Lai katram būtu darbs

Par nodarbinātību Eiropā un Latvijā

Arvien tuvāk ir brīdis, kad Latvija un vēl deviņas citas Viduseiropas un Austrumeiropas valstis varētu pievienoties Eiropas Savienībai (ES) un kļūt par šīs ekonomiski attīstīto valstu savienības loceklēm. Pēdējā desmitgadē ES kandidātvalstīs ir noritējušas straujas ekonomiskās reformas un tās arvien vairāk sāk līdzināties Rietumeiropas tirgus ekonomikas valstīm. Ekonomiskās attīstības rādītāji kļūst arvien pozitīvāki, un ir pamatotas cerības, ka tālākā nākotnē vājāk attīstītās Austrumeiropas valstis spēs sasniegt attīstīto Rietumeiropas valstu dzīves līmeni. Tomēr kandidātvalstu ekonomiskajā attīstībā ir vērojamas arī vairākas problēmas, un viena no satraucošākajām ir arvien pieaugošais bezdarba līmenis. Desmit ES kandidātvalstīs (Bulgārija, Čehija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija) bezdarba līmenis no 1999. līdz 2001. gadam pieaudzis gandrīz par 3% un pagājušā gada otrajā ceturksnī sasniedzis 13,1%. Tajā pašā laikā ES dalībvalstīs bezdarba līmenis pēdējos gados pamazām samazinās un 2001. gada aprīlī bija gandrīz uz pusi mazāks nekā kandidātvalstīs — 7,6%. Par šādu bezdarba līmeņa attīstību liecina ES statistikas biroja “Eurostat” augustā publiskotie pārskati.

Tomēr “Eurostat” apkopotie statistikas dati ļauj secināt, ka bezdarba problēma nav vienlīdz aktuāla visās kandidātvalstīs, bet ir vērojamas ļoti krasas atšķirības dažādu valstu un atsevišķu reģionu starpā. Vismazāk bezdarbnieku ir Ungārijas galvaspilsētas reģionā (2%), Čehijas galvaspilsētā Prāgā un tās apkārtnē (3%). Bet augstākais bezdarba līmenis ir divos Bulgārijas reģionos — Severozapadenā (32,8%) un Severoiztočenā (26,5%). Salīdzinot valstis kopumā, viszemākais bezdarba līmenis ir Ungārijā (5,7%), proporcionāli tikpat bezdarbnieku ir arī Slovēnijā un nedaudz vairāk Rumānijā (6,6%).

Bet Bulgārijā bez darba ir piektā daļa (19,9%) visu ekonomiski aktīvo valsts iedzīvotāju. Gandrīz tikpat kritiska situācija ir vērojama arī Slovākijā un Polijā, kur bez darba ir attiecīgi 19,4% un 18,4% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Pēc “Eurostat” publiskotās informācijas, Latvijā bezdarba līmenis (pēc darbaspēka apsekojuma rezultātiem) 2001. gada pirmajā ceturksnī bija vienāds ar visu kandidātvalstu vidējo bezdarba rādītāju — 13,1%. Bezdarba problēma vēl smagāk izpaužas mūsu kaimiņvalstī Lietuvā (16,5%), bet Igaunijā bezdarbnieku ir nedaudz mazāk (12,4%) nekā Latvijā. Jāatzīmē, ka pēc ES statistiskā iedalījuma gan Latvija, gan Lietuva, gan Igaunija, kā arī Slovēnija tiek uzskatītas par vienu nedalāmu NUTS II līmeņa reģionu. Tādēļ konkrētais statistikas datu apkopojums nesniedz sīkāku informāciju par bezdarba līmeņa reģionālajām atšķirībām šajās valstīs.

Analizējot bezdarba attīstības dinamiku, jāsecina, ka, neraugoties uz kopējo bezdarba līmeņa pieaugumu attiecībā pret 2000. gadu, vairumā jeb sešās ES kandidātvalstīs, tai skaitā arī Latvijā, bezdarba līmenis šajā laikā ir nedaudz krities. Bezdarba problēma 2001. gadā saasinājusies Polijā, Lietuvā, Bulgārijā un Slovākijā. Tieši šajās četrās valstīs jau 2000. gadā bija vērojams lielākais bezdarbs starp visām kandidātvalstīm. Viskritiskākā situācija ir Polijā, kur no 2000. līdz 2001. gadam bezdarba līmenis pieaudzis par 2,1%, bet atsevišķos reģionos pat par gandrīz 5%. Līdz ar to 10 no 16 Polijas reģioniem bezdarba līmenis 2001. gada otrajā ceturksnī pārsniedza 19% atzīmi.

