ATSAUCĒ IETVERT:
Par kultūras mantojuma dienām Latvijā un Eiropā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.09.2002., Nr. 132 https://www.vestnesis.lv/ta/id/66397
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par kultūras mantojuma dienām Latvijā un Eiropā
Ar Bēthovena un Šillera “Odu priekam” Eiropā jau kopš 1991. gada ik rudeni tiek atklātas Kultūras mantojuma dienas. Latvija šai tradīcijai pievienojās 1995. gadā, un šogad šie kultūras svētki notiek jau astoto reizi. Mantojuma dienas vienlaicīgi sākās 48 valstīs, un tajās piedalās vairāk nekā 20 miljoni cilvēku. Tēmu katra valsts izvēlas patstāvīgi, un Latvijā šais gados uzmanība tikusi pievērsta koka celtniecībai, muižām, pilīm, baznīcām un citiem objektiem. Šoreiz godā tiek celts industriālais mantojums. Klajā laists Andra Biedriņa un Edvīna Liepiņa sagatavotais “Latvijas industriālā mantojuma ceļvedis”, kas izdots ar Latvijas Kultūrkapitāla fonda un Ziemeļu Ministru padomes finansiālo atbalstu. Te 229 vēsturiskos fotoattēlos un mūsdienu fotogrāfijās parādītas manufaktūru un rūpnīcu ēkas, ūdens un vēja dzirnavas, tilti, bākas, fortifikācijas būves un citi rūpnieciski objekti, kas ir ne vien arhitektoniski pievilcīgas būves, bet arī vēstures liecības. Pirms Pirmā pasaules kara Rīga bija trešā lielākā Krievijas impērijas rūpnieciskā pilsēta, ar kuru saistās velosipēdu, automobiļu, pat tanku un lidmašīnu būves pirmsākumi.
Eiropas un pasaules ievērības cienīgs objekts ir arī pirms gadsimta tapusī Baltezera sūkņu stacija, kur tagad iekārtots Rīgas ūdensapgādes muzejs. Tieši te notika Eiropas Kultūras mantojuma dienu atklāšanas ceremonija. Lielajā zālē, kur tagad muzejiskā mierā savu diženumu rāda apklusušie spara rati, tvaikmašīnas un vakuumsūkņi, Liepājas zvanu ansamblis “Gloria Deo” ar gaišām zvanu mēlēm izskandēja Eiropas Savienības himnu un sniedza zvanu spēles koncertu, tika teiktas svētku runas un domāts par industriālā mantojuma nākotni.
Muzeja vadītājs Imants Jākobsons svētku dalībniekus iepazīstināja ar Baltezera sūkņu staciju, kur viņš strādā kopš 1945. gada, un īsumā atgādināja Rīgas centralizētās ūdensapgādes vēsturi. Tās pirmsākumi meklējami 17. gadsimta vidū, kad tika izbūvēta zirgu vilkmes sūknētava un koka cauruļvadu sistēma, pa kuru pilsētnieki saņēma ūdeni tieši no Daugavas. 1863. gadā augšpus pilsētas Maskavas ielā izbūvēja čuguna cauruļvadu sistēmu un tvaika sūknētavu. Drīz vien tā vairs neapmierināja strauji izaugušās pilsētas vajadzības, turklāt Daugavas ūdens neatbilda dzeramajam ūdenim izvirzītajām prasībām.
1883. gadā inženieris hidrologs A.Tīms no Minhenes veica pētījumus Bukultu, Remberģu un Zaķu muižas teritorijā, kur atklāja lielus labas kvalitātes gruntsūdens krājumus. Bukultu (tagadējā Baltezera) ūdenssūknētava sāka darbu 1904. gada 26. oktobrī (pēc vecā stila). 1935. gadā tika izbūvēta otra sūkņu stacija Zaķu muižā. Baltezera ūdenssūknētava ar tvaiku darbojās līdz 1950. gadam, kad laida darbā elektriskos centrbēdzes sūkņus, bet tvaika sūkņus līdz pat 1960. gadam turēja tā sauktajā karstajā rezervē. Tādējādi agregāti ir saglabājušies un tagad apskatāmi kā muzeja eksponāti. Muzejs ir cieši saistīts ne tikai ar Baltezera sūkņu stacijas ēku kompleksu, bet arī ar visu gadsimtu mijā veidoto Rīgas ūdensapgādes sistēmu, kurā ietilpst arī arhitektoniski izteiksmīgie Rīgas ūdenstorņi. Te ir daudz ko redzēt, un muzeja vadītājs īpaši priecājas par skolu jaunatnes interesi.
Arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija par svarīgāko uzskata tieši jaunatnes ieinteresēšanu. Pirms šīm Mantojuma dienām tika izsludināts tradicionālais bērnu zīmējumu konkurss. Šoreiz bērni tika aicināti uzzīmēt interesantāko tehnikas vēstures pieminekli. Trīs labāko darbu autori saņems balvas Strasbūrā.
Mantojuma dienu pasākumi 13. un 14. septembrī risinājās visos Latvijas novados. Liepājā apmeklētājiem bija atvērta Tosmares kuģu remonta rūpnīca un Liepājas ostas Loču tornis. Par godu Mantojuma dienām notika Alūksnes-Gulbenes šaursliežu dzelzceļa Bānīša svētki, tradicionālie pļaujas svētki Ates ūdensdzirnavās, izstādes un koncerti Maltas Zirgu pasta stacijā Rēzeknes rajonā. Rīgā no 14. līdz 21. septembrim pie pilsētas kanāla tiltiem, gājēju tiltiņiem, ūdenstorņiem, artēziskajām akām un citiem industriālā mantojuma objektiem izliktas norādes zīmes ar informāciju par to tapšanu un izmantošanas vēsturi. Kopumā šīs Mantojuma dienas godā cēlušas vairāk nekā 60 objektu.
Kultūras mantojuma dienas vainagosies ar starptautisku zinātnisko konferenci, kas notiks Rīgā no 19. līdz 21. septembrim. To organizē Helsinkos izveidotais Industriālā mantojuma fonds, lai apkopotu Eiropas speciālistu pieredzi un pārrunātu industriālā mantojuma saglabāšanas un izmantošanas iespējas.
Svinīgajā atklāšanas ceremonijā Baltezerā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis pirmoreiz atklātībai paziņoja 2003. gada Eiropas kultūras mantojuma dienu tēmu: “Tā būs — Pēckara kultūras mantojums. Daudz kas no tā, kas radīts pēc Otrā pasaules kara, ir vērtīgs un ievērības cienīgs. Tās ir dažādas un maz apzinātas vērtības, kuru pastāvēšana daudzviet ir apdraudēta. Tām jāpievērš sabiedrības uzmanība, jo tikai visiem kopā mums iespējams nosargāt un saglabāt savu kultūras mantojumu.”
Jānis Rozenieks — “Latvijas Vēstnesim”
Nozīmīgākie notikumi tehnoloģijas vēsturē Latvijā
|
13. gs. sākums — |
Izvēršas ūdensdzirnavu būvniecība, galvenokārt Rīgas apkārtnē. |
|
|
14. gs. sākums — |
Pirmās ziņas par vējdzirnavu celtniecību. |
|
|
16. gs. beigas — |
Dibina dzelzs manufaktūras Kurzemē |
|
|
17. gs. vidus — |
Zviedru valdība ar privilēģiju piešķiršanu veicina manufaktūru dibināšanu Rīgas apkārtnē |
|
|
1588 — |
Rīgā sāk darboties grāmatspiestuve |
|
|
1632 — |
Rīgā ierīko pasta staciju un izveido starptautisko pasta traktu Rīga—Jelgava—Liepāja—Kēnigsberga |
|
|
1638 — |
Dibina Ventspils kuģubūvētavu |
|
|
1639 — |
Zviedrijas vispārējo pasta iekārtu attiecina uz Igauniju un Vidzemi |
|
|
1663 — |
Ierīko centralizētu ūdensvadu Rīgas centrā |
|
|
1695 — |
Izdots Vidzemes ceļu atlants |
|
|
1702 — |
Zviedru karavīri uzbūvē plostu tiltu pār Daugavu |
|
|
1775 — |
Jelgavā dibina Pētera akadēmiju — pirmo zinātņu centru Latvijas teritorijā |
|
|
1785 — |
Jelgavā notiek pirmais publiskais gaisa balona lidojums |
|
|
1819 — |
Sāk izmantot tvaika mašīnas rūpniecībā — R.Hants Rīgā izveido tvaika kokzāģētavu |
|
|
1829 — |
Uzsāk šoseju būvniecību |
|
|
1830 — |
Pirmais tvaikonis ienāk Rīgas ostā |
|
|
1832 — |
