Aizvakar, 17. septembrī, Ministru kabineta sēdē

Turpinājums.

Sākums “LV” 18.09.2002., Nr.133.

Akceptēti noteikumi “Uzticības personas ievēlēšanas un darbības kārtība”.

Noteikts, ka Valsts darba inspekcija veic pasākumus, lai sekmētu domstarpību novēršanu starp darba devēju un uzticības personu, galveno uzticības personu vai uzticības personu komiteju.

Nosakot uzticības personu skaitu uzņēmumā, ņem vērā: minimālo uzticības personu ieteicamo skaitu atbilstoši nodarbināto skaitam uzņēmumā; uzņēmuma darbības raksturu atbilstoši komercdarbības veidiem, kuros darba devēji obligāti iesaista kompetentu institūciju; darba vides riska novērtēšanas rezultātus.

Noteikts, ka darba devējs un nodarbinātie darba koplīgumā vai citā rakstiskā līgumā vienojas par uzticības personu skaitu uzņēmumā. Aprēķinot pārstāvamo nodarbināto skaitu, ņem vērā arī tos nodarbinātos, ar kuriem noslēgts darba līgums uz noteiktu laiku. Darba devējs nodrošina iespēju nodarbinātajiem vai nodarbināto arodbiedrībai vai nodarbināto pārstāvjiem darba laikā sasaukt nodarbināto sapulci, kurā ievēlē uzticības personas. Minētajā sapulcē darba devējs piedalās pēc paša vēlēšanās. Darba devējs nedēļu pirms sapulces sastāda uzņēmumā nodarbināto sarakstu, kurā norādīts ar viņiem noslēgto darba līgumu termiņš. Darba devējs ar minēto sarakstu iepazīstina visus nodarbinātos. Sapulce ir lemttiesīga, ja tajā ir pārstāvēta ne mazāk kā puse uzņēmumā nodarbināto. Uzticības personu ievēlē ar klātesošo vienkāršu balsu vairākumu.

Par uzticības personu nevar ievēlēt nodarbināto, kurš ir jaunāks par 18 gadiem, un nodarbināto, kuram nav beidzies pārbaudes laiks. Uzticības personas ievēlē uz trim gadiem, ja koplīgumā nav paredzēts ilgāks termiņš. Jaunas vēlēšanas notiek arī tad, ja radušies būtiski apstākļi (piemēram, darba tiesisko attiecību izbeigšanās), kas neļauj uzticības personai pildīt pienākumus, ja nodarbinātie uzticības personu atsauc vai ja uzticības persona nevēlas turpināt pienākumu pildīšanu.

Uzticības personu vēlēšanu rezultātus ieraksta sapulces protokolā (valsts valodā). Dokuments, kas apliecina uzticības personas pilnvarojumu, ir nodarbināto vai viņu pārstāvju sapulces protokola izraksts. Uzticības personu vēlēšanu sapulces protokola oriģinālu glabā: pie darba devēja, ja uzticības personas ievēlētas nodarbināto vai nodarbināto pārstāvju sapulcē; nodarbināto arodbiedrībā, ja uzticības personas ievēlētas arodbiedrības biedru sapulcē, kurā piedalās arī nodarbinātie, kuri nav arodbiedrības biedri; nodarbināto arodorganizācijā, ja uzticības personas ievēlētas arodorganizācijas biedru sapulcē. Uzticības personu vēlēšanu sapulces vadītājs darba devējam nodod nodarbināto vai viņu pārstāvju sapulces protokola oriģinālu vai nodarbināto arodbiedrības sapulces protokola kopiju. Uzticības personu vēlēšanu sapulces vadītājs protokola izrakstus izsniedz vai nosūta: uzticības personām; galvenajām uzticības personām; Valsts darba inspekcijai; arodbiedrību nozares padomei, ja sapulci organizē arodbiedrība. Mēnesi pirms uzticības personas pilnvaru termiņa beigām nodarbinātie vai viņu pārstāvji, vai arodbiedrība informē darba devēju par nepieciešamību organizēt sapulci uzticības personas pārvēlēšanai.

Uzticības personu var atsaukt ar tādas pašas sapulces lēmumu, kāda ievēlēja uzticības personu. Uzticības personas atsaukšanas sapulci rīko, ja to vēlas trešdaļa nodarbināto un apliecina to ar savu parakstu. Nodarbināto parakstītu lūgumu atsaukt uzticības personu un organizēt ārkārtas vēlēšanas iesniedz galvenajai uzticības personai vai uzticības personu komitejai, bet, ja tādas nav, — darba devējam. Darba devējs divu nedēļu laikā pēc paziņošanas par sapulces nepieciešamību nodrošina iespēju sasaukt nodarbināto sapulci šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

Uzticības personai ir šādas tiesības: brīvi izteikt pamatotu nodarbināto viedokli, kā arī savu viedokli par uzņēmuma darba aizsardzības sistēmas organizēšanu un īstenošanu; ierosināt darba devējam veikt darba vides riska faktoru mērījumus, ja saņemtas nodarbināto sūdzības par veselībai kaitīgiem darba vides riska faktoriem, noticis nelaimes gadījums vai radušās nopietnas un tiešas briesmas nodarbinātā dzīvībai un veselībai; ierosināt darba devējam noslēgt vienošanos par darba aizsardzību, piedalīties sarunās par darba koplīguma nosacījumiem un grozījumiem darba aizsardzības jomā; piekļūt darba vietām saskaņā ar uzņēmumā noteikto kārtību.

