēs, lomu, kas atbilst tās jaunajam statusam.

Šā mēneša beigās Apvienoto Nāciju Organizācija varēs sveikt vēl vienu valsti — Austrumtimoru — kā visjaunāko organizācijas dalībvalsti. Austrumtimorai, tāpat kā manai valstij Latvijai, kas savu neatkarību atguva tikai pirms 11 gadiem, būs jāpārvar lielas grūtības, lai nostiprinātu savu valstiskumu un paātrinātu ekonomisko izaugsmi. Apvienoto Nāciju Organizācija un starptautiskā sabiedrība var lepoties ar to, ka saskaņotā rīcība, lai nodrošinātu mieru un drošību šajā uz salas atrodošajā valstī, ir vainagojusies ar panākumiem un Austrumtimoras iedzīvotāji tagad paši ir sava likteņa lēmēji.

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Bulgārijas Republikas prezidents Georgijs Parvanovs; Vaira Vīķe–Freiberga sniedz interviju laikrakstam “The New York Sun”; ASV prezidents Džordžs Bušs sarunā ar Krievijas ārlietu ministru Igoru Ivanovu (augšējā attēlu rindā); ASV prezidents Džordžs Bušs un ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans 57. Ģenerālās asamblejas atklāšanas laikā; Vaira Vīķe–Freiberga, tiekoties ar Sabiedriskās ebreju organizācijas “Bnei Bris” pārstāvjiem (apakšējā attēlu rindā) Foto: Māris Svilāns — “Latvijas Vēstnesim”

Es arī vēlētos izteikt Latvijas nepārtraukto solidaritāti un līdzjūtību Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotājiem vienu gadu un vienu dienu pēc šausmīgajiem teroristu uzbrukumiem, kas mainīja pasauli uz visiem laikiem. Ņujorkas iedzīvotāju drosme un izturība, kuru viņi izrādīja pēc Pasaules tirdzniecības centra sagraušanas, ir patiesi bijusi ievērojama, un veids, kā ņujorkieši tikuši galā ar šīs traģēdijas sekām, mūs visus ir iedvesmojis. Šodien, tāpat kā treģēdijas dienā, latvieši visā pasaulē savās domās un savās lūgšanās ir kopā ar tiem, kas zaudēja savus tuviniekus, un kopā ar Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotājiem. Mēs uzskatām 11. septembrī pastrādātos šaušalīgos noziegumus ne tikai par nicināmu agresijas aktu pret Amerikas Savienotajām Valstīm, bet arī par tiešu un frontālu uzbrukumu visai civilizētajai pasaulei.

Prezidenta kungs!

Jebkuras civilizētas sabiedrības pamatā ir likta dziļa cieņa pret cilvēka dzīvības svētumu. Starptautiskie teroristi izrāda pilnīgu un galīgu nicinājumu pret cilvēka dzīvību. Starptautiskie teroristi īpaši izvēlas uzbrukt civiliedzīvotājiem, kas nav kaujinieki, izvirzot mērķi iznīcināt pēc iespējas vairāk cilvēku. Tieši šī iemesla dēļ starptautiskie teroristi ir tik bīstami un tik draudīgi. Latvija sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, Eiropas Savienību, NATO aliansi un visām valstīm, kam ir līdzīgi uzskati, ir apņēmības pilna darīt visu, kas ir tās spēkos, lai pretotos starptautiskā terorisma pieaugošajam apdraudējumam. Tūlīt pēc 11. septembra uzbrukumiem Latvijas valdība pieņēma darbības plānu, kas paredz ratificēt visas starptautiskās pretterorisma konvencijas, kā arī pastiprināt Latvijas administratīvo, drošības, policijas un militāro struktūru darbības kapacitāti. Mēs turpinām mūsu nacionālās likumdošanas saskaņošanu ar starptautiskajām un ES normām, un mēs pastiprinām imigrācijas kontroli un kontroli pār stratēģiski svarīgo preču plūsmu. Mēs uzlabojam mūsu gaisa telpas un robežas uzraudzības iespējas, modernizējam procedūras, kas veicamas ārkārtas situācijās, un paaugstinām sabiedrības gatavību rīkoties ārkārtas situācijās.

Prezidenta kungs!

Es vēlos paust Latvijas satraukumu par to, ka viena no mūsu organizācijas dalībvalstīm turpina ignorēt atkārtotus aicinājumus, ko izsaka ANO Drošības padome un starptautiskā sabiedrība, ielaist ANO ieroču inspektorus savā teritorijā. Šis labas gribas trūkums un nepārprotamā noslēgtības atmosfēra tikai pastiprina pamatotas aizdomas, ka šī valsts slepeni mēģina ražot kodolieročus, ķīmiskos, bakterioloģiskos un citus masu iznīcināšanas ieročus, acīmredzami pārkāpjot ANO Drošības padomes rezolūcijas. Latvija uzskata, ka šādas slepenas aktivitātes ne tikai izraisa reģiona destabilizāciju, bet arī rada draudus pasaules drošībai. Tāpēc Latvija ir pārliecināta, ka Apvienoto Nāciju Organizācijai un starptautiskajai sabiedrībai ir jārīkojas apņēmīgi, lai iegrožotu pieaugošos ieroču izplatīšanās draudus, kurus rada Irāka.

