"Visum, atsaucies!"

"Komsomoļskaja pravda"

— 2000.05.12.

ASV Nacionālās aeronautikas un kosmiskās telpas izpētes pārvaldes NASA galvenais vēsturnieks Rodžers Launiss: "Mēs neticam citplanētiešiem un "lidojošajiem šķīvīšiem", taču meklējam tos".

Galvenais vēsturnieks uzskata, ka citplanētiešus vēl neviens nav redzējis, taču ārpuszemes dzīvības meklējumi ir galvenais kosmonautikas mērķis.

— Launisa kungs, agrāk daudzus miljardus lielos tēriņus astronautikai bez bažām norakstīja uz aukstā kara un sacensības ar PSRS rēķina. Kas tagad virza amerikāņu kosmosa apguves vēsturi?

— Pamatos ir nepareizi domāt, ka jūsu Gagarina vai mūsu izsēšanās uz Mēness nebūtu bijis bez aukstā kara. Ielaušanās kosmosā ir loģisks cilvēka pasaules apgūšanas procesa turpinājums. Tas nekad nav apstājies. 16.gadsimtā eiropieši tiecās uz citiem kontinentiem, veiksmīgākais no viņiem izrādījās Kristofors Kolumbs. Pēc tam ļaudis devās atklāto teritoriju iekšienē. Bet pagājušajā gadsimtā viņi sāka aktīvi apgūt apgabalus, kuri atrodas aiz izdzīvošanas robežas — planētas polus, stratosfēru, zemūdens pasauli. Un dabiskā veidā nonāca beidzot līdz kosmosam.

— Un tomēr zvaigžņu ceļu apgūšana ir ārkārtīgi dārga un pagaidām nodarbošanās ar zaudējumiem. Naudu šai nolūkā Amerikā iedala Kongress. Un padomju draudu vietā vajadzīga kāda jauna ideja, kas ierindas nodokļu maksātāju samierinātu ar milzīgajiem tēriņiem. Kā jūs to formulētu?

— Tas ir gandrīz vai filozofisks jautājums, kas patiešām gaida skaidru atbildi. Kaut gan tādā veidā NASA mērķis oficiāli nekur nav formulēts, par to var uzskatīt ārpuszemes dzīvības meklējumus, kā arī cilvēka iespējas eksistēt ārpus Zemes, no kosmosa draudošo katastrofu novēršana.

— Ja jau tā, tad Mēness mūs vairs neinteresē? Cilvēce uz tā savas pēdas ir atstājusi, dzīvības tur nav un nevar būt...

— Mēness vēl arvien ir ārkārtīgi interesants. Tā ir Zemes iedzīvotāju dabiska bāze kosmosa apguvei, pietiekami pieejama un labi izpētīta. Domāju, ka mēs drīz vien tur atgriezīsimies. Ir ļoti perspektīvi Mēness projekti. Piemēram, milzīgu teleskopu būve uz Mēness. Jo pat kosmosā paceltajiem "Hubble" stipri traucē Zemes izstarojumi. Ideāli būtu teleskopus novietot Mēness tumšajā pusē.

— Tāda mēroga darbs droši vien prasīs pastāvīgu Zemes iedzīvotāju klātbūtni uz mūsu planētas pavadoņa?

— Protams, runa ir par apdzīvojamu Mēness staciju radīšanu — tāpat kā tās kādreiz uzcēla Arktikā un Antarktīdā. Jautājums ir tāds, lai attaisnotos vēl arvien pastāvošās cerības Mēness polos atrast ledu. Ledus — tas ir ūdens, no ūdens var iegūt skābekli. Līdz ar to atrisinātos problēmu grūzma, kas saistīta ar dzīvības nodrošināšanu tālu no Zemes.

— Ūdeni meklē uz Marsa. Liekas, ka šī substance visvairāk pašlaik interesē NASA...

