Vakar, 17. septembrī, Ministru kabineta sēdē

Akceptēti “Noteikumi par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāja kvalifikāciju”, kas nosaka: kārtību, kādā veic veselības pārbaudes transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāja kvalifikāciju, kā arī transportlīdzekļu vadītāju pirmstermiņa veselības pārbaudes; Valsts policijas amatpersonas, kas var nosūtīt transportlīdzekļa vadītāju uz pirmstermiņa veselības pārbaudi, ja transportlīdzekļa vadītājs ir vadījis transportlīdzekli alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu iespaidā vai ir pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai; kārtību, kādā Valsts policijas amatpersonas nosūta transportlīdzekļa vadītāju uz pirmstermiņa veselības pārbaudi, ja transportlīdzekļa vadītājs ir vadījis transportlīdzekli alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu iespaidā vai ir pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai; kārtību, kādā atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības personām, kurām ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai.

Noteikts, ka pirmreizējās, kārtējās un pirmstermiņa veselības pārbaudes mērķis ir izvērtēt transportlīdzekļa vadītāja vai tās personas veselības stāvokli, kura vēlas iegūt transportlīdzekļa vadītāja kvalifikāciju, un noteikt, vai transportlīdzekļa vadītājam vai pretendentam nav šajos noteikumos minēto medicīnisko pretindikāciju transportlīdzekļu vadīšanai.

Veselības pārbaudē konstatēto transportlīdzekļa vadītāja vai pretendenta veselības stāvokļa atbilstību attiecīgās kategorijas transportlīdzekļa vadīšanai apliecina medicīniskā uzziņa vai atzinums par medicīniskajām pretindikācijām transportlīdzekļa vadīšanai. Medicīniskā uzziņa ir stingrās uzskaites dokuments. Medicīnisko uzziņu transportlīdzekļa vadītājam vai pretendentam izsniedz, ja veselības pārbaudē nav konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai. Medicīniskā uzziņa ir derīga līdz tajā norādītajam termiņam vai jaunas medicīniskās uzziņas vai atzinuma saņemšanai. Atzinumu transportlīdzekļa vadītājam vai pretendentam izsniedz, ja veselības pārbaudē ir konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai.

Noteikts, ka kārtējo veselības pārbaužu periodiskums ir šāds:  A1, A2, A, B1, B un BE kategorijas transportlīdzekļu vadītājiem, kā arī traktoru un citu pašgājēju mašīnu vadītājiem — 10 gadi, personām pēc 60 gadu vecuma sasniegšanas — trīs gadi;  C1, C, D1, D, C1E, CE, D1E un DE kategorijas transportlīdzekļu vadītājiem, kā arī tramvaju un trolejbusu vadītājiem — pieci gadi, personām pēc 60 gadu vecuma sasniegšanas — trīs gadi.

Šajos noteikumos minētais sertificētais ģimenes ārsts vai ārstu komisija vai šajos noteikumos minētā specializētā medicīniskā komisija, nosakot kārtējās veselības pārbaudes laiku, šajos noteikumos noteikto veselības pārbaužu periodiskumu var samazināt, to attiecīgi pamatojot (piemēram, ir prognozējams konkrētas slimības uzliesmojums, veselības stāvokļa pasliktināšanās), taču tas nedrīkst būt īsāks par gadu.

Atkārtotu transportlīdzekļa vadītāja vai pretendenta veselības pārbaudi, ja pirmreizējā, kārtējā vai pirmstermiņa veselības pārbaudē ir konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, veic tajā ārstniecības iestādē, kurā tika konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai, izņemot gadījumu, ja transportlīdzekļa vadītājs vai pretendents ir pārreģistrējies pie cita sertificēta ģimenes ārsta (primārās veselības aprūpes internists, primārās veselības aprūpes pediatrs) vai attiecīgā ārstu komisija ir likvidēta. Ārstniecības iestāde, kurā ārstu komisija ir likvidēta, nekavējoties, taču ne vēlāk kā triju darbdienu laikā par likvidācijas faktu paziņo Ceļu satiksmes drošības direkcijai un Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijai.

Noteikts, ka persona var pārsūdzēt ārsta vai komisijas lēmumu Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas vadītājam.

