Grozījumi Izglītības likumā

Saeimas dok. Nr. 4891; likumprojekts Nr. 1378

Saeimas deputātu grupas (J. Jurkāns, J. Urbanovičs,
B. Rastopirkins, J. Sokolovskis, P. Maksimovs, A. Golubovs)
2002. gada 11. septembrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt Izglītības likumā šādus grozījumus:

Izteikt 9. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts un pašvaldību augstākās izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā, bet valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestādēs— valsts valodā vai mazākumtautību valodā, kuru pēc saskaņošanas ar attiecīgo pašvaldību izvēlas konkrētā vispārējā vidējās izglītības iestāde”.

Izteikt 9. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Privātās izglītības iestādes izglītības ieguves valodu nosaka dibinātājs. Ar citu likumu atsevišķām izglītības iestādēm var noteikt izglītības ieguves valodu”.

3. Izslēgt Pārejas noteikumu 9. punktu.

Par likumprojektu

I. Kādēļ likumprojekts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Bilingvālā apmācība, kas Latvijā tiek ieviesta no 1999. gada, jau no paša sākuma tika īstenota bez zinātniska pamatojuma, bez izstrādātas metodikas, bez attiecīgi sagatavotiem skolotājiem, bez mācību grāmatām.

Pēc Baltijas sociālo zinātņu institūta 2002. gada pētījumiem, 58% bērnu vecāku, 48% mazākumtautību skolu direktoru un 41% skolotāju atzīst, ka skolēni nav gatavi no 2004. gada 1. septembra, kā tas noteikts Izglītības likumā, pāriet uz vispārējo vidējo izglītību valsts valodā.

Tikai 16% skolu ar apmācību mazākumtautību valodās ir sagatavotas apmācības valodas maiņai. Divos gados ir saņemti bērnu vecāku kolektīvi protesti no Valmieras, Daugavpils, Jēkabpils, Aizkraukles, Jelgavas, Ventspils un Rīgas, kuri uzskata, ka mācībvalodas maiņa būtiski pasliktinās viņu bērnu izglītības kvalitāti.

2. Likumprojekta būtība.

Likumprojekts paredz atcelt normu par visu valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestāžu obligātu pāreju uz apmācību valsts valodā, ļaujot pašām izglītības iestādēm, saskaņojot ar attiecīgo pašvaldību, izvēlēties izglītības ieguves valodu.

II. Kāda var būt likumprojekta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekta pieņemšana ļautu saglabāt un uzlabot izglītības kvalitāti mazākumtautību izglītības iestādēs, kas savukārt nodrošinātu tautsaimniecību ar labākiem speciālistiem.

Likumprojekts noņems sociālo spriedzi ģimenēs, kurām ikdienas valoda ir krievu valoda, un veicinās brīvprātīgas integrācijas procesus sabiedrībā.

III. Kāda var būt likumprojekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts atbrīvo valsts budžetu no papildu finansiālā sloga, ko prasītu plaša un kampaņveidīga pāreja uz vispārējo vidējo izglītību valsts valodā mazākumtautību valodas skolās (attiecīgu skolotāju kadru sagatavošana, kas pašlaik tiek veikta nepietiekami, kvalifikācijas celšanas kursi, mācīblīdzekļu sagatavošana utt.).

IV. Kāda varētu būt likumprojekta ietekme uz spēkā esošo normatīvo aktu sistēmu?

Likumprojekts atbrīvo valdību un Izglītības un zinātnes ministriju no likumpakārtoto normatīvo aktu izstrādes, kas būtu nepieciešami pilnīgai un vienlaicīgai pārejai uz vispārējo vidējo izglītību valsts valodā.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts atbilst Eiropas Padomes Vispārējai nacionālo minoritāšu aizsardzības konvencijai un 1996. gada Hāgas rekomendācijām par minoritāšu tiesībām izglītībā.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Veiktas konsultācijas ar LAŠOR (Latvijas asociācija skolām ar krievu valodas apmācību).

VII. Kā tiks nodrošināta likumprojekta izpilde?

Likumprojekts neprasa īpašu izpildes mehānismu, jo to var veikt esošās izglītības sistēmas pārvaldes ietvaros.