• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par kultūras mantojuma dienām Latvijā un Eiropā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.09.2002., Nr. 132 https://www.vestnesis.lv/ta/id/66397

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par cilvēktiesībām, ētiku un sabiedrību

Vēl šajā numurā

17.09.2002., Nr. 132

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par kultūras mantojuma dienām Latvijā un Eiropā

Ar Bēthovena un Šillera “Odu priekam” Eiropā jau kopš 1991. gada ik rudeni tiek atklātas Kultūras mantojuma dienas. Latvija šai tradīcijai pievienojās 1995. gadā, un šogad šie kultūras svētki notiek jau astoto reizi. Mantojuma dienas vienlaicīgi sākās 48 valstīs, un tajās piedalās vairāk nekā 20 miljoni cilvēku. Tēmu katra valsts izvēlas patstāvīgi, un Latvijā šais gados uzmanība tikusi pievērsta koka celtniecībai, muižām, pilīm, baznīcām un citiem objektiem. Šoreiz godā tiek celts industriālais mantojums. Klajā laists Andra Biedriņa un Edvīna Liepiņa sagatavotais “Latvijas industriālā mantojuma ceļvedis”, kas izdots ar Latvijas Kultūrkapitāla fonda un Ziemeļu Ministru padomes finansiālo atbalstu. Te 229 vēsturiskos fotoattēlos un mūsdienu fotogrāfijās parādītas manufaktūru un rūpnīcu ēkas, ūdens un vēja dzirnavas, tilti, bākas, fortifikācijas būves un citi rūpnieciski objekti, kas ir ne vien arhitektoniski pievilcīgas būves, bet arī vēstures liecības. Pirms Pirmā pasaules kara Rīga bija trešā lielākā Krievijas impērijas rūpnieciskā pilsēta, ar kuru saistās velosipēdu, automobiļu, pat tanku un lidmašīnu būves pirmsākumi.

Eiropas un pasaules ievērības cienīgs objekts ir arī pirms gadsimta tapusī Baltezera sūkņu stacija, kur tagad iekārtots Rīgas ūdensapgādes muzejs. Tieši te notika Eiropas Kultūras mantojuma dienu atklāšanas ceremonija. Lielajā zālē, kur tagad muzejiskā mierā savu diženumu rāda apklusušie spara rati, tvaikmašīnas un vakuumsūkņi, Liepājas zvanu ansamblis “Gloria Deo” ar gaišām zvanu mēlēm izskandēja Eiropas Savienības himnu un sniedza zvanu spēles koncertu, tika teiktas svētku runas un domāts par industriālā mantojuma nākotni.

Muzeja vadītājs Imants Jākobsons svētku dalībniekus iepazīstināja ar Baltezera sūkņu staciju, kur viņš strādā kopš 1945. gada, un īsumā atgādināja Rīgas centralizētās ūdensapgādes vēsturi. Tās pirmsākumi meklējami 17. gadsimta vidū, kad tika izbūvēta zirgu vilkmes sūknētava un koka cauruļvadu sistēma, pa kuru pilsētnieki saņēma ūdeni tieši no Daugavas. 1863. gadā augšpus pilsētas Maskavas ielā izbūvēja čuguna cauruļvadu sistēmu un tvaika sūknētavu. Drīz vien tā vairs neapmierināja strauji izaugušās pilsētas vajadzības, turklāt Daugavas ūdens neatbilda dzeramajam ūdenim izvirzītajām prasībām.

1883. gadā inženieris hidrologs A.Tīms no Minhenes veica pētījumus Bukultu, Remberģu un Zaķu muižas teritorijā, kur atklāja lielus labas kvalitātes gruntsūdens krājumus. Bukultu (tagadējā Baltezera) ūdenssūknētava sāka darbu 1904. gada 26. oktobrī (pēc vecā stila). 1935. gadā tika izbūvēta otra sūkņu stacija Zaķu muižā. Baltezera ūdenssūknētava ar tvaiku darbojās līdz 1950. gadam, kad laida darbā elektriskos centrbēdzes sūkņus, bet tvaika sūkņus līdz pat 1960. gadam turēja tā sauktajā karstajā rezervē. Tādējādi agregāti ir saglabājušies un tagad apskatāmi kā muzeja eksponāti. Muzejs ir cieši saistīts ne tikai ar Baltezera sūkņu stacijas ēku kompleksu, bet arī ar visu gadsimtu mijā veidoto Rīgas ūdensapgādes sistēmu, kurā ietilpst arī arhitektoniski izteiksmīgie Rīgas ūdenstorņi. Te ir daudz ko redzēt, un muzeja vadītājs īpaši priecājas par skolu jaunatnes interesi.

Arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija par svarīgāko uzskata tieši jaunatnes ieinteresēšanu. Pirms šīm Mantojuma dienām tika izsludināts tradicionālais bērnu zīmējumu konkurss. Šoreiz bērni tika aicināti uzzīmēt interesantāko tehnikas vēstures pieminekli. Trīs labāko darbu autori saņems balvas Strasbūrā.

Mantojuma dienu pasākumi 13. un 14. septembrī risinājās visos Latvijas novados. Liepājā apmeklētājiem bija atvērta Tosmares kuģu remonta rūpnīca un Liepājas ostas Loču tornis. Par godu Mantojuma dienām notika Alūksnes-Gulbenes šaursliežu dzelzceļa Bānīša svētki, tradicionālie pļaujas svētki Ates ūdensdzirnavās, izstādes un koncerti Maltas Zirgu pasta stacijā Rēzeknes rajonā. Rīgā no 14. līdz 21. septembrim pie pilsētas kanāla tiltiem, gājēju tiltiņiem, ūdenstorņiem, artēziskajām akām un citiem industriālā mantojuma objektiem izliktas norādes zīmes ar informāciju par to tapšanu un izmantošanas vēsturi. Kopumā šīs Mantojuma dienas godā cēlušas vairāk nekā 60 objektu.

Kultūras mantojuma dienas vainagosies ar starptautisku zinātnisko konferenci, kas notiks Rīgā no 19. līdz 21. septembrim. To organizē Helsinkos izveidotais Industriālā mantojuma fonds, lai apkopotu Eiropas speciālistu pieredzi un pārrunātu industriālā mantojuma saglabāšanas un izmantošanas iespējas.

Svinīgajā atklāšanas ceremonijā Baltezerā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis pirmoreiz atklātībai paziņoja 2003. gada Eiropas kultūras mantojuma dienu tēmu: “Tā būs — Pēckara kultūras mantojums. Daudz kas no tā, kas radīts pēc Otrā pasaules kara, ir vērtīgs un ievērības cienīgs. Tās ir dažādas un maz apzinātas vērtības, kuru pastāvēšana daudzviet ir apdraudēta. Tām jāpievērš sabiedrības uzmanība, jo tikai visiem kopā mums iespējams nosargāt un saglabāt savu kultūras mantojumu.”

Jānis Rozenieks  — “Latvijas Vēstnesim”

Nozīmīgākie notikumi tehnoloģijas vēsturē Latvijā

13. gs. sākums —

Izvēršas ūdensdzirnavu būvniecība, galvenokārt Rīgas apkārtnē.

14. gs. sākums —

Pirmās ziņas par vējdzirnavu celtniecību.

16. gs. beigas —

Dibina dzelzs manufaktūras Kurzemē

17. gs. vidus —

Zviedru valdība ar privilēģiju piešķiršanu veicina manufaktūru dibināšanu Rīgas apkārtnē

1588 —

Rīgā sāk darboties grāmatspiestuve

1632 —

Rīgā ierīko pasta staciju un izveido starptautisko pasta traktu Rīga—Jelgava—Liepāja—Kēnigsberga

1638 —

Dibina Ventspils kuģubūvētavu

1639 —

Zviedrijas vispārējo pasta iekārtu attiecina uz Igauniju un Vidzemi

1663 —

Ierīko centralizētu ūdensvadu Rīgas centrā

1695 —

Izdots Vidzemes ceļu atlants

1702 —

Zviedru karavīri uzbūvē plostu tiltu pār Daugavu

1775 —

Jelgavā dibina Pētera akadēmiju — pirmo zinātņu centru Latvijas teritorijā

1785 —

Jelgavā notiek pirmais publiskais gaisa balona lidojums

1819 —

Sāk izmantot tvaika mašīnas rūpniecībā — R.Hants Rīgā izveido tvaika kokzāģētavu

1829 —

Uzsāk šoseju būvniecību

1830 —

Pirmais tvaikonis ienāk Rīgas ostā

1832 —

Rīgā nodibina mašīnbūves fabriku un čuguna lietuvi “Wörman & Sohn” (mašīnbūves pirmsākumi)

