Ministru kabineta noteikumi Nr.422

Rīgā 2002.gada 17.septembrī (prot. Nr.39, 1.§)

Noteikumi par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāja kvalifikāciju

Izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma
22.panta trešo daļu un 30.1 panta pirmo daļu 

1. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā veic veselības pārbaudes transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāja kvalifikāciju, kā arī transportlīdzekļu vadītāju pirmstermiņa veselības pārbaudes;

1.2. Valsts policijas amatpersonas, kas var nosūtīt transportlīdzekļa vadītāju uz pirmstermiņa veselības pārbaudi, ja transportlīdzekļa vadītājs ir vadījis transportlīdzekli alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu iespaidā vai ir pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai;

1.3. kārtību, kādā Valsts policijas amatpersonas nosūta transportlīdzekļa vadītāju uz pirmstermiņa veselības pārbaudi, ja transportlīdzekļa vadītājs ir vadījis transportlīdzekli alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu iespaidā vai ir pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai;

1.4. kārtību, kādā atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības personām, kurām ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai.

2. Kārtība, kādā veic veselības pārbaudes transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāja kvalifikāciju

2.1. Vispārīgie jautājumi

2. Pirmreizējās, kārtējās un pirmstermiņa veselības pārbaudes mērķis ir izvērtēt transportlīdzekļa vadītāja vai tās personas veselības stāvokli, kura vēlas iegūt transportlīdzekļa vadītāja kvalifikāciju (turpmāk — pretendents), un noteikt, vai transportlīdzekļa vadītājam vai pretendentam nav šo noteikumu 1.pielikumā minēto medicīnisko pretindikāciju transportlīdzekļu vadīšanai.

3. Veselības pārbaudē konstatēto transportlīdzekļa vadītāja vai pretendenta veselības stāvokļa atbilstību attiecīgās kategorijas transportlīdzekļa vadīšanai apliecina medicīniskā uzziņa vai atzinums par medicīniskajām pretindikācijām transportlīdzekļa vadīšanai (turpmāk — atzinums).

4. Medicīniskā uzziņa ir stingrās uzskaites dokuments (2.pielikums). Medicīnisko uzziņu transportlīdzekļa vadītājam vai pretendentam izsniedz, ja veselības pārbaudē nav konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai. Medicīniskā uzziņa ir derīga līdz tajā norādītajam termiņam vai jaunas medicīniskās uzziņas vai atzinuma saņemšanai.

5. Atzinumu (3.pielikums) transportlīdzekļa vadītājam vai pretendentam izsniedz, ja veselības pārbaudē ir konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai.

6. Kārtējo veselības pārbaužu periodiskums ir šāds:

6.1. A1, A2, A, B1, B un BE kategorijas transportlīdzekļu vadītājiem, kā arī traktoru un citu pašgājēju mašīnu vadītājiem — 10 gadi, personām pēc 60 gadu vecuma sasniegšanas — trīs gadi;

6.2. C1, C, D1, D, C1E, CE, D1E un DE kategorijas transportlīdzekļu vadītājiem, kā arī tramvaju un trolejbusu vadītājiem — pieci gadi, personām pēc 60 gadu vecuma sasniegšanas — trīs gadi.

7. Šo noteikumu 10.punktā minētais sertificētais ģimenes ārsts vai ārstu komisija, vai šo noteikumu 13.1.apakšpunktā minētā specializētā medicīniskā komisija, nosakot kārtējās veselības pārbaudes laiku, šo noteikumu 6.punktā noteikto veselības pārbaužu periodiskumu var samazināt, to attiecīgi pamatojot (piemēram, ir prognozējams konkrētas slimības uzliesmojums, veselības stāvokļa pasliktināšanās), taču tas nedrīkst būt īsāks par gadu.

8. Atkārtotu transportlīdzekļa vadītāja vai pretendenta veselības pārbaudi, ja pirmreizējā, kārtējā vai pirmstermiņa veselības pārbaudē ir konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, veic tajā ārstniecības iestādē, kurā tika konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai, izņemot gadījumu, ja transportlīdzekļa vadītājs vai pretendents ir pārreģistrējies pie cita sertificēta ģimenes ārsta (primārās veselības aprūpes internists, primārās veselības aprūpes pediatrs) vai attiecīgā ārstu komisija ir likvidēta. Ārstniecības iestāde, kurā ārstu komisija ir likvidēta, nekavējoties, taču ne vēlāk kā triju darbdienu laikā par likvidācijas faktu paziņo Ceļu satiksmes drošības direkcijai un Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijai.

9. Persona var pārsūdzēt ārsta vai komisijas lēmumu Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas vadītājam.

2.2. Kārtība, kādā veic transportlīdzekļu vadītāju un pretendentu pirmreizējo vai kārtējo veselības pārbaudi

10. Transportlīdzekļa vadītāja un pretendenta pirmreizējo vai kārtējo veselības pārbaudi pēc viņa izvēles veic un medicīnisko uzziņu vai atzinumu sniedz sertificēts ģimenes ārsts (primārās veselības aprūpes internists, primārās veselības aprūpes pediatrs), pie kura transportlīdzekļa vadītājs vai pretendents ir reģistrēts un atrodas viņa veselības aprūpē vismaz sešus mēnešus (turpmāk — ārsts), vai īpaša ārstniecības iestādē izveidota ārstu komisija, kuru vada sertificēts ģimenes ārsts vai sertificēts internists un kuras sastāvā ir sertificēts neirologs, sertificēts oftalmologs, sertificēts otolaringologs, sertificēts ķirurgs vai sertificēts traumatologs ortopēds, sertificēts psihiatrs vai sertificēts narkologs.

11. Pirmreizējās vai kārtējās veselības pārbaudes laikā ārsts vai ārstu komisija:

11.1. izvērtē medicīnisko pretindikāciju transportlīdzekļu vadīšanai esamību. Ja nepieciešams, ārsts transportlīdzekļa vadītāju vai pretendentu nosūta uz ārstu komisiju vai papildu izmeklēšanu, kā arī pieprasa citu ārstu speciālistu atzinumus;

11.2. aizpilda transportlīdzekļa vadītāja vai pretendenta veselības pārbaudes karti (4.pielikums), kuru pievieno attiecīgās personas ambulatorajai kartei vai 15 gadus uzglabā ārstniecības iestādē, kurā izveidota ārstu komisija;

11.3. labklājības ministra noteiktajā kārtībā pieprasa izziņu no valsts reģistra, kurā reģistrēti pacienti ar psihiskajiem traucējumiem un psihiskajām slimībām, un narkoloģisko slimnieku un atkarību izraisošo vielu lietotāju valsts reģistra. Ja transportlīdzekļa vadītājs vai pretendents ir iekļauts kādā no minētajiem reģistriem, medicīniskās uzziņas vai atzinuma sniegšanai par transportlīdzekļa vadītāja vai pretendenta veselības stāvokli ir nepieciešama attiecīgi sertificēta psihiatra vai sertificēta narkologa izziņa. Izziņa par to, ka transportlīdzekļa vadītājs vai pretendents nav iekļauts attiecīgajā reģistrā, neatbrīvo ārstu vai ārstu komisiju no transportlīdzekļa vadītāja vai pretendenta psihiskās veselības stāvokļa novērtēšanas atbilstoši kompetencei.

12. Ja pirmreizējā vai kārtējā veselības pārbaudē ārsts vai ārstu komisija transportlīdzekļa vadītājam vai pretendentam konstatē medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, ārsts vai ārstu komisija piecu darbdienu laikā pēc atzinuma sniegšanas par to informē Ceļu satiksmes drošības direkciju un Valsts tehniskās uzraudzības inspekciju.

2.3. Kārtība, kādā veic transportlīdzekļu vadītāju pirmstermiņa veselības pārbaudes

13. Pirmstermiņa veselības pārbaudi veic:

13.1. ja transportlīdzekļa vadītājs transportlīdzekli ir vadījis alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā. Šādā gadījumā pirmstermiņa veselības pārbaudi veic īpaša ārstniecības iestādē izveidota specializēta medicīniskā komisija. Komisijas sastāvā ir:

13.1.1. divi sertificēti narkologi;

13.1.2. sertificēts psihiatrs;

13.1.3. sertificēts ģimenes ārsts vai sertificēts internists;

13.1.4. sertificēts neirologs;

13.1.5. sertificēts oftalmologs;

13.1.6. sertificēts otorinolaringologs;

13.1.7. sertificēts ķirurgs vai sertificēts traumatologs ortopēds;

13.2. ja ir pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai. Šādā gadījumā pirmstermiņa veselības pārbaudi veic šo noteikumu 10.punktā minētā ārstu komisija.

