Lai sekmētu straujāku tautsaimniecības attīstību

Par investīciju plūsmu pasaulē un Latvijā

Vispārējā ekonomikas lejupslīde pasaulē, īpaši trijās spēcīgākajās ekonomikās — ASV, Eiropas Savienībā un Japānā — pagājušajā gadā būtiski ietekmēja investīciju apjoma samazināšanos, secināts Apvienoto Nāciju Tirdzniecības un attīstības konferences 17. septembrī publicētajā ikgada ziņojumā “Par investīciju stāvokli pasaulē”. Tomēr Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs ārvalstu tiešo investīciju pieplūdums 2001. gadā ir palielinājies par 2%, sasniedzot 27 miljardus ASV dolāru. Šīs valstis un Āfrika ir vienīgie reģioni pasaulē, kuriem pērn izdevies izvairīties no ārvalstu tiešo investīciju globālā krituma, kas citviet pārsniedzis 50%.

Kā preses konferencē 17. septembrī pastāstīja ANO pastāvīgā koordinatore Latvijā Gabriele Kēlere, šogad pārskata tēma ir ārvalstu tiešās investīcijas un eksporta konkurētspēja. Eksporta konkurētspējas palielināšanās ir tieši saistīta ar starptautisko ražošanas sistēmu paplašināšanos un transnacionālo kompāniju darbību. Pasaules investīciju pārskatā ir analizēts dažādu valstu eksporta tirgus daļu īpatsvars. Lielāko eksportētājvalstu saraksta augšgalā joprojām ir tādas ekonomiski spēcīgas valstis kā ASV, Vācija, Japāna, Francija, Kanāda un Lielbritānija. Tomēr pasaules eksporta tirgus daļu lielāko pieaugumu laikā no 1985. līdz 2000. gadam sasniegušas attīstības valstis un pārejas perioda ekonomikas valstis, piemēram, Ķīna, Korejas Republika, Meksika, Malaizija, Taizeme un Singapūra.

To, ka valsts lielumam ārvalstu tiešo investīciju piesaistē nav izšķirošas nozīmes, pierāda pārejas perioda valstis, piemēram, Čehija, Ungārija, Polija, Igaunija. Šīs valstis ir veiksmīgi darbojušās ārvalstu tiešo investīciju piesaistē. Katrā no šīm valstīm transnacionālo korporāciju aktivitātei ir bijusi katalizatora loma eksporta tirgus ienākumu un eksporta konkurētspējas veicināšanā, apgalvoja G. Kēlere.

Galvenās nozares, kuru attīstību sekmējusi ārvalstu tiešo investīciju ieplūde, ir mikroshēmu, telekomunikāciju, informāciju tehnoloģiju, apģērbu un automobiļu ražošana. Pēdējā laikā pieaug arī globālo ražošanas ķēžu paplašināšanās tendence tajās rūpniecības nozarēs, kurās izmanto dabas resursus, piemēram, pārtikas, ziedu un mēbeļu ražošanā.

Kā atzina G. Kēlere, ārvalstu tiešo investīciju piesaisti un valstu eksporta konkurētspējas palielināšanu nodrošina, pirmkārt, valsts atrašanās vieta, piemēram, tuvums lielam tirgum un pieeja kvalificētam darbaspēkam, otrkārt, valdības īstenotā makroekonomikas, tirdzniecības un investīciju politika. Pasaules investīciju pārskatā ir minēts, ka ārvalstu tiešo investīciju piesaistei izmantojami tādi politikas instrumenti kā atbalsts zinātnisko pētījumu un tehnoloģiju attīstībai, cilvēkresursu kvalifikācijas celšanai, industriālo parku un klasteru veidošanai, tirdzniecības veicināšanai, vienkāršojot muitas procedūras, kā arī dotācijas un nodokļu atvieglojumi investoriem.

Investīciju piesaistes procesā ir pozitīvi un negatīvi aspekti, atzina G. Kēlere, kā negatīvos minot dažus riskus, piemēram, pārāk lielu atkarību no eksporta nozares un pārāk lielu pakļaušanos pasaules pārapgādātiem tirgiem.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Monetārās izpētes un prognozēšanas daļas vadītājs Mārtiņš Bitāns informēja, ka pēdējos gados ārvalstu tiešo investīciju ieplūde Latvijā bijusi stabila, pārsniedzot 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Izņēmums ir 2001. gads, kad kopējās tiešās investīcijas veidoja 2% no IKP. Tas izskaidrojams tādējādi, ka viens uzņēmums finansu sfērā nonāca rezidenta īpašumā. 2002. gada pirmajā pusgadā ārvalstu tiešās investīcijas atkal ir sasniegušas visai augstu līmeni — 7% no IKP. Kopējā ārvalstu tiešo investīciju ieplūde šī gada pirmajos septiņos mēnešos ir par 70% lielāka nekā pagājušajā gadā kopumā.

Lai arī Latvijai tiešo ārvalstu investīciju ieplūdes ziņā pagājušais bijis izņēmuma gads, tā spējusi apsteigt Lietuvu, Ungāriju un Slovēniju. Ja pašreizējā tendence saglabāsies, var sagaidīt, ka šogad Latvija atkal būs viena no vadošajām valstīm Viduseiropā un Austrumeiropā pēc piesaistīto investīciju apjoma.

Ārvalstu tiešās investīcijas galvenokārt koncentrējušās četrās nozarēs: tirdzniecībā, operācijās ar nekustamo īpašumu, finansu starpniecībā un apstrādes rūpniecībā.

Starp lielākajiem investīciju partneriem minama Vācija, kas ir Latvijas lielākā tirdzniecības partnere, Skandināvijas valstis, Lielbritānija, Krievija un ASV.

Līdz 1997. gadam ārvalstu tiešajām investīcijām bija būtiska loma kapitāla veidošanā — apmēram 50 % no visiem ieguldījumiem uzņēmumu pamatkapitālā veidoja ārvalstu tiešās investīcijas. Sākot ar 1998. gadu, ir pieaugusi iekšzemes investīciju loma, tomēr vēl aizvien ārvalstu investīciju nozīme ir būtiska: 2002. gada 1. ceturksnī ārvalstu tiešās investīcijas veidoja apmēram vienu trešdaļu no kopējiem ieguldījumiem uzņēmumu pamatkapitālā. Ierobežoto pašmāju finansu resursu dēļ bez ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem ražošanas modernizācijas process būtu ievērojami lēnāks, nekā tas ir pašlaik, secināja M. Bitāns.

Zīmīgi, ka straujāko produktivitātes pieaugumu pēdējos gados izdevies panākt sektoros ar vislielāko piesaistīto ārvalstu investīciju īpatsvaru. Turklāt arī eksporta pieaugumu sekmējusi tieši ārvalstu tiešo investīciju veiksmīga piesaiste.

Pēc Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka Andra Liepiņa teiktā, provizoriskie dati liecina, ka 2002. gada pirmajā ceturksnī ārvalstu tiešo investīciju apjoms sasniedzis 84 miljonus latu, bet otrajā — 90 miljonus latu, kas ir daudz vairāk nekā visā pagājušajā gadā kopā. Tas, ka apmēram 60 % no visām ārvalstu tiešajām investīcijām Latvijā ieplūst no Eiropas Savienības valstīm, liecina par arvien lielāku integrāciju savienībā.

Lai sekmētu vietējo investīciju pieaugumu un ārvalstu investīciju piesaisti, turpmāk Latvijā nepieciešams atvēlēt lielāku finansējumu izglītībai , dabaszinātņu un inženierzinātņu attīstībai, jāuzlabo infrastruktūra un jāatbalsta klasteru veidošanās, norādīja A. Liepiņš.

Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektors Māris Ēlerts uzsvēra, ka ārvalstu tiešās investīcijas nodrošina straujāku ekonomisko attīstību un eksporta konkurētspējas palielināšanu. Latvijas iekšējais tirgus ir pārāk mazs, tāpēc jo liela ir eksporta nozīme mūsu valsts ekonomikā. Pirms vairākiem gadiem veikts pētījums parādīja, ka uzņēmumi ar ārvalstu investīciju līdzdalību Latvijā saražo 39 % no rūpnieciskajiem produktiem, bet eksportē 53 % no saražotā. Spēja eksportēt ir augstāka, pateicoties tam, ka ir pieeja mārketinga kanāliem, informācijai caur saviem mātes uzņēmumiem un partneriem ārvalstīs, ir modernākas menedžmenta metodes, atzina M. Ēlerts.

Pasaules bankas pētījums liecina, ka Latvijas spēja piesaistīt ārvalstu tiešās investīcijas ir lielāka par tās lomu pasaules ekonomikā. Latvijas indekss, kas norāda uz to, cik veiksmīgi ir tikušas piesaistītas ārvalstu investīcijas attiecībā pret attiecīgās valsts lomu pasaules kopējā ekonomikā, ir 1,7 (atskaites punkts ir 1).

Lai turpinātu veiksmīgi piesaistīt ārvalstu investīcijas, Latvijā jāturpina uzlabot investīciju vidi, lai uzņēmējam būtu iespējami mazāk apgrūtinājumu strādāt mūsu valstī, jāturpina nostiprināt vietējo uzņēmumu konkurētspēju, lai tie ieinteresētu transnacionālajās korporācijas kā potenciāli apakšuzņēmumi vai partneri, uzskata M. Ēlerts. Svarīgi ir sakārtot infrastruktūru un veicināt industriālo parku izveidi Latvijā. Lai attīstītu nozares ar augstu pievienoto vērtību, kas sekmētu dzīves līmeņa uzlabošanos valstī, ir nepieciešams augsti kvalificēts darbaspēks. Tas ir galvenais resurss, tāpēc arī turpmāk jāiegulda līdzekļi izglītībā, zinātniskajā un pētnieciskajā darbībā.

Marika Līdaka,  “LV” tautsaimniecības redaktore