Ministru kabineta rīkojums Nr.516

Rīgā 2002.gada 18.septembrī (prot. Nr.34, 21.§)

Par Ārvalstu bruņotos spēkus uzņemošās valsts atbalsta sistēmas pamatnostādnēm

1. Akceptēt Ārvalstu bruņotos spēkus uzņemošās valsts atbalsta sistēmas pamatnostādnes.

2. Noteikt Aizsardzības ministriju par atbildīgo institūciju Ārvalstu bruņotos spēkus uzņemošās valsts (turpmāk — uzņemošā valsts) atbalsta sistēmas pamatnostādņu īstenošanā.

3. Aizsardzības ministrijai:

3.1. izveidot darba grupu, kuras uzdevums līdz 2002.gada 31.decembrim izanalizēt attiecīgos normatīvos aktus, lai noteiktu kārtību, kādā uzņemošā valsts pieprasa atbalstu un pieņem, izsludina un īsteno lēmumus;

3.2. līdz 2002.gada 31.decembrim izstrādāt starptautiskās vienošanās memoranda paraugu (memorands parakstāms pēc uzņemošās valsts atbalsta pieprasījuma saņemšanas);

3.3. līdz 2004.gada 31.decembrim:

3.3.1. pēc konsultēšanās ar NATO izveidot spēju katalogu (datu bāzi, kurā iekļauta informācija par uzņemošās valsts atbalsta ietvaros pieejamo infrastruktūru un tās spējām);

3.3.2. apmācīt uzņemošās valsts atbalsta speciālistus;

3.3.3. sadarbībā ar citām uzņemošās valsts atbalsta sistēmā iesaistītajām ministrijām izstrādāt Latvijas plānus, kas saistīti ar uzņemošās valsts atbalstu, un aizsardzības ministram iesniegt tos noteiktā kārtībā Ministru kabinetā;

3.3.4. sadarbībā ar uzņemošās valsts atbalsta sistēmā iesaistītajām ministrijām un institūcijām izstrādāt nacionālos izmaksu standartus, kuri būs pieejami NATO pavēlniecībai, nosūtītājvalstīm un organizācijām;

3.4. pēc attiecīgo normatīvo aktu analīzes, starptautiskās vienošanās memoranda parauga, spēju kataloga un nacionālo izmaksu standartu izstrādes sagatavot un aizsardzības ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvu ziņojumu.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

 

Akceptētas
ar Ministru kabineta
2002.gada 18.septembra
rīkojumu Nr.516

Ārvalstu bruņotos spēkus uzņemošās valsts atbalsta sistēmas pamatnostādnes

Saturs

Saīsinājumi

Ar uzņemošās valsts atbalstu saistītie termini (definīcijas)

1.Uzņemošās valsts atbalsts un pamatnostādņu mērķis

2. Pašreizējā situācija uzņemošās valsts atbalsta sistēmas attīstībā

3. Problēmu formulējums

4. Latvijas kā uzņemošās valsts atbalsta sniegšanas pamatprincipi

5. Uzņemošās valsts atbalsta sistēmas ieviešanas mērķis, rezultāti un to sasniegšanas rādītāji

6. Rīcības virzieni uzņemošās valsts atbalsta sistēmas mērķu un rezultātu sasniegšanai

6.1. Uzņemošās valsts atbalsta sistēmas plānošanas un ieviešanas vadlīnijas

6.2. Uzņemošās valsts atbalsta sistēmas subjektu uzdevumi

7. Uzņemošās valsts atbalsta sistēmas ietekmes uz valsts budžetu un pašvaldības budžetiem novērtējums

8. Uzņemošās valsts atbalsta sistēmas turpmākās rīcības plānojums

9. Pārskatu sniegšanas kārtība

10. Noslēguma jautājumi

10.1. Civilmilitārā sadarbība

10.2. Medicīnas jautājumi

Pielikums Nr. 1 Uzņemošās valsts atbalsta sistēmas plānošana un sagatavošana

Pielikums Nr. 2 Uzņemošās valsts atbalsta sistēmas dokumentācijas atbilstība un izstrāde

 

Saīsinājumi

Saīsinājums	Paskaidrojums
UVA	Uzņemošās valsts atbalsts
SVM	Savstarpējās vienošanās memorands
AM	Aizsardzības ministrija
NBS	Nacionālie bruņotie spēki
STANAG	NATO standartizācijas līgums (angl. val. — Standardization Agreement)
AJP	Alianses reglamentu kopums (angl. val. — Allied Joint Publications)
SOFA	Līgums par bruņoto spēku statusu (angl. val. — Status of Forces Agreement)
PfP	NATO programma “Partnerattiecības mieram” (angl. val. — Partnership for Peace)

 

Ar uzņemošās valsts atbalsta sistēmas pamatnostādnēm saistītie termini (definīcijas)

Uzņemošā valsts — valsts, kuras teritorijā saskaņā ar savstarpēju vienošanos tiek izvietoti, darbojas vai dodas caur tās teritoriju ārvalstu un/vai starptautisko organizāciju bruņotie spēki.

Nosūtītājvalsts — valsts un/vai starptautiska organizācija, kura nosūta uz uzņemošo valsti savus bruņotos spēkus to izvietošanai, tranzītam un/vai darbībai šajā valstī.

 Uzņemošās valsts atbalsts — civilā un militārā palīdzība, kādu Latvija kā uzņemošā valsts sniedz citu valstu starptautisko organizāciju bruņotajiem spēkiem, kas tiek izvietoti, darbojas vai dodas cauri Latvijas teritorijai.

 Uzņemošās valsts atbalsta sistēma — sistēma, kas nosaka kārtību un procedūras ārvalstu bruņoto spēku uzņemšanai un abpusējai atbalsta sniegšanai Latvijā.

 Uzņemošās valsts atbalsta plāns — detalizēts tekstuālu un grafisku dokumentu kopums, kurā izvērsti UVA iesaistīto institūciju uzdevumi un noteikts uzdevumu īstenošanas mehānisms un apjoms attiecīgos UVA posmos un UVA norises secība.

 Spēju katalogs — datubāze, kur iekļauta informācija par uzņemošās valsts atbalsta ietvaros pieejamo infrastruktūru un tās spējām (tehniskie apraksti, kartes u.c.).

Uzņemošās valsts atbalsta pasākumi — uz uzņemošās valsts atbalstu attiecināmu principu un procedūru uzskaitījums, kas piemērojams UVA sniegšanas laikā. Visas iesaistītās puses tos ievēro un tie ir saskaņoti ar Latvijas un nosūtītājvalstu likumdošanu un pastāvošo kārtību, kā arī ar NATO attiecīgiem noteikumiem (ja NATO ir iesaistīta).

 Uzņemošās valsts nacionālo izmaksu standarti — aprēķināti izmaksu vidējie standarti par pakalpojumiem UVA īstenošanai, kas tiek izmantoti par pamatu slēdzot savstarpējās vienošanās memorandus. 

1. Uzņemošās valsts atbalsts un pamatnostādņu mērķis

Uzņemošās valsts atbalsts (turpmāk — UVA) ir civilās un militārās palīdzības pasākumu komplekss, ko Latvija sniedz UVA sistēmas ietvaros citu valstu vai starptautisko organizāciju bruņotajiem spēkiem, kas tiek izvietoti, darbojas vai dodas cauri Latvijas teritorijai. Uzņemošās valsts atbalsts tiek sniegts vadoties pēc NATO valstīs noteikto procedūru principiem un standartiem, kā arī ar Apvienoto nāciju organizācijas (tālāk tekstā — ANO) statūtiem un citiem Latvijai saistošiem starptautisko tiesību aktiem.

Pamatnostādņu mērķis ir izstrādāt vadlīnijas Nacionāliem bruņotiem spēkiem (turpmāk tekstā — NBS) un valsts institūcijām, kas iesaistītas UVA sniegšanā. Lai nodrošinātu dažādu neparedzētu apstākļu, operāciju un mācību plānošanas prasību izpildi, kas saistīta ar UVA, pamatnostādnēs ir uzsvērta elastīgas pieejas nepieciešamība UVA plānošanas un īstenošanas procesā.

UVA sniegšana ir NBS nodrošinājuma funkciju neatņemama sastāvdaļa. Pamatnostādnēs ietvertās vadlīnijas ir pielietojamas gan miera apstākļos, tai skaitā, starptautiskajās militārajās mācībās, gan valsts apdraudējuma gadījumā, ietverot Vašingtonas līguma 5.paragrāfa un ārpus 5.paragrāfa operāciju, kā arī katastrofu un to izraisīto seku novēršanas gadījumos.

Latvijas UVA principi un procedūras paredz ciešas sadarbības iespējas ar starptautiskajām organizācijām (ANO, Eiropas Savienību, Eiropas drošības un sadarbības organizāciju u.c.), nevalstiskajām organizācijām un nosūtītājvalsti. UVA principi un procedūras attiecas gan uz NATO valstīm, gan uz NATO neietilpstošajām valstīm NATO vadītajās operācijās un mācībās. 

2. Pašreizējā situācija uzņemošās valsts atbalsta sistēmas attīstībā

Pašlaik Latvijā nav izveidota uzņemošās valsts atbalsta sistēma, kuras ietvaros būtu noteiktas precīzas un skaidras procedūras, kas jāievēro gadījumā, ja citu valstu bruņotie spēki vai bruņotie spēki ar starptautisko mandātu (turpmāk tekstā — starptautisko organizāciju bruņotie spēki) tiek izvietoti, darbojas vai dodas cauri Latvijas teritorijai miera laikā, militāro operāciju vai valsts apdraudējuma, kā arī katastrofu un to izraisīto seku novēršanas gadījumā.

Līdz šim Latvija ir veikusi vairākus pasākumus, lai nodrošinātu spējas uzņemt citas valsts bruņotos spēkus savā teritorijā. 2001.gadā stājās spēkā grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”, kur ir atcelti visi skaitliskie ierobežojumi, sakarā ar ārvalstu militārpersonu uzturēšanos Latvijas teritorijā. 2001.gadā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā ārvalstu karakuģi iebrauc un uzturas Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, iekšējos ūdeņos un ostās, un izbrauc no tiem”. Šie noteikumi atceļ ierobežojumus par ārvalstu karakuģu uzturēšanās ilgumu Latvijas ostās, atvieglo iebraukšanas atļaujas saņemšanas kārtību Baltijas jūras eskadras karakuģiem, kā arī ļauj ārvalstu karakuģiem ar atomdzinējiem un/vai kodolieročiem iebraukt Latvijas ūdeņos un ostās. 1996.gadā Latvija ir ratificējusi Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā “Partnerattiecības — mieram”, līgumu par bruņoto spēku statusu (turpmāk — PfP SOFA) un šī līguma protokolu. 1999.gadā tika ratificēts Papildus protokols Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā “Partnerattiecības mieram”, līgums par to bruņoto spēku statusu. Minētie starptautiskie dokumenti ir pamats UVA sistēmas izveidei. Latvijā tie nosaka:

1) ārvalstu bruņoto spēku, kā arī starptautiskā militārā štāba statusu;

2) ārvalstu bruņoto spēku un uzņemošās valsts tiesības un pienākumus;

3) pārkāpumu izskatīšanas kārtību un piekritību u.c.

Latvijā ir izvērtēta iespējamā UVA nepieciešamā infrastruktūra. Notiek darbs pie infrastruktūras apsekošanas un informācija par pastāvošajiem trūkumiem tajā tiks apkopota pēc apsekošanas. Valsts Zemes dienests izgatavo NATO standartiem atbilstošas kartes par Latvijas ceļiem, ostām, lidlaukiem, iekļaujot informāciju arī par to tehniskajiem rādītājiem, spējām u.tml. Aizsardzības sistēmas amatpersonas ir piedalījušās semināros par UVA, kur guvušas pieredzi un zināšanas UVA sistēmas būtībā un izveidē. Par UVA jautājumiem ir notikušas konsultācijas ar NATO ekspertiem.

Aizsardzības ministrija ir uzsākusi Spēju kataloga (Capabilities Catalogue) izstrādi, kur tiks iekļauta informācija par UVA ietvaros pieejamo infrastruktūru, tās spējām un tehnisko aprakstu.  

3. Problēmu formulējums

Latvijā var rasties sekojošas problēmas, kuru risināšanai nepieciešams ieviest UVA sistēmu:

1) Valsts apdraudējuma gadījumos Latvija nespēs nodrošināt citu valstu vai starptautisko organizāciju bruņoto spēku uzņemšanu valsts teritorijā, kas, savukārt, apgrūtinās valsts apdraudējuma pārvarēšanu, sākot no katastrofu izraisīto seku novēršanas gadījumiem līdz situācijai, kad Latvijai būs nepieciešama palīdzība tās teritoriālās integritātes nosargāšanā.