Koplīgumā uzticības personām var paredzēt papildu tiesības un garantijas, ņemot vērā nodarbināto intereses.

Galveno uzticības personu ievēlē uz trim gadiem uzticības personu sapulcē. Jaunas vēlēšanas organizē, ja beidzas galvenās uzticības personas pilnvaru laiks, ja radušies būtiski apstākļi (piemēram, darba tiesisko attiecību izbeigšanās), kas neļauj tai pildīt pienākumus, ja galveno uzticības personu atsauc vai ja tā nevēlas turpināt pienākumu pildīšanu. Galveno uzticības personu vēlēšanu sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vismaz puse no uzņēmumā ievēlētajām uzticības personām. Galveno uzticības personu vēlēšanu rezultātus ieraksta sapulces protokolā (valsts valodā). Galveno uzticības personu vēlēšanu sapulces protokola oriģinālu nodod un glabā šajos noteikumos noteiktajā kārtībā. Dokuments, kas apliecina galvenās uzticības personas pilnvarojumu, ir uzticības personu sapulces protokola izraksts. Galveno uzticības personu vēlēšanu sapulces vadītājs protokola izrakstus izsniedz vai nosūta: uzticības personām; galvenajām uzticības personām; Valsts darba inspekcijai; arodbiedrību nozares padomei, ja sapulci organizē arodbiedrība.

Galvenajai uzticības personai ir šādas tiesības: pārstāvēt uzņēmuma uzticības personu intereses, sadarbojoties ar darba devēju un darba aizsardzības speciālistu darba aizsardzības jautājumos; piedalīties darba aizsardzības jautājumu izskatīšanā un risināšanā; koordinēt un uzraudzīt uzticības personu darbību; kontrolēt darba aizsardzības normatīvajos aktos uzticības personām noteikto garantiju ievērošanu; sadarboties ar Valsts darba inspekciju un citām valsts kontroles un uzraudzības institūcijām darba aizsardzības jautājumos; īstenot uzticības personas tiesības tās uzraudzībai pakļautajās darba vietās.

Uzticības personu komiteju ievēlē uzticības personu sapulcē uz trim gadiem. Komitejas vēlēšanu rezultātus ieraksta sapulces protokolā (valsts valodā). Uzticības personu komitejas vēlēšanu sapulces protokola oriģinālu glabā šajos noteikumos noteiktajā kārtībā. Dokuments, kas apliecina uzticības personu komitejas locekļu pilnvarojumu, ir uzticības personu komitejas vēlēšanu sapulces protokola izraksts. Uzticības personu komitejas vēlēšanu sapulces vadītājs protokola izrakstus izsniedz vai nosūta: uzticības personām; galvenajām uzticības personām; uzticības personu komitejai; Valsts darba inspekcijai; arodbiedrību nozares padomei, ja sapulci organizē arodbiedrība. Uzticības personu komitejas priekšsēdētāju ievēlē no uzticības personu komitejas locekļu vidus. Uzticības personu komitejas priekšsēdētājs ir arī galvenā uzticības persona.

Uzņēmuma vai tā struktūrvienības uzticības personu komitejai ir šādi pienākumi: koordinēt uzticības personu darbību; sadarboties ar darba devēju un/vai darba aizsardzības speciālistu, struktūrvienību vadītājiem un struktūrvienību galvenajām uzticības personām darba aizsardzības jautājumos; koordinēt struktūrvienību uzticības personu komiteju darbību. Uzticības personu komiteja ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz puse no komitejas locekļiem. Uzticības personu komiteja kārto uzticības personu lietvedību visā uzņēmumā. Uzņēmuma uzticības personu komitejas lēmumi ir saistoši visām uzticības personām.

Darba devējs uzticības personas atlaišanu saskaņo ar arodorganizāciju, ja uzticības persona ievēlēta arodorganizācijas sapulcē. Ja darba devējs vēlas izbeigt darba vai civildienesta attiecības ar uzticības personu, viņš to paziņo Valsts darba inspekcijai un tā 30 dienu laikā darba devējam pauž savu viedokli.

Nosacījums, ka uzņēmuma darbības raksturu atbilstoši komercdarbības veidiem, kuros darba devēji obligāti iesaista kompetentu institūciju, stājas spēkā ar 2003.gada 1.jūliju.

Akceptēts rīkojums, ar kuru uzdots Finansu ministrijai piešķirt no ministrijas līdzekļiem neparedzētiem izdevumiem palīdzību pašvaldībām ugunsgrēku izraisīto seku likvidēšanai: Alūksnes rajona padomei — 2841,78 latus; Balvu rajona padomei — 10 897 latus; Bauskas rajona Vecsaules pagasta padomei — 1517,80 latu; Gulbenes rajona padomei — 6364,90 latu; Jēkabpils rajona padomei — 4240 latu; Kuldīgas rajona padomei — 813,40 latu; Ludzas rajona padomei — 6954,20 latu; Preiļu rajona padomei — 2464,46 latus; Rēzeknes rajona padomei — 17 637 latus; Rīgas rajona padomei — 2223,23 latus; Ventspils rajona padomei — 748,62 latus; Valkas rajona padomei — 1488,22 latus.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments