Latvija un ES kopsaucēja meklējumos

Vakar,16.septembrī, Rīgā ieradās ES lauksaimniecības komisārs

Foto: A.F.I. Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš, pieņemot Eiropas Savienības lauksaimniecības komisāru Francu Fišleru

Vakar, 16. septembrī, Ministru prezidents Andris Bērziņš tikās ar Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības komisāru Francu Fišleru (attēlā). Sarunā no Latvijas puses piedalījās zemkopības ministrs Atis Slakteris, Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks, iestāšanās ES sarunu vadītājs Andris Ķesteris, Saeimas deputāts, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Sprindžuks.

Sarunas galvenais temats bija iespējas panākt augstākas ražošanas kvotas Latvijas lauksaimniecības produktiem un tiešie maksājumi lauksaimniekiem pēc Latvijas iestāšanās ES. Ministru prezidents uzsvēra, ka lauksaimniecības sadaļa Latvijai ir viena no svarīgākajām iestāšanās ES sarunu sadaļām, un pauda gandarījumu par F.Fišlera vizīti Latvijā un iespēju pārrunāt šo svarīgo jautājumu.

Ministru prezidents izskaidroja Latvijas lauksaimniecības attīstības grūtības pēc valsts neatkarības atgūšanas, mazo zemnieku saimniecību specifiku, Krievijas krīzes postošās sekas, kas noteica zemu lauksaimnieciskās ražošanas apjomu, kas šobrīd ir ņemts par pamatu Latvijas lauksaimnieciskās ražošanas kvotu noteikšanā. Pēdējos trijos gados valdība ir īstenojusi politiku, kas vērsta uz lauksaimnieciskās ražošanas palielināšanu, un tās rezultātā ievērojami palielinājies ražošanas apjoms. A.Bērziņš pauda cerību, ka Eiropas Komisija un ES dalībvalstis izpratīs šos apstākļus un būs elastīgas, lemjot par šo Latvijas lauksaimniecībai būtisko jautājumu.

F.Fišlers informēja par ES līdzšinējiem kritērijiem, nosakot kvotas lauksaimniecības precēm — tās vienmēr ir noteiktas, pamatojoties uz statistiskajiem rādītājiem par vēsturisku pārskata periodu un nav bijušas orientētas uz iespējamo attīstību nākotnē. Šis princips ir lietots visās iepriekšējās ES paplašināšanās kārtās. F.Fišlers aicināja Latviju sagatavot Eiropas Komisijai papildu informāciju par apstākļiem (Krievijas krīzi u.c.), kas noteica zemos lauksaimnieciskās produkcijas rādītājus. Eiropas Komisija tos izvērtēs un pēc iespējas ņems vērā, sagatavojot priekšlikumu, par kuru lems ES dalībvalstis pašā sarunu noslēgumā novembrī, kad kopā tiks izskatīti dažādi iestāšanās ES sarunās neizlemtie jautājumi. Komisārs pauda cerību, ka izdosies atrast abām pusēm pieņemamu risinājumu.

Foto: A.F.I.

Attiecībā uz tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem un paredzēto pārejas periodu attiecībā uz ES kandidātvalstīm F.Fišlers uzsvēra, ka nav iespējama situācija, ka ES ilgā laika posmā pastāvētu divu dažādu veidu kopējās lauksaimniecības politikas.

Sarunas noslēgumā pārrunāta Latvijas gatavošanās tautas referendumam par iestāšanos ES. A.Bērziņš informēja, ka pamatos ir izstrādāta stratēģija sabiedrības informēšanai pirmsreferenduma posmā 2003.gadā, kas tiks apstiprināta Eiropas integrācijas padomē. Ministru prezidents uzsvēra, ka sabiedrība seko līdzi Latvijas iestāšanās ES sarunu gaitai un sarunu norise, īpaši lauksaimniecības jautājumos, ietekmē tās attieksmi pret ES, tāpēc ir svarīgi panākt labus sarunu rezultātus un aizstāvēt Latvijas intereses.