Latvija apsveic Amerikas Savienotās Valstis par prezidenta Džordža V.Buša izrādīto cieņu Apvienoto Nāciju Organizācijai kā institūcijai un viņa pausto uzticību multilateralitātes principam, ko ANO iemieso. Mēs atbalstām Savienoto Valstu gatavību iesaistīt starptautisko sabiedrību, izmantojot ANO un ANO Drošības padomi, attaisnojamajos ASV centienos samazināt un novērst acīmredzamus un izaicinošus draudus mieram un stabilitātei pasaulē.

Latvija izprot, ka 21. gadsimta globalizētajā pasaulē neviena valsts nevar būt kā vientuļa sala. Ne tikai starptautiskais terorisms un ieroču izplatīšana, bet arī daži citi satraucoši draudi sagādā tik nopietnus pārbaudījumus pasaules sabiedrībai, ka tos iespējams risināt vienīgi ar saskaņotu un ilgtermiņa starptautisku sadarbību. Šie neatliekamie globālie jautājumi ir organizētā noziedzība un nelegālā tirdzniecība, sieviešu un bērnu ļaunprātīga izmantošana un ekspluatēšana, endēmiska nabadzība un bezdarbs, narkotiku lietošana un slimības, kā arī apkārtējās vides piesārņojums.

Globālā ekoloģiskā krīze, ko mūsu planēta šobrīd piedzīvo, ir rezultāts mūsu pašu neapdomīgajai nevērībai pret zemi, kas mūs uztur. Ja mēs radikāli nesamazināsim pārmērīgi lielo siltumnīcas efektu izraisošo gāzu apjomu un citu piesārņojumu, ko katru dienu radām, tad turpināsim pieredzēt dabas katastrofas un klimata izmaiņas ar pieaugošu apmēru un biežumu. Es ar gandarījumu varu atzīmēt, ka Latvija šovasar ratificēja Kioto protokolu, un pievienoties ANO ģenerālsekretāra Kofi Annana paustajām cerībām, ka nesen Johannesburgā notikušais pasaules sammits par ilgtspējīgu attīstību radīs lielāku atsaucību un uzmanību vides aizsardzībai ANO dalībvalstu vidū. Latvija ir gandarīta, ka konkrēti termiņi ir noteikti attiecībā uz tīru dzeramo ūdeni, sanitāriju un kaitīgo ķīmisko vielu pieļaujamajiem līmeņiem. Tomēr mēs nedrīkstam ieslīgt pašapmierinātībā, jo mērķi, kurus mūsu valstis izvirzīja Rio sammitā 1992. gadā, vēl aizvien nav sasniegti.

Šopavasar Latvijā tika nodibināta Ilgtspējīgas attīstības padome, ko vada valsts premjerministrs. Šī padome saskaņā ar Eiropas Savienības politiku izveidos darbības plānu ilgstpējīgai ekonomiskai, sociālai un vides aizsardzības attīstībai mūsu valstī.

Prezidenta kungs!

Pirms divien gadiem Apvienoto Nāciju dalībvalstis izvirzīja vairākus tālejošus mērķus, kad tās parakstīja Tūkstošgades deklarācijas par nabadzības samazināšanu. Diemžēl mēs vēl nevaram lepoties ar to, ka būtu sasniegts ievērojams progress šajā jomā. Lai šie deklarāciju cildināmie mērķi tiktu patiešām īstenoti praksē, Apvienoto Nāciju dalībvalstīm būs jāizrāda daudz lielāka politiskā griba un apņemšanās īstenot tos praksē.

Apvienoto Nāciju Organizācijai arī pašai vajadzēs paaugstināt savu administratīvo kapacitāti, lai varētu efektīvi sadarboties ar dalībvalstīm un sasniegt Tūkstošgades deklarāciju mērķus. Pateicoties ANO ģenerālsekretāra Kofi Annana iniciatīvai, ANO darbā jau ir panākti vairāki uzlabojumi, sevišķi attiecībā uz miera uzturēšanas operāciju reformu un ANO institūciju savstarpējās sadarbības līmeni.

Ir nepieciešams arī uzlabot ANO dalībvalstu finansu disciplīnu, savlaicīgi samaksājot dalības maksu un dalībvalstīm racionālāk izmantojot ANO pakalpojumus ANO konferencēs. Ir jāturpina iesāktās reformas pašā ANO sistēmā, lai izbeigtu funkciju pārklāšanos un novērstu nevajadzīgu sacensību ANO dažādo institūciju starpā. Saprātīgāka līdzekļu izlietošana un dokumentu daudzuma samazināšana, kā arī līdzīgas tematikas sanāksmju un konferenču skaita samazināšana tālāk paaugstinātu Apvienoto Nāciju darbības efektivitāti.

Prezidenta kungs!

Neskatoties uz atsevišķām nepilnībām Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūrā un darbā, šī organizācija ir devusi ļoti lielu ieguldījumu tās daudzo dalībvalstu ekonomiskajā un sociālajā attīstībā, ieskaitot manu valsti Latviju. Kad Latvija atguva neatkarību pirms 11 gadiem, tai vajadzēja strauji pārveidoties no okupētas valsts ar represīvu politisko sistēmu par liberālu, parlamentāru demokrātisku valsti, kas respektē cilvēktiesības un pamatbrīvības, kā arī bija nepieciešams pārveidot noslēgto un plānoto, valsts kontrolēto ekonomiku par atvērtu un brīva tirgus ekonomiku.

Pateicoties Latvijas iedzīvotāju smagajam darbam un apņēmībai īstenot grūto pārejas parioda poilitku, kā arī starptautiskās sabiedrības sniegtajam atbalstam, Latvijai tagad ir viens no visātrākajiem ekonomiskās izaugsmes tempiem Eiropā, stabila nacionālā valūta un zems inflācijas koeficients. Pēc dažiem mēnešiem Latvija cer saņemt oficiālu uzaicinājumu iestāties Eiropas Savienībā un NATO aliansē.

ANO un sevišķi Apvienoto Nāciju Attīstības programma ir aktīvi atbalstījušas daudzas pozitīvas pārmaiņas, kas notikušas Latvijā pēdējo desmit gadu laikā. Latvijas jaunā sociālās nodrošināšanas sistēma, kas tagad ir viena no vismodernākajām Eiropā, tika īstenota ar ANO Attīstības programmas tiešu līdzdalību.

ANO Attīstības programma un Latvijas valdība arī sadarbojas, lai īstenotu minoritāšu integrācijas programmas valstī. Latvijā vēl norisinās veselības aizsardzības un izglītības sistēmas reformas process, un Latvijai, tāpat kā citām Eiropas valstīm, ir jāsaduras ar iedzīvotāju novecošanas problēmu, ko rada zemā dzimstība, un katru gadu iedzīvotāju mirstība ir augstāka nekā dzimstība.

Tomēr es ar lepnumu varu atzīmēt, Prezidenta kungs, ka pagājušā gada 17. jūnijā Latvija un ANO Attīstības programma parakstīja savstarpējas sapratnes memorandu par to, ka Latvijas statuss no ANO palīdzības saņēmējas tiek mainīts uz palīdzības sniedzēju. Latvija uzskata savu intelektuālo potenciālu un pieredzi pārejas perioda reformu īstenošanā par savu nacionālo bagātību. Šobrīd mēs jau esam sākuši sadarbību šajā jomā ar citām attīstības valstīm. Pēdējo divu gadu laikā Latvija, sadarbojoties ar Kanādu un Eiropas Savienību, ir sniegusi tehnisku palīdzību un ekspertīzi Ukrainai, Gruzijai un Horvātijai.

Prezidenta kungs!

Latvija ir pārliecināta, ka atšķirību samazināšana ienākumos un dzīves līmenī starp pasaules valstīm ir ļoti būtisks faktors miera un drošības nostiprināšanā visā pasaulē. Tāpēc Latvija ir liberalizējusi tirdzniecības režīmu ar 49 pasaules vismazāk attīstītajām valstīm saskaņā ar humanitārās palīdzības sniegšanas izstrādāto kārtību. Izmantojot ANO kanālus, Latvija arī ir sniegusi humanitāru palīdzību kara izpostītajiem apgabaliem Balkānos un Afganistānā. Katrai valstij neatkarīgi no tā, cik tā ir liela vai maza, ir tikai tai raksturīga un neatņemama vērtība. Katra valsts var dot savu unikālu ieguldījumu visas cilvēces labā. Paturēsim to prātā, šodien mums tiekoties šeit ANO Ģenerālās asamblejas 57. sesijā. Mums visiem kopā būs jāpārvar daudz nopietnu grūtību. Bet es esmu pārliecināta, ka, apvienojot savu pieredzi un resursus, mums galu galā izdosies samazināt nabadzību, padarīt tīrāku apkārtējo vidi, ierobežot slimību izplatīšanos un panākt, lai šajā pasaulē dzīve kļūtu drošāka.

Apvienoto Nāciju Organizācija galvenokārt tika izveidota tāpēc, lai tā kalpotu cilvēcei. Tā tika radīta kā instruments, kas palīdzētu izplatīt demokrātijas, humānisma, universālisma, savstarpējas cieņas un sapratnes pamatprincipus. Lai gan cilvēku un pasaules valstis ļoti atšķiras pēc to dzīves apstākļiem un kultūras, visiem cilvēkiem ir vienas un tās pašas galvenās vajadzības un vēlmes: apmierināt neatliekamās vajadzības, iegūt iespējas augt un attīstīties kā indivīdiem un sekmēt to valstu izaugsmi un attīstību, ko mēs saucam par dzimteni. Dzīvojot kopā uz mūsu skaistās un trauslās planētas, apņemsimies pielikt visas pūles, lai aizsargātu zemeslodes fizisko līdzsvaru un radītu taisnīgāku sociālo un ekonomisko līdzsvaru pasaulē.

“LV” (Gunta Štrauhmane, Ivonna Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas