Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Pirmdien, 16.septembrī, Mežotnes pilī: Lietuvas lauksaimniecības ministrs Jeronims Kraujelis, Igaunijas lauksaimniecības ministrs Jānuss Marrandi, Latvijas zemkopības ministrs Atis Slakteris, Eiropas Savienibas lauksaimniecības, lauku attīstības un zivsaimniecības komisārs Francs Fišlers (augšējā attēlā). Otrdien, 17.septembrī, Rīgas pilī: Francs Fišlers, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Atis Slakteris (apakšējā attēlā)

Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības, lauku attīstības un zivsaimniecības komisāra Franca Fišlera vizīte Latvijā pirmdien, 16. septembrī, aizsākās ar Ministru kabineta apmeklējumu. Sarunā ar premjerministru Andri Bērziņu tika apspriesta Latvijas lauku nākotne. ES augstā amatpersona un premjers apmainījās viedokļiem un apsprieda nosacījumus Latvijas iestājai ES.

Pēc tam F.Fišlers apmeklēja Zaļenieku pagasta zemnieku saimniecību “Mežacīruļi” Jelgavas rajonā un Mežotnes pili Bauskas rajonā, kur norisinājās Baltijas valstu lauksaimniecības ministru tikšanās.

Tās laikā Latvijas zemkopības ministrs Atis Slakteris, Igaunijas lauksaimniecības ministrs Jānuss Marrandi un Lietuvas lauksaimniecības ministrs Jeronims Kraujelis parakstīja Baltijas valstu lauksaimniecības ministru kopīgo paziņojumu, kas adresēts ES Komisijai un dalībvalstīm. Šajā paziņojumā ministri vēlreiz paskaidro Baltijas valstu īpašo, no pārējām kandidātvalstīm atšķirīgo situāciju. Padomju okupācijas gadi bija valsts īpašuma un plānveida ekonomikas laiks.

Par Baltijas lauksaimniecības ministru un ES komisāra vizīti Latvijā

Turpretī pārējās kandidātvalstīs jau gadu desmitiem pirms iestāšanās ES eksistēja privātās saimniecības un daļēja tirgus ekonomika. Baltijas valstīm ļoti īsā laikā bija jāpārstrukturējas uz simtprocentīgu privātīpašumu un tirgus ekonomiku. Piedevām savu, turklāt ļoti būtisku, robu šajā Baltijas valstu lauksaimnieciskajā ražošanā cirta Krievijas krīze.

“Tie visi ir pietiekami būtiski iemesli, lai mēs nepiekristu Eiropas Komisijas piedāvātajam ražošanas atsauces periodam. Jo laiks no 1995. līdz 1999.gadam vēl neatspoguļo reālos ražošanas un patēriņa apjomus,” uzsvēra tikšanās iniciators — Latvijas zemkopības ministrs A.Slakteris. “Mēs, Baltijas valstu lauksaimniecības ministri, esam par koriģētām kvotām, ražošanas atsauces apjomiem un citiem salīdzināmiem skaitļiem.”

Pirmdien Latvijas Lauksaimniecības universitātē notika noslēguma konference “Mūsdienu Latvija un zemnieks: iespējas un izaicinājumi”. Šī vērienīgā saruna, kurā piedalījās arī Eiropas Savienības lauksaimniecības, lauku attīstības un zivsaimniecības komisārs Francs Fišlers, apkopoja Zemkopības ministrijas un zemnieku pirms tam reģionālajās konferencēs risināto diskusiju par Latvijas lauku nākotni.

Lauksaimnieki strādāja četrās darba grupās: “Pārtika — no lauka līdz galdam”, “Subsīdijas, intervence, nodokļi”, “Lauki nav tikai tīrums” un “Kā veiksmīgāk pārdot izaudzēto”. Tajās ar gandarījumu tika atzīmēti arī tie reģionālajās konferencēs izteiktie priekšlikumi, kuri jau raduši risinājumu, piemēram, par subsīdijām mazajiem pirkumiem. SAPARD naudas saņemšanai var pieteikties tikai tie, kas tehnikai un iekārtām plāno tērēt vairāk par 5 000 eiro. “Domājiet arī par tiem, kuri grib pirkt elektriskos ganus vai slaukšanas iekārtas un tērēt mazāk!” teica zemnieki. Tādēļ jau augustā zemkopības ministrs Atis Slakteris parakstīja grozījumus subsīdiju nolikumā, paredzot no nacionālajām lauksaimniecības subsīdijām atbalstīt tādu ES dalībvalstīs un kandidātvalstīs ražotu iekārtu un tehnikas iepirkšanu, kuru vērtība nepārsniedz 5 000 eiro jeb 3 000 latu.

Konferences otrajā daļā tās dalībnieki ar patiesu interesi ieklausījās Franca Fišlera uzrunā. Pēc tās aktīvākie zemnieki izmantoja iespēju uzdot jautājumus augstajai ES amatpersonai.

Konferences noslēgumā tās un iepriekšējo reģionālo konferenču darbu apkopoja zemkopības ministrs Atis Slakteris. Viņš šo sarunu izmantoja, arī lai Latvijas lauksaimnieku sabiedrības vārdā augstajam viesim vēlreiz pamatotu Baltijas valstu īpašo situāciju kandidātvalstu vidū.

Atis Slakteris strikti nostājās pret ES pašreizējo lauksaimniecības paplašināšanās politiku, kura paredz sociālu šķirošanu “vecajās”un “jaunajās”dalībvalstīs. “Mēs saskatām ievērojamus riskus Latvijas lauksaimniecības tālākai attīstībai atsevišķās ES deklarētajās pozīcijās,” teica zemkopības ministrs.

Francs Fišlers	Jānuss Marrandi
Atis Slakteris	Jeronims Kraujelis

Zemkopības ministrs pārliecinoši iestājās par vienlīdzīgiem konkurences nosacījumiem un vienlīdzīgām Latvijas attīstības iespējām vienotā ES lauksaimniecības produktu tirgū.

Dienas noslēgumā, 16. septembrī, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors Pēteris Bušmanis Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības komisāram Francam Fišleram piešķīra LLU Goda doktora grādu, pasniedzot Goda doktora diplomu.

Ierosmi šādam ES lauksaimniecības komisāra novērtējumam izteica Zemkopības ministrija. Savukārt LLU Senāts ar savu balsojumu atbalstīja Goda doktora grāda piešķiršanu F.Fišleram. Viņš pēc skaita ir divdesmit ceturtais LLU Goda doktors.

Ar šo goda nosaukumu LLU zinātnieki un Latvijas lauksaimnieku sabiedrība F.Fišleram izsaka atzinību par ilgstošo, labo un produktīvo sadarbību lauksaimniecības nozarē. Iespējams, tālab, ka ES lauksaimniecības komisārs pats nāk no mazas valsts ar lauksaimniecības tradīcijām un ir aktīvi piedalījies Austrijas integrācijas procesā ES tās iepriekšējās paplašināšanas laikā, F.Fišlers vienmēr ir izpratis Latvijas centienus.

Ar LLU Goda doktora grāda piešķiršanu tiek pausts Latvijas lauksaimnieku augstais novērtējums F.Fišlera darbībai, virzot ES kopējo lauksaimniecības politiku paplašināšanās un jaunu Viduseiropas valstu un to lauksaimniecības produkcijas ražotāju uzņemšanas gultnē. Latvijā saprot, ka arī ES tas nav viegls un vienkāršs process, jo pašreizējās kandidātvalstīs, it īpaši Baltijas valstīs, notiek fundamentālas pārmaiņas, kas aizsākās ar pāreju no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku, no kolektīvā īpašuma uz privātīpašumu.

“Šis goda nosaukums lai ir mūsu pateicība Fišlera kungam par ES atbalstu reformu veikšanā lauksaimniecībā pēdējā desmitgadē. Mēs augstu novērtējam ES lauksaimniecības komisāra uzdrīkstēšanos tik konservatīvajā ES gaisotnē uzsākt diskusiju par kopējās lauksaimniecības politikas tālāku attīstību paplašinātā ES,” teica zemkopības ministrs Atis Slakteris. “Mēs ceram uz pilnvērtīgu nākotni šajā apritē. Uz godīgas konkurences nosacījumiem — lai mūsu zemnieki saņem tādu pašu attieksmi kā jau esošo dalībvalstu zemnieki.”

Baltijas valstu lauksaimniecības ministri Atis Slakteris, Jānuss Marrandi, Jeronims Kraujelis 16.septembrī Mežotnes pilī pēc kopīgā paziņojuma parakstīšanas; Eiropas Savienības lauksaimniecības, lauku attīstības un zivsaimniecības komisārs Francs Fišlers, Latvijas zemkopības ministrs Atis Slakteris, Lietuvas lauksaimniecības ministrs Jeronims Kraujelis, Igaunijas lauksaimniecības ministrs Jānuss Marrandi 16.septembrī Latvijas Lauksaimniecības universitātē kopīgā preses konferencē Foto: Arnis Blumbergs,“LV”

Otrdien, 17. septembrī, Eiropas Komisijas (EK) lauksaimniecības, lauku attīstības un zivsaimniecības komisārs Francs Fišlers Rīgas pilī tikās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu. Prezidente sarunā atzīmēja, ka ES iestāšanās sarunas lauksaimniecības sadaļā joprojām tiek risinātas un Latvija centīsies panākt sev labvēlīgu rezultātu.

Apliecinot izpratni par to, ka EK uzdevums panākt kompromisu šajā jautājumā ES dalībvalstu un kandidātvalstu vidū ir komplekss un sarežģīts, V.Vīķe–Freiberga informēja komisāru par Latvijas nostāju saistībā ar ES lauksaimniecības politiku. Viņa atgādināja, ka lauksaimniecība ES un arī Latvijā ir īpaši jutīga tēma un par vēlamo lauksaimniecības politiku diskusijām jāturpinās.

F.Fišlers pauda pārliecību, ka ES un Latvijai izdosies panākt vienošanos lauksaimniecības jautājumā, uzsverot, ka EK ir atvērta diskusijām un zināmas elastības iespējas lēmumu pieņemšanā ir iespējamas. Viņš informēja, ka lēmumu pieņemšana jautājumā par tiešajiem maksājumiem notiks šā gada oktobrī Briselē. Komisārs norādīja, ka ES lauksaimniecības politikai jābūt taisnīgai gan pret ES dalībvalstīm, gan pret pašreizējām kandidātvalstīm.

Vakar, 17. septembrī, Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības komisārs Francs Fišlers apmeklēja arī Zemkopības ministriju, kur tikās ar Saeimas deputātiem, kā arī zemkopības ministru Ati Slakteri.

Uz šo tikšanos bija aicināti Saeimas frakciju pārstāvji, kuri darbojas tautsaimniecības un lauksaimniecības nozarē. Sarunā piedalījās Saeimas deputāti Māris Sprindžuks, Anna Seile, Arnis Kalniņš, Gunārs Freimanis, kā arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvji Valters Bruss, Ligita Silaraupa, Jūlijs Beļavnieks u.c.

Mūsu politiķus un lauksaimniekus pirmām kārtām interesēja ES kopējās lauksaimniecības politikas reforma un attīstība nākamajos gados un ar to saistītais Latvijas iestāšanās sarunu iznākums gada nogalē.

Francs Fišlers un Latvijas zemkopības ministrs Atis Slakteris atbild uz žurnālistu jautājumiem

Eiropas Savienības komisārs Francs Fišlers un Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors Pēteris Bušmanis pie LLU ēkas Jelgavā

Eiropas Savienības komisārs sarunā ar Jelgavas rajona Zaļenieku pagasta zemnieku saimniecības “Mežacīruļi” saimnieku Juri Cīruli

Apskatot un vērtējot “Mežacīruļu” saimniecību

“Latvijas lauksaimnieku sabiedrība visumā ir pozitīvi noskaņota iestājai ES, it īpaši tie saimnieki, kuri savas saimniecības modernizē,” uzsvēra zemkopības ministrs. “Taču iestāšanās sarunas un referendumu, neapšaubāmi, ietekmēs tas, vai jaunajām dalībvalstīm tiks piedāvāti vienlīdzīgi noteikumi ar ES jau esošajām valstīm. Mēs gribam būt pilnvērtīgi partneri.”

Vakar, 17. septembrī, Latvijā turpinājās kandidātvalstu starptautiskā konference, kurā piedalījās Eiropas Komisijas un visu kandidātvalstu pārstāvji, lai diskutētu par Eiropas Savienības Kopējo lauksaimniecības politiku un ES paplašināšanās izaicinājumiem. Konferences darbā piedalījās arī ES lauksaimniecības, lauku attīstības un zivsaimniecības komisārs Francs Fišlers.

Latvijas pozīciju konferences darba gaitā aizstāvēja zemkopības ministrs Atis Slakteris. Ministrs vispirms uzsvēra Latvijas kā sviesta un bekona eksportētājvalsts lomu pirmās neatkarības laikā, sakot, ka mēs jau bijām Eiropā — ne tikai ģeogrāfiski, bet arī ekonomiski.

Taču, runājot par pašreizējo ES piedāvājumu, A.Slakteris atzina, ka Latvijas lauksaimnieki tajā saskata “ievērojamus riskus Latvijas lauksaimniecības tālākai attīstībai atsevišķās ES deklarētajās pozīcijās”.

Arī šajā konferencē zemkopības ministrs uzsvēra Latvijas un citu Baltijas valstu īpašo, no pārējām kandidātvalstīm atšķirīgo situāciju. Tā ir ļoti īsā laikā veikta pārstrukturizācija no valsts īpašuma uz simtprocentīgu privātīpašumu un no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku. Pārējās kandidātvalstīs jau gadu desmitiem pirms iestāšanās ES bija privātās saimniecības un daļēja tirgus ekonomika. Savukārt šajā pārkārtojumu laikā ievērojami traucēja Krievijas krīze.

Atis Slakteris iestājās par koriģētu ražošanas atsauces periodu, koriģētām kvotām un sociālo šķirošanu “vecajās”un “jaunajās”dalībvalstīs. Ministrs uzsvēra, ka ES pašreizējais priekšlikums nenodrošina Latvijas lauksaimniecībai vienlīdzīgus konkurences nosacījumus un attīstības iespējas vienotā ES lauksaimniecības produktu tirgū.

“Šajā pozīcijā es neesmu viens,” teica zemkopības ministrs A.Slakteris. “Lai pārrunātu ES piedāvājumu, regulāri tiekamies ar Baltijas valstu lauksaimniecības ministriem. Arī vakar Mežotnē mēs vienojāmies par to, ko pašlaik ir svarīgi pateikt Eiropas Savienībai, un parakstījām kopēju paziņojumu, kuru adresējām Eiropas Komisijai un dalībvalstīm.”

Valsts prezidenta preses dienests, Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Latvijas iestāšanās ES un izaicinājumi lauksaimniecībai un lauku apvidiem

Francs Fišlers, ES lauksaimniecības komisārs

Eiropas Savienibas lauksaimniecības, lauku attīstības un zivsaimniecības komisāra Franca Fišlera runa, tiekoties ar lauksaimniecības un agrobiznesa sektora pārstāvjiem Jelgavā 2002. gada 16. septembrī

Godātais ministr Slakteri! Dāmas un kungi!

Es ļoti priecājos par man doto iespēju atklāt konferenci “Mūsdienu Latvija un lauksaimnieks: iespējas un izaicinājumi”. Tuvojas jūsu valsts iestāšanās Eiropas Savienībā, kas dos jums daudz iespēju. Bet, lai varētu izmantot šīs iespējas, ļoti liela nozīme ir informācijai un domu apmaiņai. Tāpēc es vēlos apsveikt šīs konferences organizētājus un novēlēt jums visiem interesantas diskusijas.

Kopš manas pēdējās vizītes Latvijā jūsu valstī ir panākts ievērojams progress. Vēl pirms trim gadiem Latvija tika ierindota kandidātvalstu otrajā grupā. Bet pa šo laiku jūsu valsts ir daudzējādā ziņā apsteigusi valstis, kas bija tai priekšā, un šodien Latvija ir to kandidātvalstu starpā, kas visticamāk pievienosies Eiropas Savienībai pirmās. Tas galvenokārt ir noticis, pateicoties jūsu — Latvijas tautas — pieliktajām pūlēm, kļūstot politiski un ekonomiski atvērtai Eiropas Savienībai.

Dāmas un kungi!

Mēs visi kopā esam daļa no svarīga Eiropu vienojoša procesa. Šī apvienošanās dos jaunas iespējas investīcijām, ekonomiskai izaugsmei un bagātībai. Eiropa, ko vieno kopīgas vērtības, ir labs pamats stabilam mieram. Bet Eiropas Savienības nozīme ir pat vēl lielāka, tā ir kopiena, kas var kopīgi pārvarēt grūtības un atrisināt problēmas. Tas tā bija, kad tika izveidota Eiropas Savienība, un tas būs tāpat tad, kad Eiropas Savienībā būs divdesmit piecas vai trīsdesmit dalībvalstis.

Viens no ES galvenajiem principiem ir dalībvalstu solidaritāte. Mūsu mērķis ir samazināt atšķirības dzīves līmenī Eiropā, daudz investējot mazāk attīstītos reģionos.

Es šodien vēlos runāt par izmaiņām, kas ir nepieciešamas lauksaimniecības un agrobiznesa sektoros, un par to, kā Eiropas Savienība ir gatava palīdzēt, lai šīs izmaiņas notiktu.

Dalība ES dod neierobežotu pieeju pasaules vislielākajam patēriņa tirgum. 100 miljonu iedzīvotāju no valstīm ar strauju ekonomisko izaugsmi pievienošanās ES 375 miljonu lielajam kopīgajam tirgum paātrinās ekonomisko attīstību un radīs darbavietas gan vecajās, gan jaunajās dalībvalstīs. Attiecībā uz lauksaimniecību dalība ES nozīmē ienākšanu ļoti lielā un konkurējošā tirgū, kur patērētāji vēlas maksāt mērenas cenas par labas kvalitātes pārtikas produktiem. Ir jau iegūti pirmie pozitīvie rezultāti, pateicoties mūsu divpusējai tirdzniecības liberalizācijai. Mūsu tā sauktā dubultās peļņas līguma rezultātā Latvijas lauksaimniecības produktu eksports laika periodā no 2000. gada līdz 2001. gadam ir dubultojies un sasniedzis 33 miljonus eiro.

Tomēr, lai vēl vairāk izmantotu kopējā tirgus iespējas, jums jāturpina un vēl jāpastiprina darbs pie pārstrukturēšanas programmas. Jūsu lauksaimniecības pārstrukturēšana un jūsu pārstrādes iekārtu modernizēšana nav kaut kas tāds, ko jums uzspiež Eiropas Savienība. Latvijai tas ir jādara jebkurā gadījumā neatkarīgi no tā, vai tā iestājas vai neiestājas Eiropas Savienībā. Šīs izmaiņas prasa jūsu valsts patērētāju pieaugošās prasības attiecībā uz pārtikas produktu kvalitāti un nekaitīgumu, dalība PTO un tālāka tirgus liberalizācija. Izpildot Eiropas Savienībā izvirzītos augstos standartus, jūs ne tikai palielināsiet savas iespējas pārdot šajā tirgū, bet arī citur pasaulē.

Un, lai pārvarētu šīs grūtības, ir nepieciešams arī tālāk modernizēt jūsu lauku saimniecības un vispār lauku infrastruktūru. Tas arī nav viegli, bet tas ir jūsu interesēs. Jūsu priekšrocība ir tā, ka jums kā nākamajai Eiropas Savienības dalībvalstij visas nepieciešamās izmaiņas nav jāveic vieniem pašiem. Un Eiropas Savienība negaida iestāšanās dienu, lai tikai tad sniegtu atbalstu. Pirmo reizi ES vēsturē mēs esam radījuši īpašas palīdzības programmas, lai palīdzētu kandidātvalstīm pirms to uzņemšanas ES. Viena programma ir izveidota īpaši lauksaimniecības atbalstam. Šī tā sauktā SAPARD programma sniedz atbalstu gan zemniekiem, gan laukiem kopumā pārstrukturēšanas procesā. Tā būtībā ir līdzīga un pietuvināta tām lauku attīstības programmām, kādas pastāv pašreizējā Eiropas Savienībā. SAPARD atbalsta investīcijas lauku saimniecībās, lauksaimniecības produktu pārstrādē un mārketingā, lauku infrastruktūrā un ekonomiskās darbības dažādošanā laukos. Tas nozīmē, ka SAPARD atbalsta tieši tos pasākumus, kas ir nepieciešami, lai Latvijas lauksaimniecība kļūtu konkurētspējīgāka un lauku apvidu attīstība dinamiskāka. Ar šo programmu mēs katru gadu Latvijai piešķiram 23 miljonus eiro.

