Vakar, 16.septembrī, Rīgā ieradās Armēnijas parlamenta vadītājs

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Vakar, 16.septembrī, Rīgā: Armēnijas Nacionālās sapulces priekšsēdētājs Armens Hačatrjans un Latvijas Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume

Vakar, 16.septembrī, oficiālo vizīti Latvijā sāka Armēnijas Republikas Nacionālās sapulces priekšsēdētājs Armens Hačatrjans un viņa vadītā delegācija.

No rīta Armēnijas parlamenta vadītājs tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu divpusējās attiecības un sadarbību starptautiskajās organizācijās.

Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka abu valstu savstarpējās attiecības vērtējamas kā sekmīgas. Latvijas ārpolitiskās prioritātes ir integrācija Eiropas Savienībā un NATO, un, tā kā arī Armēnija deklarējusi savu virzību uz iekļaušanos Eiropas saimē, turpmākā abu valstu ārpolitika varētu būt līdzīga. J.Straume informēja viesi par triju Baltijas valstu parlamentu vadītāju tikšanos pagājušās nedēļas nogalē Palangā, kurā spriests arī par iespējamo Latvijas, Lietuvas un Igaunijas un triju Aizkaukāza republiku parlamentu vadītāju tikšanos.

Vērtējot pašreizējo Armēnijas un Latvijas sadarbību, Saeimas priekšsēdētājs akcentēja veiksmīgo parlamentu sadarbības grupu darbu, kā arī darbību starptautisko institūciju ietvaros, kuras veiksmīgs piemērs ir Armēnijas uzņemšana Eiropas Padomē 2001.gada sākumā Latvijas prezidentūras laikā. Latvija atbalsta arī Armēnijas uzņemšanu Pasaules tirdzniecības organizācijā. J.Straume uzsvēra, ka sadarbības tālāku paplašināšanu varētu veicināt darbs pie līgumtiesiskās bāzes sakārtošanas, kā arī kontaktu nostiprināšana politiskā un ekonomiskā līmenī. Saeimas priekšsēdētājs arī minēja armēņu diasporas aktīvo darbību, īstenojot vairākus kultūras un mākslas projektus, kā arī pauda cerību, ka turpmāk armēņi daudz aktīvāk izmantos iespēju naturalizēties un iegūt Latvijas pilsonību.

Arī Armēnijas Republikas Nacionālās sapulces priekšsēdētājs Armens Hačatrjans (attēlā) atzina, ka abu valstu parlamentārā sadarbība ir veiksmīga. To apliecina arī Latvijas parlamenta deputātu delegācijas sekmīgā vizīte Erevānā šā gada martā, kuras laikā pārrunāti jautājumi par iespējamo Saeimas pieredzes nodošanu ES integrācijas un likumdošanas pārņemšanas jomā. Armēnijas parlamenta vadītājs uzsvēra, ka viņa valstij tas ir ļoti būtiski — kā bijušajām PSRS republikām Armēnijai un Latvijai ir kopīga pagātne, kas varētu sekmēt labāku izpratni ar iestāšanos ES saistītajos jautājumos. Tāpēc kā būtiska vērtējama trešdien plānotā Latvijas un Armēnijas starpparlamentu kopīgā paziņojuma parakstīšana.

Tikšanās noslēgumā puses pārrunāja konkrētas sadarbības iespējas ekonomikas, finansu, izglītības, kultūras, zinātnes, tūrisma un transporta nozarē.

Armēnijas Nacionālās sapulces vadītājs A.Hačatrjans ielūdza Latvijas parlamenta spīkeru oficiālā vizītē apmeklēt Armēniju.

Arī Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Rišards Labanovskis, deputāti Igors Solovjovs un Leons Bojārs tikās ar Armēnijas Republikas Nacionālās sapulces priekšsēdētāju Armenu Hačatrjanu un viņa vadīto delegāciju.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Tikšanās laikā galvenā uzmanība veltīta jautājumiem, kas skar Latvijas un Armēnijas divpusējās sadarbības padziļināšanas iespējas un kopīgo ārpolitisko mērķi — integrāciju Eiropas Savienībā.

Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs R.Labanovskis raksturoja iekšpolitisko situāciju pirms 8. Saeimas vēlēšanām, kā arī Latvijas virzību uz Eiropas Savienību. Viņš pastāstīja, ka mūsu valsts cer pavisam drīz — Kopenhāgenas galotņu apspriedes laikā — saņemt uzaicinājumu iestāties ES. R.Labanovskis arī uzsvēra, ka Latvija virzībā uz ES ir ieguvusi pieredzi un ir gatava to nodot Armēnijai.

Savukārt Armēnijas Nacionālās sapulces priekšsēdētājs pauda gandarījumu par Latvijas sasniegumiem virzībā uz eiroatlantiskajām struktūrām un akcentēja, ka mūsu valsts pieredze integrācijas ES jautājumos Armēnijas ārpolitiskā mērķa sasniegšanā “būs ļoti noderīga”.

Latvijas un Armēnijas parlamentārieši sprieda par divpusējās sadarbības padziļināšanas nepieciešamību un iespējām nākotnē, atzīstot, ka lielāka vērība jāveltī ne tikai politisko, bet arī ekonomisko un kultūras sakaru aktivizēšanai.

Tikšanās noslēgumā abas puses arī pārrunāja Gruzijas parlamenta vienbalsīgi pieņemto lēmumu, kas paredz sākt iestāšanās sarunas ar NATO, un Armēnijas nostāju integrācijas Ziemeļatlantijas aliansē jautājumā. Armēnijas parlamenta Ārlietu pastāvīgās komisijas priekšsēdētājs Oganess Oganisjans pastāstīja, ka līdzīga lēmuma pieņemšanu Armēnijā ietekmē vairāki faktori, piemēram, sarežģītās attiecības ar Turciju. Viņš arī uzsvēra, ka šajā aspektā liela nozīme būs tam, kā attīstīsies NATO un Krievijas attiecības.

Saeimas preses dienests