Baltijas valstu lauksaimniecības ministru kopīgais paziņojums

Ņemot vērā triju Baltijas valstu kopējo mērķi — iestāties Eiropas Savienībā un to, ka iestāšanās sarunas ir iegājušas noslēguma fāzē,

ņemot vērā, ka vairākās jomās, kā, piemēram, veterinārijā, fitosanitārijā, dzīvnieku labturībā u.c., ir panākta iepriekšēja vienošanās,

ņemot vērā to, ka Igaunija, Latvija un Lietuva ir vienīgās no kandidātvalstīm, kuras bija okupējusi Padomju Savienība un kuras tika pārvērstas par plānveida ekonomikas sastāvdaļu, un kuras ir pārdzīvojušas ļoti dziļu un ātru pārstrukturēšanos,

iestāšanās nosacījumi ir jāaplūko saistībā ar Baltijas valstu īpašo situāciju. 90. gadu sākumā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas lauksaimniecības nozares ir pārdzīvojušas skarbu pārstrukturēšanas procesu. Pēc atdalīšanās no Padomju Savienības komandējošās ekonomikas katra valsts:

• izveidoja valsts pārvaldes sistēmu un izlietoja lielus finansu un cilvēku resursus, veidojot robežsardzi, aizsardzības struktūras u.c.;

• aizstāja valsts regulēto un centralizēti plānoto lauksaimniecības sistēmu ar brīvā tirgus sistēmu;

• 90. gados ražošanas subsīdijas ekvivalents izmainījās no +80 līdz — 100 (vai pat — 250 atsevišķos gadījumos);

• lauksaimniecības struktūra izmainījās no valsts īpašuma uz privātām zemnieku saimniecībām;

• pārorientējās uz jauniem resursu avotiem un jauniem produkcijas noieta tirgiem;

• ieviesa tiešās subsīdijas lauksaimniecībā kā procentuālu bruto kopprodukta daļu pēc ES dalībvalstu parauga.

Papildinot iepriekšminēto, visas Baltijas valstis ir pārdzīvojušas Krievijas krīzes dramatisko ietekmi, kas izraisījās 1995.–1999. gada atsauces periodā. Divos gados piena un gaļas produktus ražojošajās un ar lauksaimniecību sistītajās nozarēs eksporta apjoms uz Neatkarīgo Valstu Savienību samazinājās trīs reizes. Tas viss negatīvi ietekmēja lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes rūpniecības tālāko attīstību Baltijas valstīs.

Tā kā dzīves līmenis Igaunijā, Latvijā un Lietuvā arvien paaugstinās, pārtikas patēriņa apjoms sasniegs ES vidējo līmeni. Līdz ar to lielākas kvotas neradīs lauksaimniecības produktu pārprodukciju ES kopējā tirgū.

Baltijas valstu lauksaimniecības ministri uzskata, ka lauksaimniecības nozares ilgtspējīgas attīstības nolūkā pēc iestāšanās ES atsauces periodiem būtu jāatspoguļo šīs dramatiskās izmaiņas, kuras vēl vairāk apgrūtināja Krievijas 1997.–1998. gada krīze.

Tas nodrošinās lauksaimniecības nozares ilgtspējīgu attīstību gan Baltijas reģionā, gan paplašinātajā Eiropā.

Šā iemesla dēļ Baltijas valstu lauksaimniecības ministri uzskata, ka kvotas, ražošanas atsauces apjomi un citi salīdzināmie skaitļi ir jākoriģē, ņemot vērā pāreju un pārstrukturēšanos no centrālās plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku, kā arī Krievijas krīzi. Tas nodrošinās lauksaimniecības nozares ilgtspēju gan Baltijas reģionā, gan paplašinātajā Eiropā.

Igaunijas Republikas Latvijas Republikas Lietuvas Republikas

lauksaimniecības ministrs zemkopības ministrs lauksaimniecības ministrs

J. Marrandi A. Slakteris J. Kraujelis

Mežotnē, Latvijā, 2002. gada 16. septembrī