Transportlīdzekļa vadītāja un pretendenta pirmreizējo vai kārtējo veselības pārbaudi pēc viņa izvēles veic un medicīnisko uzziņu vai atzinumu sniedz sertificēts ģimenes ārsts (primārās veselības aprūpes internists, primārās veselības aprūpes pediatrs), pie kura transportlīdzekļa vadītājs vai pretendents ir reģistrēts un atrodas viņa veselības aprūpē vismaz sešus mēnešus, vai īpaša ārstniecības iestādē izveidota ārstu komisija, kuru vada sertificēts ģimenes ārsts vai sertificēts internists un kuras sastāvā ir sertificēts neirologs, sertificēts oftalmologs, sertificēts otolaringologs, sertificēts ķirurgs vai sertificēts traumatologs ortopēds, sertificēts psihiatrs vai sertificēts narkologs.

Pirmreizējās vai kārtējās veselības pārbaudes laikā ārsts vai ārstu komisija: izvērtē medicīnisko pretindikāciju transportlīdzekļu vadīšanai esamību. Ja nepieciešams, ārsts transportlīdzekļa vadītāju vai pretendentu nosūta uz ārstu komisiju vai papildu izmeklēšanu, kā arī pieprasa citu ārstu speciālistu atzinumus; aizpilda transportlīdzekļa vadītāja vai pretendenta veselības pārbaudes karti, kuru pievieno attiecīgās personas ambulatorajai kartei vai 15 gadus uzglabā ārstniecības iestādē, kurā izveidota ārstu komisija; labklājības ministra noteiktajā kārtībā pieprasa izziņu no valsts reģistra, kurā reģistrēti pacienti ar psihiskajiem traucējumiem un psihiskajām slimībām, un narkoloģisko slimnieku un atkarību izraisošo vielu lietotāju valsts reģistra. Ja transportlīdzekļa vadītājs vai pretendents ir iekļauts kādā no minētajiem reģistriem, medicīniskās uzziņas vai atzinuma sniegšanai par transportlīdzekļa vadītāja vai pretendenta veselības stāvokli ir nepieciešama attiecīgi sertificēta psihiatra vai sertificēta narkologa izziņa. Izziņa par to, ka transportlīdzekļa vadītājs vai pretendents nav iekļauts attiecīgajā reģistrā, neatbrīvo ārstu vai ārstu komisiju no transportlīdzekļa vadītāja vai pretendenta psihiskās veselības stāvokļa novērtēšanas atbilstoši kompetencei.

Ja pirmreizējā vai kārtējā veselības pārbaudē ārsts vai ārstu komisija transportlīdzekļa vadītājam vai pretendentam konstatē medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, ārsts vai ārstu komisija piecu darbdienu laikā pēc atzinuma sniegšanas par to informē Ceļu satiksmes drošības direkciju un Valsts tehniskās uzraudzības inspekciju.

Noteikts, ka pirmstermiņa veselības pārbaudi veic: ja transportlīdzekļa vadītājs transportlīdzekli ir vadījis alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā. Šādā gadījumā pirmstermiņa veselības pārbaudi veic īpaša ārstniecības iestādē izveidota specializēta medicīniskā komisija, ja ir pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai.

Transportlīdzekļa vadītāja veselības pirmstermiņa pārbaudi specializētā medicīniskā komisija vai ārstu komisija veic, pamatojoties uz Valsts policijas amatpersonas lēmumu par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi vai pēc transportlīdzekļa vadītāja lūguma.

Medicīnisko uzziņu vai atzinumu par pirmstermiņa veselības pārbaudē konstatēto transportlīdzekļa vadītāja veselības stāvokli izsniedz pēc tam, kad ir veikti visi nepieciešamie ārstnieciski profilaktiskie pasākumi labklājības ministra noteiktajā kārtībā, bet ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc transportlīdzekļa vadītāja ierašanās uz pirmstermiņa veselības pārbaudi.

Ja par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā ierosināta krimināllieta, pirmstermiņa veselības pārbaudi veic gan pirms lietas izskatīšanas, ievērojot šajos noteikumos noteikto kārtību, gan šo noteikumu noteiktajā kārtībā pirms transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atgūšanas.

Pēc pirmstermiņa veselības pārbaudes specializētā medicīniskā komisija vai ārstu komisija izsniedz jaunu medicīnisko uzziņu vai atzinumu. Specializētā medicīniskā komisija vai ārstu komisija, kas izsniedza medicīnisko uzziņu vai atzinumu, piecu darbdienu laikā pēc medicīniskās uzziņas vai atzinuma izsniegšanas informē Ceļu satiksmes drošības direkciju un Valsts tehniskās uzraudzības inspekciju par transportlīdzekļa vadītāja pirmstermiņa veselības pārbaudes rezultātiem. Ja pirmstermiņa veselības pārbaudē specializētā medicīniskā komisija vai ārstu komisija transportlīdzekļa vadītājam nekonstatē medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai un izsniedz medicīnisko uzziņu, specializētā medicīniskā komisija vai ārstu komisija informē Ceļu satiksmes drošības direkciju un Valsts tehniskās uzraudzības inspekciju par izsniegtās medicīniskās uzziņas derīguma termiņu.

Tiesības nosūtīt transportlīdzekļa vadītāju uz pirmstermiņa veselības pārbaudi, ja transportlīdzekļa vadītājs ir vadījis transportlīdzekli alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu iespaidā vai ir pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, ir šādām Valsts policijas amatpersonām: rajona (pilsētas) policijas pārvaldes (nodaļas) priekšniekam vai viņa vietniekam; Ceļu policijas pārvaldes priekšniekam vai viņa vietniekam; rajona (pilsētas) policijas pārvaldes Ceļu policijas nodaļas priekšniekam vai viņa vietniekam; izziņas izdarītājam, ja tiek ierosināta krimināllieta.

Valsts policijas amatpersona, pieņemot lēmumu par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi, noformē to uz noteikta parauga veidlapas divos eksemplāros. Viens eksemplārs paliek institūcijā, kuras amatpersona pieņēmusi lēmumu par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi, otrs — pie transportlīdzekļa vadītāja, kuru nosūta uz pirmstermiņa veselības pārbaudi. Lēmums par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi ir tipogrāfiski numurēts stingrās uzskaites dokuments. Lēmumu par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi uzskaites, uzglabāšanas un izsniegšanas kārtību nosaka iekšlietu ministrs. Valsts policijas amatpersona lēmumu par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi, ja transportlīdzekļa vadītājs transportlīdzekli vadījis alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā, pieņem kopā ar vienu no šādiem lēmumiem: lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu, lēmumu par krimināllietas ierosināšanu.

Noteikts, ka Valsts policijas amatpersona, nosūtot transportlīdzekļa vadītāju uz pirmstermiņa veselības pārbaudi, ja ir pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, lēmumā norāda tā pamatojumu. Valsts policijas amatpersona, kura pieņēmusi lēmumu par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi, nodrošina, lai informācija par lēmumu triju darbdienu laikā (saskaņā ar sadarbības līgumā starp Valsts policiju, Ceļu satiksmes drošības direkciju un Valsts tehniskās uzraudzības inspekciju par informācijas apmaiņu noteikto kārtību) tiktu ievadīta Ceļu satiksmes drošības direkcijas uzturētajā transportlīdzekļu un vadītāju valsts nozīmes reģistrā un Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas uzturētajā traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā.

Transportlīdzekļa vadītāja pienākums ir ierasties uz pirmstermiņa veselības pārbaudi 15 dienu laikā pēc lēmuma par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi paziņošanas, izņemot gadījumu, ja administratīvā pārkāpuma lietā uzlikts administratīvais sods — transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana.

Ja par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā ir uzlikts sods — transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana, transportlīdzekļa vadītājs, lai atgūtu transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, Valsts policijā iesniedz specializētās medicīniskās komisijas izsniegto medicīnisko uzziņu, kas izsniegta ne agrāk kā divus mēnešus pirms tiesību atgūšanas.

Ja Ceļu satiksmes drošības direkcija un/vai Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā un termiņos nav informēta par transportlīdzekļa vadītāja pirmstermiņa veselības pārbaudes rezultātiem, uzskatāms, ka transportlīdzekļa vadītājs izvairās no pirmstermiņa veselības pārbaudes, un, ievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 126.5 pantu, ir pamats administratīvās lietas ierosināšanai.

Personai atņem transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, ja veselības pārbaudē konstatē medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai. Lēmumu par transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu, ja transportlīdzekļa vadītājam ir konstatētas medicīniskās pretindikācijas, pamatojoties uz šajos noteikumos minēto informāciju, bez vadītāja klātbūtnes pieņem Ceļu satiksmes drošības direkcijas direktors, direktora vietnieks, Kvalifikācijas daļas priekšnieks, nodaļas priekšnieks vai priekšnieka vietnieks, izdarot ierakstu transportlīdzekļu un vadītāju valsts nozīmes reģistrā, un/vai Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas priekšnieks vai priekšnieka vietnieks, izdarot ierakstu traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā.  Par minētā lēmuma pieņemšanu Ceļu satiksmes drošības direkcija un/vai Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informē transportlīdzekļa vadītāju.

Ja transportlīdzekļa vadītāja veselības pārbaudē ir konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai un stājies spēkā lēmums par transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu, bet transportlīdzekļa vadītāja apliecība atrodas pie transportlīdzekļa vadītāja, viņa pienākums ir nederīgo transportlīdzekļa vadītāja apliecību nodot Ceļu satiksmes drošības direkcijā un/vai Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā. Ja transportlīdzekļa vadītāja apliecību, pamatojoties uz veselības pārbaudē konstatētajām medicīniskajām pretindikācijām transportlīdzekļu vadīšanai, ir izņēmusi Valsts policija, tā transportlīdzekļa vadītāja apliecību nosūta Ceļu satiksmes drošības direkcijai un/vai Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijai.

Ceļu satiksmes drošības direkcija un Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija transportlīdzekļa vadītāja apliecības, kas izņemtas atbilstoši šiem noteikumiem, iznīcina.

Persona, kurai veselības pārbaudē ir konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai, transportlīdzekļa vadīšanas tiesības var atjaunot tikai pēc tam, kad attiecīgā specializētā medicīniskā komisija, ārstu komisija vai ārsts, kas ir veicis šīs personas veselības pārbaudi, nav konstatējis medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai un ir izsniedzis medicīnisko uzziņu.

Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.novembri.

Noteikumos paredzētā informācijas apmaiņa starp ārstu vai komisijām, kas veic transportlīdzekļa vadītāja veselības pārbaudi, psihiskajiem traucējumiem un psihiskajām slimībām slimojošo pacientu valsts reģistru un narkoloģisko slimnieku un atkarību izraisošo vielu lietotāju valsts reģistru, Ceļu satiksmes drošības direkciju, Valsts tehniskās uzraudzības inspekciju un Valsts policiju sadarbības līguma ietvaros var notikt elektroniskā veidā.

Akceptēts rīkojums “Par bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Tehnisko palīglīdzekļu centrs” reorganizāciju” saskaņā ar Publisko aģentūru likuma 8.panta pirmo daļu ar 2002.gada 20.septembri uzsākt Labklājības ministrijas pārziņā esošās bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Tehnisko palīglīdzekļu centrs” reorganizāciju un līdz 2002.gada 31.decembrim izveidot valsts aģentūru “Tehnisko palīglīdzekļu centrs”.

Noteikts, ka aģentūra ir sabiedrības tiesību un saistību, kā arī mantas un finansu līdzekļu pārņēmēja atbilstoši slēguma bilancei, pieņemšanas un nodošanas aktiem un trešo personu prasījumiem. Aģentūra ir Labklājības ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kuras darbības mērķis ir personu nodrošināšana ar tehniskajiem palīglīdzekļiem.

Aģentūra atbilstoši nolikumam un citiem normatīvajiem aktiem veic šādas galvenās funkcijas: optimizē tehnisko palīglīdzekļu izsniegšanas sistēmu valstī un nodrošina pakalpojumu kvalitāti; koordinē tehnisko palīglīdzekļu apriti, organizē konkursus tehnisko palīglīdzekļu iegādei un pārrauga valsts iepirkuma līgumu izpildi; veic personas funkcionālo spēju novērtēšanu un izvērtē tehnisko palīglīdzekļu nepieciešamību; reģistrē tehniskos palīglīdzekļus, kas neatbilst medicīnisko ierīču un medicīnisko preču statusam; veido un sistemātiski atjauno tehnisko palīglīdzekļu un to lietotāju valsts datu bāzi; slēdz līgumus ar pašvaldībām un citām institūcijām par pakalpojumu sniegšanu personām viņu dzīvesvietā.

Noteikts, ka izdevumi, kas saistīti ar sabiedrības reorganizāciju, tiek segti no sabiedrības līdzekļiem.

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes līgumu par militāro sadarbību un personāla statusu”.

Līguma mērķis ir noteikt vispusīgos juridiskos aspektus divpusējai militārajai sadarbībai, kā arī pušu personāla statusu, īstenojot divpusējās militārās sadarbības pasākumus citas puses teritorijā. Līgums nodrošina praktiskus rāmjus divpusējai militārai sadarbībai un nosaka savstarpējos pienākumus un izpratni par ikgadējās militārās sadarbības programmas, kuru apstiprināja pušu attiecīgās varas iestādes, īstenošanu, ietverot Zviedrijas instruktoru un padomnieku ilglaicīgu uzturēšanos Latvijā, kā arī dalību kursos un citās apmācību programmās kādas puses teritorijā. Detaļas, kas saistītas ar konkrētajiem projektiem vai pasākumiem pušu divpusējās militārās sadarbības ietvaros, tiek saskaņotas tehniskajos nolīgumos. Tie tiek izstrādāti un noslēgti par katru šādu projektu vai pasākumu starp pusēm vai viņu nozīmētajām varas iestādēm. Katrs tehniskais nolīgums tiek noslēgts uz šī līguma pamata, bet nav tā neatņemama sastāvdaļa.

Aizsardzības ministrs pilnvarots parakstīt līgumu, kurš pēc parakstīšanas iesniedzams apstiprināšanai Saeimā.

Akceptēts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 199 pilsonības pretendenti, t.sk. 31 viņu nepilngadīgais bērns.

Akceptēti “Noteikumi par augļu koku un ogulāju pavairojamo materiālu”, kuri nosaka Latvijā audzēto un importēto augļu koku un ogulāju pavairojamā materiāla atbilstības kritērijus un aprites kārtību augļu koku un ogulāju ģintīm un sugām, kā arī potcelmiem un citām augu daļām, uz kurām uzpotēts ģinšu vai sugu pavairojamais materiāls.

Noteikumi neattiecas uz materiālu, kas paredzēts: izmantošanai un realizācijai personiskajām vajadzībām; izvešanai (eksportam) un tiek audzēts atsevišķi no pārējā materiāla; izmēģinājumiem vai zinātniskās pētniecības darbam; selekcijas darbam; ģenētiskās daudzveidības saglabāšanai.

Noteikts, ka noteikumu ievērošanas valsts uzraudzību un kontroli veic Valsts augu aizsardzības dienests tam piešķirtā budžeta ietvaros.

Materiāla audzētāji un izplatītāji patstāvīgi veic paškontroli un ir atbildīgi par materiāla atbilstību noteiktajiem kritērijiem.

Materiālam ir šādas kategorijas: etalonaugi; pirmsbāzes materiāls; bāzes materiāls; sertificēts materiāls; standartmateriāls. Materiālus raksturo šādi: materiāls ir vīrusbrīvs, ja tas ir atveseļots un atzīts par brīvu no vīrusiem vai vīrusiem līdzīgiem organismiem un tiek turēts no infekcijas brīvos apstākļos vai ir iegūts, veģetatīvā ceļā pavairojot noteiktā paaudzē vīrusbrīvu materiālu; materiāls ir vīrustestēts, ja tas ir testēts un atzīts par brīvu no vīrusiem vai vīrusiem līdzīgiem organismiem un tiek turēts no infekcijas brīvos apstākļos vai ir iegūts, veģetatīvā ceļā pavairojot noteiktā paaudzē vīrustestētu materiālu. Etalonaugi ir šķirnes identitātei un pomoloģiskajām īpašībām atbilstoši augi, kuri tiek testēti, lai konstatētu kaitīgo organismu klātbūtni, un, ja nepieciešams, atveseļoti. Etalonaugus izmanto pirmsbāzes materiāla iegūšanai. Pirmsbāzes materiāls ir vīrusbrīvs materiāls, kas: iegūts no vīrusbrīva vai vīrustestēta etalonauga; pavairots, saglabājot šķirnes identitāti; atbilst šajos noteikumos pirmsbāzes materiālam noteiktajām prasībām; paredzēts bāzes materiāla ražošanai vai iegūšanai. Bāzes materiāls ir vīrusbrīvs materiāls, kas: pavairots veģetatīvā ceļā no pirmsbāzes materiāla, saglabājot šķirnes identitāti; atbilst šajos noteikumos bāzes materiālam noteiktajām prasībām; paredzēts sertificētā materiāla ražošanai vai iegūšanai. Materiāls ir sertificēts, ja tas: pavairots veģetatīvā ceļā no bāzes materiāla, saglabājot šķirnes identitāti; atbilst šajos noteikumos sertificētam materiālam noteiktajām prasībām. Materiāls ir standartmateriāls, ja tas: pavairots veģetatīvā ceļā, saglabājot šķirnes identitāti; atbilst šajos noteikumos standarta materiālam noteiktajām prasībām.

Noteikts, ka, audzējot pirmsbāzes materiālu, ievēro šādas prasības: atklātā laukā šķirņu saglabāšana pieļaujama, tikai potējot; atklātā laukā nav pieļaujami ražojoši attiecīgās kultūras stādījumi; segtajās platībās augu māju pārklāj ar kukaiņus aizturošu tīklu (maksimālais tīkla acs lielums — 1 mm). Pie durvīm novieto dezinfekcijas iekārtu; segto platību uztur tīru no nezālēm un kaitīgiem organismiem. Augu māju tīra un dezinficē vismaz reizi gadā. Visas personas, kuras strādā augu mājā, valkā piemērotu apģērbu; augi savstarpēji nesaskaras; katru gadu vizuālai un ģenētisko īpašību kontrolei sagatavo vismaz 20 stādu in vitro (audu kultūrā) no katras in vitro pavairotās šķirnes. Šos augus saglabā vismaz gadu. Atrastos atšķirīgos stādus iznīcina.

Audzējot bāzes materiālu, ievēro šādas prasības: augu vecums nepārsniedz: augļu kokiem — 7 gadus potzaru iegūšanai un 12 gadus potcelmu iegūšanai; ogulājiem — 4 gadus; zemenēm — gadu; atklātā laukā pieļaujamais ražojošu attiecīgās kultūras stādījumu attālums: augļu kokiem — ne tuvāk par 50 m; krūmogulājiem — ne tuvāk par 250 m; zemenēm — ne tuvāk par 500 m. Audzējot sertificētu materiālu, ievēro, lai augu vecums nepārsniegtu 10—15 gadus sēkleņiem, 8—12 gadus veģetatīvi pavairojamiem potcelmiem, 7—10 gadus kauleņiem, 4 gadus — upenēm, ērkšķogām, jāņogām un avenēm un gadu — zemenēm. Audzējot standartmateriālu, veic augu veselīguma vizuālo kontroli. Materiāla audzētāji nodrošina šķirnes identitātes atbilstību.

Dienests izsniedz etiķeti un atbilstības dokumentu materiāla audzētājam vai izplatītājam, kurš saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir reģistrējies fitosanitārajai kontrolei pakļauto personu reģistrā.

Dienests materiālu pārbauda veģetācijas periodā un pirms izplatīšanas. Materiāla atbilstības kritēriji ir šādi: materiāla atbilstība konkrētai šķirnei un kategorijai; materiāla un tā audzēšanas vai glabāšanas vietas atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām fitosanitārajām normām; materiāla atbilstība šajos noteikumos minētajām prasībām; materiāls nedrīkst būt inficēts ar karantīnas organismiem un kaitīgajiem organismiem. Ja tiek atklāta karantīnas organismu un kaitīgo organismu klātbūtne, reģistrētā persona nekavējoties ziņo dienestam un veic dienesta inspektora noteiktos fitosanitāros pasākumus, kas nepieciešami, lai samazinātu karantīnas un kaitīgo organismu izplatīšanās risku.

Dienests, pamatojoties uz ražošanas metodēm, vismaz reizi gadā pirmsbāzes, bāzes un sertificēta materiāla ražošanas procesā pārbauda: materiāla kvalitāti pirms ražošanas procesa uzsākšanas; materiāla sēšanu, piķēšanu un stādīšanu; materiāla atbilstību fitosanitārajām normām; augsnes apstrādes plānu un metodes; stādījumu vispārējo kopšanu; materiāla pavairošanu un novākšanu; materiāla, telpu un darbarīku ķīmisko apstrādi; materiāla iesaiņošanu, uzglabāšanu un transportēšanu.

Reģistrētajai personai ir kokaudzētavas grāmata, kurā norāda: informāciju par audzēto materiālu: materiāla suga, šķirne; izstādītā materiāla daudzums un tā kvalitāte; audzētā materiāla platība; kaitīgā organisma nosaukums, lietotā augu aizsardzības līdzekļa tirdzniecības un ķīmiskais nosaukums, koncentrācija un lietošanas datums; informāciju par materiāla apriti: iegādātā materiāla suga, šķirne un daudzums, izcelsme, augu pases vai etiķetes numurs; importētā materiāla suga, šķirne un daudzums un fitosanitārās robežkontroles dokumenta numurs; realizētā materiāla suga, šķirne un daudzums: izsniegto etiķešu skaits un partijas numurs; augu pasu numuri un skaits; ja dažādas izcelsmes vai dažādu partiju materiālu saiņošanas vai uzglabāšanas laikā saliek vai sajauc kopā, norāda partijas sastāvu un atsevišķu komponentu vai partiju izcelsmi.

Reģistrētā persona, kas nodarbojas tikai ar materiāla izplatīšanu, izveido materiāla aprites žurnālu, kurā norāda šajos noteikumos minēto informāciju.Visu ar materiāla apriti saistīto dokumentāciju (augu pases, etiķetes, pavairojamā materiāla sertifikātus, pārbaudes aktus, testēšanas rezultātus un kokaudzētavas grāmatu) reģistrētā persona glabā trīs gadus.

Ja pirmsbāzes, bāzes un sertificētais materiāls atbilst minētajiem atbilstības kritērijiem, dienests izsniedz pavairojamā materiāla sertifikātu un etiķeti, ja standartmateriāls atbilst šo noteikumu prasībām, dienests izsniedz etiķeti. Minētie nosacījumi stājas spēkā ar 2002.gada 15.oktobri.

Noteikts, ka etiķeti piestiprina dienesta uzraudzībā.

Ja atbilstības novērtēšanas laikā konstatē, ka materiāls neatbilst šo noteikumu prasībām, dienests attiecīgi: pazemina tā kategoriju; aizliedz materiāla izplatīšanu līdz trūkumu pilnīgai novēršanai. Ja trūkumus nav iespējams novērst, dienests neizsniedz pavairojamā materiāla sertifikātu un etiķeti vai aizliedz materiāla izplatīšanu, pieņemot attiecīgu motivētu lēmumu.

Izdevumus, kas saistīti ar materiāla pārbaudi, sedz reģistrētā persona.

Izrokot vai atdalot no mātesauga, izvedot no audzēšanas vietas, uzglabājot vai iesaiņojot un izplatot materiālu: to sašķiro pēc izmēra un kvalitātes vienveidīgās partijās un saskaņā ar šiem noteikumiem sadala I vai II šķirā; pie katras partijas, kura ir pēc sastāva un izcelsmes viendabīgs materiāls un kurai ir viens nosūtītājs un viens saņēmējs, piestiprina etiķeti, kurā norādīta šajos noteikumos minētā informācija.

Ja partija sastāv no vairākām iesaiņojuma vienībām vai saišķiem: etiķeti piestiprina pie katras iesaiņojuma vienības vai saišķa un uz etiķetes norāda partijas numuru; pirmsbāzes, bāzes un sertificēta materiāla pavaddokumentiem pievieno arī pavairojamā materiāla sertifikāta kopiju.

Pirmsbāzes un bāzes materiālu tirgo jaunā iesaiņojumā, sertificētu materiālu un standartmateriālu — jaunā vai lietotā dezinficētā iesaiņojumā.

Izplatot potcelmus, etiķetē norāda to tipu, sugu vai starpsugu hibrīdu. Informācijai uz etiķetes jābūt drukātai un neizdzēšamai. Etiķeti nedrīkst lietot atkārtoti. Lai saņemtu etiķeti materiāla izplatīšanai, reģistrētā persona veģetācijas perioda sākumā iesniedz dienestā pieteikumu par pārbaudes nepieciešamību un norāda pārbaudāmā materiāla sugu, šķirni, daudzumu, audzēšanas platības un pārbaudes vietu. Dienesta inspektors 20 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas veic pārbaudi.

Lai saņemtu etiķeti ievestā (importētā) materiāla tālākai izplatīšanai, reģistrētā persona 24 stundu laikā pēc materiāla ievešanas iesniedz dienestā pieteikumu par pārbaudes nepieciešamību un norāda pārbaudāmā materiāla sugu, šķirni, daudzumu un uzglabāšanas vietu. Dienesta inspektors 48 stundu laikā pēc pieteikuma saņemšanas veic materiāla un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu pārbaudi to uzglabāšanas vietā.

Noteikts, ka etiķeti var aizstāt ar augu pasi, ja tajā norādīta šajos noteikumos minētā informācija.

Izplatot pirmsbāzes, bāzes, sertificētu materiālu vai standartmateriālu, to novieto atsevišķi pēc kategorijām. Izplatot materiālu, reģistrētā persona nodrošina pircēju ar tirdzniecībā esošo šķirņu aprakstu, kas ir publicēts katalogā, žurnālā vai specializētā izdevumā.

Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 2001.gada 13.februāra noteikumi Nr.66 “Noteikumi par augļu koku un ogulāju pavairojamo materiālu”.

Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.oktobri.

Akceptēta instrukcija “Kārtība, kādā uzskaitāmi normatīvie akti, kuru spēkā stāšanās saistīta ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā”, kura nosaka normatīvo aktu uzskaites kārtību, kuru spēkā stāšanās saistīta ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Noteikts, ka instrukcija attiecas uz tiem normatīvajiem aktiem, kas izstrādāti saskaņā ar Eiropas Kopienas tiesību aktu prasībām.

Ir šādi normatīvie akti: likumi, kuru pārejas noteikumos ir atsauce, ka likums vai tā atsevišķa norma: stājas spēkā līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā; stājas spēkā ar īpašu likumu; Ministru kabineta noteikumi, kuru noslēguma jautājumos ir atsauce, ka noteikumi vai to atsevišķa norma: stājas spēkā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā; stājas spēkā līdz ar īpašiem Ministru kabineta noteikumiem.

Ministrija vai īpašu uzdevumu ministra pakļautībā un pārraudzībā esošā iestāde, kas ir atbildīga par normatīvā akta izstrādi, nākamajā dienā pēc normatīvā akta publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” nosūta Eiropas integrācijas birojam informāciju par normatīvo aktu (likuma nosaukums un pieņemšanas datums vai Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas datums un numurs). Informāciju par likumiem (likuma nosaukums un pieņemšanas datums), kas Saeimā pieņemti pēc Valsts prezidenta, Saeimas komisiju un deputātu iniciatīvas, Eiropas integrācijas birojam nosūta Tieslietu ministrija.

Eiropas integrācijas birojs pēc informācijas saņemšanas no ministrijām un īpašu uzdevumu ministra pakļautībā un pārraudzībā esošajām iestādēm apkopo normatīvos aktus vienotā reģistrā. Normatīvo aktu reģistrs ir pieejams internetā atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 4.decembra instrukcijas Nr.7 “Kārtība, kādā valsts institūcijas ievieto informāciju internetā” 10.4.2.apakšpunktā minētajai prasībai.

Ministrijas un īpašu uzdevumu ministra pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes interneta mājaslapā norāda saiti uz Eiropas integrācijas biroja mājaslapā iekļauto normatīvo aktu vienoto reģistru.

Ministrijas un īpašu uzdevumu ministra pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes apkopo to izstrādātos spēkā esošos normatīvos aktus, kas atbilst šajā instrukcijā minētajam nosacījumam, un mēneša laikā pēc instrukcijas spēkā stāšanās dienas nosūta Eiropas integrācijas birojam informāciju par minētajiem normatīvajiem aktiem.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments