Atjaunojot pārtrūkušos kontaktus un veidojot jaunus

Ventspilī no 9. līdz 12. septembrim notika Latvijas un Krievijas rakstnieku konference

Tā bija pirmā plašākā Latvijas un Krievijas rakstnieku tikšanās pēc 12 gadu pārtraukuma un tika iecerēta jau pagājušā gada maijā. Ierosme nāca no Ventspils biedrības “Dialogs”, to atbalstīja Rakstnieku savienība un Ventspils dome, latviešu un krievu PEN centri, kā arī Latvijas un Krievijas kultūras ministrijas, ko vieno sadarbības līgums. Kā saka Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Valdis Rūmnieks, pašu literātu atsaucība bijusi tik liela, ka vajadzējis rīkot pat konkursu. No Krievijas savukārt tikuši aicināti galvenokārt tie rakstnieki un dzejnieki, kas jau apliecinājuši savu interesi par latviešu literatūru un Latvijas kultūru. Ne visi aicinātie varējuši ierasties, taču ikviens no vienpadsmit Krievijas rakstnieku saimes pārstāvjiem, kas piedalījās konferencē, nāca ar savu pienesumu un idejām.

Delegāciju vadīja Krievu PEN centra atbildīgais sekretārs Jevgeņijs Popovs, kas ir pazīstams prozaiķis, vienpadsmit grāmatu autors. Tulkotāja Irina Doroņina, kas žurnālā “Lhe;,f yfhjljd” vada nodaļu “Nācija un pasaule”, pavēstīja, ka tuvākajā laikā žurnālā varēs lasīt Vizmas Belševicas “Billi”. Publicists un sabiedriskais darbinieks Anatolijs Pristavkins, kas kļuva pazīstams kā aktīvs “perestroikas” dalībnieks un demokrātijas aizstāvis, stāvēja arī mūsu barikādēs un ir grāmatas “Klusā Baltija” autors. Dzejnieks Vladimirs Salimons savulaik izveidoja un vadīja žurnālu “Pjkjnjq dtr”, kas kļuva par 80. un 90. gadu literārās paaudzes simbolu, bet pašlaik ir žurnāla “Dtcnybr Tdhjgs” galvenā redaktora vietnieks. Viņš apliecināja gatavību kādu no nākamajiem žurnāla numuriem veltīt latviešu literatūrai. Pāri degošajiem Sibīrijas mežiem un smoga pārņemtajai Maskavai lidmašīnā ceļu no Krasnojarskas uz Rīgu bija mērojis prozaiķis, dzejnieks un dramaturgs Romans Solncevs. Viņu visvairāk gaidīja ierodamies Roalds Dobrovenskis: “Iepazināmies tālajos sešdesmitajos gados. Tas notika Čitā Dzejas dienās. Agrāk tikāmies biežāk, tagad sazināmies lielākoties pa e–pastu. Viņš ir ne vien brīnišķīgs rakstnieks, bet arī ļoti darbīgs cilvēks, labs organizators. Vada Krievu PEN centra Sibīrijas filiāli un ir izveidojis literāri publicistisku žurnālu “Ltym b yjxm”, ko lasa visā Krievijā. Tur publicēts arī fragments no mana jaunā romāna, ko esmu nosaucis “Magnuss, dāņu princis”. Latvijā līdz šim no tā bijuši tikai citāti žurnālā “Mūzikas Saule”.”

Dzejnieci Amandu Aizpurieti, kas tulko un atdzejo no vācu, angļu, ukraiņu un krievu valodas, ir atdzejojusi Marinas Cvetajevas un Josifa Brodska lugas un pašlaik veido Annas Ahmatovas dzejas izlasi, īpaši iepriecinājusi tikšanās ar dzejnieku Anatoliju Naimanu, kas piederēja pie Annas Ahmatovas draugu pulka, pēdējos gados bija dzejnieces literārais sekretārs un ir sarakstījis par viņu grāmatu. “Es Annas Ahmatovas dzejas krājumu biju iecerējusi izdot jau 1989. gadā, kad bija dzejnieces simtgade, bet nāca Atmoda un citi lieli notikumi, un es nepaspēju. Šai laikā tapa amerikāņu komponista Ērika Funka pasūtītais librets operai, kas pirmizrādi piedzīvoja Čikāgā. Nākamgad Annas Ahmatovas dzejas grāmatai tomēr vajadzētu iznākt. Es nevaru ciest nekādus priekšvārdus un pēcvārdus, bet šoreiz gatavojos rakstīt pamatīgu ievadu, lai parādītu, cik varens cilvēks bija Anna Ahmatova un cik varena ir viņas dzeja.”

Krievijas pusi konferencē pārstāvēja arī dzejnieks un kritiķis Mihails Aizenbergs, Čuvašijas humanitārā institūta valodas nodaļas vadītājs, literatūras kritiķis Atņers Huzangajs, literatūras zinātnieks un publicists Andrejs Nemzers, avangarda dzejas meistars Ļevs Rubinšteins un dramaturgs Viktors Slavkins. No Latvijas literātu saimes konferencē piedalījās dzejnieki un prozaiķi Irina Auziņa, Ludmila Azarova, Roalds Dobrovenskis un Milēna Makārova, kas tulko un atdzejo latviešu autoru darbus krieviski, kā arī spilgtākie latviešu dzejas, prozas un kritikas pārstāvji un rosīgi tulkotāji Amanda Aizpuriete, Guntis Berelis, Māris Čaklais, Andris Kolbergs, Liāna Langa, Jānis Rokpelnis, Knuts Skujenieks un Juris Zvirgzdiņš.

Latvijas un Krievijas rakstnieki sniedza ziņojumus un apmainījās domām par tādiem jautājumiem kā domāšanas un māksliniecisko meklējumu pārmaiņas postpadomju literatūrā, rakstniecības loma brīvā tirgus sabiedrībā un valsts, finansētāju un izdevēju attieksme pret rakstniecību. Pārrunājot savstarpējās izpratnes un kontaktu nostiprināšanas problēmas, tika skarti tādi jautājumi kā tulkošana, apmaiņas braucieni un savstarpēju līgumu slēgšana. Visi konferences dalībnieki viesojās Ventspils skolās, lasīja klasēs savus darbus un piedalījās diskusijās. Ventspils Kultūras centrā notika skolēnu literārā konkursa noslēguma sarīkojums ar labāko darbu autoru apbalvošanu un literāriem priekšnesumiem.

Kā vērtē Valdis Rūmnieks, konference noritējusi produktīvi, bez liekām emocijām un asumiem, ar labām nākotnes iecerēm. Pieņemtajā rezolūcijā paredzēts turpmāk šādas tikšanās Latvijā un Krievijā rīkot regulāri, ne retāk kā reizi divos gados, un šai nolūkā izveidot pastāvīgu organizācijas komiteju. Valsts, reģionālās un sabiedriskās institūcijas tiek aicinātas sekmēt kaimiņvalsts grāmatu un literāro žurnālu iepirkšanu bibliotēkām. Paredzēts arī sagatavot kopīgu literāro almanahu latviešu un krievu valodā.

“LV” informācija