Turpinājums. Sākums — “LV” Nr. 128., 10.09.2002.
PSRS Bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieka M. Moisejeva vēstule attiecībā uz Tukuma kara aerodroma pārvietošanu
Slepeni, Nr. 709/0340
Latvijas PSR Ministru Padomes PSRS Bruņoto spēku
priekšsēdētāja vietniekam Ģenerālštābs
biedram A. Čepānim 1990. g. 17. februārī
Godājamais Alfrēd Kazimirovič!
Latvijas PSR Minstru Padomes lūgums par aviācijas pulka un apgādes daļu, kuras bāzējas kara aerodromā, kurš atrodas 8 km uz dienvidiem no Tukuma pilsētas, ir izskatīts.
Pēc klases un fondiem līdzvērtīga aerodroma celtniecībai būs nepieciešami 92,3 miljoni rubļu, kuru piešķiršana apstākļos, kad tiek samazināti asignējumi Bruņotajiem spēkiem, nav iespējama.
Ņemot vērā Latvijas PSR Ministru Padomes vēlēšanos pārdislocēt minēto aerodromu uz citu vietu, ir iespējams PSRS Aizsardzības ministrijas šā jautājuma pozitīvs risinājums tajā gadījumā, ja jaunā aerodroma celtniecība tiks veikta uz republikas līdzekļu rēķina.
Ģenerālštāba priekšnieks armijas ģenerālis M. Moisejevs
LVA, 270.f., 9. apr., 248.l., 12.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
Latvijas PSR Augstākās Padomes darba grupas vadītāja — Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieka A. Čepāņa ziņojums par PSRS Aizsardzības ministrijas aizņemtajiem mežiem
PSRS Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšniekam — Slepeni
PSRS aizsardzības ministra pirmajam vietniekam Izej. Nr. 58s
armijas ģenerālim M.Moisejevam 1990. gada 6. aprīlī
Par Latvijas PSR mežiem, kuri ir nodoti PSRS aizsardzības ministrijas lietošanā
Godājamais Mihail Aleksejevič!
Saskaņā ar PSR Savienības un savienoto republiku likumdošanas pamatiem, PSR Savienības un savienoto republiku likumdošanas par mežiem pamatiem un Latvijas PSR Likumu par Latvijas PSR ekonomisko patstāvību republikā tiek veikta zemes fonda inventarizācija; tajā skaitā arī PSRS Aizsardzības ministrijas zemju [inventarizācija].
1989.gada III ceturksnī Latvijas PSR Tautas kontroles komiteja pēc saskaņošanas ar sarkankarogotā Baltijas kara apgabala un divkārt sarkankarogotās Baltijas flotes pavēlniecību veica mežu stāvokļa un mežu saimniecības pārbaudi Saldus kara mežsaimniecībā, Dobeles un Rīgas kara mežniecībās, kuras ir pakļautas sarkankarogotajam Baltijas kara apgabalam, un 243.kara mežniecībā, kura ir pakļauta divkārt sarkankarogotajai Baltijas flotei. Teritorija, kuru ir aizņēmušas tās organizācijas, aizņem 74,4 tūkst.ha.
Pārbaudē ir konstatēti vairāki nopietni Nolikuma par mežsaimniecības kārtību mežos, kas ir nodoti PSRS Aizsardzības ministrijas pārziņā, kurš ir apstiprināts ar PSRS aizsardzības ministra 1966.gada 8.jūlija pavēli Nr.161 pārkāpumi. Tā, piemēram, pienācīgā veidā nav nokārtota mežu aizsardzība pret patvaļīgu to izmantošanu un ugunsgrēkiem, netiek ievērota noteikta kārtība par mežu iecirkņu nodošanu tām vajadzībām, kuras nav saistītas ar mežu apsaimniekošanu, neapmierinoša ir mežu atjaunošanas darbu kvalitāte.
Ir konstatēti režīma pārkāpumi īpaši apsargājamo dabas objektu viena kilometra aizsargjoslā gar Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrasti.
Koksnes resursi tiek izmantoti daļēji. (..) Karaspēka daļas un Aizsardzības ministrijas organizācijas ir izmantojušas tikai 78% visas šajos mežos izcirstās koksnes, bet pārējais tās daudzums, pretēji noteiktajai sadales kārtībai, ir sadalīts, apejot Latvijas PSR Ministru Padomi. (..) Latvijas PSR Ministru padome lūdz Jūs izskatīt iespēju nodot republikas tautas saimniecībai tos mežus, kuri ir nodoti PSRS Aizsardzības ministrijas lietošanā, un nodošanas gadījumā — Baltijas kara apgabala un Baltijas flotes vajadzību nodrošināšanu uz Latvijas PSR mežu resursu rēķina.
Latvijas PSR Augstākās Padomes darba grupas vadītājs —
Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks
A.ČepānisLVA, 270.f., 9.apr., 248.l., 56., 57.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
Baltijas flotes pavēlnieka paziņojums par aizņemto zemju izmantošanu
Latvijas PSR Ministru Padomes Nr.24/5–1635
priekšsēdētāja vietniekam Divkārtsarkankarogotās
biedram A.Čepānim Baltijas flotes pavēlnieks
226170, Rīgā, Ļeņina ielā 36 1990.g. 11.maijā
Atbildot uz Jūsu 1990.g. 2.04. Nr.50s, paziņoju:
Jautājumā par Baltijas flotes zemes gabalu, kuri atrodas Latvijas PSR teritorijā, izmantošanas lietderību Jums ir jāgriežas Jūras kara flotes galvenajā štābā.
Baltijas flotes pavēlnieks admirālis V.Ivanovs
LVA, 270.f., 9.apr., 248.l., 69.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
Izvilkums no karaspēka daļas 09436 štāba priekšnieka paziņojuma par PSRS Aizsardzības ministrijas aizņemto zemju kontroli
Latvijas PSR Ministru Padomes Slepeni
priekšsēdētāja vietniekam Aizsardzības ministrija
biedram A.Čepānim karaspēka daļa 20187
Rīgā 1990.g. 14.maijā
Atbildot uz Jūsu 1990.g. 2.aprīļa izej.Nr.50s, paziņoju:
(..) 3. Kas attiecas uz valsts kontroles veikšanu par to, kā tiek izmantotas un aizsargātas PSRS Aizsardzības ministrijai piešķirtās zemes, tad to var veikt attiecīgās autonomās republikas, novada, apgabala galvenais zemes izmantošanas un aizsardzības inspektors, bet savienotajās republikās, kurās nav apgabalu dalījuma, — šās savienotās republikas galvenais zemes izmantošanas un aizsardzības inspektors.
Minēto inspektoru ielaišanas kārtību PSRS Aizsardzības ministrijas objektos nosaka īpašs Nolikums.
Ar cieņu, karaspēka daļas 09436 štāba priekšnieks
aviācijas ģenerālmajors N.Kremenčuks
LVA, 270.f., 9.apr., 248.l., 70.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
Kuldīgas rajona Tautas deputātu padomes lēmums par militāro sakaru objektu kaitīgās iedarbības jautājumiem
Nr.1–1/40
Latvijas Republikas Latvijas PSR Kuldīgas rajona
Augstākās Padomes Prezidijam Tautas deputātu padome
21.05.90.g.
Par militāro objektu darbības jautājumiem
Kuldīgas rajona Tautas deputātu padome savā 19. sasaukuma 3. sesijā š.g. 6. martā izskatīja jautājumu par rajona teritorijā esošo militāro sakaru objektu kaitīgās iedarbības jautājumiem.
Lai pasargātu rajona iedzīvotāju veselību no elektromagnētiskā starojuma un citu kaitīgo objektu ietekmes un ņemot vērā Kuldīgas rajona iedzīvotāju parakstīto prasību Augstākajai Padomei, rajona deputātu padome nolēma, ka nepieciešams:
1) veikt pie Kuldīgas pilsētas un Skrundas ciemata tālo sakaru objektu ekoloģisko un bioloģisko ekspertīzi, iesaistot šajā darbā rajona speciālistus;
2) nodrošināt Kuldīgas rajona dienestus ar tiesībām un attiecīgu mēraparatūru visu šo objektu darbības kontrolei;
3) izskatīt jautājumu par šo objektu darbības ierobežošanu, pārtraukšanu vai nekaitīgu izmantošanu civilajām prasībām.
Nosūtām 437 lapas ar 14373 rajona iedzīvotāju parakstiem par iepriekš minēto prasību realizēšanu. Lūdzam izskatīt mūsu prasības un dot uzdevumu Latvijas valdībai šajā sakarībā.
Rajona deputātu padome sesijā nolēma šinī jautājumā griezties arī pēc palīdzības pie PSRS Tautas deputātiem I.Ķezbera un V.Skudras.
Rajona padomes priekšsēdētāja U.Ante
LVA, 290.f., 11. apr., 463.l., 2., 3.lp. Oriģināls
Cēsu pilsētas Tautas deputātu padomes aicinājums pārtraukt kara aviācijas lidojumus virs Cēsu pilsētas
Latvijas Republikas Nr.08
Augstākajai Padomei Latvijas PSR Cēsu pilsētas
Baltijas kara apgabala Tautas deputātu padome
virspavēlniekam 18.07.90.
Aicinājums
10.07.90. Cēsīs, 20. sasaukuma 5. sesija
Jau vairāk nekā gadu PSRS kara aviācija veic lidojumus tieši virs Cēsu pilsētas gan dienu, gan nakti, pie tam ļoti mazā augstumā.
Bez šaubām, reaktīvo dzinēju izraisītais troksnis ļoti traucē pilsētnieku mieru, taču vislielākās bažas rada nedrošības sajūta — bail pat iedomāties, kas notiktu, ja kļūmes dēļ kāds no šiem lidaparātiem nogāztos pilsētas teritorijā.
Tādēļ aicinām nekavējoties veikt pasākumus, lai pārtrauktu PSRS kara aviācijas lidojumus virs Cēsu pilsētas.
Cēsu pilsētas Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs I.Timermanis
LVA, 290.f., 11.apr., 463.l., 10.lp. Oriģināls
Atzīmes dokumentā:
God. T.Jundzim Lūdzu pievienojiet izskatāmiem materiāliem
par armijas darbību Latvijā. A.Gorbunovs 25.07.90.
Latvijas Republikas Ministru Padomes lūgums pārtraukt virsskaņas lidmašīnu lidojumus virs pilsētām
Sarkankarogotā Baltijas kara apgabala Nr.28–03/3869–k
pavēlnieka vietniekam Gaisa karaspēku jautājumos
ģenerālleitnantam V.Timčenko 1990. gada 16. augustā
Latvijas Republikas Augstākajā Padomē griezās ražošanas apvienības “Jūrmala” ražošanas iecirkņa, kurš atrodas Dobeles rajona Auces pilsētā, strādnieki ar priekšlikumu pārtraukt virsskaņas kara lidmašīnu lidojumus virs viņu pilsētas vakaros un nakts laikā, jo sprādziena, kurš pavada šos lidojumus, skaņas efekts negatīvi iedarbojas uz cilvēku, īpaši uz mazu bērnu, psihi. Tādi paši lidojumi ar sprādziena efektu tiek veikti virs Gulbenes pilsētas un Ogres rajonā.
Latvijas Republikas Ministru Padome uzskata, ka šāda kara lidotāju rīcība virs apdzīvotajām vietām vakaros un nakts laikā ne ar ko nav attaisnojama, un lūdz Jūs pieņemt attiecīgos mērus to novēršanai.
Par veiktajiem pasākumiem lūdzam Jūs informēt Latvijas Republikas Ministru Padomi un Latvijas Republikas Augstākās Padomes Apkārtējās vides aizsardzības komisiju līdz 1990. gada 25. augustam.
Latvijas Republikas Ministru Padomes
priekšsēdētāja vietnieks I.Bišers
LVA, 290.f., 11.apr., 464.l.,9.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
Ogres rajona Tautas deputātu padomes aicinājums par PSRS Bruņoto spēku karaspēka daļu apgādes pārtraukšanu un karaspēka izvešanu no Latvijas
Latvijas Republikas Latvijas Republikas Ogres rajona
Augstākajai Padomei Tautas deputātu padomes
Aicinājums “Par Ogres rajona Tautas deputātu padomes attieksmi pret PSRS Aizsardzības ministrijas Bruņoto spēku statusu Latvijas Republikā”
Šobrīd Latvijas Republikas teritorijā dislocētās karaspēka daļas un to vadība joprojām turpina ignorēt Latvijas Republikas valstisko statusu, tās visu līmeņu valsts varas un pārvaldes orgānus, kā arī likumdošanu. 15. maija apvērsuma mēģinājums Rīgā, 19. septembra konfliktsituācija starp armiju un tautu Dobelē liecina, ka armija kļuvusi par aktīvu reakcionāru pretspēku Latvijas Republikai.
Arī Ogres rajonā dislocētās karaspēka daļas atrodas ārpus vietējās varas un kontroles ietekmes. Tajā pašā laikā armijas daļas izmanto republikas un rajona pārtikas resursus, sadzīves pakalpojumus, medicīnisko apkalpošanu, dzīvokļu fondu utt.
Uzskatām, ka nav pieļaujama tāda institūta uzturēšana, kurš nepakļaujas valsts varai, un ierosinām Augstākajai Padomei izskatīt jautājumu par jebkādu saistību, t.sk. apgādes, pārtraukšanu ar visām republikā dislocētām karaspēka daļām un nekavējoties risināt jautājumu par karaspēka izvešanu no Latvijas Republikas.
Aicinājums pieņemts Ogres rajona Tautas deputātu padomes 1990. gada septembra sesijas turpinājumā 27. septembrī Ogrē.
