Gatavi dialogam un cerot uz rezultātu

Šodien atkal — jau trešo reizi šogad — streikos Latvijas mediķi. “Streiks tiek turpināts, jo mūsu prasības nav līdz galam izpildītas,” vakar, 17. septembrī, preses konferencē, informējot par gaidāmā mediķu streika norisi, teica Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētāja Ruta Vīksna. Šodienas, 18.septembra, streiks atšķirsies no iepriekšējiem streikiem 20.jūnijā un 18.jūlijā ar to, ka mediķi ne tikai streikos savās darba vietās, atceļot plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, bet dosies arī gājienā pa Rīgas ielām, kas beigsies ar mītiņu un nelielu koncertu Esplanādē pie Raiņa pieminekļa. Plānots, ka gājienā piedalīsies aptuveni 2000 dalībnieku — mediķi no Rīgas un Latvijas novadiem, medicīnas studenti. Streikos arī mediķi slimnīcās — kopumā aptuveni 2000 mediķu dažādās Latvijas slimnīcās. Streikā vairs nepiedalīsies Ārstniecības un aprūpes darbinieku arodbiedrība (LĀADA), kas tiek dēvēta arī par Latvijas medicīnas māsu arodbiedrību, taču, kā uzsvēra R.Vīksna, LĀADA apvieno vien 800 biedru un šīs organizācijas nepiedalīšanās streikā būtiski nemaina streika norisi. LVSADA apvieno aptuveni 8000 medicīnas māsu, tā ka izteikumi par to, ka medicīnas māsas streikā nepiedalīsies, nav patiesi.

Nedaudz vēstures

Šā gada 21.maijā LVSADA, kurā apvienojušies ap 20 000 Latvijas mediķu, izvirza virkni prasību, kuru sasniegšanai lemj izmantot radikālu līdzekli — streiku. Streiku un tā prasības atbalsta arī Latvijas Ārstniecības un aprūpes darbinieku arodbiedrība. Sākotnēji tiek lemts streikot trīs reizes — 20.jūnijā, 18.jūlijā un no 18. līdz 20.septembrim. Medicīnas darbinieku arodbiedrība izvirza sešas streika pamatprasības.

Pirmā — atzīt veselības aprūpes nozari par valstij prioritāru un palielināt veselības aprūpes budžeta īpatsvaru iekšzemes kopproduktā līdz 7 procentiem.

Otrā — no 2002.gada 1.jūlija palielināt medicīnas pakalpojuma cenā ietilpstošo vidējo darba samaksu līdz 140,99 latiem. Palielināt vidējo algu ārstiem robežās no 180 līdz 190 latiem, vidējam medicīniskajam personālam — 120 līdz 130 latu.

Pārējiem veselības un sociālajā aprūpē iesaistītajiem darbiniekiem nodrošināt atbilstošu amatalgas pieaugumu, kā arī izstrādāt skaidru mehānismu finansu līdzekļu novirzīšanai tieši darba samaksai.

Trešā — kompensēt speciālajam veselības budžetam 1,7 miljonus latu par sniegtajiem pakalpojumiem 2001.gadā.

Ceturtā — lai panāktu medicīnas pakalpojumu atbilstību pašizmaksai, no 2003. līdz 2006.gadam piešķirt pakalpojumu apmaksai papildus vismaz 25,7 miljonus latu, 2007.gadā šim pašam mērķim piešķirt 12,9 miljonus latu.

Piektā — valdībai jau šogad apstiprināt to ārstniecības amatu sarakstu, kuriem kā normāls nosakāms saīsinātais darba laiks.

Sestā — medicīnas pakalpojumu cenas plānošanai Labklājības ministrijai ir jāizstrādā darba normatīvi ārstniecības personām.

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē, kas notika 17.jūnijā, valdībai, darba devējiem un arodbiedrībām neizdevās vienoties par mierizlīgumu un tādējādi panākt streika atcelšanu 20.jūnijā, taču NTSP lēma, ka valdībai līdz 13. jūlijam ir jāpauž skaidra attieksme pret mediķu prasībām un to izpildi. Līdz minētajam termiņam valdības paustie lēmumi mediķu arodbiedrības neapmierina, un streiks 18.jūlijā notiek. 26.jūlijā Ministru kabinets izdod rīkojumu Nr.401 “Par streika prasību izpildi”, kura otrajā punktā norādīts, ka veselības aprūpe ir atzīta par prioritāru nozari valstī un ka tās budžets tiks nodrošināts atbilstoši Eiropas Savienības rādītājiem. Rīkojuma 3.2. punktā teikts, ka no šā gada 1.oktobra vidējā darba samaksa medicīnas darbiniekiem tiks palielināta līdz prasītajiem 140,99 latiem. Valdības rīkojumā gan Labklājības, gan Finansu ministrijai uzdots veikt virkni pasākumu, lai nodrošinātu citu mediķu prasību iestrādi normatīvajos aktos un panāktu to izpildi.

9.septembrī Labklājības ministrija informē, ka ir izpildījusi Ministru kabineta rīkojumā noteiktos uzdevumus. Abas mediķu arodorganizācijas tam piekrīt, un tiek parakstīta vienošanās starp ministriju un arodorganizācijām par streika prasību izpildi.

