"Kremlī sakoncentrēs vēl lielāku varu"

"Die Welt"

— 2000.05.17.

Reģionu pārvaldītāji ir uztraukušies. Prezidents Vladimirs Putins ir sācis cīņu par varu.

Šķiet, ka viņu vienvaldības laiks provincē beidzās tūlīt pēc tam, kad Kremļa šefs valsti faktiski pārdalīja no jauna. Līdz ar septiņu federālās pārvaldes apgabalu ierīkošanu, kuros teikšana būs septiņiem prezidenta pilnvarotajiem, viņu ietekme tiks stipri samazināta. Saskaņā ar vecajām padomju tradīcijām gubernatori vispirms pasteidzās Putina ukazu "apsveikt un atbalstīt". Taču viņi pietiekami labi zina, ka viņiem draud varas zaudēšana, ja tiks ieviesta jaunā pārvaldes sistēma.

Līdz ar neseno rīkojumu ir iesākta "milzīga administratīvā reforma visas valsts mērogā", teica Kremļa pārstāvis Antons Fjodorovs. Šis process gan notikšot pa posmiem, taču tas "tieši skars reģionālās elites intereses un tāpēc būs sāpīgs". Viņš norādīja, ka tālākā perspektīvā ir iespējamas arī pārmaiņas konstitūcijā.

Provinču gubernatoru vara ir cietusi stiprus zaudējumus, taču, kā šķiet, ar to vēl nepietiek. Acīmredzot runa ir arī par uzbrukumu Federācijas padomei, Krievijas parlamenta augšpalātai. Pastāv draudi, ka līdz gada beigām gubernatori varētu zaudēt savas vietas parlamenta augšpalātā Maskavā, kas viņiem sniedz iespēju ietekmēt valdības lēmumus. Putins, kam tas nepatīk, jau pagājušajā nedēļā izteicās par senatoru posteņu atņemšanu gubernatoriem. Pēc Kremļa priekšstatiem, augšpalātā ir jābūt "reģionālo varas orgānu pārstāvjiem", kā rakstīts arī konstitūcijā. Viņi ir jāizvēlas īpaši sarīkotās vēlēšanās.

Acīmredzot nākamajās dienās ir gaidāmi vēl citi jauni pārsteigumi. Jau tagad ir kļuvis zināms, ka Valsts dome gatavo likumprojektu, ar kura palīdzību prezidents varēs tieši ietekmēt provinču gubernatoru likteni. "Gubernatoriem draud atlaišana no amata," tā raksta laikraksts "Vremja MN".

"Neue Zūrcher Zeitung"

— 2000.05.16.

Ar neseno dekrētu jaunais Kremļa šefs Putins kādā svarīgā punktā mīkstinājis krievu kodolmateriālu eksporta noteikumus.

Krievija sev patur tiesības realizēt darījumus kodoltehnoloģiju jomā arī ar tām valstīm, kuru atomiekārtas neatrodas pilnīgā Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) kontrolē. Jauninājums varētu pavērt ceļu darījumiem kodoljomā ar tādām valstīm kā Indija, Kuba vai Irāna. Putins dekrētu parakstīja 7. maijā, oficiālajā amatā stāšanās dienā. Līdz ar to viņš revidēja sava priekšgājēja stingro 1992. gada ukazu, kas tika izdots saistībā ar Krievijas pievienošanos Nuclear Suppliers Group , kas paredz atteikšanos no eksporta uz valstīm, kuras nav ne parakstījušas līgumu par atomieroču neizplatīšanu, ne arī ANO inspektoriem garantē piekļūšanu visām civilajām atomiekārtām.

Krievijas Atomministrija komerciālu apsvērumu dēļ ir ļoti ieinteresēta paplašināt darījumus ar ārzemēm. Jau tagad pastāv intensīva sadarbība ar Irānu, kur Krievija piedalās atomreaktora būvē.

Irāna gan ļauj IAEA veikt kontroli, taču ASV Teherānu apsūdz par to, ka tā no inspektoriem slēpj daļu savu iekārtu un slepeni gatavo militārās atomenerģijas izmantošanas programmu. "Moscow Times" Krievijas atomministra vietnieku Rešetņikovu citēja ar vārdiem, ka dekrēts iestādei ļauj sadarboties ar Irānu. Tomēr ministrijas pārstāvis precizēja, ka runa galvenokārt esot par Indiju, kur Krievija cerot saņemt pasūtījumu piecu reaktoru bloku celtniecībai. Peļņa no katra bloka varētu būt miljards dolāru.

Indija nav parakstījusi kodolieroču neizplatīšanas līgumu, un arī IAEA tā negarantē piekļūšanu visām atomiekārtām. Saskaņā ar Putina dekrētu saņēmējvalstij ir vienīgi jāgarantē, ka piegādātie materiāli netiks izmantoti atombumbas izgatavošanai, ka arī piegādātajām iekārtām ir jābūt pakļautām IAEA kontrolei.