Intelekts — tas arī ir īpašums

Par konferenci “Intelektuālais īpašums — vai tas ir svarīgi biznesam”

Lielbritānijas Patentu biroja patentu direktors Rons Marčants un Latvijas tieslietu ministre Ingrīda Labucka Foto: Māris Kaparkalējs,“LV”

Līdz ar to, ka pasaules attīstīto valstu ekonomikā aizvien noteicošāku lomu ieņem nozares, kurās dominē intelektuāls darbs un tā radītās vērtības (informācijas tehnoloģijas, biotehnoloģija u.c.), kā arī sakarā ar tirgus globalizāciju, kas paver iespējas vienu un to pašu produktu tirgot neierobežotā teritorijā, tomēr vienlaikus apgrūtinot produkta radītāja autortiesību aizsardzību, aizvien lielāku nozīmi pēdējās desmitgadēs pasaulē iekarojušas intelektuālā īpašuma tiesības. To apzinājušies gan intelektuālā īpašuma galvenie radītāji un izmantotāji — uzņēmēji, gan dažādas sabiedriskās organizācijas, gan valstis un starptautiskās organizācijas. Līdz ar Latvijas ekonomikas transformācijas procesa aizsākumu, valstij atgūstot neatkarību, tika ievadīta arī intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības sakārtošana gan normatīvo aktu, gan praktiskā līmenī.

Tomēr arī šobrīd, kad vismaz normatīvā regulējuma līmenī šis process mūsu valstī jau it kā ir beidzies, intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumi nav zaudējuši savu aktualitāti. Gluži otrādi, Latvijas ekonomikai attīstoties, pieaug arī intelektuāli ietilpīgo produktu un to ražošanas nozaru nozīme, aizvien augstāk tiek novērtēta Latvijas uzņēmumu nemateriālā vērtība — cilvēku resursi, uzkrātās zināšanas, labais vārds un reputācija. Turklāt Latvijai jārūpējas arī par ārvalstu ieguldītāju investīcijām drošu vidi, un intelektuālā īpašuma efektīva aizsardzība ir viens no šādu rūpju pamatakmeņiem.

Acīmredzot tieši ar intelektuālā īpašuma tiesību aktualitāti arī bija skaidrojama lielā interese, ko pašmāju un ārvalstu speciālistu vidū raisīja vakar notikusī starptautiskā konference “Intelektuālais īpašums — vai tas ir svarīgi biznesā?”, ko sadarbībā ar Tieslietu ministriju organizēja projektu vadīšanas sabiedrība SIA “Birojs 2000”, — pasākumu apmeklēja vairāk nekā 200 dalībnieku.

Intelektuālā īpašuma aizsardzības aktualitāti Latvijas situācijā savā atklāšanas runā īpaši uzsvēra arī tieslietu ministre Ingrīda Labucka (skat. blakus).

Konferences darba kārtībā atbilstoši situācijas attīstībai Latvijā vairs netika skarti intelektuālā īpašuma tiesību pamatjautājumi, jo tiem Latvijā jau vajadzētu būt skaidriem. Pasākumā tika referēts un spriests par tēmām, kas aktuālas arī valstīs ar daudz ilggadējāku pieredzi intelektuālā īpašuma aizsardzībā nekā Latvija. Tam vajadzētu liecināt par to, ka arī šajā jomā Latvija vairs nav “desmit soļus” iepakaļ attīstītām tirgus ekonomikas valstīm, — to preses konferencē vakar atzina arī Kultūras ministrijas Autortiesību un blakustiesību nodaļas vadītāja Ieva Platpere, kura kopā ar citiem šī projekta darba grupas locekļiem (to vidū zv. advokāts Jānis Bordāns, zv.advokāte Ineta Krodere–Imša, Baltijas pārstāvis Starptautiskajā intelektuālo tiesību koalīcijā Arnolds Kārklis u.c.) bija strādājusi pie pasākuma saturiskās vērtības.

Atbilstoši šīm nostādnēm bija uzaicināti gan referenti, gan izvēlēta to priekšlasījumu tematika. Konferences atklāšanas sesijā Lielbritānijas Patentu biroja patentu direktora Rona Marčanta vadībā tika analizētas jaunākās tendences intelektuālā īpašuma tiesību jomā, uzstājās Pasaules intelektuālā īpašuma aizsardzības organizācijas (WIPO) Departamenta sadarbībai ar valstīm Eiropā un Āzijā direktora pienākumu izpildītājs Jene Bobrovskis, uzņēmuma “Microsoft” pārstāve Anita Forsberga un Starptautiskās intelektuālo tiesību koalīcijas viceprezidents Toms Tomsons.