Prasības izpildītas, streiks turpinās

Tomēr, neraugoties uz parakstīto vienošanos, viena no arodorganizācijām — LVSADA — nolemj streiku turpināt, gan paredzēto trīs dienu laikā streikojot tikai vienu — šodien, 18.septembrī. “Reālu streika prasību izpildi var nodrošināt 8.Saeima un tās sastādītā valdība,” teikts LVSADA 11.septembra ārkārtas sēdes lēmumā. To, ka padarītais streika prasību izpildē nav uzskatāms par pietiekamu, žurnālistiem vakardienas preses konferencē atzina arī LVSADA priekšsēdētāja R.Vīksna. Lai arī Labklājības ministrija ir izstrādājusi Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, tajā nav tieši iestrādāta norma par medicīnas pakalpojumu cenas veidošanu atbilstoši pašizmaksai, tāpat nav skaidri noteikta veselības aprūpes darbinieku darba samaksai paredzētā finansējuma izmantošana paredzētajam mērķim. Likumprojektā par šiem jautājumiem teikts, ka pakalpojuma cenas un tajā ietvertās darba samaksas veidošanas formulu un metodiku noteiks Ministru kabinets. Līdz ar to LVSADA uzskata, ka joprojām likuma līmenī nav un nebūs apstiprināts stabils darba samaksas pieaugums pakalpojuma cenas ietvaros, kā arī darba samaksas līdzekļu izmantošana atbilstoši mērķim.

Labklājības ministrija gan ir izstrādājusi grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas noteikumos, kas paredz sertificētam ārstam palielināt vidējo darba samaksu līdz 202 latiem mēnesī, vidējam medicīnas personālam — līdz 118 latiem mēnesī un jaunākajai medicīnas personai — līdz 85 latiem mēnesī, taču, kā norāda LVSADA, šie grozījumi vēl nav apstiprināti valdībā. Tāpat nav noteikts darba samaksas pieaugums pārējiem darbiniekiem, kas iesaistīti veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, bet nav mediķi. Nav noslēgti arī līgumi starp slimokasēm un ārstniecības iestādēm, kas tiešām garantētu, ka mediķi algas pielikumu saņems.

Savukārt no Finansu ministrijas LVSADA nav saņēmusi informāciju, ka tiek gatavoti 2002. gada budžeta grozījumi, kas paredzētu 1,7 miljonus latu kompensāciju speciālajam veselības aprūpes budžetam par sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem 2001.gadā. LVSADA arī uzskata, ka plānotais līdzekļu daudzums medicīnas darbinieku algu palielinājumam ir nepietiekams. “Labklājības ministrijas nodrošinātie līdzekļi no Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras rezerves fonda nosedz algas pieaugumu tikai oktobrī un līdz novembra pusei,” teikts LVSADA ārkārtas sēdes lēmumā. Šie un vēl citi argumenti liek LVSADA secināt, ka streika prasības nav uzskatāmas par reāli izpildītām un ka streiks vēl ir turpināms.

Cīņa nav galā un nebeigsies?

Jau minētajā LVSADA ārkārtas sēdes lēmumā teikts, ka prasību reālu izpildi var nodrošināt tikai jaunā Saeima un tās apstiprinātā valdība. Līdz ar to arodorganizācijā apvienotie mediķi sola streiku turpināšanu arī novembrī un decembrī — “līdz pilnīgai prasību izpildei”. Konkrēti par streiku turpināšanu tiks lemts 15. oktobrī. Līdz šim datumam visas arodorganizācijas ir aicinātas apspriest arī citu rīcību, kas varētu nodrošināt mediķu prasību izpildi, — Siguldas slimnīcas Ķirurģijas nodaļas vadītāja Daiņa Kalna izteikto aicinājumu visiem mediķiem vienlaikus pārtraukt darba attiecības ar saviem darba devējiem. D.Kalns savā aicinājumā norāda, ka mediķi ir monopolisti savā profesijā un ka tos nespēj aizstāt ne ierēdņi, ne ministri. Siguldas slimnīcas ārsts arī apgalvo, ka mediķiem pienācis laiks diktēt savus noteikumus valdībai. Lai arī labklājības ministrs Viktors Jaksons un Ministru prezidents Andris Bērziņš D.Kalna ultimātu vērtējuši negatīvi, norādot, ka mediķu prasības ir jārisina likumīgā ceļā un ka ultimāts nav normāla dialoga sastāvdaļa, daļa mediķu, piemēram, Jelgavas psihoneiroloģiskajā slimnīcā “Gintermuiža”, šādai radikālai rīcībai jau izteikusi atbalstu.

“Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības biedri kopā ar saviem kolēģiem un atbalstītājiem turpinās cīņu par sakārtotu veselības aprūpes sistēmu valstī. Mēs esam gatavi dialogam ar jums, bet, ja tam nebūs rezultātu, gatavi arī turpināt protesta akcijas,” teikts šodienas mediķu mītiņa rezolūcijas projektā. Rezolūcija adresēta Valsts prezidentei, Saeimas deputātiem un valdībai.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore