"Pareizticīgie iztiek bez Svētās Dievmātes"

"Subbota"

— 2000.05.12.

Naktī no 1904.gada 28. uz 29.jūniju tika uzlauzts Kazaņas Dieva piedzimšanas klosteris un no tā nozagta Kazaņas Dievmātes brīnumdarītāja svētbilde.

Zagļus notvēra ātri. Taču pašu svētbildi, kā apgalvoja noziedznieki, viņi sacirtuši un sadedzinājuši.

Taču patiesībā svētbildi nesadedzināja, bet to bija paslēpis kupcis Ševļagins. Pēc 1917.gada viņš to pārdeva. Noslēpumainā persona, kas bija nopirkusi no Ševļagina brīnumdarītāju svētbildi, bija Londonā dzīvojošais Dienvidāfrikas miljonārs Solijs Džoels. 1950.gadā Džoels pārdeva svētbildi kādam Mičelam Hadžesam, kas svētumu novietoja savā pilī Ziemeļanglijā. Pēc Mičela nāves svētbildi mantoja viņa meita Anna.

1970.gadā Krievu katoļu baznīcas centra garīdznieks Karloss Patcelts izpirka svētbildi no Mičeliem Hadžesiem un nodeva to Fatimas baznīcai Portugālē, kura uzcelta Svētās jaunavas Marijas parādīšanās vietā. 1982.gadā pēc atentāta uz Romas pāvestu svētums tika nodots Jānim Pāvilam II Vatikānā.

1997.gadā Austrijas pilsētā Grācā notika liela ekumēniska visu Eiropas kristiešu tikšanās. Ieradās gandrīz visu reliģisko konfesiju vadītāji. Runāja, ka pasākuma laikā Aleksijam II pasniegs Kazaņas Dievmātes svētbildi. Taču pēdējā brīdī Aleksijs II atteicās lidot uz Austriju. Krievijas Pareizticīgās baznīcas delegāciju vadīja metropolīts Kirils, kas kūrēja Maskavas patriarhijas starptautiskos sakarus. Svētbilde tā arī palika Vatikānā.

Vēsturiska izziņa

Vissmagākajos vēstures brīžos šī svētbilde vienmēr ir palīdzējusi krieviem. Ar Kazaņas Dievmātes attēlu Miņins un Požarskis 1612.gadā pārspēja hetmaņa Hodkeviča karaspēku. 1709.gadā Pēteris I pavadīja lūgšanās vairākas stundas pie šīs svētbildes, un Poltavas kauja atnesa uzvaru. 1812.gadā, kad Aleksandrs I iecēla par virspavēlnieku Kutuzovu, viņš speciāli devās uz lūgšanu Kazaņas katedrālē.