2) Latvija nespēs nodrošināt starptautisko militāro mācību organizēšanu savā teritorijā, kas būtiski pazeminās NBS savietojamību ar NATO spēkiem, tādejādi kavējot Latvijas ārpolitikas un drošības politikas mērķu izpildi.  

4. Latvijas kā uzņemošās valsts atbalsta sniegšanas pamatprincipi

Latvijas UVA sistēma tiek veidota un darbojas pamatojoties uz principiem, kuri tiek ievēroti NATO valstīs saskaņā ar Alianses reglamentu kopumu AJP 4.5.:

1) Suverēnas valsts princips, kas paredz, ka Latvija kā suverēna valsts uzņemas pilnu atbildību par UVA sniegšanu un atbalsta nodrošināšanu Nacionāliem bruņotiem spēkiem.

2) Nodrošināšanas princips nosaka, ka Latvija atsevišķi vai uz kolektīvas vienošanās pamata, nodrošina Nacionālos bruņotos spēkus ar nepieciešamiem resursiem. UVA ir papildinājums bruņotajiem spēkiem, kas atrodas Latvijā, un UVA tiek īstenots pēc iespējas lielākā apjomā, balstoties uz spēkā esošajiem valsts normatīvajiem aktiem, valsts prioritātēm un iespējām.

3) Latvijas kā uzņemošās valsts pilnvaru princips paredz, ka Latvija plāno, izstrādā un pilda uzņemošās valsts atbalsta pasākumus kopā ar attiecīgiem komandieriem, NATO un/vai nosūtītājvalsti/citām organizācijām, kas vēlas apspriest divpusējos UVA pasākumus.

4) Sadarbības princips nosaka sadarbības starp Latviju un nosūtītājvalsti, organizācijām un NATO (ja tā iesaistīta) nepieciešamību un tās svarīgumu.

5) Koordinācijas princips ir būtiski svarīgs aspekts operacionālās efektivitātes nodrošināšanai, produktivitātei un konkurences nepieļaušanai resursu sadalē.

6) Resursu efektīvas izmantošanas princips nosaka, ka UVA plānošana un izpilde notiek, ievērojot prasību izpildei pieejamo resursu visefektīvāko un ekonomiskāko izmantošanu.

7) Informācijas nodrošināšanas princips paredz, ka informācija par plānotiem apvienoto spēku un organizāciju atbalsta pasākumiem ir pieejama Latvijas NBS vadībai un nosūtītājvalsts bruņotajiem spēkiem. Ievērojot šo principu, tiks panākta UVA atvēlēto līdzekļu un resursu pārskatāmība un tiks atvieglots nodrošinājuma un apgādes plānotāju darbs.

8) Kompensācijas princips paredz, ka starp Latviju, nosūtītājvalsti/organizācijām un/vai NATO tiek panākta vienošanās par UVA izmaksu atlīdzināšanu no Latvijas, vairāku valstu dalītiem vai kopējiem finansu līdzekļiem atbilstoši situācijai. 

5. Uzņemošās valsts atbalsta sistēmas ieviešanas mērķis, rezultāti un to sasniegšanas rādītāji

Latvijas aizsardzības sistēma ir balstīta uz Valsts aizsardzības koncepcijā noteiktajiem pamatprincipiem. Starptautiskās sadarbības un līdzdalības princips paredz to, ka Latvijas aizsardzības un drošības plānošanas svarīgs elements ir sadarbība ar citām valstīm. Lai Latvija spētu nodrošināt savu neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti, Latvijai jāturpina attīstīt sadarbību ar citu valstu bruņotajiem spēkiem.

Latvijai, nodrošinājuma atbalsta mērķu īstenošanai, ir svarīgi sasniegt gan darbības, gan izmaksu efektivitāti. Izmantojot Starptautisko vienotā nodrošinājuma koncepciju, iespējams samazināt Latvijas kopējās mācību vai operāciju izmaksas un panākt lielāku atbalsta efektivitāti. Rezultātā tiks izveidota efektīva un elastīga sistēma, kas ļaus racionāli izmantot finansu resursus, būs vienlīdz piemērojama gan miera, gan valsts apdraudējuma, gan starptautisko militāro mācību, kā arī katastrofu un to izraisīto seku novēršanas gadījumiem. Turklāt šī sistēma būs savietojama ar NATO izveidoto uzņemošās valsts atbalsta sniegšanas sistēmu. 

6. Rīcības virzieni uzņemošās valsts atbalsta sistēmas mērķu un rezultātu sasniegšanai

6.1. Uzņemošās valsts atbalsta sistēmas plānošanas un ieviešanas vadlīnijas

UVA plānošana pamatojas uz vienotu situācijas izpratni un pieejamiem resursiem. Latvijai, nepieciešamības gadījumā savā teritorijā būs jāuzņem vairāku nosūtītājvalstu bruņoto spēku vienības vienlaicīgi. Tādēļ plānošanas procesam ir jābūt koordinētam, lai novērstu ar uzņemošās valsts atbalsta sniegšanu saistīto pasākumu dublēšanos.

Lai panāktu pēc iespējas lielāku atbalsta sniegšanas efektivitāti, UVA plānošanā tiek iesaistīti attiecīgie NBS štāba līmeņi, NBS struktūrvienības un valsts institūcijas. Lai novērstu kontaktpersonu skaita palielināšanos ar UVA saistīto jautājumu risināšanā, Latvijas aizsardzības sistēmā Aizsardzības ministrija pilda UVA koordinācijas funkcijas un ir atbildīgā kontaktstruktūra. 

6.2. Uzņemošās valsts atbalsta sistēmas subjektu uzdevumi

Uzņemošās valsts atbalsta sagatavošanas uzdevumus valsts pārvaldi īstenojošām institūcijām sadalīt divās daļās:

1) Valsts pārvaldi īstenojošo institūciju uzdevumi UVA plānošanas laikā.

2) Valsts pārvaldi īstenojošo institūciju uzdevumi UVA īstenošanas laikā (ārvalstu bruņoto spēku uzņemšanas un atbalsta sniegšanas laikā).

Ministru kabinets:

UVA plānošanas vai īstenošanas laikā

— pieņem lēmumu par citas valsts vai starptautiskās organizācijas bruņoto spēku atbalsta nepieciešamību Latvijas valsts aizsardzībai;

— pieņem lēmumu par infrastruktūras uzlabošanu UVA nodrošināšanai.