Līdzīgas reģionālās atšķirības bezdarba līmenī vērojamas arī ES dalībvalstīs. Ūtrehtas reģionā Nīderlandē un Ālandes reģionā Somijā bez darba ir tikai aptuveni katrs astoņdesmitais ekonomiski aktīvais iedzīvotājs (attiecīgi 1,2% un 1,3%). Bet Francijas valdījumā esošajā Reinjonas salā bezdarbnieks ir katrs trešais iedzīvotājs (33,3%). Īpaši augsts bezdarbs vērojams vēl divos Francijas valdījumos: Gvadalupā (29%) un Martinikā (26,3%). Bet, salīdzinot ES dalībvalstu kopējos rādītājus, visaugstākais bezdarba līmenis — 13,1%, kas ir vienāds ar bezdarba rādītājiem Latvijā, — ir Spānijā. Tai seko Grieķija ar 10,2% un Itālija ar 9,5% bezdarbnieku. Savukārt viszemākie bezdarba rādītāji starp ES dalībvalstīm ir Nīderlandē (2,3%), Luksemburgā (2,4%) un Austrijā (3,3%).

Gandrīz visās ES dalībvalstīs (izņemot Lielbritāniju, Zviedriju un Īriju) bezdarbs ir izplatītāka sociālā parādība starp sievietēm nekā vīriešiem, un bezdarba līmenis starp sievietēm ES ir vairāk nekā par 2% augstāks kā vidēji, sasniedzot 9,9%. Turpretī ES kandidātvalstīs bezdarba līmenis starp sievietēm un vīriešiem ir gandrīz vienāds. Tikai Čehijā, Igaunijā, Slovēnijā un Polijā sieviešu vidū bezdarbs ir lielāks, bet visās citās kandidātvalstīs, tajā skaitā Latvijā, bezdarbs ir raksturīgāks tieši ekonomiski aktīvo vīriešu vidū.

Savukārt bezdarba līmenis starp jauniešiem līdz 25 gadu vecumam ir daudz izplatītāks tieši kandidātvalstīs. 2001. gadā ES dalībvalstīs bez darba bijuši 15,1% jauniešu, kas ir uz pusi vairāk nekā vidējais bezdarba līmenis šajās valstīs. Bet kandidātvalstīs bez darba 2001. gadā bijuši 28,9% jauniešu vecumā līdz 25 gadiem. Visizplatītākā bezdarba problēma jauniešiem ir Polijā, kur bez darba ir 41,5% ekonomiski aktīvo jauniešu. Polijai seko Bulgārija un Slovākija ar attiecīgi 39,3% un 38,9% jaunieši bezdarbnieku. Bet vismazāk jauniešu bezdarbnieku sastopams Ungārijā (10,5%), Slovēnijā (15,7%) un Čehijā (16,3%). Pēc “Eurostat” datiem, Latvijā bez darba 2001. gada otrajā ceturksnī bijuši 22,9% jauniešu.

Pēc Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kopš pagājušā gada pirmā ceturkšņa (laika periods, par kuru veikts bezdarba līmeņa salīdzinājums iepriekš aplūkotajā “Eurostat” pētījumā) bezdarba līmenis (pēc darbaspēka apsekojuma rezultātiem) mainījies visai nedaudz. Šā gada pirmajā ceturksnī tas pieaudzis līdz 13,7 %, bet otrajā ceturksnī nedaudz krities — līdz 13,3%. Šeit gan būtiski ir atzīmēt, ka šie bezdarba līmeņa rādītāji, kas aprēķināti, statistiski apsekojot mājsaimniecības, ievērojami atšķiras no oficiāli reģistrētā bezdarba, kas tiek aprēķināts pēc Nodarbinātības valsts dienesta reģistrētajiem datiem. Saskaņā ar šiem datiem oficiālais bezdarba līmenis Latvijā šā gada otrajā ceturksnī bijis 7,9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (2001. gada 1. ceturksnī 8,1%). Tādā pašā līmenī — 7,9% — bezdarbs bijis arī šā gada augustā un 59% no kopējā bezdarbnieku skaita bijušas sievietes.

Salīdzinot bezdarba līmeņa rādītājus dažādās Latvijas pilsētās, redzams, ka proporcionāli vismazāk darba meklētāju ir galvaspilsētā — Rīgā (3,8%). Samērā zems bezdarbs ir arī Jelgavā (7,1%) un Ventspilī (7,2%). Salīdzinot bezdarba rādītājus Latvijas laukos, jāsecina, ka visvieglāk darbu atrast ir Saldus rajonā, kur bez darba ir tikai 6,3% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, un Rīgas rajonā (6,9%). Diezgan zems bezdarba līmenis ir arī Ogres (7%), Valmieras (7,5%) un Valkas (7,6%) rajonā. Bet tradicionāli augstākais bezdarba līmenis konstatēts Latgales novadā: Rēzeknes rajonā (27,4%), Balvu rajonā (22,5%), Ludzas rajonā (21,8%) un Krāslavas rajonā (20,7%).

Artis Nīgals, “LV” nozares redaktors