Par Baltijas ekonomikas pastarīti

Šā gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar to pašu laika posmu pērn Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaudzis par 4,4%, šā gada otrajā ceturksnī - par 4,9%. Tas ir zemākais rādītājs starp trim Baltijas valstīm, liecina Centrālās statistikas pārvaldes sniegtā informācija.

Lai arī gads vēl nav beidzies, tomēr iespējas, ka IKP pieaugums varētu sasniegt solītos septiņus procentus, ir diezgan nereālas, ja salīdzina, ka pagājušā gada pirmajā pusgadā IKP pieaugums bija uz pusi lielāks.

Šā gada pirmajā ceturksnī IKP pieaugums Latvijā bija 3,8%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, bet pagājušajā gadā kopumā - 7,7%. Otrajā ceturksnī lielākais IKP pieaugums starp Baltijas valstīm bijis Lietuvā - par 6,9%, savukārt Igaunijā - par 6,5%.

Šā gada budžetā paredzēts 6% IKP pieaugums, Latvijas Banka to prognozē 5% apjomā. CSP priekšniece Aija Žīgure informēja, ka pārvalde nav mainījusi IKP pieauguma prognozi šim gadam un paredz to robežās no 4 līdz 5%.

Vērtējot IKP struktūru, valdības vadītājs atzinis, ka problēmas ir tranzīta nozarē, kas nedod cerēto daļu IKP. Tranzīts ir ļoti būtiska nozare, un viens no pasākumiem, kas varētu dot pozitīvu impulsu tranzīta attīstībā, ir septembra beigās Ventspilī paredzētā starptautiskā konference par tranzīta drošības jautājumiem.

Arī finansu ministrs Gundars Bērziņš uzsver, ka šāds «kopprodukta pieauguma temps ir iepriecinošs rādītājs» un tas esot «uzskatāms par labu signālu Latvijai». Pirmā pusgada rādītāji ļauj saglabāt gada prognozi iepriekšējā līmenī, tātad 5-5,5% robežās, norāda finansu ministrs. Arī G. Bērziņš uzsver, ka kopējie ekonomikas attīstības rādītāji būtu augstāki, ja tos balstītu arī tranzīta nozares attīstība. Savukārt ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis bez tranzīta neveiksmēm pieminējis rūpniecību, kuras izaugsme 5% apmērā, viņaprāt, rosinot optimismu.

Ekonomists Uldis Osis norāda: «Nebūtu korekti tagad mest akmeņus uz tranzītu, jo nevar balstīt visu valsts ekonomiku uz trim nozarēm - tranzītu, koksni un banku pakalpojumiem.» Pēc ekonomista domām, neviena no šīm nozarēm nav pietiekami stabila, lai nevajadzētu uztraukties par iespējamo ārējās vides izmaiņu ietekmi. «Tranzīta nozare ir pakalpojumi, kuri Latvijā ir labāk attīstīti nekā Igaunijā un Lietuvā, bet ar tiem ir grūti Latvijas stāvoklī radīt lielu pievienoto vērtību.» Ekonomists norādīja, ka kritums tranzītā atstājis negatīvu ietekmi uz IKP, tomēr pirmām kārtām jāizvērtē kopējā tautsaimniecības struktūra.

Ekonomists uzskata, ka, analizējot tautsaimniecības rādītājus, Latvijas zemākie pieauguma rādītāji objektīvi atspoguļo valsts vājāko situāciju Baltijā. Piemēram, Latvijā mazattīstīts ir rūpniecības sektors, kurš var dot lielu pievienoto vērtību, arī eksporta struktūra salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu ir vājāka - lielāko daļu eksportā aizņem koksne un tās izstrādājumi. Dati liecina, ka Latvija nemāk apstrādāt koksni, lai, to eksportējot, iegūtu augstāku pievienoto vērtību. Eksportā neliels apjoms ir arī citām precēm ar augstu vērtību, piemēram, mašīnām un mehānismiem, sacīja U. Osis.

Šā gada pirmajā pusgadā Latvijas IKP pieaugumu galvenokārt veicinājis apjomu kāpums tirdzniecībā - par 9,2%, apstrādes rūpniecībā - 5,4%, komercpakalpojumos - par 4,7% un būvniecībā - par 6,9%, liecina CSP dati. Mazumtirdzniecībā iespaidīgs kāpums vērojams lietotu automašīnu pārdošanā - 68%, jauno automašīnu tirdzniecības apjoms pieaudzis par 31%, būvmateriālu - par 19%.

Nozīmīgu vietu IKP aizņem būvniecības nozare. Pirmajā pusgadā būvniecības apjoms palielinājies par 25%, bet remonta un rekonstrukcijas darbu apjoms samazinājies par 3%. Otrajā ceturksnī ekspluatācijā nodoti vairāki svarīgi tautsaimniecības objekti, piemēram, jaunas alus darītavas - Rīgas rajona Inčukalna pagastā un “Kimmels Rīga” ražotne Ādažos -, tirdzniecības centrs K-Rauta un golfa laukums “Ozo Golf Club” Rīgā, Baltijas kabeļu sistēmas posms Šventoja-Liepāja-Rīga, kā arī jauna asfaltbetona rūpnīca Daugavpilī.

Elektrības, gāzes un ūdens apgādes apjoms pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu palielinājies tikai par 0,7%. Savukārt lauksaimniecības ražošanas apjoms pieaudzis par 1%, tomēr otrajā ceturksnī iezīmējusies negatīva tendence, apjomam pat samazinoties par 1%. Pēc A. Žīgures domām, tajā vainojami nelabvēlīgie laikapstākļi. Turklāt samazinājušās iepirkumu cenas lauksaimniecības produkcijai.

“NEATKARĪGĀ RĪTA AVĪZE”