Konferences darbs turpinājās divās paralēlās sesijās — “Intelektuālā īpašuma tiesību ietekme uz uzņēmējdarbību un tās attīstību” (referenti — auditorfirmas “BDO Invest Rīga” pārstāve Jeļena Šuškeviča, Vācijas advokātu biroja “Busse & Partner” pārstāve zv. advokāte Dr. Aliki Busse, Igaunijas advokātu biroja “HETA” pārstāvji zv. advokāts Andress Aviks un zv. advokāts Madis Pētss, uzņēmuma “Hanzas maiznīca” jurists Guntis Vanags, Latvijas Patentu valdes Izgudrojumu ekspertīzes nodaļas galvenā eksperte Māra Rozenblate.

Konferences otrajā sesijā “Autortiesības un blakustiesības digitālajā vidē”, ko vadīja Somijas Izglītības un kultūras ministrijas nodaļas direktors Juka Liedess, ar priekšlasījumiem piedalījās Zviedrijas izdevējs Kristians Reimers, Amsterdamas universitātes profesors Hermanis Koens Jehorams, zv. advokāts no Lietuvas Mindaugs Kiškis, zv. advokāts Jānis Bordāns un “Microsoft” pārstāve Anita Forsberga.

Savukārt īpaši uzņēmumu vadītājiem tika rīkots seminārs par preču un pakalpojumu zīmju izveidošanu, reģistrāciju un aizsardzību, un to vadīja zv. advokāte Ineta Krodere–Imša un zv. advokāta palīdze birojā “Kļaviņš, Slaidiņš un Loze” Ieva Judinska.

Plašāku pārskatu par konferenci “Intelektuālais īpašums — vai tas ir svarīgi biznesā?” skat. tuvākajā “LV” pielikuma “Jurista Vārds” laidienā.

Dina Gailīte, “LV” nozaru redaktore

Tieslietu ministre Ingrīda Labucka:

Atklāšanas uzruna starptautiskajā konferencē “Intelektuālais īpašums — vai tas ir svarīgi biznesā?” Rīgā 2002.gada 17.septembrī

Dāmas un kungi!

Man ir liels gods jūs visus redzēt šeit, konferencē “Intelektuālais īpašums — vai tas ir svarīgi biznesā?”. Esmu ļoti priecīga, ka šī konference notiek Latvijā, tā simbolizējot Latvijas sasniegumus, grūtā darbā izveidojot efektīvu intelektuālā īpašuma aizsardzības sistēmu.

Šai konferencei ir nozīmīga loma intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā. Intelektuālā īpašuma nozīme pieaug arī tādās jomās kā rūpniecība, audiovizuālais bizness, veselības aprūpe utt. Efektīvai intelektuālā īpašuma aizsardzībai ir izšķirošs faktors ekonomiskās, kultūras, tehnoloģiskās un sociālās sfēras attīstībai. Tas ir pamats virknei jaunu izgudrojumu, kā arī kultūras uzplaukumam mūsu valstīs. Turklāt visas puses ir ieinteresētas efektīvā un funkcionējošā intelektuālā īpašuma aizsardzības sistēmā — uzņēmēji sagaida ienākumus no savām investīcijām jaunajos izstrādājumos un tehnoloģijās, savukārt pircēji vēlas pirkt augstas kvalitātes preces, un valsts negrib zaudēt nodokļu ieņēmumus.

Informācijas tehnoloģiju, interneta un biotehnoloģiju attīstība veicina iespējas intelektuālā īpašuma aizsardzībā.

Ir nepieciešams progress šajās ar intelektuālo īpašumu saistītajās sfērās, jo tas veicina vienotas un savstarpēji saistītas intelektuālā īpašuma aizsardzības un tam atbilstošas institucionālās sistēmas izveidošanu valstī. Man ir liels prieks, ka šī konference pulcina plaša profila speciālistus no dažādām valstīm.

Pagājušajā desmitgadē Latvija ir paveikusi daudz, lai izveidotu un nostiprinātu intelektuālā īpašuma aizsardzības sistēmu. Pamatdarbs intelektuālā īpašuma aizsardzības nostiprināšanā Latvijā notiek — likumu izstrādāšanā, pilnveidošanā un piemērošanā atbilstoši starptautiskajām normām un Eiropas Savienības prasībām, kam arī ir izšķiroša nozīme, lai mēs iestātos Eiropas Savienībā. Mēs esam apņēmušies turpināt šo darbu. Starptautiskās normās parādās jaunas tendences intelektuālā īpašuma attīstībā. Tas norāda, ka ir jāturpina darbs pie nacionālās likumdošanas attīstības veicināšanas. Turklāt mēs apzināmies, ka ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu efektīvu likumu piemērošanu.