Aizsardzības ministrija:

UVA plānošanas laikā

— vada UVA plānošanas procesu;

— izstrādā kopā ar pārējām ministrijām nepieciešamos normatīvo aktu projektus nosūtītājvalsts bruņoto spēku savietojamībai ar uzņemošo valsti

— MK uzdevumā, sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Finansu ministriju, gatavo SVM ar nosūtītājvalsti un/vai NATO par UVA izdevumu atlīdzināšanu no nacionālā, vairāku valstu dalītā vai kopējā finansējuma atbilstoši situācijai;

— plāno un aprēķina nepieciešamos budžeta līdzekļus savu UVA funkciju īstenošanai un iesniedz budžeta pieprasījumu Finansu ministrijā atbilstoši likumam “Par budžetu un finansu vadību”.

UVA īstenošanas laikā

— realizē nepieciešamo jurisdikciju pār nosūtītājvalsts bruņoto spēku vienībām;

— koordinē/vada uzņemošās valsts atbalsta sniegšanu;

— saskaņā ar UVA Savstarpējās vienošanās memorandu:

1) Izskata UVA pieprasījumu, uzsākot UVA plānošanas procesa piecus posmus (Pielikums Nr.1).

2) Sadarbībā ar NBS štābu risina sarunas par SVM ar NATO pavēlniecību, citiem attiecīgiem komandieriem vai organizācijām.

3) Kopā ar attiecīgo komandieri vai organizāciju veido Apvienoto uzņemošās valsts atbalsta vadības komiteju.

4) Atbalsta NBS štābu UVA SVM izstrādē, koordinējot nepieciešamo palīdzību no citām ministrijām.

5) Atbalsta NBS štāba sadarbību ar civilo sektoru.

Ārlietu ministrija:

UVA plānošanas laikā

— sadarbībā ar Aizsardzības ministriju nodrošina starptautiskās sadarbības koordināciju Latvijas, starptautisko organizāciju un nosūtītājvalstu starpā;

— plāno un aprēķina nepieciešamos budžeta līdzekļus savu UVA funkciju īstenošanai un iesniedz budžeta pieprasījumu Finansu ministrijā atbilstoši likumam “Par budžetu un finansu vadību”.

Ekonomikas ministrija:

UVA plānošanas laikā

— koordinē enerģētisko resursu efektīvu un ekonomisku izmantošanu;

— plāno un aprēķina nepieciešamos budžeta līdzekļus savu UVA funkciju īstenošanai un iesniedz budžeta pieprasījumu Finansu ministrijā atbilstoši likumam “Par budžetu un finansu vadību”.

Finansu ministrija:

UVA plānošanas laikā

— gatavo priekšlikumus par ES direktīvu piemērošanu Latvijā attiecībā uz citu valstu vai starptautisku organizāciju bruņotajiem spēkiem, kas tiek izvietoti, darbojas vai dodas cauri Latvijas teritorijai;

— piedalās UVA uzdevumu izpildei nepieciešamo resursu plānošanā, gatavo priekšlikumus par iespējamiem finansēšanas avotiem;

— nodrošina UVA uzdevumu plānošanas un sagatavošanas finansēšanu valsts budžetā piešķirto līdzekļu ietvaros;

— plāno un aprēķina nepieciešamos budžeta līdzekļus savu UVA funkciju īstenošanai.

UVA īstenošanas laikā

— nodrošina uzņemošās valsts uzdevumu izpildes finansēšanu valsts budžetā piešķirto līdzekļu ietvaros.

Iekšlietu ministrija:

UVA plānošanas laikā

— piedalās UVA plānošanas procesā;

— izstrādā valsts robežas šķērsošanas kārtību, kurai UVA īstenošanas laikā ir jābūt pēc iespējas vienkāršākai;

— plāno un aprēķina nepieciešamos budžeta līdzekļus savu UVA funkciju īstenošanai un iesniedz budžeta pieprasījumu Finansu ministrijā atbilstoši likumam “Par budžetu un finansu vadību”.

UVA īstenošanas laikā

— nodrošina nosūtītājvalsts bruņoto spēku personāla ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta kontroli;

— koordinē civilo resursu iesaistīšanu civilās aizsardzības uzdevumu veikšanā;

— nodrošina kontroli pār nosūtītājvalsts bruņoto spēku personālu un piemēro Latvijas Republikas normatīvos aktus un starptautiskos līgumus noteiktajā kārtībā un apjomā attiecībā pret LR teritorijā izdarītajiem pārkāpumiem;

Krīzes kontroles centrs:

UVA plānošanas laikā

— pilda Ministru prezidenta un Ministru kabineta uzdotos uzdevumus iesaistoties krīžu novēršanā un pārvarēšanā;

— plāno un aprēķina nepieciešamos budžeta līdzekļus savu UVA funkciju īstenošanai un iesniedz budžeta pieprasījumu Finansu ministrijā atbilstoši likumam “Par budžetu un finansu vadību”.

Labklājības ministrija:

UVA plānošanas laikā

— nodrošina ārstniecības iestāžu nepieciešamos materiāltehniskos resursus un pacientu iespējamo evakuāciju;

— nodrošina ambulatoro ārstniecības iestāžu un neatliekamās medicīniskās palīdzības iestāžu gatavību darbībai operācijās;

— plāno un aprēķina nepieciešamos budžeta līdzekļus savu UVA funkciju īstenošanai un iesniedz budžeta pieprasījumu Finansu ministrijā atbilstoši likumam “Par budžetu un finansu vadību”.

UVA īstenošanas laikā

— nodrošina nepieciešamo medikamentu un medicīnisko ierīču iegādi, uzglabāšanu un izlietošanu.

Satiksmes ministrija:

UVA plānošanas laikā

— piedalās Spēju kataloga izveidē;

— plāno un aprēķina nepieciešamos budžeta līdzekļus savu UVA funkciju īstenošanai un iesniedz budžeta pieprasījumu Finansu ministrijā atbilstoši likumam “Par budžetu un finansu vadību”.

— Bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Valsts informācijas tīkla aģentūra” (Valsts a/s “VITA”) nodrošina nepieciešamo sakaru un informācijas tehnoloģiju darbību atbilstoši mācību vai operāciju prasībām;

UVA īstenošanas laikā

— nodrošina nepieciešamās infrastruktūras izmantošanu (ceļi, ceļu pārvadi, tilti, sliežu ceļi, lidlauki, ostas u.c.).

Tieslietu ministrija:

UVA plānošanas laikā

— sakarā ar to, ka UVA sistēma ir papildinājums Latvijā esošo bruņoto spēku atbalstam un tas ir jāsniedz maksimāli lielā apjomā pamatojoties uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, valsts prioritātēm un Latvijas iespējām, izvērtē un saskaņo Latvijas normatīvos aktus;

— plāno un aprēķina nepieciešamos budžeta līdzekļus savu UVA funkciju īstenošanai un iesniedz budžeta pieprasījumu Finansu ministrijā atbilstoši likumam “Par budžetu un finansu vadību”.

Valsts zemes dienests:

UVA plānošanas laikā

— veic UVA funkciju nodrošinājumam nepieciešamo karšu informācijas apjomu un nomenklatūras aprēķinus,

— organizē nepieciešamo karšu izstrādi, atbilstoši apstiprinātajiem aprēķiniem;

— nodrošina nepieciešamo karšu piegādi, lai atbilstoši tām varētu īstenot plānotos pārvietošanās maršrutus;

— plāno un aprēķina nepieciešamos budžeta līdzekļus savu UVA funkciju īstenošanai un iesniedz budžeta pieprasījumu.

UVA īstenošanas laikā

— veic karšu nodrošinājuma analīzi;

— izstrādā, saskaņo un īsteno karšu nodrošinājuma papildus pasākumus. 

7. Uzņemošās valsts atbalsta sistēmas ietekmes uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem novērtējums

UVA sistēmas izveide nerada tiešu ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, jo NATO spēkiem, citām starptautiskām organizācijām vai nosūtītājvalstīm Latvijas sniegtais UVA pamatā tiek atlīdzināts. Visi finansiālie aspekti un atlīdzināšanas kārtība tiek atrunāta UVA Pasākumu vienotās izpildes nosacījumos, kas ir saistošs dokuments parakstītājpusēm. UVA pasākumu vienotās izpildes nosacījumi kalpo kā līgums/vienošanās starp Latviju un nosūtītājvalstīm/organizācijām, un NATO pavēlniecību (ja NATO ir iesaistīta).

Atlīdzības apjoms tiek noteikts, balstoties uz valsts izmaksu standartiem, vai, ja tādi nav noteikti, atlīdzības jautājumi tiek izlemti UVA pasākumu izstrādes procesā. Standartizācijas vienošanās 2034 (STANAG) sniedz vispārējas vadlīnijas atlīdzības prasību noteikšanai NATO un NATO neietilpstošo valstu bruņotiem spēkiem. Izmantotais finansējums var būt vienas valsts, kopējs vairākām valstīm, starptautisks vai kopējais NATO finansējums, kā noteikts UVA pasākumos. Ja iespējams, vienošanās par finansiāliem jautājumiem tiek panākta pirms bruņoto spēku izvietošanas.

Finansēšanas principi, kas saistīti ar operācijām vai mācībām tiek izskaidroti SVM, tehniskajos nosacījumos un pasākumu vienotās izpildes nosacījumos. 

8.Uzņemošās valsts atbalsta sistēmas turpmākās rīcības pamatojums

1) Izanalizēt spēkā esošos normatīvos aktus, lai noteiktu mehānismu UVA pieprasīšanai, lēmuma pieņemšanai, izsludināšanai un īstenošanai.

2) Izstrādāt Starptautiskās vienošanās memorandu (turpmāk tekstā — SVM) paraugu, kas tiek parakstīts pēc UVA pieprasījuma saņemšanas, līdz 2002.gada decembrim.

3) Spēju kataloga izveide līdz 2004.gadam. Spēju kataloga un datu bāzes izstrādes procesā konsultēties ar NATO, tās dalībvalstīm un Baltijas valstīm.

4) Izstrādāt Latvijas ar UVA saistītos plānus līdz 2005.gadam. UVA plānu izstrādes procesā konsultēties ar NATO, tās dalībvalstīm un Baltijas valstīm.

5) UVA speciālistu apmācība.

6) Izstrādāt nacionālos izmaksu standartus, kas ir pieejami NATO pavēlniecībai, nosūtītājvalstīm un organizācijām līdz 2005.gadam. 

9. Pārskatu sniegšanas kārtība

Sniegt Informatīvu ziņojumu Ministru kabinetā pēc spēkā esošo normatīvo aktu analīzes veikšanas, Spēju kataloga izstrādes, UVA plānu un Nacionālo izmaksu standartu izstrādes.

Lai nodrošinātu UVA plānus, kurus paredzēts izmantot valsts apdraudējuma gadījumos, savlaicīgu atjaunošanu un to ieviešanas gatavību, tie jāpilnveido un jāprecizē arī mācību laikā. Pēc mācībām Aizsardzības ministrija veic UVA pasākumu analīzi. Jebkuras nepieciešamās izmaiņas jānosūta par UVA pasākumiem atbildīgajai kontaktpersonai/struktūrai Latvijā un NATO. 

10. Noslēguma jautājumi

10.1. Civilmilitārā sadarbība

UVA saistīts ar civilās un militārās palīdzības sniegšanu, kas ietver materiālu, aprīkojuma, pakalpojumu un administratīvo atbalstu nosūtītājvalstu/organizāciju bruņotajiem spēkiem. Civilmilitārās sadarbības uzdevums ir veicināt pieejas nodrošināšanu civilajiem resursiem un garantēt, ka šāda pieeja nekaitēs operāciju zonā esošo vietējo iedzīvotāju vajadzībām. 

10.2. Medicīnas jautājumi

UVA medicīnas atbalsts nav mazāks par to, kas tiek sniegts Latvijas NBS.

Aizsardzības ministra v.i.vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V. Makarovs

 

Pielikums Nr.1

Uzņemošās valsts atbalsta sistēmas plānošanas un sagatavošanas process

1. Uzņemošās valsts atbalsta plānošanas koordinācija

Latvija, NATO pavēlniecība un nosūtītājvalstis/organizācijas izveido Apvienoto UVA koordinācijas komiteju. Komiteja atbild par nepieciešamo papildus UVA pasākumu izstrādi. Aizsardzības ministrija piešķir iespējamos UVA resursus saskaņā ar nosūtītājvalstu/organizāciju atbalsta prasībām. Balstoties uz tiem, tiek sastādīti pasākumu vienotie izpildes nosacījumi. Pēc operācijas sākuma visas štāba struktūrvienības pilda ar UVA saistītos plānus, lai nodrošinātu, ka pildīti tiek visi nosacījumi un ņemtas vērā mainīgās prioritātes. 

2. Uzņemošās valsts atbalsta plānošanas galvenie dokumenti

UVA atbalsta plānošanas dokumenti, kurus nepieciešams izstrādāt noteiktā kārtībā:

1) Savstarpējās vienošanās memorands (tālāk tekstā — SVM), kas nosaka operācijas apjomu, veidu, ilgumu, finansēšanas principus, strīdu izskatīšanas kārtību, starptautiskos dokumentus, pamatojoties uz kuriem tiek veikta konkrētā operācija, atbildība par uzņemošās valsts likumdošanas pārkāpšanu, dabas aizsardzības noteikumi vai atsauce uz kādu dokumentu šajā jomā, kura noteikumi jāievēro. SVM veido tiesisku pamatu un vadlīnijas UVA nodrošināšanai. Latvijas un NATO pavēlniecības Operatīvā komandiera (ja NATO ir iesaistīta) SVM ir saskaņots ar nosūtītājvalsti. Mazāka mēroga mācībās var tikt izmantotas jau noslēgtās starpvalstu vienošanās, ja tās ir piemērojamas. (par SVM izstrādi skat. pielikumu Nr.2)

2) Uzņemošās valsts atbalsta prasības ir dokuments, kur iekļautas NATO pavēlniecības, nosūtītājvalstu/organizāciju izvirzītās prasības Latvijai attiecīgā atbalsta nodrošināšanai. (par UVA pasākumu izstrādi skat. pielikumu Nr.2).

3) Tehniskie nosacījumi paplašina atbalsta prasības un nosaka UVA un ar to saistītās procedūras, kas ir vienādas visām nosūtītājvalstīm/organizācijām. Dokumentam var būt pielikumi, kuros ietverti 5.posma rezultāti un kas ir specifiski konkrētai nosūtītājvalstij. Tehnisko nosacījumu izstrāde un apspriešana notiek apvienotās UVA koordinācijas komitejā un tās apakškomitejās. Gadījumos, kad UVA tiek sniegts mācībās, AM var izstrādāt tehnisko nosacījumu projektus divpusējai apspriešanai ar katru nosūtītājvalsti. 3.posmā tiek izstrādāti tehniskie nosacījumi. Tie nosaka kā AM paredz visu prasību izpildi, kā arī vispārējās procedūras un nosacījumus to izpildei. Tehnisko nosacījumu informācija nedublējas ar citos dokumentos ietverto informāciju. Tehnisko nosacījumu dokumentu paraksta Latvijas Republikas aizsardzības ministrs, NATO virspavēlniecība (ja NATO ir iesaistīta) un tam piekrīt katra nosūtītājvalsts/organizācija.

4) Pasākumu vienotās izpildes nosacījumi:

— Pasākumu vienotās izpildes nosacījumi tiek izstrādāti Pasākumu vienotās izpildes komitejas vadībā, kas ietilpst Apvienotajā UVA koordinācijas komitejā, ja notiek plānošana neparedzētiem apstākļiem. Ja tiek veikta mācību un operatīvā plānošana, tad plānošanas process notiek NBS štāba vadībā, līdzdarbojoties apvienotajai UVA koordinācijas komitejai. Pasākumu vienotās izpildes nosacījumu izstrāde ir Latvijas un nosūtītājvalsts atbildība.

— Pasākumu vienotās izpildes nosacījumi ietver finansiālos aspektus un kalpo kā līgums/vienošanās starp Latviju un nosūtītājvalstīm/organizācijām un NATO pavēlniecību (ja NATO ir iesaistīta). Pasākumu vienotās izpildes nosacījumi tiek parakstīti uz divpusēja pamata. Katra nosūtītājvalsts un Latvija paraksta kopīgu dokumentu.

— Tā kā pasākumu vienotās izpildes nosacījumi ietver finansiālo atbildību, dokumenta parakstītāju līmenim no nosūtītājvalstu/organizāciju un NATO pavēlniecības puses (ja NATO ir iesaistīta) jābūt ar atbilstošām pilnvarām slēgt šādas vienošanās.

— Citi dokumenti, kas paplašina UVA sniegšanu, tai skaitā izmaksas un detalizēta ieviešanas kārtība atsevišķās dislokācijas vietās Latvijā tiek identificēti pasākumu vienotās izpildes nosacījumos. (par pasākumu vienotās izpildes nosacījumu izstrādi skat. pielikumu Nr.2) 

3. Saikne starp uzņemošās valsts atbalsta plānošanu un operatīvo plānošanu

UVA plānošana notiek vienlaikus un saskaņā ar operatīvo plānošanu. Ilgtermiņa UVA plānošana tiek veikta, lai nodrošinātu SVM izstrādi, kas papildina Valsts aizsardzības plānu. Sākot plānošanu atsevišķai operācijai, tiek pārskatīta visu pastāvošo būtisko UVA pasākumu piemērojamība. Šajā fāzē tiek pieņemts lēmums, vai nepieciešams izstrādāt papildus UVA pasākumus.

UVA pasākumi ir svarīga nodrošinājuma plānošanas procesa daļa. UVA pasākumi tiek pastāvīgi precizēti, nodrošinot nodrošinājuma plānus neparedzētiem gadījumiem, operācijām un mācībām. 

4. UVA plānošanas un sagatavošanas pieci posmi

Lai nodrošinātu Latvijas UVA sistēmas savietojamību ar NATO, UVA sistēmā tiek ievēroti pieci plānošanas posmi, kas ir saskaņā ar Alianses reglamentu kopumu AJP 4.5 izstrādāto plānošanas struktūru.

Plānojot UVA sniegšanas scenārijus miera laika apstākļos, galvenokārt, uzmanība ir jāpievērš plānošanas procesa pirmiem trim posmiem. Detalizētu nosūtītājvalstīm/organizācijām nepieciešamo atbalsta prasību izstrāde (4. un 5.posms) tiek veikta tikai pēc totālās aizsardzības sistēmas gatavības plāna/valsts trauksmes un brīdinājuma plāna (civilās daļas) aktivizēšanas.

Valsts apdraudējuma novēršanas darbības plānošanas scenārijos vai apjomīgu mācību plānošanas procesā vairākus UVA plānošanas procesa posmus var izpildīt vienlaicīgi. Dažreiz var būt lietderīgi vienkāršot procesu, lai paātrinātu UVA pasākumu izstrādi, pārskatot noteiktu posmu nepieciešamību un veikt vairāku posmu paralēlu vadīšanu.

1.posms

Ja NATO ir iesaistīta, NATO pavēlniecība nosūta Latvijas vēstniekam NATO pieprasījumu par UVA nepieciešamību. Latvijas vēstnieks NATO iesniedz UVA prasības LR aizsardzības ministram, informējot Ārlietu ministriju.

Citas valstis vai organizācijas, kuru bruņotajiem spēkiem nepieciešams atbalsts Latvijas teritorijā un kuras nav NATO/Partnerattiecības mieram valstis, pirmām kārtām atbalsta prasību sakarā kontaktējas ar LR Aizsardzības ministriju (turpmāk tekstā — AM). LR AM informē par šādu atbalsta prasību Ārlietu ministriju. Aizsardzības ministrija uzdod NBS štābam un jebkurai citai atbilstošai struktūrvienībai uzsākt apspriedes ar pieprasītājiem par nepieciešamo UVA, kā arī galvenajiem atbalsta principiem.

No šīm apspriedēm NBS štābs saņem informāciju par nepieciešamā atbalsta veidu un apjomu un izvērtē iespējas sniegt pieprasīto atbalstu.

Izņemot neliela apmēra mācību gadījumus, AM ar NBS štāba palīdzību izstrādā UVA SVM. Memorandu pārskata AM/NBS štābs un nosūtītājvalsts operāciju/mācību plānošanas laikā. Pēc operatīvā/mācību plāna apstiprināšanas Latvijas un NATO pavēlniecība, attiecīgie komandieri un/vai attiecīgās valsts institūcijas paraksta SVM, kas ir pirmais oficiālais dokuments, uz kuru balstās visu UVA pasākumu izstrāde. Pēc SVM parakstīšanas AM uzaicina nosūtītājvalsti pieņemt memoranda nosacījumus par pamatu UVA šo valstu bruņotajiem spēkiem. 

2.posms

NBS štābs pieprasa no nosūtītājvalstīm/organizācijām nepieciešamās atbalsta prasības. Nosūtītājvalstis pirms savu prasību iesniegšanas var lūgt atļauju veikt stratēģisko izpēti. Šādas atļaujas sniegšana ir rekomendējoša, lai uzlabotu nepieciešamā atbalsta prasību kvalitāti. 

3.posms

Latvija kā uzņemošās valsts atbalsta nodrošinātāja (AM/NBS štābs) piedalās kā līdzvadītāja valsts apvienotajā uzņemošās valsts atbalsta vadības komitejā, lai apspriestu finansu jautājumus un procedūras, kas ir kopējas visām nosūtītājvalstīm/dislokācijas vietām/spēkiem. Lai efektivizētu apvienotās uzņemošās valsts atbalsta vadības komitejas darbu, var tikt izveidotas apakškomitejas, kas nodarbosies ar tehniska rakstura jautājumiem. Komiteja veic vispārēju plānošanu par atbalsta sniegšanu, balstoties uz sākotnēji Latvijai izvirzītām nepieciešamā atbalsta prasībām. Komiteja izstrādā tehniskos nosacījumus. 

4.posms

Operatīvā plāna izstrādes un valstu/organizāciju spēku/resursu nosūtīšanas laikā AM apvienotās uzņemošās valsts atbalsta vadības komitejas ietvaros koordinē iespējas nosūtītājvalstīm/organizācijām veikt spēku dislokācijas vietas izpēti Latvijā ar mērķi nodrošināt detalizētu atbalsta prasību izstrādi. Detalizētās atbalsta prasības veido pamatu nosūtītājvalstu un Latvijas divpusējai pasākumu vienotas izpildes nosacījumu izstrādei. Vietas izpēte tiek organizēta kopā ar NBS struktūrvienībām.

5.posms

Strādājot kopā ar attiecīgās nosūtītājvalsts komandiera/organizācijas nodrošinājuma štābu, NBS štābs koordinē kopējo pasākumu izpildes izstrādi. Pēc detalizētu atbalsta prasību izskatīšanas NBS štābs apstiprina savas spējas sniegt nepieciešamo UVA un konstatē trūkstošos atbalsta resursus. NBS štābs aizpilda kopējo pasākumu izpildes dokumenta pielikumus, norādot katras atbalsta prasības izpildes nodrošinājumu, kā arī iekļaujot informāciju par izmaksām. Kopējo pasākumu izpildes dokumentā ir iekļautas arī procedūras, kas jāievēro attiecīgās dislokācijas vietās. Šis dokuments ir Latvijas un nosūtītājvalsts divpusējās vienošanās pamatā. Tie ir rīcības plāni, kuros ir ietvertas detalizēti izstrādātas atbalsta prasības, kas ir saskaņā ar nosūtītājvalstu/organizāciju noteiktajām prasībām.

Aizsardzības ministra v.i. vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V. Makarovs

 

Pielikums Nr.2

Uzņemošās valsts atbalsta sistēmas dokumentācijas atbilstība un izstrāde

Daļa no UVA plānošanas procesa balstās uz lēmumu izmantot SVM par pamatu UVA sniegšanai. 

1. Savstarpējās vienošanās memoranda un paziņojuma par piekrišanu/nodomu izstrāde

Pēc tam, kad NATO un citas valstis vai organizācijas iesniegušas UVA pieprasījumu, pirmā prioritāte ir esošo SVM vai tamlīdzīgu vienošanos izskatīšana, lai noteiktu to pielietojamību.

NBS štāba Nodrošinājuma un apgādes departaments (tālāk tekstā — NBS J-4) izpēta UVA pieprasījumu un sagatavo ziņojumu par UVA iespējām, kā arī apstiprina dokumentāciju UVA pasākumu izstrādes nepieciešamībai.

NBS štāba J-4 vienojas ar attiecīgo komandieri/organizāciju, par esošo SVM izmantošanu vai jaunu SVM izstrādes nepieciešamību.

Pirmais SVM projekts tiek nosūtīts Latvijas UVA sistēmā iesaistītajām valsts institūcijām, lai sāktu plānošanas procesu.