LVA, 290.f.,11.apr.,466.l., 5.lp. Oriģināls
Saldus rajona Tautas deputātu padomes lēmums par Saldus aviācijas mērķu poligonu
Latvijas Republika
Saldus rajona Tautas deputātu padome
Lēmums par attieksmi pret militāro resoru
20.09.90. Saldū 19. sasaukuma 4. sesija
Saldus rajona Tautas deputātu padome, iepazīstoties ar Latvijas Zaļo partijas Liepājas kopas un Vides aizsardzības kluba Liepājas nodaļas rezolūciju pret militāristu patvaļu, kā arī Kuldīgas rajona Tautas deputātu padomes prezidija lēmumu par attieksmi pret papildu karaspēka kontingenta ievešanu rajonā, atzīmē, ka dokumentos skartie jautājumi ir aktuāli arī Saldus rajonam. Lai paātrinātu Latvijas Republikas demilitarizāciju, rajona Tautas deputātu padome nolēma:
1. Lūgt Latvijas Republikas Augstāko Padomi un Ministru Padomi noteikt PSRS Bruņoto spēku statusu pārejas periodā Latvijas teritorijā.
2. Lūgt Latvijas Republikas Ministru Padomi atcelt lēmumu par zemes piešķiršanu Saldus aviācijas mērķu poligonam.
3. Akceptēt Saldus rajona izpildu komitejas pieņemtos lēmumus par jebkuru pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu kara aviācijas poligonam.
4. Noteikt, ka jebkurš darījums ar tādu resoru, kas nav pakļauts Latvijas Republikas jurisdikcijai, drīkst tikt noslēgts tikai ar Saldus rajona Tautas deputātu padomes prezidija akceptu.
5. Pieņemt zināšanai, ka Saldus rajona izpildu komiteja pārtraukusi kara komisariāta finansēšanu, izveidojusi komisiju jauniešu iesaukšanai alternatīvajā (darba) dienestā un PSRS Bruņotajos spēkos turpmāk dosies dienēt tikai brīvprātīgie. Pārtraukta kara uzskaites dokumentu pārbaude, pierakstoties un pieņemot darbā.
Padomes priekšsēdētājs A.Rozentāls
LVA, 290.f., 11.apr., 463.l., 14.lp. Oriģināls
Latvijas Republikas Ministru Padomes ziņojums par Saldus aviācijas poligonu un lūgums to slēgt
PSRS aizsardzības ministra 1. vietniekam, Nr.28–93/4842–k
PSRS Bruņoto spēku štāba priekšniekam LR Ministru Padome
armijas ģenerālim M.Moisejevam 1990.gada 8.oktobrī
1953.–1955.gadā Latvijā, Saldus rajonā, tika izveidots aviācijas poligons “Saldus” un Saldus kara mežsaimniecība (kopējā platība — 24,4 tūkst.ha).
Tagad sakarā ar kaujas tehnikas varenības pastiprināšanu šis poligons neatbilst kaujas šaušanas un bumbu mešanas drošības prasībām, jo ir gadījumi, kad kaujas piederumi ir sprāguši aiz poligona robežām apdzīvotajās vietās un Saldus pilsētā (tikai 1990.gada pirmajā pusē vien fiksēti divi tādi gadījumi).
Poligona robežās atrodas 7 kapsētas, baznīcas, kuru apmeklēšana ir aizliegta, bet Rīteļu kapsēta atrodas bombardēšanas laukuma centrā.
Virsskaņas lidmašīnu lidojumi notiek nelielā augstumā virs pilsētām un apdzīvotajām vietām, tos pavada skaņas efekti, kuri negatīvi atsaucas uz iedzīvotāju, īpaši bērnu, veselību.
Mežsaimnieciskā darbība kara mežsaimniecībā tiek veikta neapmierinoši, pilnā mērā netiek izpildītas Latvijas PSR Meža kodeksa un Nolikuma par meža saimniecības vešanas kārtību prasības, tiek pieļauta meža nelikumīga izciršana, pienācīgā veidā netiek veikta mežu atjaunošana (39% platību ir atjaunoti neapmierinoši), neracionāli tiek izmantota koksne, mežu stāvoklis ir neapmierinošs. Pārkāpjot pastāvošo zemes likumdošanu, tiek veikti zemes darbi, tiek piešķirti karjeri smilts un grants ieguvei, kuri pēc to izstrādes netiek pakļauti rekultivācijai.
Pēc iedzīvotāju prasības Saldus rajona Tautas deputātu padome šo problēmu izskatīja sesijā un lūdz likvidēt poligonu “Saldus” un kara mežsaimniecību un nodot zemi tautas saimniecībai.
Sakarā ar teikto, kā arī ņemot vērā, ka poligons “Saldus” atrodas biezi apdzīvotā republikas rajonā un tagad tā ekspluatācija kļūst arvien bīstamāka iedzīvotāju dzīvībām, Latvijas Republikas Ministru Padome uzskata lūgumu par poligona likvidāciju par pamatotu, atbalsta to un lūdz Jūs pieņemt pozitīvu lēmumu.
Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks I.Bišers
LVA, 290.f., 11.apr., 463.l., 40., 41.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
Turpmāk — vēl