Intelektuālā īpašuma aizsardzība, kas ietver — runājot šīs konferences tēmas ietvaros — arī datorprogrammu pirātismu, nav un nevar tikt aplūkota tikai un vienīgi Latvijai kā atsevišķai valstij raksturīga problēma. Interneta tīkls, datorprogrammas ir globāli produkti, kas izveidojuši pilnīgi jaunus saziņas un izplatīšanas kanālus un alternatīvas struktūras esošajām un kas būtiski ir ietekmējuši izpratni par nacionālo valstu robežām. No vienas puses, paverot milzu iespējas lietotājiem, no otras puses, metot izaicinājumu nacionālo valstu likumdošanai un intelektuālā īpašuma aizsardzībai kopumā.

Tāpēc no savas puses varu droši apgalvot, ka jauno e–risinājumu un tehnoloģiju ienākšana, e–Latvijas izveide nebūs iespējama, ja tai nesekos pārdomāta, paredzama tiesiskās vides un intelektuālā īpašuma aizsardzības nostiprināšana. Respektīvi, ja mēs kopīgiem spēkiem neaizsargāsim intelektuālo īpašumu un neveiksim preventīvus pasākumus, lai cīnītos ar datorpirātismu, tad e–projektu attīstība Latvijā var būt ne tikai bremzēta, bet tas var būt nopietns šķērslis sabiedrības attīstībai kopumā un radīt liekas barjeras Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā.

Tieši šī ir pirmā valdība, kas sākusi un paveikusi pirmos nopietnos darbus intelektuālā īpašuma tiesiskās vides sakārtošanā. Kā viens no būtiskākajiem darbiem, kas paveikts šīs valdības laikā, jāatzīmē Ministru kabineta pieņemtā Intelektuālā īpašuma attīstības un tā aizsardzības nodrošināšanas stratēģija 2001.—2005.gadam, kas nosaka galvenos darbības virzienus un vadlīnijas gan šai, gan turpmākajām valdībām. Bez tam valdība jau ir izstrādājusi noteikumus un iesniegusi Saeimā virkni labojumu un papildinājumu normatīvajos aktos tiesiskās vides sakārtošanā intelektuālā īpašuma aizsardzības nozarē.

Uzskatu, ka valdībai būtu jārealizē pasākumu komplekss intelektuālā īpašuma aizsardzības nodrošināšanā un attīstībā. Turklāt vēlētos akcentēt šādus virzienus:

— likumu piemērošana atbilstoši starptautiski tiesiskajam regulējumam;

— likumu efektīvākai izpildei atbilstoša institucionālo struktūru nostiprināšana;

— tiesību sistēmas un institucionālās struktūras pastāvīga pilnveidošana atbilstoši digitālā laikmeta prasībām;

— īstenajiem intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekiem labvēlīgas tiesiskās un sabiedriskās vides nodrošināšana vienlaikus ar progresīvas sabiedriskās domas veidošanu par labu vienīgi legālai intelektuālā īpašuma produkcijai;

— juridisko profesiju pārstāvju apmācība intelektuālā īpašuma tiesību jautājumos;

— tiesu statistikas apkopošana par tiesās izskatītajām lietām intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jautājumos.

Vēlētos arī uzsvērt, ka šeit nozīmīga ir sabiedrības informēšana par konkrētiem pārkāpumiem saistībā ar intelektuālā īpašuma aizsardzību, pozitīvas attieksmes veidošanas nolūkā produkcijas tirgū dot priekšroku vienīgi legālai intelektuālā īpašuma produkcijai. Nozīmīga loma šīs aktivitātes īstenošanā ir sadarbībai ar masu medijiem.

Tomēr papildus gribētu ieskicēt dažus problēmjautājumus, ar kuriem nāksies saskarties gan pašreizējai, gan nāksies virzīt un risināt arī nākamajām valdībām. Kā svarīgākos gribu minēt tiesnešu kompetences paaugstināšanu un profesionālo tālākizglītošanu gan intelektuālā īpašuma, gan kibernoziegumu jautājumos, nostiprinot tiesu varas kompetenci. Ne mazāk svarīga ir budžeta palielināšana tiesu sistēmai kopumā, bez kura nebūtu iespējama efektīva intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumu risināšana.

Neraugoties uz ierobežotajiem līdzekļiem, liela loma ir tiesībsargājošo institūciju — Valsts policijas, prokuratūras, citu atbildīgo dienestu un tiesu varas — sadarbībai intelektuālā īpašuma un autortiesību aizsardzības jomā, lai kopīgiem spēkiem cīnītos ne tikai ar datorpirātismu, bet, galvenais, lai aizsargātu intelektuālo īpašumu kā vērtību.

Noslēgumā es novēlu visiem konferences dalībniekiem interesantas diskusijas, smelties jaunas radošas domas saviem turpmākajiem darbiem, kā arī kopīgi rast jaunas idejas un virzienus mūsu valstu valdību turpmākai sadarbībai intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā.