"Zaļo mutantu uzbrukums"

"Megapolis–Ekspress"

— 2000.05.10.

Gēnu inženierija tik dziļi ienākusi mūsu ikdienas dzīvē, ka sākusi apdraudēt cilvēci.

Nē, tā nerada asinskārus monstrus, viss notiek ārēji nekaitīgi. Taču pirmie mutanti jau ir izrāvušies brīvībā no šaurajām laboratorijām. Tie ir parasta izskata tā dēvētie transgēnie augi, daudz izturīgāki un auglīgāki.

To priekšrocības pirmie pratuši novērtēt tie dārzkopji, kuri katru pavasari piedāvā pilsētniekiem savu sešsimt kvadrātmetru vienkāršos augļus. Pateicoties gēnu selekcijai, viņi guvuši iespēju iegūt sava ģimenes dārziņa ražu mēnesi agrāk un vairākas reizes gadā.

Lūk, ko "M–E" komentētājam pastāstīja viņa kaimiņš dārzkopis Aleksejs Fiļipovs:

— Agrāk, kad cilvēkiem vēl nebija priekšstata, mani uzskatīja par jukušu. Patiešām, tikai nenormālais sāks stādīt gurķus un tomātus aprīļa vidū. Jo to, ka tie ir neparasti, neviens nenojauta. Tādēļ, pamanījuši manus panākumus, visi sāka slepus apskaust. Man viss sāk nobriest maija sākumā, bet pārējiem — labākajā gadījumā beigās. Dabiski, ka apkārtējie dārziņu īpašnieki gādāja man dažādas nepatikšanas. Meta akmeņus, ielaida āzi. Kāds pamanījās pat pielasīt veselu spaini ar Kolorado vabolēm un izbārstīt tās pa manu zemes gabalu.

Taču stādījumiem nekas. Es pat izbrīnījos. Nebija mānījies arī draugs, kas kaut kad uzdāvināja man eksperimentālas sēklas. Kartupeļos neatradu nevienas apgrauztas lapiņas! Kopš tā laika mans dārziņš kaitēkļiem ir nepieejams cietoksnis. Tad arī cilvēki sāka nākt pie manis pēc pieredzes. Atceros, kādu paziņu bija apsēduši kāpostu balteņi. Viņš ar tiem visādi cīnījās, bet viss velti. Iedevu viņam savus sevišķos kāpostus. Tagad vīram rūpju vairs nav, tauriņi vairs nekrīt virsū, kāpuri uzreiz nosprāgst.

Arī par augļu kokiem es neuztraucos, kad ārā bargs sals. Tie ir noturīgi pret tinēju un laputīm, un tas, jūs piekritīsiet, ir daudz. Pat zaķi un aļņi nezkādēļ izvairās grauzt mutantu mizu, dod priekšroku visam dabiskajam...

Iznāk, ka divkājainajiem "kaitniekiem" gēnu inženierijas tehnoloģijas netraucē, bet visiem pārējiem tās ir nepārvarams šķērslis.

— Rietumos jau sen novērtētas transgēnu augu priekšrocības, — situāciju komentēja lauksaimniecības zinātņu kandidāte Olga Zaikina. — ASV, Kanādā, Austrālijā un daudzās citās zemēs jaunās kultūras izspiež vecās. Galvenās dienvidu kultūras — soja, kukurūza, kartupeļi, cukurbietes — sen jau modernizētas.

Pēdējos gados zinātnieki pratuši izaudzēt arī pret fitoftoru izturīgus tomātus, kuri vienkārši iztur aukstu rasu un labvēlīgos apstākļos ražo pat līdz septembra vidum.

Turklāt daudzi dārzkopības amatieri ir dzirdējuši vai lasījuši, ka jau pirms septiņiem gadiem izveidota jauna zemeņu šķirne "Ņeļidovskaja". Tās būtiska priekšrocība ir mitrumizturība. Jo jebkurš dārzkopis zina, cik ļoti zemenes baidās lietus. Gēnu inženierija ļāvusi jaunajām ogām kļūt vēl vairāk mitrumizturīgām, tās nepūst un iziet no ūdens sausas. Turklāt vēl ilgāk saglabā saldo garšu.

Arī kokus un krūmus gēnu selekcionāri nav ignorējuši. Īsta sensācija ir Cēzara ērkšķogas. Selekcionāri jau sen bija sapņojuši izaudzēt ērkšķogas bez sēkliņām, taču to īstenot izdevās vienīgi pēc iejaukšanās ģenētiskā līmenī.

Izmēģinājumu lauciņos jau vairākus gadus audzē visveiksmīgākos transgēnu jaunumus. Un tomēr jauno šķirņu izplatīšanas ceļā pastāvīgi rodas šķēršļi. Kādēļ? Komentētājam izdevās noskaidrot, ka tas nav nejauši. Pirmie trauksmi sacēla ārsti. Neapšaubāmi, ka augi paši par sevi ir nekaitīgi. Taču nav nekādas garantijas, ka no jaunajām kultūrām iegūtā pārtika neizraisa negatīvas sekas. Tādēļ krievu mediķi ir izstrādājuši veselu toksiskuma, alerģitātes, asimilējamības un daudzu citu izmēģinājumu testu sistēmu.

— Izmēģinājumiem, — paskaidroja epidemiologs Jurijs Honibidze, — kuru laikā grupa brīvprātīgo sešus mēnešus lietoja vienīgi ģenētiski modificētus pārtikas produktus, bija pretrunīgi rezultāti.

Tā daži, piemēram, pārāk pieņēmās svarā. Citi vienkārši neasimilēja jaunos barību. Kādam pat fiksēja dzimumorientācijas novirzes! Šo faktu dažādās interpretācijās ilgi apspēlēja franču antireklāmas filmu rullītis. Iespējams, ka akcija ir sasniegusi mērķi. Tagad Eiropā produktus līdz ar ekspertiem vērtē arī politiķi.

Krievijas medicīna pret mutantiem izturas nogaidoši. Vienīgi tikai firmas "Monsato" soja reģistrēta un to atļauts lietot. Citi produkti vēl arvien tiek izmēģināti. Protams, ka Krievijai, kur iedzīvotāju apgāde ar pārtiku ir ļoti slikta, jaunumi ļoti noderētu. Taču vai tos var lietot, nenodarot pāri veselībai?

Runāt par to ar simtprocentīgu pārliecību vēl ir par agru. Pārāk maz laika pagājis, lai zinātne spētu izdarīt kādus secinājumus. Ar laiku tie var kļūt par nepazīstamu slimību cēloni. Bet pārliekā barības vērtība var kalpot kā katalizators ģenētiskām pārmaiņām paša cilvēka organismā. Tā kā ēdiet, bet vai tas nāks par labu veselībai, to nezina neviens.

Jevgēņijs Ivanovs