Ar koprūpi par jaunās paaudzes nākotni

12. un 13.septembrī Rīgā notika Baltijas asamblejas konference

12. un 13.septembrī Rīgā notika Baltijas asamblejas rīkota konference “Likumdošanas ietekme uz narkotiku izplatības apkarošanu”.

Konferences darbs tika organizēts divās tematiskās sēdēs — vienā no tām apsprieda pašreizējo situāciju likumdošanā, otrajā — likumu piemērošanas efektivitāti.

Atklājot konferences pirmo sēdi, Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks likumdošanas jautājumos Gunārs Kūtris uzsvēra, ka katrā valstī situāciju narkotiku izplatībā nosaka četri faktori — sabiedrības attieksme pret šo parādību, normatīvā regulējuma pilnības un kvalitātes, kontrolējošo un represīvo institūciju aktivitātes un finansējuma iespējas. Visu minēto faktoru mijiedarbība ir savstarpēji saistīta, tomēr kvalitatīvas normatīvo aktu bāzes esamība, kas dotu iespēju gan kontrolēt, gan atklāt un izmeklēt, gan sodīt, ir noteicošais apstāklis tam, vai valstī ir iespējams sekmīgi vērsties pret narkotiku izplatīšanu. “Manuprāt, Latvijas politiķiem, praktiķiem un sabiedrībai jautājuma nostādījums ir kategorisks — mūsu nākotnes un jaunās paaudzes interesēs ir maksimāli vērsties pret narkotiku apriti,” teica G.Kūtris.

Baltijas asamblejas prezidija priekšsēdētājs un Latvijas delegācijas vadītājs Romualds Ražuks informēja, ka pēc Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas politiskā un ekonomiskā situācija reģionā strauji mainījusies; tas pats noticis arī Krievijā, tāpēc salīdzinoši īsā laikā narkomānijas un narkotiku izplatības apkarošana kļuvusi par aktuālu problēmu. Ar to nākas saskarties pat tur, kur vēl nesen tā nebija sastopama, — skolās, augstākajās mācību iestādēs, attālākajos lauku rajonos un mazpilsētās. Pēc Latvijas Valsts narkoloģiskā dienesta datiem, 2001.gada beigās bija reģistrēti 4090 pacienti ar narkotisko un psihoaktīvo vielu atkarību, intoksikāciju vai pārmērīgu lietošanu. Salīdzinājumā ar 1998.gadu kopējā uzskaitē esošo skaits palielinājies divas reizes. R.Ražuks sacīja, ka Latvijas Krimināllikums tiesnešiem paver iespējas piespriest pietiekami bargus sodus, tomēr praksē tā nenotiek. “Vairākas reizes šīs Saeimas laikā notika karstas diskusijas par priekšlikumiem, kas paredz, ka vieglāks sods par likumā paredzēto nav piemērojams, ja tiesa atzinusi personu par vainīgu smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā. Diemžēl Latvijas likumdevēju panākumi šeit vērtējami kā daļēji, jo nācies sastapties ar spēcīgu advokātu un tiesnešu pretestību,” uzsvēra R.Ražuks. Pašlaik tiek diskutēts par normu, kas ļautu ierobežot narkotisko un psihotropo vielu nelegālo apriti, nosakot diferencētus sodus narkotiku tirgotājiem un lietotājiem.

Arī Igaunijas Republikas Iekšlietu ministrijas Juridiskā departamenta vadītājs Rains Sanniks akcentēja, ka narkotiku un ar to saistīto noziegumu ierobežošana ir viena no Igaunijas valdības darbības prioritātēm. Narkomānijas apkarošanas problēma ir aktuāla visā pasaulē, tāpēc svarīgs priekšnoteikums cīņai pret narkotiku izplatīšanu ir kontroles pastiprināšana uz robežām. Arī Igaunijas likumdošanā noteikti stingrāki sodi par nopietnu ar narkotikām saistītu noziegumu izdarīšanu, tikpat liels darbs tiek ieguldīts arī narkomānu atveseļošanas un rehabilitācijas programmās.

Lietuvas Republikas Seima Veselības lietu komitejas loceklis Kestutis Kuzmicks informēja, ka pagājušajā gadā Lietuvā reģistrēts ap 3800 narkomānu, lai gan to patiesais skaits varētu būt piecas līdz septiņas reizes lielāks. Bažas rada fakts, ka par narkomāniem kļūst gados ļoti jauni cilvēki. Narkomānija uzskatāma ne vien par medicīnisku, bet arī sociāla rakstura problēmu — par to liecina pieaugošais noziegumu skaits, kas izdarīti narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā.

Raksturojot situāciju narkotiku apkarošanas jomā Ziemeļvalstīs, Ziemeļu padomes Pilsoņu un patērētāju tiesību komitejas priekšsēdētājs Arne Lingstads uzsvēra, ka tiek izmantota tā sauktā ierobežojošā politika. Sīkāk analizējot stāvokli Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā, Islandē un Somijā, viņš sacīja, ka atšķirības vērojamas atsevišķās juridiskās niansēs, jo pamatvirzieni visās Ziemeļvalstīs ir līdzīgi. Arī A.Lingstads akcentēja profilakses un preventīvo pasākumu nepieciešamību, uzskatot tos par galvenajiem līdzekļiem cīņai pret narkomānijas izplatīšanos.

Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvās padomes Kultūras, izglītības un veselības komitejas loceklis Alberts Gēlens informēja par Nīderlandes, Beļģijas un Luksemburgas pieredzi un par šo valstu sadarbību narkotiku izplatīšanas ierobežošanā. Atšķirībā no Beļģijas un Luksemburgas Nīderlandē atļauta atsevišķu vieglo narkotiku tirgošana, tomēr likumdošana paredz pietiekami striktas normas, kas reglamentē šo vielu tirdzniecību. Nesen Nīderlandē apstiprināta jauna valdība, kuras politika šajā jautājumā varētu būt stingrāka nekā iepriekš.

Referējot par likumdošanas piemērošanas efektivitāti narkonoziegumiem mūsu valstī, Latvijas Republikas Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurore Dagmāra Ušča sacīja, ka pēdējos piecos gados būtiski palielinājies narkonoziegumu skaits. Nelegālajā apritē joprojām dominē heroīns, bet pakāpeniski pieaug arī amfetamīna tipa stimulatoru un kaņepju izplatība. Pašreiz spēkā esošajā Krimināllikumā ir trīspadsmit pantu, kuri paredz atbildību par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas saistīti ar narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgu apriti, tomēr Augstākā tiesa atzinusi, ka atsevišķos gadījumos tiesas un prokuroru vidū trūkst vienotas izpratnes par narkotisko un psihotropo vielu izplatīšanās bīstamību un to radītajām sociālajām un medicīniskajām sekām.

Igaunijas Narkotiku apkarošanas fonda vadītājs Tarmo Karis un Lietuvas Iekšlietu ministrijas Narkotiku kontroles departamenta vecākais komisārs Algis Kvainicks vērsa konferences dalībnieku uzmanību uz šīs problēmas aktualitāti jaunatnes vidū, kā arī preventīvo pasākumu efektivitāti narkotiku izplatības ierobežošanā. Viņi akcentēja nepieciešamību informēt sabiedrību par narkomānijas postošajām sekām un iespējām pret to cīnīties, kā arī norādīja, ka narkomānija bieži vien ir iemesls noziegumu izdarīšanai un bīstamu slimību izplatībai.

Savukārt Zviedrijas Sociālo lietu ministrijas direktora vietnieks Ralfs Levsteds uzsvēra, ka veiksmīgs pamats cīņai pret narkotiku izplatīšanu ir likumdevēja un valdības skaidri definēta politika narkotiku apkarošanas jomā, normatīvo aktu un to izpildes mehānisma saskaņotība, kā arī sabiedrības atbalsts šādas politikas īstenošanai praksē.

Konferences noslēgumā tās dalībnieki pieņēma galadokumentu, kurā ieteikts:

— uzskatīt par vienu no galvenajām prioritātēm narkotiku izplatības apkarošanā Baltijas valstīs adekvātu likumdošanas aktu izstrādāšanu un ieviešanu;

— tiesībsargājošajām institūcijām sagatavot priekšlikumus likumdevējam par dažu operatīvo pasākumu ieviešanu kriminālprocesā, kurus varētu izmantot kā pierādījumus tiesā;

— ieviest stingrākus represīvos pasākumus pret personām, kuras gūst komerciālu labumu no narkotiku izplatīšanas un pārdošanas, kā arī pret personām, kuras piedalās narkotiku tirgošanas rezultātā iegūtu līdzekļu legalizācijā;

— pievērst īpašu uzmanību narkomānijas profilaksei un narkomānu ārstēšanai un rehabilitācijai;

— izstrādāt narkotiku kontroles un narkomānijas profilakses nacionālo stratēģiju īstenošanai nepieciešamās finansēšanas sistēmu;

— veicināt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valsts, reģionālo un vietējo institūciju sadarbību, nodrošinot informācijas apmaiņu, kā arī plānojot un īstenojot kopīgus pasākumus narkotiku izplatības apkarošanai.

Saeimas preses dienests