Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lai atbalstītu pašvaldību demokrātiju. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.09.2002., Nr. 134 (2709) https://vestnesis.lv/ta/id/66512

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijai un Armēnijai ir kopīgs redzējums

Vēl šajā numurā

19.09.2002., Nr. 134 (2709)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lai atbalstītu pašvaldību demokrātiju

Par LPS vēstuli Eiropas Padomes vietējo un reģionālo varu kongresam

SLEINIS.JPG (23453 bytes)
Vakar, 18.septembrī, Rīgas domes sēžu zālē — Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē: LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis

Vakar, 18.septembrī, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēdē tika izskatīts jautājums par LPS vēstules sagatavošanu un nosūtīšanu Eiropas Padomes vietējo un reģionālo varu kongresam. Lēmuma projektā ir vairāki punkti par nosūtāmās vēstules saturu. Paredzēts, ka vēstulē tiks “attēlota nelabvēlīgā pašvaldību demokrātijas notikumu gaita”, lūgts izvērtēt jaunā Valsts pārvaldes iekārtas likuma atbilstība Latvijas starptautiskajām saistībām, kā arī lūgts izvērtēt “nepieciešamību jautājuma par Latvijas vietējās un reģionālās demokrātijas situāciju iekļaušanai kompetentu Eiropas Padomes institūciju dienas kārtībā”.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, uzrunājot domniekus, norādīja, ka jautājums par vēstules nosūtīšanu Eiropas Padomes vietējo un reģionālo varu kongresam LPS valdes sēdēs izskatīts divas reizes. Tika akcentēts, ka šo jautājumu nekādā gadījumā nedrīkst reducēt uz gaidāmajām Saeimas vēlēšanām un notikumiem valsts iekšpolitikā.

A. Jaunsleinis atsaucās uz 1998.gadā pieņemtajiem Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo varu kongresa ieteikumiem Latvijai saistībā ar vietējo un reģionālo demokrātiju, kas ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu. A.Jaunsleinis norādīja, ka šis dokuments ir ņemts par pamatu situācijas izvērtēšanai un vēstules sastādīšanai. LPS vadītājs atzina, ka pagājušie četri gadi ir bijis pietiekami ilgs laiks, lai varētu izvērtēt ieteikumus, starptautisko saistību uzturēšanu un pašvaldību demokrātijas attīstību: “Latvijā Eiropas Padomes uzraudzība varētu sākties 2003. vai 2004. gadā. Līdz ar to šī mūsu vēstule zināmā mērā palīdzētu noteikt uzraudzības uzdevumus.”

Attiecībā uz Eiropas Padomes ieteikumiem tiek konstatēts, ka daļa no tiem ir iedzīvināti. Latvija ir ratificējusi hartas pantus, kuri regulē nosacījumus pakalpojumu sniegšanai un pašvaldību darbinieku pieņemšanai darbā, finansiālo kompensāciju veidu par izdevumiem deputātam, kā arī finansiālo sistēmu veidus pašvaldībām pieejamajiem resursiem. Tomēr joprojām nav ratificēts pants par pašvaldību brīvu pieeju nacionālajam kapitāla tirgum. Latvijas Satversmē veikto grozījumu sakarā ir nostiprināts pašvaldību jēdziens, minot tās kā pilsoņu vēlētas, taču joprojām nav atzīts pašvaldības princips atbilstoši hartas 2.panta prasībai. Atsaucoties uz aicinājumu precizēt pašvaldības definīciju, 1998.gadā tika grozīts likums “Par pašvaldībām”, izslēdzot no pašvaldības definīcijas norādījumu par tās piederību valsts pārvaldei.

