Pēc 2002.gada 12.septembra sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

A.Seiksts (savienības “Latvijas ceļš” frakcija): Priekšvēlēšanu gaisotnē es gribu sākt savu uzrunu ar pateicību visiem valdošās koalīcijas un opozīcijas deputātiem par ļoti korektu nostāju ārkārtīgi svarīgu jautājumu izlemšanā. Šodien, vienā no visīsākajām sēdēm, es gribētu teikt, vēsturiskā sēdē, tika akceptēts līgums starp Latvijas valsti un Svēto Krēslu. Kas no tā izriet? Man jārunā divās personās — kā “Latvijas ceļa” frakcijas deputātam un kā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājam. Mums nekad nav bijis šaubu, ka līgums ar Svēto Krēslu ir jāratificē. Ir tikai viens noteikums, lai Latvijas tradicionālās baznīcas nejustos diskriminētas. Šīs dienas lēmumi, manuprāt, ir optimāli. Reliģisko organizāciju likums paredz, ka valsts kopā ar baznīcām izstrādā likumus par atsevišķām baznīcām, lai tiešām tradicionālās Latvijas konfesijas nejustos diskriminētas. Daudziem vai dažiem šķiet, ka, ratificējot līgumu ar Svēto Krēslu, ir notikusi kaut kāda revolūcija. Absolūti nē! Proti, daudz kas tiek fiksēts, kas šodien jau pastāv — izglītības, laulāšanas, civilstāvokļu aktu reģistrācijas jomā, kapelāna dienesta un daudzi citi jautājumi, piemēram, Aglonas svētvieta. Ir pieņemts speciāls likums, un nekas nav noticis. Gribu vērst gan radioklausītāju, gan arī kolēģu uzmanību, ka šobrīd ir izveidojusies distance starp tiesisko statusu katoļu baznīcai ar valsti un pārējām baznīcām. Es domāju un ceru, ka 8.Saeima kopā ar baznīcām izstrādās šos likumus, sevišķi nevilcinoties, lai ne evaņģēliski luteriskā, ne pareizticīgā, ne baptistu, ne vecticībnieku, ne arī citas baznīcas uz Civillikuma 51.panta pamata nejustos diskriminētas. Gribu teikt, ka šis ceļš nebija viegls. Bija emocionāli mēģinājumi torpedēt gan līgumu ar Svēto Krēslu, gan Reliģisko organizāciju likumu, un kāda deputāta priekšlikums šodien varēja radīt zemūdens bumbu, ja šis priekšlikums tiktu pieņemts. Paldies tiem deputātiem, kas nepieņēma priekšlikumu, saskaņā ar kuru vienas konfesijas ietvaros Latvijā varētu veidoties vairākas baznīcas. Daudzi procesi liecina, ka tas varētu būt bīstami. Es vēlreiz gribu teikt paldies visiem gan savas frakcijas, gan visu valdošo un opozīcijas frakciju deputātiem par šīs dienas darbu.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija): Šīs dienas īsajā sēdē ir tomēr skatītas vairākas ļoti nopietnas lietas. Un jāatzīmē — jo tuvāk ir mūsu darba noslēguma posms, jo vairāk ir dažnedažādu priekšlikumu, kam patiesībā ir ārkārtīgi liela nozīme. Ir rūpīgi jāizsver, kuras idejas ir uzkrājamas ierosmei nākamās Saeimas darbam un kuri priekšlikumi risināmi jau tūlīt.

Pie tiem, manuprāt, pieder arī daudzie ierosinājumi par komisiju skaita papildināšanu Saeimā. Domāju, ka katra šī ideja ir uzkrājama, nododama nākamajai Saeimai, bet novērtējams tas, ka ne mums pēdējā darba mēnesī lemt, kādām komisijām strādāt 8.Saeimā. Es aicinātu arī visus kolēģus šeit rūpīgi iepazīties ar idejām, kādas ir bijušas jau pagājušajā nedēļā, kā arī šīsdienas sēdē. Domāju, ka tās nav noraidāmas, tās ir apsveramas, bet tajā pašā laikā uzticēsim 8.Saeimai pašai lemt, kā to paredz Saeimas Kārtības rullis, kādām komisijām tajā strādāt.

Vēl tāda lieta, kas ir kļuvusi ļoti aktuāla pēdējos mēnešos. Ir ļoti daudzi, īpaši opozīcijas, priekšlikumi par nodokļu sistēmas grozījumiem dažnedažādos nodokļu likumos. Arī šeit es gribētu vērst uzmanību uz to, ka nodokļu sistēmas grozījumi ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Problēmu valstī tiešām ir daudz, un tam ir jāpievērš uzmanība, tomēr nodokļi izskatāmi vienotā sistēmā, un atbildīga par to ir pozīcija.