Es saprotu, ka ar SAPARD saistītas procedūras dažiem var likties apgrūtinošas un birokrātiskas. Tomēr es gribu jums atgādināt, ka šīs procedūras lielā mērā ir tādas pašas kā pašreizējās ES dalībvalstīs.

Mēs pirmo reizi nododam ES fondus administrēt valstīm, kuras nav ES dalībvalstis. SAPARD fonda līdzekļi tiek piešķirti no nodokļu maksātāju naudas, un mums visiem ir jāpievērš uzmanība, lai šī nauda tiktu attiecīgi izmantota. Ja nauda tiek izmantota nepareizā veidā, tad tā vēlāk ir jāpiedzen, un tas nav neviena interesēs.

Tomēr šobrīd vissvarīgāk ir palīdzēt lauksaimniekiem un agrobiznesa sektoram izmantot SAPARD fonda potenciālu. Tieši šajā gadījumā izšķiroša loma ir lauksaimniekiem un agrobiznesa organizācijām: informācija, kuru tie izplata lauku kopienās, ir pamats veiksmīgam iznākumam! Fonda līdzekļi ir pieejami, bet laukos daudzi cilvēki nezina, kā tos izmantot. Es vēlos jūs mudināt izveidot saikni starp tiem, kas strādā ar SAPARD fonda līdzekļiem, un tiem, kam tie ir nepieciešami. Koordinācija starp visiem dalībniekiem ir atslēgas vārds SAPARD veiksmei.

Bet nepietiek tikai ar pirmsiestāšanās palīdzību. Mums jārada jaunas iespējas cilvēkiem, kuri dzīvo laukos, lai viņi nebūtu spiesti pārcelties; mums jāuzlabo infrastruktūra, jānodrošina izglītības un apmācības iespējas, kā arī jāpiesaista investīcijas, kas radītu jaunas darbavietas. Šis jautājums ir tikpat svarīgs pašreizējās ES dalībvalstīs, taču kandidātvalstīs tas ir vēl neatliekamāks. Tāpēc nav iespējams vienkārši pārcelt pašreizējo ES lauksaimniecības politiku uz Viduseiropu un Austrumeiropu. Kandidātvalstīm visvairāk ir nepieciešams atbalsts lauku reģioniem. Mums vajadzīga atbilstoša pieeja, kas palīdzētu harmoniski integrēt jaunās dalībvalstis Eiropas Savienībā.

Tāpēc Komisija ir izvirzījusi līdzsvarotu lauksaimniecības priekšlikumu paketi jaunajām dalībvalstīm pēc iestāšanās, kas ietver jautājumus par tiešajiem maksājumiem, kvotām un atbalsta menedžmenta instrumentiem, bet kas īpaši pasvītro un piešķir lielus līdzekļus lauku attīstībai. Šī pakete ir rūpīgi sastādīta, lai tā atbilstu attiecīgā sektora patiesajām vajadzībām kandidātvalstīs. Visi tās elementi ir jāskata kopīgi. Pakete ir reālistiska, līdzsvarota un taisnīga.

Sekojot līdzi sarunu procesam, ir būtiski, lai jūs raudzītos reāli uz to, kas var tikt panākts. Kompromisa manevru iespējas sarunu paketē ir ierobežotas. Attiecībā uz priekšlikumu par tiešo maksājumu līmeni jums jāapzinās, ka atsevišķas dalībvalstis nevēlas maksāt nekādus tiešos maksājumus jaunajām dalībvalstīm. Attiecībā uz kvotām un citiem atbalsta menedžmenta instrumentiem es saredzu ierobežotas elastīguma iespējas, bet — tikai balstoties uz pamatotiem argumentiem. Īslaicīgā laika periodā mums jāatsaucas uz lauksaimniecības sektora patiesajām vajadzībām, sniedzot vairāk palīdzības nepieciešamajai restrukturizācijai un intensificējot mūsu lauksaimniecības attīstības pasākumus jaunajās dalībvalstīs. Ilglaicīgā laika periodā kopējā lauksaimniecības politika, protams, būs vienāda visās dalībvalstīs.

Es saprotu Latvijas lauksaimnieku rūpes un bailes, taču ir būtiski, lai viņi būtu pilnīgi informēti par to, ko viņiem nozīmēs iestāšanās ES. Tiešie maksājumi notiks dažādos līmeņos. Lauksaimniecības sektoram būs pieejams daudz lielāks atbalsts lauku attīstībai, nekā to saņem ES fermeri, un tas būs pieejams no attiecīgiem līdzekļiem tādā veidā, kāds šobrīd ES nepastāv. Turklāt jau no pirmās dienas lauksaimnieki būs ieguvēji no citiem tirgus mehānismiem, tādiem kā intervence, glabāšanas sistēmas, tirdzniecības mehānismi, kas vērsti uz cenu stabilizāciju un kas lauksaimniekiem nodrošinās stabilus ienākumus.

Īsi sakot, dalība Eiropas Savienībā atnesīs sev līdzi lielāku paredzamību attiecībā uz politiku un cenām, tiešajiem maksājumiem, kas pakāpeniski palielināsies, pieeju tirgum ar gandrīz 500 miljoniem patērētāju un lielus jauna veida līdzekļus investīcijām lauku saimniecībā un lauku attīstībā. Es uzskatu — Latvijas lauksaimnieki var noteikti cerēt, ka iestāšanās netiks aizkavēta!

Dāmas un kungi!

Mēs nedrīkstam aizmirst, ka Eiropas Savienības paplašināšana attiecas ne tikai uz ekonomiku vai mūsu valstu pārstāvjiem. Tas galvenokārt ir projekts mūsu pilsoņiem. Tāpēc ir ļoti svarīgi runāt ar cilvēkiem, sevišķi laukos, kur daudzi cilvēki izjūt bailes. Mūsu visu uzdevums šobrīd ir informēt zemniekus par ieguvumu, ko dos iestāšanās ES, lai viņi referendumā balsotu par iestāšanos.

Jūs un visus Latvijas pilsoņus gaida grūta pielāgošanās. Ir svarīgi, lai cilvēkiem tiktu izskaidrots, kāds būs ieguvums pēc šīs pielāgošanās. Paplašināšanas procedūrai jābūt skaidrai, caurskatāmai un visiem saprotamai. Pretējā gadījumā Eiropas projekts, mūsu projekts nebūs sekmīgs.

Paldies par uzmanību!

“LV” (Gunta Štrauhmane, Ivonna Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Baltijas valstu lauksaimniecības ministru un ES komisāra preses konferencē

“Es ļoti labi apzinos, ka Baltijas valstu lauksaimnieki ir nobažījušies par nākotni un tās ir kliedējamas ne jau ar propagandu, bet ar argumentiem un faktiem,” preses konferencē 16. septembrī atzina Eiropas Komisijas (EK) lauksaimniecības, lauku attīstības un zivsaimniecības komisārs Francs Fišlers. Ir skaidrs, ka Latvijas lauksaimniecība attīstīsies daudz sekmīgāk, būdama Eiropas Savienībā (ES), nevis paliekot ārpus tās. Netālredzīgi ir spriedumi par ES formulētajiem lauksaimniecības priekšlikumiem Latvijai, domājot tikai par tiešajiem maksājumiem. Latvija iegūs daudz vairāk līdzekļu lauku attīstībai, nekā tas ir iespējams pašreizējās ES dalībvalstīs. EK ir izstrādājusi ļoti taisnīgu piedāvājumu, uzsvēra F. Fišlers. Priekšlikumi ir veidoti, lai atbalstītu pārstrukturēšanās procesu Latvijā un pārējās Baltijas valstīs. Tie ir izstrādāti tā, lai garantētu optimālu šo valstu lauksaimnieku integrēšanos kopīgajā lauksaimniecības politikā. Lauksaimniecības pārstrukturēšana un modernizēšana ir jāveic neatkarīgi no tā, vai Latvija ir vai nav ES. Bet atšķirība ir tāda, ka, būdama ES dalībvalsts, tā var paļauties uz miljonu atbalstu, attīstot lauku reģionus, veidojot jaunas darbavietas tiem, kas vēlas strādāt laukos.

F. Fišlers apliecināja, ka EK darīs visu iespējamo, lai paplašināšanās sarunas tiktu slēgtas, kā plānots — Kopenhāgenas sanāksmē 12. decembrī.