14. Transportlīdzekļa vadītāja veselības pirmstermiņa pārbaudi specializētā medicīniskā komisija vai ārstu komisija veic, pamatojoties uz Valsts policijas amatpersonas lēmumu par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi (5.pielikums) vai pēc transportlīdzekļa vadītāja lūguma.

15. Lai pirmstermiņa veselības pārbaudē noskaidrotu, vai transportlīdzekļa vadītājam nav medicīnisko pretindikāciju transportlīdzekļa vadīšanai, ārstu komisija veic šo noteikumu 11.punktā minētās darbības, bet specializētā medicīniskā komisija papildus šo noteikumu 11.punktā minētajām darbībām:

15.1. nodrošina transportlīdzekļa vadītāja narkoloģisko apskati;

15.2. novērtē psihisko stāvokli;

15.3. ja nepieciešams, izmeklē, izmantojot psiholoģiskos un psihodiagnostiskos testus, veic bioķīmiskos izmeklējumus un ķīmiski toksikoloģiskos izmeklējumus, kā arī alkohola koncentrācijas kontroli izelpas gaisā.

16. Medicīnisko uzziņu vai atzinumu par pirmstermiņa veselības pārbaudē konstatēto transportlīdzekļa vadītāja veselības stāvokli izsniedz pēc tam, kad ir veikti visi nepieciešamie ārstnieciski profilaktiskie pasākumi labklājības ministra noteiktajā kārtībā, bet ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc transportlīdzekļa vadītāja ierašanās uz pirmstermiņa veselības pārbaudi.

17. Ja par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā ierosināta krimināllieta, pirmstermiņa veselības pārbaudi veic gan pirms lietas izskatīšanas, ievērojot šo noteikumu 27.punktā noteikto kārtību, gan šo noteikumu 28.punktā noteiktajā kārtībā pirms transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atgūšanas.

18. Pēc pirmstermiņa veselības pārbaudes specializētā medicīniskā komisija vai ārstu komisija izsniedz jaunu medicīnisko uzziņu vai atzinumu.

19. Specializētā medicīniskā komisija vai ārstu komisija, kas izsniedza medicīnisko uzziņu vai atzinumu, piecu darbdienu laikā pēc medicīniskās uzziņas vai atzinuma izsniegšanas informē Ceļu satiksmes drošības direkciju un Valsts tehniskās uzraudzības inspekciju par transportlīdzekļa vadītāja pirmstermiņa veselības pārbaudes rezultātiem.

20. Ja pirmstermiņa veselības pārbaudē specializētā medicīniskā komisija vai ārstu komisija transportlīdzekļa vadītājam nekonstatē medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai un izsniedz medicīnisko uzziņu, specializētā medicīniskā komisija vai ārstu komisija informē Ceļu satiksmes drošības direkciju un Valsts tehniskās uzraudzības inspekciju par izsniegtās medicīniskās uzziņas derīguma termiņu.

3. Kārtība, kādā Valsts policijas amatpersona nosūta transportlīdzekļa vadītāju uz pirmstermiņa veselības pārbaudi

21. Tiesības nosūtīt transportlīdzekļa vadītāju uz pirmstermiņa veselības pārbaudi, ja transportlīdzekļa vadītājs ir vadījis transportlīdzekli alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu iespaidā vai ir pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, ir šādām Valsts policijas amatpersonām:

21.1. rajona (pilsētas) policijas pārvaldes (nodaļas) priekšniekam vai viņa vietniekam;

21.2. Ceļu policijas pārvaldes priekšniekam vai viņa vietniekam;

21.3. rajona (pilsētas) policijas pārvaldes Ceļu policijas nodaļas priekšniekam vai viņa vietniekam;

21.4. izziņas izdarītājam, ja tiek ierosināta krimināllieta.

22. Valsts policijas amatpersona, pieņemot lēmumu par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi, noformē to uz noteikta parauga veidlapas (5.pielikums) divos eksemplāros. Viens eksemplārs paliek institūcijā, kuras amatpersona pieņēmusi lēmumu par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi, otrs — pie transportlīdzekļa vadītāja, kuru nosūta uz pirmstermiņa veselības pārbaudi.

23. Lēmums par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi ir tipogrāfiski numurēts stingrās uzskaites dokuments. Lēmumu par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi uzskaites, uzglabāšanas un izsniegšanas kārtību nosaka iekšlietu ministrs.

24. Valsts policijas amatpersona lēmumu par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi, ja transportlīdzekļa vadītājs transportlīdzekli vadījis alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā, pieņem kopā ar vienu no šādiem lēmumiem:

24.1. lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu;

24.2. lēmumu par krimināllietas ierosināšanu.

25. Valsts policijas amatpersona, nosūtot transportlīdzekļa vadītāju uz pirmstermiņa veselības pārbaudi, ja ir pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, lēmumā norāda tā pamatojumu.

26. Valsts policijas amatpersona, kura pieņēmusi lēmumu par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi, nodrošina, lai informācija par lēmumu triju darbdienu laikā (saskaņā ar sadarbības līgumā starp Valsts policiju, Ceļu satiksmes drošības direkciju un Valsts tehniskās uzraudzības inspekciju par informācijas apmaiņu noteikto kārtību) tiktu ievadīta Ceļu satiksmes drošības direkcijas uzturētajā transportlīdzekļu un vadītāju valsts nozīmes reģistrā un Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas uzturētajā traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā.

27. Transportlīdzekļa vadītāja pienākums ir ierasties uz pirmstermiņa veselības pārbaudi 15 dienu laikā pēc lēmuma par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi paziņošanas, izņemot gadījumu, ja administratīvā pārkāpuma lietā uzlikts administratīvais sods — transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana.

28. Ja par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā ir uzlikts sods — transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana, transportlīdzekļa vadītājs, lai atgūtu transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, Valsts policijā iesniedz specializētās medicīniskās komisijas izsniegto medicīnisko uzziņu, kas izsniegta ne agrāk kā divus mēnešus pirms tiesību atgūšanas.

29. Ja Ceļu satiksmes drošības direkcija un/vai Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā un termiņos nav informēta par transportlīdzekļa vadītāja pirmstermiņa veselības pārbaudes rezultātiem, uzskatāms, ka transportlīdzekļa vadītājs izvairās no pirmstermiņa veselības pārbaudes, un, ievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 126.⁵ pantu, ir pamats administratīvās lietas ierosināšanai.

4. Kārtība, kādā atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības personām, kurām ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai

30. Personai atņem transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, ja veselības pārbaudē konstatē medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai.

31. Lēmumu par transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu, ja transportlīdzekļa vadītājam ir konstatētas medicīniskās pretindikācijas, pamatojoties uz šo noteikumu 12. un 19.punktā minēto informāciju, bez vadītāja klātbūtnes pieņem Ceļu satiksmes drošības direkcijas direktors, direktora vietnieks, Kvalifikācijas daļas priekšnieks, nodaļas priekšnieks vai priekšnieka vietnieks, izdarot ierakstu transportlīdzekļu un vadītāju valsts nozīmes reģistrā, un/vai Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas priekšnieks vai priekšnieka vietnieks, izdarot ierakstu traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā.

32. Par šo noteikumu 31.punktā minētā lēmuma pieņemšanu Ceļu satiksmes drošības direkcija un/vai Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informē transportlīdzekļa vadītāju.

33. Ja transportlīdzekļa vadītāja veselības pārbaudē ir konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai un stājies spēkā lēmums par transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu, bet transportlīdzekļa vadītāja apliecība atrodas pie transportlīdzekļa vadītāja, viņa pienākums ir nederīgo transportlīdzekļa vadītāja apliecību nodot Ceļu satiksmes drošības direkcijā un/vai Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā.

34. Ja transportlīdzekļa vadītāja apliecību, pamatojoties uz veselības pārbaudē konstatētajām medicīniskajām pretindikācijām transportlīdzekļu vadīšanai, ir izņēmusi Valsts policija, tā transportlīdzekļa vadītāja apliecību nosūta Ceļu satiksmes drošības direkcijai un/vai Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijai.

35. Ceļu satiksmes drošības direkcija un Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija transportlīdzekļa vadītāja apliecības, kas izņemtas atbilstoši šo noteikumu 33. un 34.punktam, iznīcina.

36. Persona, kurai veselības pārbaudē ir konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai, transportlīdzekļa vadīšanas tiesības var atjaunot tikai pēc tam, kad attiecīgā specializētā medicīniskā komisija, ārstu komisija vai ārsts, kas ir veicis šīs personas veselības pārbaudi, nav konstatējis medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai un ir izsniedzis medicīnisko uzziņu.