— Dabiski. Ūdens — tā ir dzīvība, arī ārpuszemes dzīvība. Kaut primitīva, baktēriju līmenī, kuras eksistē akmeņos. Ja mums arī izdosies atklāt Saules sistēmas robežās dzīvas būtnes, tad visdrīzāk tās eksistē tieši šādā visvienkāršākajā formā. Taču arī tai vajadzīgs ūdens.

— Divas pēdējās amerikāņu misijas uz Marsu nolūkā atrast ūdeni beidzās ar lielu izgāšanos. Kā tā ietekmēs NASA ambiciozos plānus Sarkanās planētas apgūšanā?

— Kopumā — nekā. Tās ir nopietnas, taču šādiem projektiem parastas neveiksmes, kādas vienmēr bijušas kā mums, tā jums. NASA no tā izdarīs secinājumus, pievēršot uzmanību savu kosmisko robotu drošumam un to lidojuma programmām.

— Tātad projekti, kas paredz divās desmitgadēs uz Marsa nogādāt cilvēku, paliek spēkā?

— Jāteic, ka pa gadiem izstrādāta grafika cilvēku lidojumam man uz Marsu NASA nav. Ir kopējā ideja. Taču tā var mainīties šīs Saules sistēmas daļas izpētes laikā. Piemēram, pastāv pieņēmums, ka zem Jupitera pavadoņa Eiropas ledājiem skalojas okeāni. Bet okeānā ir liela dzīvības iespēja. Ja viss tas apstiprināsies, tad nevar izslēgt, ka cilvēki vispirms lidos uz Eiropu un nepavisam ne uz Marsu.

— Pēdējā laikā ļoti daudz runā par komētām un asteroīdiem, kuri var apdraudēt Zemi. Vai NASA ir kaut aptuvens tādas Visuma katastrofas novēršanas plāns?

— Jums, protams, ir zināms, ka pirms dažām nedēļam amerikāņu pavadonis "NEAR" pirmoreiz tuvojās asteroīdam Grosam un to nofotografēja. Šī informācija vajadzīga tieši tam, lai noteiktu, ko darīt ar līdzīgiem kosmiskiem ķermeņiem, ja to orbītas bīstami tuvosies Zemes orbītai. NASA pašlaik izstrādā precīzu komētu un asteroīdu karti.

Turklāt ir vēl viens interesants, kaut arī uz nākotni vērsts projekts. Asteroīdus var izmantot reto metālu ieguvei, ja tai piesaistītu biznesu. Un tad izveidotajās šahtās būtu ērti izvietot pētnieciskās iekārtas un veselas kosmiskās stacijas. Stādieties priekšā — iznāks dabisks zvaigžņu kuģis, kas kustas pa iepriekš zināmu orbītu bez dzinējiem un degvielas rezervēm.

— Vai tie visi ir tīri amerikāniski plāni, jeb tajos atradīsies vieta arī Krievijai?

— Par sadarbību ar Krieviju starptautisko orbitālo staciju izveidē un citos projektos, pēc maniem ieskatiem nozīmīgākā ir bijusi tikai mūsu savienība Otrajā pasaules karā.

— Sakiet, ko tomēr NASA domā par NLO un citplanētiešiem, kas apmeklējuši Zemi? Vai ir vērts meklēt ārpuszemes dzīvību Visumā, ja tās pēdas tiek atklātas uz mūsu planētas?

— Kā vēsturnieks es neticu, ka Zemi būtu apmeklējuši citplanētieši. Un ļoti labi, ka viņu nav bijis. Iztēlojietis, ko ar mums būtu izdarījuši šie daudz attīstītākas civilizācijas pārstāvji, kuriem mēs būtu izlikušies kā skudriņas. Bet kā Nacionālās aerokosmiskās pārvaldes pētnieks es droši zinu, ka NASA, neraugoties uz milzīgo daudzpusīgo liecību apjomu un lielo darbu tā izpētē, tā arī nav gūti nekādi pārliecinoši pierādījumi "lidojošo šķīvīšu" realitātei. No stingri zinātniska viedokļa to nav bijis un nav.

Andrejs Kabaņņikovs