"Rīgā drīz iestāsies kečupa efekts"

"Dagens Handel"

- 2000, nr.3

"Ārzemju investīcijām ir izšķiroša nozīme labklājības attīstībā. Latvijas tirgū nav ienācis daudz zviedru uzņēmumu, taču tie darbojas veiksmīgi.

Žēl, ka Latvijas tirgū neienāk vairāk zviedru uzņēmumu", saka "Ernst & Young Baltic" vadītājs Montijs Okesons, kas jau kopš 1992. gada ir redzējis, kā Rīga no padomju pilsētas pārvēršas par plaukstošu tirdzniecības pilsētu.

"Norvēģi, dāņi, somi un vācieši nav tādi nogaidītāji", Montijs Okesons saka.

Kā viens no "Foreign Investors Council" vadības viņš cieši sadarbojas gan ar ārvalstu uzņēmumu vadītājiem, gan Latvijas valdību, lai uzlabotu ārzemju uzņēmumu darbības apstākļus.

"Latvijas nekustamā īpašuma nodoklis agrāk bija augsts un aprēķināts tādā veidā, ka kavēja ieguldījumus. Tagad tas ir pazemināts", kā piemēru min Okesons.

Tagad FICIL diskutē par to, kā skaidrot un lietot jauno Valodas likumu, lai tas neradītu pārāk lielu kaitējumu. No latviešu vidus ir atskanējušas balsis, ka ne vien iedzīvotāju krieviskā daļa, bet arī visi ārzemnieciskas izcelsmes cilvēki būtu jāpiespiež iemācīties latviešu valodu, lai viņi drīkstētu strādāt Latvijā.

"Tas būtu iznīcinoši. Latviešu valoda ir grūta", Montijs Okesons teica.

Ienākumu nodoklis Latvijā ir zems, tomēr nelegālais sektors Latvijas ekonomikā ir no 30 līdz 50 procentiem. Paradums daļu algas saņemt aploksnē un maksāt ar dažādām dāvanām ir ļoti dziļi iesakņojies pusmūža latviešos.

"Tagad masu saziņas līdzekļos notiek aktīvas debates par korupciju un nelegālo sektoru", Okesons stāsta.

Visā Latvijā tiek būvēti jauni nodokļu dienesta biroji, kuros darbinieki sēž aiz letes. Visiem ir jādzird un jāredz. Tas tādēļ, lai būtu grūti ierēdnim slepus iedot kukuli.

"Tas ir labi. Kontrabanda un korupcija rada nekam nederīgus konkurences nosacījumus", Montijs Okesons norādīja.

Cita padomju domāšanas atlieka ir sarežģījumi ar kredītiem. Maksājumi tiek veikti skaidrā naudā avansā. Vairumtirdzniecība ir slikti attīstīta. Ražotājiem ir savi veikali vai arī viņi paši preces piegādā klientiem.

Cerības tiek liktas uz mērķtiecīgo, labi izglītoto un inteliģento latviešu jaunatni. Tie, kuriem vēl nav trīsdesmit gadu, ir iemācījušies domāt tālredzīgi. Viņi reformēs valsti tā, ka izdevīgākas būs godīgas attiecības ar klientiem, nevis mēģinājumi tos apmānīt.

"Teorētiski Latvijai ir liela tranzīttirdzniecības kapacitāte. Ir ceļi un ostas, datorizācijas līmenis ir augsts, un mobilā tālruņa tīkls pārklāj gandrīz visu teritoriju. Tomēr prāmju satiksme nedarbojas. Zviedru kuģniecības ir mēģinājušas, taču nekāds darījums vēl nav noticis, jo pieprasījums no zviedru uzņēmumiem un tūristiem vēl ir pārāk mazs un vēl aizvien notiek pārāk lielas blēdības, kukuļošana un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas.

"Es domāju, ka drīz iestāsies kečupa efekts. Zviedru tūristi un uzņēmēji sāks izrādīt interesi par šo mūsu interesanto kaimiņvalsti, un tad arī sāksies satiksme", prognozē Montijs Okesons.

Fakti par Latviju:

Plakanais nodoklis

Nodokļu spiediens Latvijā ir tikai 35%, ko varam salīdzināt ar Zviedriju, kur tas ir 52%. Latvijā principā darbojas proporcionālā ienākuma nodokļu sistēma (t.s. flat tax), kas nozīmē, ka ienākumi no kapitāla un darba tiek aplikti ar vienādu nodokli, 25%. Latvijas apgrozījuma nodoklis turklāt ir salīdzinoši zems, 18 procentu.