Rīgā nodibina mašīnbūves fabriku un čuguna lietuvi “Wörman & Sohn” (mašīnbūves pirmsākumi) |
|
|
1839 — |
Latvijas teritoriju šķērso optiskā telegrāfa līnija Pēterburga—Varšava |
|
|
1852 — |
Izbūvē telegrāfa līniju starp Rīgu un Bolderāju (pirmā publiskās lietošanas līnija Rietumeiropā) |
|
|
1860 — |
Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līnija šķērso Latvijas teritoriju (dzelzceļa pirmsākumi) |
|
|
1861 — |
Atklāj Rīgas—Daugavpils dzelzceļa līniju |
|
|
1862 — |
Atver pirmo tehnisko augstskolu — Rīgas Politehnikumu |
|
|
1862 — |
Darbu sāk gāzes fabrika un ievieš gāzes apgaismojumu Rīgā |
|
|
1863 — |
Izveido centralizētu ar tvaika sūkņiem darbināmu ūdens apgādes sistēmu Rīgā |
|
|
1868 — |
Lielā ziemeļu telegrāfa sabiedrība iegulda telegrāfa kabeli no Liepājas uz Frederisiju (Dānija) |
|
|
1874 — |
Rīgā sāk kursēt zirgu omnibusi. Sabiedriskā transporta pirmsākumi |
|
|
1877 — |
Rīgā demonstrē telefona sarunu |
|
|
1882 — |
Atklāj zirgu tramvaju Rīgā |
|
|
1882 — |
“Bella” sabiedrība Rīgā atklāj telefona centrāli 3000 abonentu līnijām |
|
|
1883 — |
Demonstrē elektrisko apgaismojumu pirmajā rūpniecības izstādē Rīgā |
|
|
1884 — |
Ievieš elektrisko apgaismojumu Hartviga tekstilfabrikā Bolderājā |
|
|
1886 — |
Dibina velosipēdu fabriku “Leutner & Co” Rīgā (pirmā Krievijā) |
|
|
1887 — |
Atklāj spēkstaciju pie vācu teātra (tagad Operas) Rīgā |
|
|
1896 — |
Rīgā notiek pirmais kinoseanss |
|
|
1896 — |
No Francijas atved pirmos automobiļus |
|
|
1897 — |
Pirmais šaursliežu dzelzceļš Valka—Pērnava šķērso Latvijas teritoriju |
|
|
1899 — |
Atklāj šaursliežu elektrisko tramvaju Liepājā (pirmais Baltijā) |
|
|
1899 — |
“Leutner & Co” velosipēdu fabrikā uzbūvē pirmo automobili |
|
|
1899 — |
Liepājā sāk būvēt zemūdenes (pirmoreiz Krievijā) |
|
|
1901 — |
Atklāj elektrisko tramvaju Rīgā |
|
|
1901 — |
Smiltenes HES uz Abula upes sāk ražot elektrību (hidroenerģētikas pirmsākumi) |
|
|
1905 — |
Andrejsalas termoelektrostacija Rīgā uzsāk centralizētu elektroapgādi |
|
|
1907 — |
Rīgā sāk kursēt pirmie taksometri |
|
|
1908 — |
Uzsāk dzelzsbetona izmantošanu tiltu būvniecībā |
|
|
1908 — |
Uzsāk regulāru, tajā skaitā starppilsētu, autobusu satiksmi |
|
|
1909 — |
Sāk sērijveida automobiļu “Russo–Balt” ražošanu Krievu—Baltijas vagonu fabrikā Rīgā (pirmoreiz Krievijā) |
|
|
1910 — |
Sāk sērijveida lidmašīnu būvniecību Krievu—Baltijas vagonu fabrikā Rīgā |
|
|
1910 — |
Kundziņsalā sāk darboties radiotelegrāfa stacija |
|
|
1919 — |
Rīgā izveido Pasta un telegrāfa departamenta galvenās darbnīcas (PTDGD), vēlāk Valsts elektrotehniskā fabrika (VEF) |
|
|
1930 — |
PTDGD uzsāk radioaparātu sērijveida ražošanu |
|
|
1937 — |
Rīgā demonstrē televīzijas pārraidi |
|
|
1938 — |
Fabrikā VEF sāk pasaulē pirmās sērijveida miniatūrās fotokameras “VEF—Minox” ražošanu |
|
|
1946 — |
Daugavpilī atklāj tramvaja satiksmi |
|
|
1947 — |
Rīgā atklāj trolejbusa satiksmi |
|
|
1960 — |
Latvijas Zinātņu akadēmijas laboratorijā konstruē elektronisko skaitļojamo mašīnu |
|
Informācija no Andra Biedriņa, Edvīna Liepiņa izdevuma “Latvijas industriālā mantojuma ceļvedis.” Rīga, 2002.