Precizēts 25.10.2002., Latvijas Vēstnesis Nr.155 (2730)

Ministru kabineta noteikumi Nr.425

Rīgā 2002.gada 17.septembrī (prot. Nr.39, 33.§)

Valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” nolikums

Izdoti saskaņā ar Publisko aģentūru likuma 8.panta trešo daļu un
likuma “Par darbinieku aizsardzību darba devēja
maksātnespējas gadījumā” 8.panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Valsts aģentūra “Maksātnespējas administrācija” (turpmāk — administrācija) ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kura izveidota saskaņā ar Publisko aģentūru likumu, likumu “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”, likumu “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” un citiem normatīvajiem aktiem, lai nodrošinātu valsts politikas īstenošanu maksātnespējas procesa jautājumos, aizsargātu darbinieku intereses to darba devēju maksātnespējas gadījumos un likumā noteiktajā kārtībā īstenotu valsts un sabiedrības interešu aizsardzību maksātnespējas jautājumos.

2. Administrācija ir valsts institūcija, un tai ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un administrācijas pilnu nosaukumu. Administrācija atver norēķinu kontu Valsts kasē un — ar finansu ministra atļauju — kredītiestādēs.

II. Administrācijas funkcijas, darbība, kompetence un tiesības

3. Administrācijai ir šādas funkcijas:

3.1. sagatavot administratorus;

3.2. sertificēt administratorus;

3.3. ieteikt administratorus tiesai;

3.4. uzraudzīt administratoru darbību maksātnespējas procesā (tai skaitā mierizlīguma, sanācijas un bankrota procesā);

3.5. atbilstoši likumam “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” turēt un rīkoties ar darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem;

3.6. atbilstoši likumam “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” apmierināt darbinieku prasījumus no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem;

3.7. pārstāvēt valsts intereses maksātnespējas procesos;

3.8. veikt citas funkcijas, kuras administrācijai uzticētas saskaņā ar normatīvajiem aktiem un pārvaldes līgumu.

4. Lai nodrošinātu šo noteikumu 3.punktā minēto funkciju izpildi, administrācija:

4.1. izstrādā administratora kvalifikācijas prasības un administratoru apmācības programmas un normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iesniedz tās apstiprināšanai Ministru kabinetā;

4.2. organizē to personu apmācību, kuras vēlas iegūt administratora kvalifikāciju;

4.3. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē pārbaudījumu kārtošanu administratora kvalifikācijas saņemšanai;

4.4. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniedz un anulē administratora sertifikātu, kā arī aptur vai pagarina tā darbību;

4.5. iesaka tiesai sertificētu administratora kandidātu katram konkrētam maksātnespējas procesam;

4.6. uzrauga, vai administratora darbība maksātnespējas procesā (tai skaitā mierizlīguma, sanācijas un bankrota procesā) atbilst likuma prasībām;

4.7. izskata sūdzības par administratoru lēmumiem un rīcību;

4.8. pieņem un izskata maksātnespējīgo darba devēju administratoru pieteikumus par darbinieku prasījumu apmierināšanu un izmaksā no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem apstiprinātās summas;

4.9. likumā noteiktajos gadījumos nodrošina maksātnespējas procesu administrēšanas izdevumu segšanu;

4.10. apmierināto darbinieku prasījumu un segto maksātnespējas procesa administrēšanas izdevumu apmērā īsteno kreditora prasījuma tiesības pret maksātnespējīgiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām;

4.11. sniedz pakalpojumus valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī publiskus pakalpojumus fiziskajām un juridiskajām personām maksātnespējas procesa jautājumos;

4.12. sadarbībā ar citām kompetentajām valsts institūcijām veic pasākumus faktiski maksātnespējīgo uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību atzīšanai par maksātnespējīgiem tiesā;

4.13. apkopo un sniedz priekšlikumus ar maksātnespējas procesu saistīto tiesību aktu pilnveidošanai;

4.14. organizē metodisko un informatīvo materiālu izstrādi un izdošanu maksātnespējas procesa jautājumos;

4.15. organizē personu apmācību par maksātnespējas procesu un citiem tiesību jautājumiem;

4.16. sadarbojas ar ārvalstu un starptautiskajām institūcijām, kā arī nodrošina savstarpējas informācijas apmaiņu administrācijas darbības jomā;

4.17. veic citas normatīvajos aktos paredzētās darbības, kas nepieciešamas administrācijas funkciju izpildei.

5. Administrācijas kompetencē ir visi ar maksātnespējas procesiem saistītie jautājumi, izņemot jautājumus, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem ir tiesas un citu maksātnespējas procesa dalībnieku kompetencē.

6. Administrācijai ir tiesības:

6.1. pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no fiziskajām un juridiskajām personām administrācijas funkciju izpildei nepieciešamo informāciju, kas saistīta ar maksātnespējas procesiem;

6.2. pieprasīt no administratoriem pārskatus par pienākumu veikšanu un maksātnespējas procesa gaitu;

6.3. ja tiek anulēts sertifikāts vai apturēta tā darbība, iesniegt tiesā pieteikumu par administratora atcelšanu;

6.4. atbilstoši tieslietu ministra apstiprinātajiem publisko pakalpojumu izcenojumiem iekasēt maksu par administrācijas sniegtajiem pakalpojumiem. 

III. Administrācijas direktors

7. Administrāciju vada direktors, kuru pieņem darbā un atlaiž no darba tieslietu ministrs.

8. Administrācijas direktora pienākumus nosaka Publisko aģentūru likums, darba līgums un pārvaldes līgums.

9. Administrācijas direktors ir atbildīgs par administrācijas darbu kopumā un par pārvaldes līguma izpildi, kā arī nodrošina valsts budžeta ietvaros piešķirtā asignējuma mērķtiecīgu un efektīvu izlietošanu.

10. Administrācijas darbības jautājumos (to skaitā par kolēģijas lēmumiem) direktors izdod rīkojumus. Administrācijas direktora rīkojumus var pārsūdzēt tieslietu ministram Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. 

IV. Direktoru kolēģija

11. Direktoru kolēģija (turpmāk — kolēģija) ir koleģiāla administrācijas institūcija, kas darbojas, lai nodrošinātu administrācijas darbības tiesiskumu un koleģiālu lēmumu pieņemšanu administrācijas darbības jautājumos.

12. Kolēģijas sastāvā ir pieci locekļi — administrācijas direktors, Administratoru uzraudzības departamenta direktors, Darbinieku prasījumu departamenta direktors, Juridiskā departamenta direktors un Finansu departamenta direktors.

13. Kolēģijas sēdes sasauc un darba kārtību nosaka administrācijas direktors. Administrācijas direktors kolēģijas sēžu laikā pilda kolēģijas priekšsēdētāja funkcijas.

14. Kolēģija:

14.1. lemj par maksātnespējas procesa administratora kandidātu apstiprināšanu ieteikšanai konkrētai maksātnespējas lietai;

14.2. izskata sūdzības par maksātnespējas procesa administratoru rīcību un lēmumiem;

14.3. izskata maksātnespējas procesa administratoru sertifikācijas jautājumus;

14.4. izskata maksātnespējas procesa administrēšanas izdevumu segšanas jautājumus;

14.5. izskata maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumus un lemj par to apmierināšanu;

14.6. izskata citus jautājumus saskaņā ar administrācijas direktora priekšlikumu.

15. Kolēģija darbojas saskaņā ar administrācijas direktora apstiprinātu nolikumu.

16. Kolēģijas lēmumi tiek pieņemti, ja par tiem balsojuši vismaz trīs kolēģijas locekļi. Kolēģijas lēmumus ar savu rīkojumu apstiprina aģentūras direktors.

V. Administrācijas konsultatīvā padome

17. Lai veicinātu valsts politikas īstenošanu, analizētu problēmas un izstrādātu priekšlikumus maksātnespējas procesa jautājumos, tieslietu ministrs izveido administrācijas konsultatīvo padomi (turpmāk — konsultatīvā padome), kurai ir padomdevēja tiesības administrācijas darbības jautājumos.

18. Konsultatīvā padome darbojas saskaņā ar tieslietu ministra apstiprinātu nolikumu.

19. Konsultatīvajai padomei ir šādi uzdevumi:

19.1. analizēt administrācijas darbības rezultātus un sniegt tieslietu ministram atzinumus un priekšlikumus par administrācijas vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģijas (turpmāk — stratēģija) īstenošanu un administrācijas darba pilnveidošanu;

19.2. veicināt stratēģijas īstenošanu;

19.3. veicināt administrācijas sadarbību ar stratēģijas īstenošanā iesaistītajām institūcijām;

19.4. apkopot un sniegt administrācijas direktoram priekšlikumus par maksātnespējas procesu reglamentējošo normatīvo aktu nepilnībām, kā arī analizēt maksātnespējas procesu praksi;

19.5. pēc administrācijas direktora pieprasījuma sniegt administrācijai konsultācijas un ieteikumus administrācijas uzdevumu īstenošanas jomā.

20. Konsultatīvās padomes skaitlisko sastāvu nosaka un konsultatīvās padomes personālsastāvu apstiprina tieslietu ministrs.

21. Konsultatīvās padomes sastāvā tieslietu ministrs iekļauj nozaru speciālistus, kā arī valsts institūciju un nevalstisko organizāciju (to skaitā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas) pilnvarotos pārstāvjus.

22. Konsultatīvās padomes locekļi vienlaikus var būt maksātnespējas procesa administratoru sertifikācijas komisijas locekļi.

23. Konsultatīvās padomes darbu materiāltehniski nodrošina administrācija.

VI. Manta un finansu līdzekļi

24. Administrācijas manta ir valsts manta, kas atrodas administrācijas valdījumā.

25. Administrācijai ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā iegādāties savai darbībai nepieciešamo mantu un segt citus izdevumus tās finansēšanas plāna ietvaros.

26. Administrācijai ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā atsavināt tās valdījumā esošo valsts kustamo mantu. Līdzekļus, kas iegūti valsts kustamās mantas atsavināšanas rezultātā, ieskaita administrācijas budžetā.

27. Administrācijas finansu līdzekļus veido:

27.1. uzņēmējdarbības riska valsts nodevas daļa;

27.2. ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem;

27.3. ārvalstu finansiālās palīdzības līdzekļi;

27.4. ziedojumi un dāvinājumi.

28. Gada beigās administrācijas kontā esošo līdzekļu atlikums, kas radies no administrācijas visu veidu ieņēmumiem (izņemot valsts pamatbudžeta dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem), ja tas nepārsniedz gada laikā faktiski saņemto līdzekļu apmēru, paliek administrācijas rīcībā un tiek izmantots nākamajā gadā.

VII. Maksas pakalpojumi

29. Administrācija fiziskajām un juridiskajām personām sniedz maksas pakalpojumus ar uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju saistītajās jomās, kā arī juridiskos, apmācības, sertifikācijas un informatīvos pakalpojumus.

30. Administrācija maksas pakalpojumus sniedz atbilstoši tieslietu ministra apstiprinātiem un laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētiem publisko pakalpojumu izcenojumiem.

31. Pakalpojumus maksātnespējīgo uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību darbiniekiem jautājumos, kas saistīti ar šo darbinieku prasījumu apmierināšanu, administrācija sniedz bez maksas.

VIII. Saistības un atbildība

32. Administrācija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var uzņemties saistības un garantijas un ņemt aizņēmumus atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzētajam apmēram.

33. Tiesiskajās attiecībās ar fiziskajām un juridiskajām personām administrācija ir atbildīga par savām saistībām ar tās valdījumā esošo valsts mantu.

34. Ja administrācijas saistību izpildei ar administrācijas mantu nepietiek vai administrācijas saistību izpilde var traucēt administrācijas funkciju veikšanu, par administrācijas saistībām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atbild valsts.

35. Lai nodrošinātu administrācijas darbības pārraudzību, tieslietu ministrs ieceļ par administrācijas darbības uzraudzību atbildīgo amatpersonu, kura īsteno uzraudzību un informē ministru atbilstoši Publisko aģentūru likuma 14.pantā noteiktajai atbildīgās amatpersonas kompetencei.

36. Pārskatus par administrācijas funkciju pildīšanu un līdzekļu izmantošanu administrācija sniedz pārvaldes līgumā noteiktajā kārtībā un termiņā, ievērojot Publisko aģentūru likumā ietvertos principus.

IX. Reorganizācija un likvidācija

37. Par administrācijas reorganizāciju vai likvidāciju lemj Ministru kabinets.

38. Ja administrācija tiek reorganizēta vai likvidēta, sastāda administrācijas slēguma bilanci, nosaka mantas vērtību un saistību apjomu, kā arī paredz mantas un saistību nodošanu citai institūcijai.

39. Ja administrācija tiek reorganizēta vai likvidēta, administrācijas direktors ir atbildīgs par arhīva saglabāšanu un tā nodošanu saistību pārņēmējam vai Valsts arhīvā atbilstoši likumam “Par arhīviem”. 

X. Noslēguma jautājums

40. Noteikumu 3.3., 3.5., 3.6., 4.5., 4.7., 4.8., 4.9. un 4.10.apakšpunkts stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Tieslietu ministre I.Labucka

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 21.septembri.