Es varu saprast opozīcijas kolēģus, kuriem ļoti gribas pievērst uzmanību vienai vai otrai problēmai un izrādīt savu iniciatīvu. Tomēr gan šī gada budžets, gan nākamā gada budžeta projekta veidošana ir valdības partiju atbildība, un mēs esam pilnīgi gatavi šo atbildību uzņemties. Tautas partija vienmēr iestāsies par sabalansētu budžetu un skaidru nodokļu sistēmu. Mēs esam pilnīgi pārliecināti par to, ka valsts budžeta politikai ir jābūt atbildīgai un ir nepieciešams turpināt atsevišķu nodokļu likmju samazināšanu. Tautas partija par to ir iestājusies. Pirmkārt, jau par uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšanu un sociālās apdrošināšanas maksājumiem. Arī par papildu atvieglojumu ieviešanu iedzīvotājiem. Tuvākajos desmit gados būtiski ir jāpieaug arī investīciju daļai budžetā. Tas ir nepieciešams nolietotās infrastruktūras atjaunošanai, kā arī Eiropas Savienības piešķirto līdzekļu pilnai apgūšanai, un prioritāte šeit dodama izglītības, veselības, satiksmes un ūdens apgādes infrastruktūrai.

Ir jāatzīst, ka mantojums mūsu budžeta sistēmā šobrīd ir tāds, ka tai raksturīgs liels iezīmēto nodokļu apjoms. Šādu sistēmu pakāpeniski ir jāaizstāj ar stabilu valsts budžeta dotācijas pieeju, kas mazinātu ar iezīmētiem nodokļiem finansēto jomu atkarību no ekonomiskām svārstībām.

Tautas partijas pozīcija šajā ziņā ir skaidra, mūsu balsojums tai ir atbilstošs, un mēs būsim konsekventi par to, lai neveidotos tāda sistēma, kāda bija iepriekšējās Saeimas darba nobeigumā, pieņemot dažādus lēmumus bez pilnas atbildības.

Būsim atbildīgi un cīnīsimies par sakārtotu nodokļu sistēmu!

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Vispirms man gribētos izteikt gandarījumu par to, ka Latvijas delegācijai 10.septembrī Parīzē EPPA Pārraudzības komitejas sēdē izdevās atvairīt kārtējo Krievijas uzbrukumu ar nolūku atjaunot pārraudzības procesu Latvijā. Strādājot kopā ar Ārlietu ministriju un mūsu delegācijas vadītāju Vairu Paegli, kopīgiem spēkiem izdevās pārliecināt visus pārstāvjus tik ļoti, ka šajā sēdē neviens pat atklāti vairs neuzdrošinājās atbalstīt šādu uzbrukumu.

Gribētos teikt, ka kārtējo reizi es pārliecinājos par to, ka ir politiķi un ir politikāņi. Tie ir cilvēki, kas apzināti izmanto zināmas domstarpības, zināmas kultūras, valodas un reliģijas atšķirības mūsu valstī un diemžēl par to runā ārpus mūsu valsts robežām. Tā ir nosodāma lieta, un es ļoti gribētu, lai laika gaitā vairs neturpinātos šī te apzinātā dažādu tautību kūdīšana un kūdīšanas rezultātu pasniegšana kā kaut kas ārkārtējs Latvijā notiekošs.

Jāsaka, ka mēs — apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK — šodien kārtējo reizi centāmies pārliecināt savus kolēģus par to, ka, runājot par pašvaldības izpilddirektoru vai izpilddirektora vietnieku Rīgā, kā arī rajonu vai priekšpilsētu izpilddirektoru vai viņa vietnieku, nevar šādos amatos iecelt personas, kuras ir noziegušās pret Latvijas valsti, kurām ir bijuši Krimināllikuma pārkāpumi, kuri ir darbojušies Interfrontē, kompartijā pēc 1991.gada 13.janvāra un līdzīgās organizācijās, kuri ir bijuši PSRS, Latvijas PSR Drošības dienestā un kuri neprot valsts valodu atbilstoši augstākajai valsts valodas prasmes pakāpei. Mēs jau no marta mēģinām panākt pozitīvu balsojumu savam priekšlikumam. Diemžēl šīsdienas sēde kārtējo reizi pierādīja, ka dominē kaut kāds piesardzīgais liberālisms, un mūsu priekšlikums tika noraidīts. Šeit man ir jāizsaka visdziļākā nožēla.

H.Soldatjonoka (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Šodien tiešām ir bijis nozīmīgs pasākums — pieņemts un apstiprināts likums “Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu”. Es atceros 2000.gada novembri, kad Saeimā tikko sākās diskusijas par šo jautājumu. Diskusijas bija ļoti smagas, un tās ilga gandrīz divus gadus. Bet Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija vienmēr ir bijusi konsekventa šajos jautājumos un stāvējusi par to, ka Latvijas katoļiem ir tiesības ar valsti noslēgt šādu līgumu. Es domāju, ka šis līgums dos iespējas sakārtot katoļu baznīcas un valsts attiecības. Attiecības, kas veicinātu Latvijas sabiedrības garīgo izaugsmi un labklājību, kas piešķirtu baznīcai oficiālu juridisko statusu, kas garantētu valsts un baznīcas attiecības, arī katoļu skolu, augstskolu, laulību reģistrācijas sakārtošanu un dažu citu jautājumu risināšanu.

Ļoti svarīgi Latvijas katoļiem ir arī tas, ka ar šo līgumu tiek apstiprināts Aglonas bazilika kā starptautiskās svētvietas statuss. Es domāju, ka šis līgums ir pirmā bezdelīga un Latvijas valsts būs atvērta arī citām reliģiskām konfesijām, kas vēlēsies noslēgt līgumu ar valsti. Un šis līgums pamato valsts attiecības ar ļoti lielu daļu ticīgo cilvēku. Mēs esam priecīgi, ka šis līgums ir pieņemts, un domāju, ka tas darbosies par labu Latvijas tautai.

Otrs jautājums, kas, pēc mūsu domām, šodien liekas svarīgs, ir tas, ka 1.lasījumā tika pieņemts likumprojekts “Par 1996.gada Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem”. Tas ir ļoti svarīgs dokuments, kas mūsu valstī līdz šim nebija ratificēts. Es domāju, ka valstij ir laiks pieprasīt vecāku atbildību par bērnu audzināšanu.

Nobeigumā es gribētu teikt, ka Sociāldemokrātiskā strādnieku partija vakar un arī iepriekšējās dienās ir aktīvi piedalījusies Latvijas Dzejas dienās, jo mūsu simbolam — Rainim — ir gan dzimšanas diena, gan tepat blakus arī nāves diena. Mēs piedalījāmies pasākumā Jūrmalas muzejā, mēs nolikām ziedus pie Raiņa pieminekļa un ar siltumu un pateicību atcerējāmies šo cilvēku. Un es domāju, ka visu Latvijas iedzīvotāju atmiņā Rainis vienmēr būs kā dzejnieks, politiķis, cīnītājs un gaišs simbols Latvijas vēsturē.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija): Es tiešām uzskatu par lielu sasniegumu to, ka Latvijas Republika ir noslēgusi līgumu ar Svēto Krēslu, un šādu līgumu vajadzētu slēgt visām tradicionālajām reliģiskajām konfesijām ar Latvijas valsti. Šīs papildu tiesības nozīmē arī papildu pienākumus un atbildību pret mūsu Latvijas Republikas pilsoņiem un iedzīvotājiem.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka šobrīd Sociāldemokrātu savienība ir panākusi, ka valdības partijas nāk pretim mūsu priekšlikumam par pievienotās vērtības nodokļa atcelšanu jautājumos, kas skar komunālos maksājumus, apkuri, medikamentus un grāmatas. Mēs ļoti nopietni gribētu, lai valdības partijas šeit nerunā tik daudz par nodokļu sakārtošanu, bet par to, lai šie jautājumi tiktu atrisināti septembrī, kad reāli šo jautājumu var atrisināt, nevis atlikt uz nākamās valdības pleciem neatrisinātus jautājumus. Iedarbinot šo nodokļu sistēmu septembrī, tā noteikti iedarbinās visu nodokļu sistēmu. Ja to neizdara septembrī, tad noteikti iedarbinās 1.janvārī.

Šodien Sociāldemokrātu savienības frakcija ierosināja sēdes darba kārtībā iekļaut grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas skar dienas nodaļu studentus, jo viņiem vajadzīgas ir arī sociālās garantijas slimības un invaliditātes gadījumos, maternitātes pabalsti jaunajām studentēm, kad viņas kļūst par māmiņām. Tas skar 276 000 studentus. Šis jautājums ir saskaņots ar Latvijas Studentu apvienību, kas ir šo grozījumu autore. Diemžēl Satversmē šīs paredzētās sociālās garantijas un elementārās cilvēktiesības valdības partijas kategoriski liedza. Mēs šī likuma stāšanos spēkā piedāvājam ar nākamo gadu, un es domāju, ka Sociāldemokrātu savienībai būs jāatgādina vēlreiz vai arī jāgriežas Satversmes tiesā, lai atjaunotu šo patiesību. Manī izraisa izbrīnu tas, ka opozīcijas pārstāvji no citām partijām, kā arī seši kolēģi no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas praktiski neatbalstīja mūsu priekšlikumu. Domāju, ka tas ir jautājums, kas būtu jāpārskata. Studentu intereses arī trīs kolēģi no politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas uzskatīja par neiespējamu atbalstīt.

Gribētu uzsvērt vēl vienu jautājumu, kas man liekas šodien ārkārtīgi svarīgs, jo valdības partijas kārtējo reizi piekāpās Eiropas Savienības prasībām, ka Latvijā drīz vien nebūs arī šīs brīvās ekonomiskās zonas. Tādas ir daudzās Eiropas Savienības valstīs, un to nosaka kā nacionālā, tā Eiropas Savienības likumdošana. Ir Hamburgas brīvostas, ir citas speciālās brīvostas Čehijā un Polijā. Čehijā ir 11 brīvās ekonomiskās zonas, bet Polijā — 6. Ko tas īstenībā nozīmē? Tas nozīmē to, ka mūsu uzņēmējiem nav nekādas garantijas un iespējas savu uzņēmējdarbību prognozēt un virzīt uz priekšu. Praktiski mēs mainām likumdošanu un graujam viņu uzņēmējdarbību. Graujam darbavietas, graujam algas nodokļus. Un visu to mēs varējām darīt daudz vēlāk, tajā brīdī, ja Latvija tiešām iestāsies Eiropas Savienībā un prasīs arī pārejas periodu.

Gluži tāpat, kā tas bija ar komunālajiem maksājumiem, šis jautājums netika risināts. Praktiski Igaunija panāca daudz lielāku pretimnākšanu no Eiropas Savienības puses nekā Latvijas Republika — 2007.gads un 2003.gads ir divas dažādas lietas.

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Pirms es runāšu par šodienas sēdi, man gribētos drusciņ labot vai precizēt Dobeļa kungu, kurš ir ziņojis par Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas lēmumu par Latvijas uzraudzības procedūras atjaunošanu. Tas ir nevis atjaunots, bet atlikts līdz mūsu vēlēšanām, lai nesarežģītu mūsu pašreizējo iekšpolitisko situāciju. Oktobrī Strasbūrā šis process sāksies no jauna.

Šodien sēde bija diezgan īsa, un tas ir saprotams. Ir priekšvēlēšanu kampaņa — vēlētāji mūs gaida ar atskaiti par izdarīto darbu un uz nopietnu sarunu par 8.Saeimas perspektīvām.

Mani kolēģi no citām frakcijām jau ir informējuši jūs par šodienas svarīgākajiem plenārsēdes jautājumiem. Es gribētu paziņot vēl par diviem lēmumiem, kuri ir īpaši svarīgi mūsu frakcijai “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”.

Pirmais ir mūsu frakcijas priekšlikums samazināt ienākuma nodokli mazajiem uzņēmumiem par 50% un pilnīgi atbrīvot no ienākuma nodokļa uzņēmumus, kuri strādā īpaši atbalstāmajos vai depresīvajos reģionos. Diemžēl šis priekšlikums tika noraidīts ar labējo partiju balsojumu. Labējās partijas balsoja pret saviem pašreizējiem priekšvēlēšanu solījumiem samazināt nodokļus un atbalstīt uzņēmējus.

Otrais jautājums, kas ir diezgan svarīgs mūsu frakcijā “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, ir saistīts ar šodien izskatīto un galīgajā lasījumā pieņemto likumprojektu “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā”. Šajā likumprojektā bija iekļauts Kiršteina kunga priekšlikums atcelt ierobežojumus paralēlu baznīcu reģistrēšanai vienas konfesijas ietvaros. Šis priekšlikums izskatās demokrātisks, bet, no otras puses, pieņemšanas gadījumā šodienas sabiedrības attīstības posmā tas varētu izraisīt bezgalīgu konfesiju šķelšanos un baznīcas īpašumu pārdalīšanu. Protams, ka mēs neesam ieinteresēti sarežģīt baznīcām dzīvi. Un kamēr īpašuma jautājums netiks atrisināts, katrai konfesijai paliks viena oficiāla baznīca.

Saeimas preses dienests