Jautāts par bioloģiskās lauksaimniecības attīstības iespējām un konkurētspēju, F. Fišlers norādīja, ka pieprasījums pēc ekoloģiski tīras produkcijas ES pieaug. Tomēr arī turpmāk šādu produktu ražošana būs nišu specializācija. Nākotnē bioloģiski audzēta pārtika varētu aizņemt 10 — 15% tirgus līdzšinējo 3 — 4% vietā. Tātad šīs nozares attīstīšana ir iespēja, ko lietderīgi izmantot. Savukārt zemkopības ministrs Atis Slakteris informēja, ka šogad subsīdiju saņemšanai pieteikušies 2,8 reizes vairāk zemnieku, kas nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, nekā sākotnēji bija plānots, bet līdzekļi to atbalstam ir atrasti. Ja ir augošs tirgus, tad jāizmanto šīs iespējas, un Latvija to dara, sacīja A. Slakteris.

Komentējot Baltijas valstu lauksaimniecības ministru iesniegto paziņojumu, F. Fišlers norādīja, ka tajā nav jaunu priekšlikumu, bet ir izteikti komentāri par iepriekš formulēto pozīciju. Tas arī nebūtu labi, ja nostāja tiktu mainīta un pārrunas būtu jāsāk no nulles. EK komisārs uzsvēra, ka pārrunas tiek veiktas ar katru valsti atsevišķi. Protams, ir jautājumi, kas skar visas trīs Baltijas valstis, piemēram, kā Krievijas krīze ietekmēja tautsaimniecības attīstību, tomēr arī šajā gadījumā ir nepieciešami dati par katru valsti atsevišķi.

A. Slakteris uzsvēra, ka politiski nozīmīgi ir tas, ka Baltijas valstis ir vienotas savā pozīcijā. Turklāt arī Latvijas vadošo valsts amatpersonu un politiķu nostāja lauksaimniecības jautājumos ir vienota, un ar to ir grūti nerēķināties, uzskata ministrs.

Raksturojot ES atbalstu lauku attīstībai pēc iestāšanās savienībā, F. Fišlers norādīja, ka ir divi finansējuma avoti: Lauku attīstības programma valstīm, kurās ir lauksaimniecībai nelabvēlīgi apstākļi, un strukturālie fondi, kas paredz investīcijas infrastruktūras attīstībai un izglītības, pakalpojumu, tūrisma un citu programmu īstenošanai. Jaunajām ES dalībvalstīm lauku rajonu attīstības atbalstīšanai paredzēts atvēlēt uz pusi vairāk līdzekļu nekā pašreizējām. Tomēr pieeja fondiem būs lielā mērā atkarīga no katras kandidātvalsts valdības politikas un no tā, vai par prioritāti tiek uzskatīta lauku vai pilsētu attīstība.

Jautāts par cukura ražošanas nozares likteni Latvijā, F. Fišlers norādīja, ka EK ir gatava pārskatīt informāciju par atsauces gadiem. Piemēram, vērā ņemams būtu fakts, ka kāda vasara ir bijusi ļoti sausa un tas būtiski ietekmējis cukurbiešu audzēšanu un cukura ražošanu.

F. Fišlers informēja, ka nākamais nozīmīgais solis ir ES dalībvalstīm pieņemt kopēju lēmumu par tiešajiem maksājumiem. Tas noteikti ir jāizdara, vēlākais, līdz oktobra beigām. Pēc tam tiks spriests par kvotām. F. Fišlers norādīja, ka par šo jautājumu EK ir gatava diskutēt. Viņš atzina, ka vērā ņemams ir Baltijas valstu iebildums pret noteiktajiem atsauces periodiem, jo šajā laika posmā tautsaimniecību ietekmējuši vairāki negatīvi faktori, piemēram, Krievijas ekonomikas krīze. Visi tehniskie jautājumi, tostarp arī jautājums par kvotām, tiks izskatīti un lēmums par tiem pieņemts līdz Kopenhāgenas sammitam.

Preses konferences noslēgumā, atbildot uz jautājumu, vai Latvijas lauksaimnieki var būt apmierināti ar konferencē uzklausīto EK komisāra viedokli, A. Slakteris atzina, ka tas nesagādāja pārsteigumus. Neviens jau negaidīja brīnumus, bet gan dialogu, kas arī veiksmīgi noritēja.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore