Lai visi būtu apģērbti un apauti

Kad kails un kailis nav viens un tas pats

Viļņā beigusies 11.starptautiskā izstāde “Baltijas tekstilpreces un āda”

Tautas gudrība māca: plikam visur auksti, laiskam visur grūti. Nav izslēgts — siltajās zemēs šo atziņu varbūt arī apstrīdētu, bet Eiropā cilvēki tomēr kaili nestaigā. Un tāpēc gluži saprotami, ka no 11. līdz 14. septembrim Viļņā interesentus pulcināja 11. starptautiskā specializētā izstāde “Baltijas tekstilpreces un āda” jeb kaimiņu mēlē — “Baltijos tekstilĪ ir oda”.

Bet lietuviešiem ādai un kažokādai ir vēl cits vārds — kailis. Kārtējais apstiprinājums mūsu valodu sakņu vārdu trešdaļas kopcelmam. Tikai reizēm saknes izdzinušas atvases jēdzieniski krietni vien attālos lauciņos. Turklāt Latvijas izloksnēs sastopama pat forma kailis, tiesa, ar nozīmi — pliks. Kopsakarība tomēr viegli apjaušama: cilvēks, kas ietērpies tikai pats savā ādā, ir kails. Un arī 21. gadsimtā laika apstākļi un mode ikvienu piespiež pavisam plikam laukā nedoties.

Specializētā skate Viļņā pulcināja gandrīz 300 firmas no 22 valstīm, iepazīstinot ar jaunumiem apģērbu, audumu, apavu un citu ādas izstrādājumu klāstā, izejvielu sagatavošanā un apstrādē, vienlaikus piedāvājot nozarei noderīgas visjaunākās ražošanas iekārtas un tehnoloģijas. Jo vienkāršai šujamadatai un ogļu pletīzerim ir vieta uz skatuves “Skroderdienās Silmačos”, nevis mūsdienīgā ražotnē, kur aizvien biežāk piegriešanu, šūdināšanu un citus darbus pēc datorprogrammām veic automāti, cilvēkam atvēlot būt par programmētāju un uzraugu.

Izstādi 11. septembrī atklāja Lietuvas Seima priekšsēdētājs Artūrs Paulausks, sanākušos uzrunāja valdības vadītājs Aļģirds Brazausks. Viesu pulkā bija Lietuvas saimniecības ministrs Petrs Česna, Seima deputāti un valdības locekļi.

“Ne jau pirmo reizi man ir tas gods atklāt vieglās rūpniecības izstrādājumu izstādi. Saprotu, ka termins “vieglā” vairs neatbilst nebūt ne vieglajiem uzdevumiem, kurus sev izvirza šīs nozares uzņēmumi. Tekstiliju un apģērbu ražošanā strādā daudz cilvēku, nozare, kur radīts daudz darbavietu, ir Lietuvas eksporta līdere,” teica A. Paulausks.

Turpinājumā A. Brazausks atzina, ka tekstilrūpniecība ir tas tautsaimniecības sektors, kas spējis piemēroties tirgus ekonomikas nebūt ne vieglajām prasībām, pārvarēt visus šķēršļus un gūt atzīstamas sekmes. Lietuvas premjerministrs izteica pārliecību, ka arī turpmāk lietuviešu tekstilpreces būs pieprasītas gan Lietuvā, gan ārvalstīs.

Četrās izstādes dienās apmeklētājiem tika piedāvāta plaša programma — starptautiskā konference “Tekstilrūpniecības un apģērbu ražošanas attīstības perspektīvas”, modes skates, seminārs “Jaunumi apģērba un tekstila ražošanas tehnoloģijā” un vēl daudz kas cits.

Konferencē referātu nolasīja arī Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents Guntis Strazds, sniedzot ieskatu apģērbu šūdināšanas un tekstilrūpniecības problēmās Latvijā, salīdzinot nozares attīstību mūsu zemē un citās Baltijas valstīs. Savukārt firmu jaunāko apģērbu demonstrējumos “Baltijas mode” dalībnieku vidū ar savu kolekciju bija Latvijas uzņēmums no Liepājas “V.O.V.A.”.

Lai ielūkotos, nolūkotu un atgādinātu par sevi

Izstādē “Baltijas tekstilpreces un āda” piedalījās arī desmit uzņēmumi no Latvijas: “Juglas manufaktūra”, “Klippan— Saule”, “Larelini”, “Lauma”, “Lenta 12”, “Lenta International”, “Mežroze”, “New Rosme”, “Triteks” un jau pieminētā firma “V.O.V.A.”.

Izstādes laikā “LV” bija iespēja aprunāties ar dažu Latvijas ražotņu pārstāvjiem.

Linda Matisone, akciju sabiedrības “Lauma” pārdošanas un mārketinga daļas direktora vietniece:

“Pašlaik “Laumā” strādā vairāk nekā 1300 cilvēku. Uzņēmums lielu uzmanību pievērš attīstībai — šogad investīcijām esam atvēlējuši divas reizes vairāk līdzekļu nekā pērn, ir nopirktas jaunas ražošanas iekārtas. 90 procentu no saražotā eksportējam. Strādājam ar klientiem gan Rietumeiropā, gan Austrumeiropā. Pēc mūsu izstrādājumiem ir pieprasījums Anglijā, Vācijā, Austrijā, Ziemeļvalstīs, Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, protams, arī Baltijas valstīs.

Piedalāmies šajā izstādē, kas ir lielākā mūsu nozares jaunumu starptautiskā skate Baltijā, jau daudzus gadus. Parādām nesen tapušās kolekcijas jau esošajiem klientiem — mums ir savs uzņēmuma pārstāvis Lietuvā —, lai nostiprinātu un attīstītu sadarbību. Tā mēs vienlaikus iepazīstinām plašāku sabiedrību ar mūsu jaunākajiem ražojumiem, atgādinām par sevi. Kaut arī “Laumas” vārds ir pietiekami pazīstams, tomēr firmai popularitātes nekad nevar būt par daudz.

Jāteic, ka izstāžu sezona nupat uzņem gaitu — tikko atgriezāmies no izstādes Francijā, Lionā, bet tūdaļ jau jāauj kājas izstādēm Krievijā, Maskavā un Sanktpēterburgā.”

Valērijs Šroms, akciju sabiedrības “Juglas manufaktūra” tekstilfabrikas direktors:

“Mūsu uzņēmumā ietilpst 11 akcionāru. Darba pašlaik ir gana, ražošana attīstās, kopumā pie mums strādā 800 darbinieku. Deviņas desmitdaļas no saviem izstrādājumiem eksportējam uz ārvalstīm.

Šī ir vienīgā starptautiskā izstāde mūsu nozarē, kas aptver visu Baltiju un darbojas ritmiski, — skates notiek ik gadu. Mūsu akciju sabiedrība izstādē piedalās piekto reizi. Var teikt, ka visi lielākie Latvijas tekstiluzņēmumi, kas ir pratuši un spējuši izdzīvot, te ir pārstāvēti. Kāpēc Lietuvā šo firmu ir krietni vien vairāk? Nezinu. Manuprāt, Lietuvā vairāk uzmanības pievērsa tam, lai juku laikos tekstilrūpniecība nepanīktu un uzņēmumi neizputētu. Piemēram, “Rīgas audums”, kas bija specializējies zīda izstrādājumu ražošanā, bankrotēja, bet Lietuvā daudzas līdzīgas ražotnes turpina darbu.”

Vladimirs Petrus, tekstiluzņēmuma SIA “Mežroze” Mārketinga departamenta vadītājs:

“Mūsu sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir izveidota pirms deviņiem gadiem uz kādreizējās tekstilfabrikas “Rīgas manufaktūra” ražošanas bāzes. Uzņēmums balina, krāso, apdrukā audumus, šuj gultasveļu, nodrošinot ar darbu 300 cilvēkus. Pērn firma apstrādāja 200 tūkstošus metru audumu, bet šogad jau iespēts vairāk nekā 300 tūkstoši metru. Vairāk nekā deviņas desmitdaļas saražotā eksportējam, galvenokārt uz Ziemeļvalstīm.

Mūsu uzņēmums regulāri piedalās ne tikai šajā izstādē, bet arī līdzīgā nozares izstādē Vācijā, Frankfurtē: tiekamies ar saviem pastāvīgajiem klientiem, mācāmies no citu sasniegumiem, gādājam, lai firmas vārds būtu atpazīstams, — to sekmē mūsu ražojumi.”

Tatjana Krivonosova, SIA “Larelini” Tehniskās kontroles nodaļas vadītāja:

“Latvijā esam vienīgais linu pārstrādes uzņēmums, ražotnē strādā 300 cilvēku. Latvijā lini ir audzēti izsenis, galvenokārt Latgalē. Pagājušajā gadsimtā bija laiks, kad galvenā Latvijas eksportprece bija lini, tikai pēc tam bekons un citas eksportpreces, bet pašlaik Latvijā linus audzē desmit reizes mazāk, nekā mums nepieciešams, nozare ir panīkusi. Tad nu esam spiesti iepirkt linus Lietuvā, Polijā, Beļģijā un citās valstīs. Jo pēc mūsu ražojumiem ir stabils pieprasījums — lini ir modē vienmēr.

Kaut gan Lietuvā daudzviet vērpj linu diegus un auž audeklus, tomēr lietuvieši labprāt pērk arī mūsu vērpto dziju, jo tā atšķiras no viņu vērpuma. Kas mums ir atšķirīgs no citiem? Domāju, ka ikvienam uzņēmumam ir īpaši, tikai noteiktai ražotnei raksturīgi un savdabīgi izstrādājumi, kas nav atkārtojami, atdarināmi citur. Skatieties, cik te ir daudz paraugu galdautiem, salvetēm, gultasveļai, apģērbam! Ar mežģīnēm un bez tām. Man pašai ļoti patīk mūsu darinājumi. Un tos novērtē arī pircēji. 90 procentus saražotā eksportējam, visvairāk uz rietumvalstīm — visu Eiropu. Uz austrumu pusi gan ne — tur arī audzē un pārstrādā linus.

Nākotni redzam sava darba uzlabošanā. Lai paaugstinātu diegu kvalitāti, sukāšanas cehā tiek uzstādīta moderna apstrādes mašīna. Līdz ar to ceram, ka spēsim ražot vairāk un daudzveidīgākus izstrādājumus. Jo mēs linu diegus arī krāsojam. Bet izstādē Viļņā piedalāmies katru gadu. Un esam priecīgi, ka aizvien biežāk nevis mēs meklējam sadarbības partnerus, bet viņi meklē mūs.”

Kaut gan rēķinātāji ir bez vainas

Latvijā vieglajā rūpniecībā strādājošo skaits pēdējos piecos gados nav būtiski mainījies — nozarē strādā 20 tūkstoši cilvēku. Lietuvā šajā pašā jomā sev darbu un iztiku nodrošina vairāk nekā 56 tūkstoši. Ne velti Lietuvā tekstilrūpniecība un apģērbu šūšana pēc nodarbināto skaita apstrādājošajā rūpniecībā ir pirmajā vietā, bet otrajā — pēc saražotās produkcijas apjoma.

Lietuvas Apģērbu un tekstila uzņēmumu asociācijas ģenerāldirektors Vidmants Vikšraitis, ievadot Latvijas žurnālistu tikšanos ar lietuviešu uzņēmējiem, minēja šos skaitļus, vienlaikus atgādinot kādu faktu no tikko dzirdētā Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidenta Gunta Strazda referāta — ir lielas atšķirības skaitļos par Lietuvas tekstilpreču un apavu eksportu uz Latviju, salīdzinot Lietuvas aplēses ar Latvijas pusē izskaitļoto. Domājams, ka abās valstīs rēķinātāji un statistiķi savu darbu prot, bet lietā tiek likta atšķirīga metodika. Iespējams, ka Latvijā par pilnvērtīgu preci uzskata arī lietotos apģērbus un apavus, kas cauri Lietuvai tiek ievesti no Rietumeiropas. Lai nu kā, bet šīs atšķirības mudina atcerēties sarkasma pilno atziņu: ir mazi meli, ir lieli meli, un ir statistika. Uz šādām pārdomām vedināja vēl kāds fakts, ko minēja V. Vikšraitis: Baltkrievijā vieglajā rūpniecībā ir nodarbināts divreiz vairāk strādājošo nekā Lietuvā, bet saražotās produkcijas apjoms ir ievērojami mazāks nekā lietuviešiem. Ar dažādu darba ražīguma līmeni vien tik lielu atšķirību izskaidrot nevar, tātad atkal vaina jāmeklē dažādā statistikas metodikā.

Tika jautāts arī par to, cik lielā apjomā Lietuvā ražotie apģērbi un ādas izstrādājumi citās valstīs tiek piedāvāti jau ar pazīstamu svešzemju marku. Piemēram, Lietuvas dienu izstādē Latvijā atklājās, ka lietuvieši šuj interesantas virsjakas militārajām struktūrām — viss saražotais pilnībā tiek eksportēts uz Zviedriju, no kurienes šīs pašas formas jakas savukārt iepērk Latvija. Iespējams, lietuvieši tādējādi tikai izpilda zviedru pasūtījumu, bet mūsu aizjūras kaimiņi gūst lielāku peļņu, izmantojot baltiešu lētāko darbaspēku. V. Vikšraitis šajā sakarā atzina — visgrūtāk esot iekļūt apritē, kur sadala pasūtījumus dažādu valstu armiju vajadzībām, tur visas vietas jau sen aizņemtas.

Bet sarunas dalībnieki minēja arī citus piemērus, kad slavena firma ļauj nepazīstamam, bet augstu darba kvalitāti nodrošinošam uzņēmumam izmantot savu vārdu un marķējumu. Šiem izstrādājumiem jau ir krietni prāvāka cena, tādējādi firma gūst papildpeļņu. Speciālisti atzina, ka tas ir normāli, jo pazīstamajai firmai tiek maksāts par darbu, ko tā varbūt pat gadu desmitiem ir ieguldījusi augstas kvalitātes preču nodrošināšanā un reklāmā. Jo, piemēram, tālajā Portugālē pircējiem var nebūt īpašas intereses par Lietuvā šūtu uzvalku, bet tā būs, ja šo pašu uzvalku pārdos ar “Hugo Boss” firmas zīmi.

Tika runāts arī par Lietuvas valsts stratēģiju vieglās rūpniecības attīstībai — ir pat izstrādāts īpašs dokuments. V. Vikšraitis atzina, ka tie ir tikai vārdi, darbu un panākumu esot krietni mazāk. Tomēr nevar noliegt valsts atbalstu, tas sniegts arī izstādei “Baltijas tekstilpreces un āda”.

Ielūkojoties jaunākajās statistikas ziņās, var uzzināt, ka šogad Latvijā lini audzēti gandrīz par trešdaļu lielākā platībā nekā pērn — 1936 hektāros. Tomēr cerības uz labu ražu izjaucis šīs vasaras ilgstošais sausums. Tad nu atliek cerēt uz citu gadu.

Andris Sproģis, “LV” nozaru virsredaktors