"Austrumeiropas un NVS valstu atveseļošanās"

"Neue Zūrcher Zeitung"

— 2000.05.17.

Austrumeiropas banka forsē mazo un vidējo uzņēmumu stratēģiju.

Austrumeiropas un bijušās Padomju savienības reģioni pagājušajā gadā ātri atguvās pēc Krievijas krīzes 1998. gada vasarā un Kosovas konflikta. Gaidāmajā ikgadējā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas konferencē Rīgā ievēlēs arī jaunu bankas prezidentu.

Analizējot ekonomisko attīstību Austrumeiropā un bijušās Padomju savienības teritorijā, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB — respektīvi, Austrumeiropas banka) ir konstatējusi vidējo ekonomisko attīstību 3,6% apmērā šajā gadā, kamēr pagājušajā gadā tā sasniedza tikai 2,4%, bet 1998. gadā tika reģistrēti pat zaudējumi 1,1% apmērā. Tomēr banka brīdina no pārsteidzīgas vispārināšanas un uzsver, ka valstu atveseļošanās iemesli ir atšķirīgi un ka arī atveseļošanās noturīgums ir atšķirīgs. Austrumeiropas bankas analīzēs labāki rezultāti ir atzīmēti Austrumeiropas un Baltijas valstīs. Krievija un pārējās NVS valstis arī ir guvušas progresu — daļēji pat straujāku, nekā paredzēja pagājušā gada beigās, taču atveseļošanās nav tik stabila nepietiekamo struktūru reformu un nedrošā investīciju klimata dēļ. Potenciālie briesmu avoti Austrumeiropas valstīs varētu būt apjomīgais, destabilizējošais kapitāla pieplūdums.

Reformu nepieciešamība Krievijā

Labākā makroekonomiskā attīstība pēdējos divpadsmit mēnešos novērota Polijā, Ungārijā un Slovēnijā. Valstis, kurām gada sākumā bija jācīnās ar recesijas tendencēm, kā Čehija, Igaunija un Latvija, šķiet, pašreiz atrodas atveseļošanās fāzē. Ekonomiskās attīstības iemesls Krievijā ir rūpniecības produkcijas pieaugums un spēcīgā naftas cenu celšanās. Arī pārējās NVS valstis, ieskaitot Azerbaidžānu, Kazahstānu un Turkmenistānu, guvušas labumu no izejvielu cenu celšanās, kamēr valstis bez bagātiem izejvielu krājumiem piedzīvo daudz lēnāku ekonomisko attīstību. ERAB ekonomisko uzplaukumu Krievijā skaidro kā pārspīlētā valūtu kursa korekcijas seku efektu. Rubļa vērtības samazināšanās nozīmēja reālā algu līmeņa pazemināšanos par 30%, drastisku reālā procentu likmju līmeņa kritumu un mazāku importa konkurenci. Lai atveseļošanos vidējā termiņā balstītu uz drošas bāzes, vispirms jātiek galā ar politisko nedrošību un tad ar jauna reformu impulsa palīdzību jālikvidē strukturāli vājās vietas. Uzlabotais ekonomiskais stāvoklis varētu veidot bāzi visaptverošai restrukturizācijas programmai. Pēc krīzes Krievijā ir attīstījušās atšķirīgas kapitāla plūsmas tendences. Kamēr vairums lielāko Austrumeiropas valstu, izņemot Čehiju, pagājušajā gadā piedzīvoja niecīgu vai arī nekādu kapitāla plūsmas samazināšanos, Krievijā tā samazinājās gandrīz uz pusi, turklāt atturīgāki kļuva ne tikai privātie investori, bet arī starptautiskās organizācijas. Spēcīgi kapitāla plūsma samazinājās arī uz Ukrainu. Abu valstu problēma joprojām ir izteiktā kapitāla aizplūšana no valsts.

Jauna prezidenta ievēlēšana

Francijas finansu ministra Žana Lemjēra ievēlēšana prezidenta amatā Horsta Kēlera vietā gaidāmajā ERAB ikgadējā sesijā Rīgā tiek uzskatīta gandrīz vai par drošu. Lai gan ir bijuši centieni šajā amatā iecelt kādu no saņēmējvalstu pārstāvjiem, tomēr Eiropas Savienības dalībvalstis, kuru rokās atrodas lielākais kapitāla bloks, izvirzīja savu kandidātu. Arī tad, ja dažas ERAB akcionāru valstis, piemēram ASV, nav pilnībā apmierinātas ar amatu sadalījumu, to iebildumi būs atturīgi. Kāda austrumeiropieša ievēlēšana izvirzītu jautājumu, vai tādā gadījumā banka spēs pietiekami stingri pārstāvēt sevi sarunās ar Krieviju. Pie pagājušā gada panākumiem pieder tas, kas banka atkal ir atgriezusies pie melnajiem skaitļiem. Par svarīgu bankas darbības sastāvdaļu ir kļuvusi mazo un vidējo uzņēmumu attīstības veicināšana. Pie bankas mērķiem pieder arī reģionālās sadarbības un reģionālās tirdzniecības uzlabošana. Īpaši liela nozīme reģionālajai sadarbībai ir Vidusāzijā. Katrs atsevišķs tirgus Rietumu investoriem nav atraktīvs.