1839 —

Latvijas teritoriju šķērso optiskā telegrāfa līnija Pēterburga—Varšava

1852 —

Izbūvē telegrāfa līniju starp Rīgu un Bolderāju (pirmā publiskās lietošanas līnija Rietumeiropā)

1860 —

Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līnija šķērso Latvijas teritoriju (dzelzceļa pirmsākumi)

1861 —

Atklāj Rīgas—Daugavpils dzelzceļa līniju

1862 —

Atver pirmo tehnisko augstskolu — Rīgas Politehnikumu

1862 —

Darbu sāk gāzes fabrika un ievieš gāzes apgaismojumu Rīgā

1863 —

Izveido centralizētu ar tvaika sūkņiem darbināmu ūdens apgādes sistēmu Rīgā

1868 —

Lielā ziemeļu telegrāfa sabiedrība iegulda telegrāfa kabeli no Liepājas uz Frederisiju (Dānija)

1874 —

Rīgā sāk kursēt zirgu omnibusi. Sabiedriskā transporta pirmsākumi

1877 —

Rīgā demonstrē telefona sarunu

1882 —

Atklāj zirgu tramvaju Rīgā

1882 —

“Bella” sabiedrība Rīgā atklāj telefona centrāli 3000 abonentu līnijām

1883 —

Demonstrē elektrisko apgaismojumu pirmajā rūpniecības izstādē Rīgā

1884 —

Ievieš elektrisko apgaismojumu Hartviga tekstilfabrikā Bolderājā

1886 —

Dibina velosipēdu fabriku “Leutner & Co” Rīgā (pirmā Krievijā)

1887 —

Atklāj spēkstaciju pie vācu teātra (tagad Operas) Rīgā

1896 —

Rīgā notiek pirmais kinoseanss

1896 —

No Francijas atved pirmos automobiļus

1897 —

Pirmais šaursliežu dzelzceļš Valka—Pērnava šķērso Latvijas teritoriju

1899 —

Atklāj šaursliežu elektrisko tramvaju Liepājā (pirmais Baltijā)

1899 —

“Leutner & Co” velosipēdu fabrikā uzbūvē pirmo automobili

1899 —

Liepājā sāk būvēt zemūdenes (pirmoreiz Krievijā)

1901 —

Atklāj elektrisko tramvaju Rīgā

1901 —

Smiltenes HES uz Abula upes sāk ražot elektrību (hidroenerģētikas pirmsākumi)

1905 —

Andrejsalas termoelektrostacija Rīgā uzsāk centralizētu elektroapgādi

1907 —

Rīgā sāk kursēt pirmie taksometri

1908 —

Uzsāk dzelzsbetona izmantošanu tiltu būvniecībā

1908 —

Uzsāk regulāru, tajā skaitā starppilsētu, autobusu satiksmi

1909 —

Sāk sērijveida automobiļu “Russo–Balt” ražošanu Krievu—Baltijas vagonu fabrikā Rīgā (pirmoreiz Krievijā)

1910 —

Sāk sērijveida lidmašīnu būvniecību Krievu—Baltijas vagonu fabrikā Rīgā

1910 —

Kundziņsalā sāk darboties radiotelegrāfa stacija

1919 —

Rīgā izveido Pasta un telegrāfa departamenta galvenās darbnīcas (PTDGD), vēlāk Valsts elektrotehniskā fabrika (VEF)

1930 —

PTDGD uzsāk radioaparātu sērijveida ražošanu

1937 —

Rīgā demonstrē televīzijas pārraidi

1938 —

Fabrikā VEF sāk pasaulē pirmās sērijveida miniatūrās fotokameras “VEF—Minox” ražošanu

1946 —

Daugavpilī atklāj tramvaja satiksmi

1947 —

Rīgā atklāj trolejbusa satiksmi

1960 —

Latvijas Zinātņu akadēmijas laboratorijā konstruē elektronisko skaitļojamo mašīnu

Informācija no Andra Biedriņa, Edvīna Liepiņa izdevuma “Latvijas industriālā mantojuma ceļvedis.” Rīga, 2002.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!