5. Noslēguma jautājumi

37. Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.novembri.

38. Noteikumos paredzētā informācijas apmaiņa starp ārstu vai komisijām, kas veic transportlīdzekļa vadītāja veselības pārbaudi, psihiskajiem traucējumiem un psihiskajām slimībām slimojošo pacientu valsts reģistru un narkoloģisko slimnieku un atkarību izraisošo vielu lietotāju valsts reģistru, Ceļu satiksmes drošības direkciju, Valsts tehniskās uzraudzības inspekciju un Valsts policiju sadarbības līguma ietvaros var notikt elektroniskā veidā.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Satiksmes ministrs A.Gorbunovs

 

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.novembri.

1. pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 17.septembra
noteikumiem Nr.422

Medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai

I. Neiroloģiskās slimības un sindromi

1. Centrālās un perifērās nervu sistēmas procesi vai pārciestu slimību un operāciju sekas, kas izpaužas šādi:

1.1. kustību funkciju traucējumi:

1.1.1. centrālās un perifērās parēzes;

1.1.2. ataksijas;

1.1.3. parkinsonisms, hiperkinēzes (ekstrapiramidāli traucējumi);

1.1.4. nervu muskuļu sistēmas bojājumu sindromi (miopātija, miastēnija, miotonija);

1.2. izteikti jušanas traucējumi;

1.3. augstāko nervu sistēmas funkciju traucējumi (demence, afāzija, agnozija un citi traucējumi).

Piezīmes.

1. Atļauts vadīt transportlīdzekli atsevišķos gadījumos, ņemot vērā traucējumu lokalizāciju, plašumu un pakāpi, ja tā neietekmē transportlīdzekļa vadīšanas drošību. Atļaujā var noteikt ierobežojumus, norādot transportlīdzekļu modifikācijas tipu, ortopēdiskās palīgierīces, kas var tikt lietotas. Nepieciešamas regulāras veselības pārbaudes pēc viena–diviem gadiem.

2. Šo noteikumu 6.2.apakšpunktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem nav atļauts vadīt transportlīdzekli, ja viņiem ir šī pielikuma 1.1. un 1.3.apakšpunktā minētās pretindikācijas. Ja ir 1.2.apakšpunktā minētās pretindikācijas, nepieciešama individuāla pieeja ar augstāku prasīgumu (eksperta atzinums) (izņēmums neattiecas uz pasažieru transportlīdzekļu vadītājiem).

2. Epileptiskas lēkmes (slimība, sindroms) un citas samaņas un apziņas traucējumu lēkmes.

Piezīmes.

1. Šo noteikumu 6.1.apakšpunktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem atļauts vadīt transportlīdzekli tikai pēc kompetenta speciālista veiktiem izmeklējumiem un regulārām medicīniskām pārbaudēm. Kvalificēts speciālists lemj par epilepsijas vai citu samaņas vai apziņas traucējumu norisi, to klīnisko formu un ārstēšanas efektivitāti (piemēram, nav bijušas lēkmes pēdējos divus vai vairāk gadus).

2. Šo noteikumu 6.2.apakšpunktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem nav atļauts vadīt transportlīdzekli.

II. Garīgie traucējumi

3. Smagi garīgi traucējumi, kas radušies endogēnu vai eksogēnu organisku izmaiņu dēļ.

4. Garīga atpalicība.

5. Ar vecumu vai personības traucējumiem saistītas smagas uzvedības problēmas, kuru dēļ ir nopietni pazeminātas spriešanas, reakcijas un adaptācijas spējas.

Piezīme.

Atļauts vadīt transportlīdzekli izņēmuma gadījumā saskaņā ar psihiatra atzinumu, bet ne ilgāk par vienu gadu, veicot regulāras pārbaudes pie speciālista.

III. Alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu (izņemot tabakas) kaitējoša pārmērīga lietošana vai atkarība

6. Narkotisko vai psihotropo vielu kaitējoša pārmērīga lietošana.

Piezīme.

Transportlīdzekli atļauts vadīt tikai pēc objektīvi pierādīta viena gada atturības perioda, veicot pārbaudi pie speciālista un citas speciālas medicīniskās pārbaudes.

7. Narkotisko vai psihotropo vielu atkarība.

Piezīme.

