"Smalks despotisms"

"Le Monde Diplomatique"

— 2000.g.maijs

Kolonizētie un viņu apspiedēji saprot, ka pārvaldes attiecības nenosaka tikai spēka pārsvars vien.

Ir pagājuši valstu iekarojumu un gara kontroles laiki. Tādēļ tik ilgi, kamēr impērija vēlēsies pastāvēt, būs jūtama milzīga vēlme pārņemt arī dvēseles.

Savienotās Valstis, kā bijušie genocīda īstenotāji (pret indiāņiem), paverdzinātāji (Āfrikas melno iedzīvotāju), ekspancionisti (pret meksikāņiem) un kolonisti (pret puertorikāņiem), neapšaubāmi ir atteikušās no pārmērīgās brutalitātes un cenšas miermīlīgi nostiprināties visu neamerikāņu prātos, savaldzināt viņu sirdis.

Tieši Rietumeiropā šim impēriskajam projektam tiek izrādīta pārsteidzoši niecīga pretestība. Vispirmām kārtām — politisku iemeslu dēļ: Savienotās Valstis 1776.gadā piedzīvoja pirmo demokrātisko revolūciju, kas notika 30 gadu pirms franču revolūcijas. Un arī vēsturisku iemeslu dēļ: neviena Eiropas valsts, izņemot Angliju XVIII gs. un Spāniju XIX gs. beigās, divpusējos konfliktos neuzlūkoja Ameriku kā ienaidnieci. Gluži pretēji — uzņemot miljoniem Eiropas bēgļu un trimdinieku divu pasaules karu laikā, tā kļuva par Vecā kontinenta draugu. Arī apņēmīgi nostājoties brīvības pusē pret militāristiem un fašistiem.

1989.—1991.gadā Amerika uzvarēja aukstajā karā pret Padomju savienību, kam sekoja Berlīnes mūra krišana, kā arī Viduseiropas un Austrumeiropas režīmu demokratizācija.

Ģeopolitiskajā ziņā Savienotās Valstis atrodas tādā hegemoniskā situācijā, kāda nav nevienai valstij. Tās militārais spēks ir nepārspējams. Tā nav vienīgi vadošā kodolvara vai kosmosa vara, bet arī jūras lielvara. Vienīgā, kuras kara flote ir izvietota visos okeānos un galvenajās pasaules jūrās; turklāt tās militārās bāzes atrodas visos kontinentos.

Pentagona izdevumi aptuveni 31 miljarda dolāru apjomā līdzinās Francijas kopējam aizsardzības budžetam. Bruņojuma ziņā Amerika atrodas vairākas paaudzes priekšā.

Turklāt Vašingtonas rīcībā ir iespaidīgs izlūkošanas aģentūru tīkls — CIP, Nacionālā drošības aģentūra (NSA), Valsts izlūkošanas birojs (NRO), Aizsardzības izlūkošanas aģentūra (DIA),— kurā ir nodarbināti vairāk nekā 100 000 cilvēku un kuru budžets pārsniedz 26 miljardus dolāru. Šo aģentūru spiegi nepārtraukti aktīvi darbojas. Gan draugu, gan ienaidnieku vidū. Viņi zog ne tikai diplomātiskos vai militāros, bet arī rūpnieciskos, tehnoloģiskos vai zinātniskos noslēpumus.

Ārpolitiskajā jomā amerikāņu hipervara dominē starptautiskajā politikā. Un tā uzrauga krīzes visos kontinentos, jo tai ir intereses it visur.

Arī daudzpusējās institūcijās ir jūtama ārkārtīgi liela Vašingtonas ietekme: ANO, G—7, SVF, Pasaules bankā, Pasaules tirdzniecības organizācijā, Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijā, NATO u.c.

Tomēr impērijas pārsvaru mūsdienu kontekstā nevar mērīt tikai ar militāriem vai diplomātiskiem līdzekļiem. Amerika ir nodrošinājusi arī zinātnisko pārsvaru. Katru gadu tā piesaista tūkstošiem "smadzeņu" no pārējās pasaules, kas ierodas tās universitātēs, laboratorijās un uzņēmumos. Tas arī ir ļāvis Amerikai pēdējos gados "savākt" 19 Nobela prēmijas fizikā, 17 medicīnā un 13 ķīmijā.

Ekonomisko panākumu ziņā Savienotās Valstis ir sasniegušas neapšaubāmu pārsvaru. Tās iekšzemes kopprodukts vairāk nekā sešas reizes pārsniedz Francijas apjomu. Dolārs vēl arvien atrodas vadošā līmenī; 83% transakciju tiek izmantots dolārs. Ņujorkas birža kalpo kā pasaules finansu barometrs.

Visbeidzot — amerikāņu pensiju fondu triecienspēks, kas valda pār finansu tirgiem, biedē visus pasaules ekonomiskās sfēras dalībniekus.

Amerika ir arī vadošā kibernētiskā lielvara. Tā kontrolē tehnoloģiskos jaunievedumus, skaitļošanas rūpniecību. Tas attiecas uz tīklu (Web), komunikācijas ceļiem, informācijas "ekonomiku". Tā ir vadošā arī internetā.

Turklāt Amerika ir nodibinājusi hegemoniju arī kultūras un ideoloģijas sfērā.

Amerika visās vadošajās jomās ir nodrošinājusi valodas, uztveres un prāta kontroli. Tā apņemas atrisināt pašas radītās problēmas ar sevis ieteiktajiem līdzekļiem. Tā nodrošina kodus, kas ļauj atšifrēt pašas uzdotās mīklas. Tālab tās rīcībā ir neskaitāmas zinātniskās institūcijas un ideju ģeneratori, kas sadarbojas ar tūkstošiem analītiķu un ekspertu. Viņi savukārt nodrošina informāciju juridiskajos, sociālajos un ekonomiskajos jautājumos tādā perspektīvā, kas atbalsta neoliberālās tēzes, globalizāciju. Šīs "pārliecināšanas" rūpniecības galvenie uzņēmumi — Manhetenas institūts, Brukinga institūts, Mantojuma fonds, Amerikāņu uzņēmējdarbības institūts, Kato institūts — aktīvi aicina uz saviem semināriem un diskusijām žurnālistus, profesorus, ierēdņus, līderus, kuri varētu turpmāk aizlikt par tiem labu vārdu.

Tiecoties uz varu informācijas un tehnoloģijas jomā, Savienotās Valstis izmanto delikātu despotismu. It īpaši, ja tās varu vēl vairāk pastiprina kultūras rūpniecības kontrole un vara pār mūsu iztēli.

Pašlaik tirdzniecības rajonu centrs ir kļuvis par templi, svētvietu, pielūgsmes vietu; tā ir izmantotāju slavināšanas katedrāle.

Tādēļ ir ārkārtēji nepieciešams atcerēties 1931.gadā izteikto Eldosa Hakslija brīdinājuma saucienu: "Attīstītas tehnoloģijas laikmetā pastāv nopietni draudi idejām, kultūrai un garam, kas vēl vairāk riskē kļūt par ienaidnieku ar smaidošu seju, kurš pretinieku var ierosināt uz teroru un naidu."

Ignasio Ramonē