Par pievienotās vērtības nodokli un siltumenerģijas tarifiem

Lai novērstu iespējamo negatīvo ietekmi uz siltumenerģijas tarifu kāpumu un iedzīvotāju maksātspēju, Finansu ministrija (FM) gatavo iesniegšanai Saeimā grozījumus likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”, iesakot siltumenerģiju iedzīvotājiem no 2003.gada 1.janvāra neaplikt ar pievienotās vēŗtības nodokļa (PVN) 18% likmi, bet gan saglabāt esošo situāciju — ka siltumenerģija iedzīvotājiem ir atbrīvota no PVN. FM iesaka divus risinājuma variantus — atcelt PVN piemērošanu siltumenerģijai uz diviem gadiem, līdz 2005.gada 1.janvārim, vai arī likumā noteikt, ka atbrīvojums no PVN ir spēkā līdz brīdim, kad Latvija iestājas Eiropas Savienībā.

Attiecības ar ES

Tādējādi, ja tiks atbalstīti Finansu ministrijas priekšlikumi un PVN siltumenerģijai stāsies spēkā tikai līdz ar mūsu valsts iestāšanos ES, šis atbrīvojums Latvijai neradīs nekādas problēmas iestāšanās sarunās ar ES – kļūstot par ES dalībvalsti, Latvija nodrošinās PVN piemērošanu siltumenerģijai 18% jeb pamatlikmes apmērā, kā to pieprasa ES direktīvas.

Vēsture

Pašlaik siltumenerģijas piegāde fiziskajām personām, tāpat kā vairākas citas preces un pakalpojumi, kā ūdensapgāde, kanalizācija, atkritumu izvešana, masu informācijas līdzekļi, bērnu grāmatas, medikamenti, ir atbrīvota no PVN.

Tā kā ES nepieļauj šos atbrīvojumus no PVN, Latvijā ir ieviesta pazeminātā PVN likme 9% apmērā, ko no 2003.gada 1.janvāra piemēros vairākām precēm un pakalpojumiem.

2001.gada sākumā, gatavojot iesniegšanai Ministru kabinetā koncepciju par pazeminātās PVN likmes ieviešanu, Finansu ministrija kā vienu no variantiem piedāvāja pazemināto PVN likmi 9% apmērā piemērot arī siltumenerģijai iedzīvotājiem. Taču Eiropas integrācijas birojs iebilda pret šādu nostāju, norādot, ka ES direktīvas nepieļauj siltumenerģijai piemērot citu PVN likmi, kā vien pamatlikmi — Latvijā tie ir 18%. Tādējādi Ministru kabinets un Saeima, pieņemot grozījumus likumā par PVN, atbalstīja normu, kas paredz 18% PVN likmes ieviešanu siltumenerģijai.

Iestāšanās sarunās ar ES nodokļu sadaļā Latvija nav pieprasījusi pārejas periodu siltumenerģijas aplikšanai ar pievienotās vērtības nodokli, jo šādai prasībai nav ne ekonomiskā pamatojuma, ne arī tas būtu izdevīgi iedzīvotājiem. Tā kā jau pašlaik Latvijā ir spēkā siltumenerģijas atbrīvojums no PVN, priekšnodokļa daļa siltumenerģijas tarifā jeb pašizmaksā jau veido 10—16%. Uzliekot siltumam, piemēram, pazemināto PVN likmi 9% apmērā, būtu sagaidāms siltumenerģijas ražošanas izmaksu un līdz ar to arī tarifa samazinājums. Savukārt vēlāk, šai lētākajai siltumenerģijai jau piemērojot 18% PVN likmi, tarifu kāpums būtu tieši proporcionāls — tas pieaugtu par 9%.

Nepieciešamība ieviest PVN siltumam vēlāk

Saņemot papildu informāciju un aprēķinus par iespējamo siltumenerģijas tarifu kāpumu gan no atsevišķām pašvaldībām, gan no Latvijas Pašvaldību savienības, gan no Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas, Finansu ministrija ir nolēmusi atbalstīt vēlāku PVN ieviešanu siltumenerģijai. Pēc Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas sniegtās informācijas, Latvijā iespējamais siltuma tarifu pieaugums, ja no 2003.gada 1.janvāra tiktu piemērota 18% PVN likme, būtu 2—8% (Rīgā aptuveni 3%, lielāks kāpums tiek prognozēts mazajās pilsētās).

Taču Finansu ministrijas aprēķini un Latvijas Pašvaldību savienības nekonsekventā nostāja siltuma aplikšanas jautājumos liecina, ka, iespējams, atsevišķās pašvaldībās sagaidāmais siltumenerģijas tarifu pieaugums tiek tikai aizbildināts ar PVN piemērošanu, bet tā iemesli var būt arī pilnīgi citi. Turklāt, analizējot siltuma ražošanas uzņēmumu sniegtās atskaites, Finansu ministrija ir pārliecinājusies, ka, īpaši mazajās pilsētās, siltuma tarifi nereti tiek rēķināti nepareizi, neatbilstoši pašreizējai nodokļu likumdošanai.

Igaunijas pieredze — nevietā minēts piemērs

Saistībā ar PVN piemērošanu siltumam nereti tiek minēta it kā pozitīvā Igaunijas pieredze, kas paredz pakāpenisku PVN 18% likmes ieviešanu.

Diemžēl šoreiz Igaunijas pieredze kā labais piemērs tiek minēta pilnīgi nevietā. Līdz 2000.gada 30.jūnijam Igaunijā siltumenerģijai tika piemērots 0% PVN. Lai saskaņotu likumus ar ES direktīvām, Igaunijā kopš 2000.gada 1.jūlija siltumu iedzīvotājiem sāka aplikt ar 5% PVN, tādēļ siltumenerģijas tarifs arī attiecīgi pieauga par 5%. PVN piemērošanas specifika paredz, ka turpmākais PVN likmes pakāpeniskais pieaugums kaimiņvalstī nesīs tieši proporcionālu siltuma tarifu pieaugumu, tas ir, pēc pāris gadiem ieviešot 18% PVN likmi siltumam iedzīvotājiem, šī pakalpojuma tarifa kāpums Igaunijā būs 13%.

Latvijā, kur pašlaik ir spēkā siltumenerģijas atbrīvojums no PVN un priekšnodokļa daļa siltuma tarifā jau veido 10—16%, uzreiz piemērojot PVN pamatlikmi, tāds tarifa kāpums kā kaimiņvalstī nav sagaidāms. Latvijā, pārejot no atbrīvojuma uz 18% likmi, sagaidāmais siltumenerģijas tarifa pieaugums būtu tikai 2—8%. Tādējādi Igaunijas piemērs tieši apliecina, ka pakāpeniska PVN piemērošana siltumam iedzīvotājiem radītu lielāku tarifu pieaugumu.

Lietuvā pašlaik siltumenerģijas piegāde iedzīvotājiem tiek aplikta ar 9% pievienotās vērtības nodokli. Saskaņojot savu likumu ar ES direktīvu, arī Lietuva plāno piemērot siltumam 18% PVN likmi, kas attiecīgi radīs 9% siltumenerģijas tarifu pieaugumu.

Finansu ministrijas  preses dienests