Transportlīdzekli atļauts vadīt tikai pēc ārstēšanās un objektīvi pierādīta atturības perioda, kad persona noņemta no narkoloģisko slimnieku uzskaites un dinamiskās novērošanas, veicot pārbaudi pie speciālista un citas speciālas medicīniskās pārbaudes.

8. Alkohola atkarība.

Piezīme.

Transportlīdzekli atļauts vadīt tikai pēc ārstēšanās un objektīvi pierādīta atturības perioda, atkārtoti veicot pretendenta veselības pārbaudi pēc viena-diviem gadiem.

IV. Iekšķīgās slimības

9. Q-miokarda infarkts pēdējo triju mēnešu laikā. IV klases slodzes un miera stenokardija, nestabilās stenokardijas epizodes (biežāk nekā divas reizes gadā), sirds ritma traucējumi ar bezsamaņas lēkmēm.

10. Arteriālās hipertensijas 2. un 3.pakāpe ar biežām hipertensīvām krīzēm (vairāk nekā četras pēdējā gada laikā vai hipertensīvās krīzes ar smadzeņu asinsrites traucējumiem — pēdējā pusgadā).

11. Hroniskas plaušu saslimšanas ar II–III pakāpes plaušu-sirds mazspēju.

12. Insulinējamais cukura diabēts, labilas norises neinsulinējamais cukura diabēts.

Piezīmes.

1. Ja ir citas iekšķīgās slimības, jautājumu par atļaujas izsniegšanu vadīt transportlīdzekli lemj individuāli, nosakot veselības pārbaudes periodiski reizi gadā.

2. Šo noteikumu 6.2.apakšpunktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem nav atļauts vadīt transportlīdzekli, ja bronhiālā astma norit ar izteiktiem elpošanas un asinsrites funkcionāliem traucējumiem vai asins un asinsrades orgānu slimības norit ar anēmisko sindromu, vai ir hroniskas nieru slimības ar izteiktu nieru nepietiekamību.

V. Redzes traucējumi

13. Šo noteikumu 6.1.apakšpunktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem:

13.1. binokulārās redzes asums zemāks par 0,5 (arī ar redzi koriģējošām lēcām), izmantojot abas acis reizē;

13.2. redzes horizontālais lauks mazāks par 120 °;

13.3. pilnīgs funkcionāls redzes zudums vienā acī (piemēram, vienas acs trūkums, acs izteikta diplopija) un otrās acs redzes asums zemāks par 0,6 (arī ar redzi koriģējošām lēcām).

Piezīme.

Intraokulāra korekcija netiek uzskatīta par korekciju.

14. Šo noteikumu 6.2.apakšpunktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem:

14.1. redzes asums zemāks par 0,8 acī ar labāko redzi un zemāks par 0,5 acī ar sliktāko redzi (arī ar redzi koriģējošām lēcām);

14.2. izmainīts redzes lauks vai noturīga diplopija.

Piezīmes.

1. Ja redzi koriģējošās lēcas lieto, lai sasniegtu redzes asumu attiecīgi 0,8 un 0,5, nekoriģētai redzei katrā acī jābūt 0,05 vai minimālais redzes asums (attiecīgi 0,8 un 0,5) jāsasniedz ar brillēm, kuru stiprums nepārsniedz plus vai mīnus četras dioptrijas, vai ar kontaktlēcu palīdzību (nekoriģētā redze 0,05).

2. Intraokulāra korekcija netiek uzskatīta par korekciju.

VI. Dzirdes traucējumi

15. Pilnīgs kurlums vienai ausij un runas balss nedzirdēšana ar otru ausi triju metru attālumā, čukstus balss nedzirdēšana metra attālumā vai runas balss nedzirdēšana ar katru ausi divu metru attālumā.

16. Hronisks vienpusējs vai abpusējs vidusauss strutains, nelabvēlīgs iekaisums ar holesteatomu, granulācijām vai polipu.

17. Hronisks strutains mastoidīts, sarežģījumi pēc mastoidektomijas (cista, fistulas).

Piezīme.

Atļauts vadīt transportlīdzekli, ņemot vērā traucējumu smaguma pakāpi, kā arī nosakot veselības pārbaužu periodiskumu pēc viena-diviem gadiem. Atļauts vadīt transportlīdzekli pēc operācijām, kas izdarītas iekaisuma dēļ, ja strutošana nav bijusi vismaz pusgadu.

VII. Traumas un to sekas

18. Mazkustīgas rētas un ievainojumi, kuru dēļ ir traucētas roku vai kāju kustības, ļoti izteikti kakla kustības ierobežojumi, nepareizi saauguši lūzumi, noturīgas izmaiņas lielajās locītavās, kuru dēļ ievērojami traucētas kāju un roku kustības, kā arī noturīgas izmaiņas mugurkaulā, kuru dēļ ir traucētas tā kustības.

19. Vienas rokas vai kājas, kā arī plaukstas vai pēdas deformācijas, kuru dēļ ir ievērojami traucētas to kustības.

20. Divu vai vairāku pirkstu trūkums labajai rokai vai labās rokas nekustīgums, vai fleksijas kontraktūra ar pilnīgu viena pirksta saliekumu.

21. Triju vai vairāku pirkstu trūkums kreisajai rokai vai kreisās rokas nekustīgums, vai kontraktūra ar pilnīgu vismaz viena pirksta saliekumu, kā arī kājas saīsinājums vairāk par 10 cm.

Piezīmes.

1. Šo noteikumu 6.1.apakšpunktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem atsevišķos gadījumos atļauts vadīt transportlīdzekli. Transportlīdzekli var vadīt ar vienu amputētu apakšstilbu, ja amputācijas stumbrs ir vismaz 1/3 apakšstilba un amputētās kājas ceļa locītavā ir pilnīgi saglabātas kustības, bet pie kāju saīsinājuma —, ja kāja nav atrofiska un nav kaulu, muskuļu, mīksto audu un locītavu defekti un kustību apjoms ir saglabāts. Kāju kopējam garumam jābūt ne mazākam par 75 cm (no papēža kaula līdz augšstilba kaula lielā izauguma vidum).

2. Šo noteikumu 6.2.apakšpunktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem nav atļauts vadīt transportlīdzekli, ja ir kustību trūkums vai ievērojams abu roku kustību ierobežojums — abu roku delmu un pirkstu locītavu kontraktūras, ankilozes, kas ierobežo aptveri un priekšmetu noturēšanu, kontraktūras vai ankilozes (arī funkcionāli izdevīgā stāvoklī) abām plecu, elkoņu un delmu locītavām, pirmā un otrā pirksta trūkums abām plaukstām, vienas rokas trūkums, kā arī kājas saīsinājums par 10 cm.

Satiksmes ministrs A.Gorbunovs

 

2. pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 17.septembra
noteikumiem Nr.422

Medicīniskā uzziņa

Satiksmes ministrs A.Gorbunovs

 

3. pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 17.septembra
noteikumiem Nr.422

Atzinums
par medicīniskām pretindikācijām transportlīdzekļu vadīšanai

Satiksmes ministrs A.Gorbunovs

 

4. pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 17.septembra
noteikumiem Nr.422

Veselības pārbaudes karte

Satiksmes ministrs A.Gorbunovs

 

5. pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 17.septembra
noteikumiem Nr.422

Lēmums par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi

2.puse

1. Transportlīdzekļa vadītāja pienākums ir 15 dienu laikā pēc lēmuma par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi paziņošanas ierasties uz pirmstermiņa veselības pārbaudi, izņemot gadījumu, ja administratīvā pārkāpuma lietā uzlikts administratīvais sods — transportlīdzekļa vadītāja tiesību atņemšana.

2. Ja par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā ir uzlikts sods — transportlīdzekļa vadītāja tiesību atņemšana, transportlīdzekļa vadītājs, lai atgūtu transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, iesniedz Valsts policijā specializētās medicīniskās komisijas izsniegto medicīnisko uzziņu, kas izsniegta ne ātrāk kā divus mēnešus pirms tiesību atgūšanas.

3. Ja par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā ierosināta krimināllieta, pirmstermiņa veselības pārbaude jāveic divas reizes atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajai kārtībai.

4. Ja Ceļu satiksmes drošības direkcija un/vai Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā un termiņos nav informēta par transportlīdzekļa vadītāja pirmstermiņa veselības pārbaudes rezultātiem, uzskatāms, ka transportlīdzekļa vadītājs izvairās no pirmstermiņa veselības pārbaudes, un, ievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 126.5 pantu, ir pamats administratīvās lietas ierosināšanai.

5. Persona administratīvajā lietā pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Satiksmes ministrs A.Gorbunovs