Savukārt 2002.gadā pieņemtajā Valsts pārvaldes iekārtas likumā pašvaldības atkal tiek definētas kā valsts pārvaldes iestādes. Līdz šim nav izdevies panākt grozījumus nodokļu likumdošana, lai pašvaldību ienākumu lielākā daļa veidotos no pašvaldību nodokļiem, kuru likmes pašvaldības varētu regulēt. Rajonu pašvaldībām joprojām vispār nav savas nodokļu bāzes, bet lielākajai daļai vietējo pašvaldību nodokļi veido mazāk nekā pusi no ieņēmumiem. Joprojām atklāts ir jautājums par tieši vēlētām reģionālajām pašvaldībām. Atsaucoties uz aicinājumu reformas gaitā izveidot tieši vēlētas reģionālās pašvaldības un pildot Administratīvi teritoriālās reformas likumu, valdībai līdz 2000.gada beigām bija jāiesniedz Saeimai likumprojekts par apriņķu pašvaldību izveidošanu. Latvija nav atsaukusies uz aicinājumu dažādot pašvaldību ieņēmumus un veicināt vietējo un reģionālo investīcijas infrastruktūrā. Gluži pretēji — katru gadu samazinās atļauto pašvaldību jauno aizņēmumu apjomi. Latvija nav atsaukusies uz aicinājumu ievērot subsidiaritātes principu, veicot publiskās pārvaldes reformas. Tā vietā turpinās kompetenču un finansu centralizācija vairākās svarīgās jomās, piemēram, pašvaldību slimokasu likvidācija.

Izvērtējot iepriekšminēto, LPS pauž viedokli, ka pašvaldību attīstība nav valdības un Saeimas prioritāte. Notikumu attīstība liecina, ka procesi virzās nevis demokratizācijas un decentralizācijas virzienā, bet gluži pretēji.

Bet 2002.gadā pieņemtajā Valsts pārvaldes iekārtas likumā, LPS un pašvaldības uztrauc jēdziena “pašvaldības” skaidrojums. LPS domes lēmuma projektā norādīts, ka “pašvaldība tiek traktēta kā atvasināta valsts pārvaldes iestāde, paverot ceļu pašvaldību autonomijas samazināšanai un daudzu pašvaldības pastāvīgo funkciju pasludināšanai par valsts funkcijām. Par to liecina arī Ministru kabinetā skatāmais Valsts pārvaldes iekārtas likuma ieviešanas plāns”.

Norādot uz Latvijas pašvaldību iekārtas 90. gadu vēsturi, LPS atzīst tajā vairākas progresīvas tendences: 90. gados tika likvidēta izpildkomiteju sistēma, pēc kuras vietējās izpildstruktūras atradās dubultā pakļautībā. Tām bija jāpilda gan deputātu padomju lēmumi, gan centrālās varas rīkojumi. Likvidējot to, pašvaldības izpildstruktūras kļuva atkarīgas no teritorijas pilsoņu vēlēto priekšstāvju politikas. No valsts puses pārraudzība pār pašvaldības funkciju veikšanu aprobežojas ar likumības ievērošanu. Turklāt atbildīgajam ministram nav tiesību atcelt pašvaldības lēmumu pat tad, ja pārraudzītājiem šķiet, ka lēmums ir nelikumīgs. Ja ministrs un pašvaldība likumības izpratnē neatrod kopēju viedokli, tad strīds jāizšķir tiesai. Pašvaldībās ir spēcīgi izteikta vēlēto politiķu loma — tie drīkst pieņemt lēmumu jebkurā jautājumā, kas ir pašvaldības kompetencē. Pašvaldības savu budžetu pieņem un izpilda patstāvīgi. Neviens nevar norādīt deputātiem, kā rīkoties ar vispārējām dotācijām no izlīdzināšanas fonda vai nodokļu ienākumiem.

“Šāda samērā augsta pašvaldību patstāvības pakāpe nav pašmērķis. Tā rada teritorijas iedzīvotājiem iespējas būtiski ietekmēt prioritātes savā teritorijā. Tā rada jēgu piedalīties vēlēšanās un interesēties par attīstības perspektīvām. Tas stabilizē demokrātisko iekārtu, līdz ar to arī Latvijas izredzes pastāvēt un attīstīties. Augsta pašvaldības autonomijas pakāpe izriet arī no Eiropas Padomes Eiropas vietējo pašvaldību hartas, ko Saeima ir ratificējusi, uzņemdamās starptautiskās saistības,” skaidrots LPS sagatavotajā informācijā par Valsts pārvaldes iekārtas likuma pašvaldību varu ierobežojošām tendencēm.

A.Jaunsleinis uzsvēra, ka jaunais Valsts pārvaldes iekārtas likums vairākos pantos pasliktina pašvaldību izredzes, atgriežot Latviju līdz izpildkomiteju sistēmai un atkāpjoties no Eiropas vietējo pašvaldību hartas principiem. “Tādā veidā būtībā pašvaldībām būs liegtas tiesības lemt par saviem līdzekļiem. Pirmais precedents tam bija Saeimā akceptētie grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetu”, ko Valsts prezidente atdeva atpakaļ otrreizējai caurskatīšanai. Domāju, ka arī citi pašvaldību vadītāji ne reizi vien ir saskārušies ar centrālās varas pārstāvju izteikumiem par stingrākas uzraudzības noteikšanu. Tas liecina, ka fons šīm tendencēm pastāv. Valsts pārvaldes iekārtas likuma pieņemšanu esošajā redakcijā veicināja galvenokārt apstāklis, ka vairākkārt tika saņemti aizrādījumi no ES par valsts pārvaldes sakārtošanu. Būtībā jaunais likums dod iespēju likumīgā ceļā pašvaldību autonomiju samazināt,” teica A.Jaunsleinis.

LPS sagatavotais skaidrojums norāda, ka pašvaldības principa pārkāpumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā ir atrodami: “Pirmajā pantā: definējot pašvaldību par atvasinātu, nevis sākotnēju publisko personu. Harta atzīst pašvaldību kā pamattiesību izpausmi, bet šajā pantā pašvaldības juridiskais statuss tiek apzināti pazemināts. Harta nostāda pašvaldību tiesības līdzās cilvēktiesībām, bet Latvijas likumdevēji neatzīst šo augsto statusu. Sestajā pantā: noteikta pašvaldību atrašanās vienotā valsts pārvaldes hierarhiskajā (padotības) sistēmā, tādējādi traktējot pašvaldību kā valsts pārvaldes formu, kas ir pretrunā arī ar Eiropas Padomes 1998.gada rekomendāciju Latvijai. Septītā panta piektajā daļā: paredzot, ka augstāka iestāde vai amatpersona, nevis tiesa, varēs atcelt pārraugāmās iestādes lēmumus. Tādējādi pavērta iespēja arī attiecībā uz pašvaldībām ievest šādu kārtību. Kaut arī pagaidām 8.pantā paredzēts, ka pašvaldību gadījumā padotība varētu tikt īstenota īpašā veidā, šo garantiju jumta likumā nav.”

Domes sēdē izskanēja viedoklis, ka patlaban situācija nav tik nepārprotami negatīva, kamēr netiek grozīts likums “Par pašvaldībām” un speciālie nozaru likumi. Tomēr vairāki apstākļi liecina, ka jaunais Valsts pārvaldes iekārtas likums tiek izmantots kā iegansts jaunam centralizācijas vilnim. Ministru kabinetā tiek skatīts Valsts pārvaldes iekārtas likuma ieviešanas plāns. Tajā ir paredzēts atvērt likumu “Par pašvaldībām” un citus likumus, kuros noteikta valsts iestāžu un pašvaldību kompetence svarīgākajās pašvaldību atbildības jomās. Tāpēc LPS uzskata, ka jālūdz Eiropas Vietējo un reģionālo varu kongress sniegt vērtējumu par jaunākajiem notikumiem Latvijā pašvaldību jomā.

Tā kā Valsts pārvaldes iekārtas likuma oficiāls tulkojums angļu valodā pašlaik nav sagatavots, LPS vēstules teksta redakcija tiks gatavota pēc tulkojuma saņemšanas. Tādējādi LPS dome pieņēma politisku lēmumu atbalstīt vēstules nosūtīšanu Eiropas Padomes vietējo un reģionālo varu kongresam un uzdot LPS valdei vēstules sagatavošanu un nosūtīšanu.

Zaida Kalniņa, “LV” pašvaldību lietu redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!