Attiecīgais komandieris/organizācijas kontaktstruktūra risina sarunas ar SVM iesaistītajām pusēm. NBS štāba J-4 nodrošina parakstītā dokumenta kopiju nekavējošu nosūtīšanu attiecīgajiem bruņoto spēku štābiem, apzinātajām nosūtītājvalstīm vai organizācijām.

NBS štāba J-4 saņem vai nu “Paziņojumu par piekrišanu”, kas norāda, ka nosūtītājvalsts/organizācija piekrīt pieņemt UVA, kā to paredz SVM, vai arī “Nodomu formulējumu”, kas norāda uz iebildumiem, kas saistīti ar SVM. UVA netiek sniegts bez nosūtītājvalsts/organizācijas “Paziņojuma par piekrišanu”. NBS štāba J-4 vai nu piekrīt nodomu formulējumā ietvertajām iebildēm vai arī turpina sarunas ar nosūtītājvalsti. NATO neietilpstošās valstis/organizācijas paraksta vienošanos ar AM, norādot to piekrišanu pieņemt UVA.

SVM ietver:

1. Definīcijas

2. SVM mērķus

3. Apjomu un vispārējos nosacījumus

4. Pielietojamos dokumentus

5. Pienākumus

6. Finansējuma principus

7. Juridiskos aspektus

8. Atsauces uz dabas aizsardzību

9. Atbildību par drošības normu ievērošanu

10. Formulējumus kā risināt strīdus SVM sakarā

11. Formulējumus kā izdarīt izmaiņas

12. Sākuma datumu, darbības ilgumu un beigu datumu 

2. Uzņemošās valsts atbalsta prasību izstrāde

2.1. Sākotnējā atbalsta prasību izstrāde:

Nosūtītājvalsts/organizācija izstrādā un iesniedz NBS štāba J-4 atbalsta prasības. Vajadzības gadījumā Latvija dod atļauju veikt nepieciešamo stratēģisko izlūkošanu.

NBS štāba J-4 konstatē trūkstošos pieprasītā atbalsta līdzekļus un apspriež to ar attiecīgo komandieri, nosūtītājvalsti vai organizāciju. 

2.2. Detalizētu atbalsta prasību izstrāde:

Detalizētu atbalsta prasību plānošanas process notiek no vispārējā uz specifisko;

NBS štāba J-4 saņem no attiecīgā komandiera/organizācijas atbalsta prasību galīgai izstrādei un pasākumu vienotas izpildes nosacījumu izstrādei nepieciešamo vietu izpētīšanas skaitu;

NBS štāba J-4 izstrādā vietu izpētes programmas projektu un iesniedz to attiecīgajam komandierim/organizācijai. Ja iespējams, vietas izpētē piedalās tās nosūtītājvalsts/organizācijas parstāvji, kas tur darbosies UVA sniegšanas laikā. NBS štāba J-4 pavada nosūtītājvalsts/organizācijas pārstāvjus vietas izpētes laikā;

Spēku izvietojuma plānošanas laikā NBS štāba J-4 nodrošina detalizēto atbalsta prasību saskaņošanu ar nosūtītājvalstīm/organizācijām. Atbalsta prasību paraugu un dokumentācijas veidlapas ir iekļautas Alianses reglamentu kopuma AJP 4.5. Apvienotā uzņemošās valsts atbalsta doktrīnas un procedūru rokasgrāmatā (NATO manual AJP 4.5 Allied Joint HNS Doctrine and Procedures Manual). Lidlaukiem paredzēto Atbalsta prasību saraksts iekļauts NATO rokasgrāmatā reglamentu kopuma 4.3 Gaisa spēku nodrošinājuma doktrīnas un procedūru rokasgrāmatā (NATO manual ALP 4.3 Air Force Logistics Doctrine and Procedures Manual);

NBS štāba J-4 informē nosūtītājvalstis/organizācijas par detalizēto atbalsta prasību resursu nepietiekamību.

Ja atbalsta prasībās ir radušās pretrunas, apvienotās UVA koordinācijas komitejas priekšsēdētājs sasauc visu iesaistīto pušu sanāksmi. NATO pavēlniecība atrisina sava pieprasījuma pretrunas. Sanāksmē piedalās NBS J-4, pretrunās nonākušās nosūtītājvalstis/organizācijas un attiecīgais komandieris. Ja pretrunas neizdodas atrisināt, NATO vai NATO neietilpstošās valsts pavēlniecība pārskata prioritātes un attiecīgi pielāgo operatīvo plānu. Pretrunas jācenšas atrisināt iespējami zemākā līmenī. Par visām lielāka mēroga pretrunām NBS štāba J-4 ziņo NBS komandierim. 

3. Uzņemošās valsts atbalsta tehnisko nosacījumu izstrāde

Pēc SVM parakstīšanas tiek nodibināta Apvienotā UVA koordinācijas komiteja. Ja ir iesaistīta NATO, Apvienotās UVA koordinācijas komitejas struktūru nosaka attiecīgais NATO Operatīvās pavēlniecības štābs. Latvijas Republikas aizsardzības ministrs ir šīs komitejas līdzpriekšsēdētājs kopā ar NATO pavēlniecības norīkotu vecākā virsnieku sastāva pārstāvi. Visos pārējos gadījumos apvienotās UVA koordinācijas komitejas struktūru nosaka Latvija.

Kompetences ietvari:

— noteikt, kādi UVA pasākumi jāizstrādā un vai operatīvo vajadzību dēļ jāapvieno 3.–5. posma pasākumi;

— izstrādāt tehnisko nosacījumu projektu, pievienojot nepieciešamos pielikumus;

— darboties kā lemjošai struktūrvienībai jautājumos, kas saistīti ar tehniskajiem nosacījumiem;

— uzņemties atbildību par apakškomiteju darbību un nospraust vadlīnijas un konceptuālās nostādnes kopējo pasākumu nosacījumu izstrādei;

— noteikt ricības jomas, kurās atsevisķi jautājumi nevar tikt izlemti apvienotās UVA koordinācijas komitejas ietvaros, bet ir nepieciešama citu organizāciju, nosūtītājvalstu, NATO pavēlniecības vai Latvijas UVA neiesaistīto institūciju piesaiste.

Tehnisko nosacījumu dokuments sastāv no sekojošām sadaļām:

1.Ievads, mērķis un pieņēmumi;

2.Operācijas pamatnostādnes;

3. Īss pārskats par nepieciešamo atbalstu;

4.Vispārējie finansējuma principi un kārtība, kas nav iekļauta SVM;

5.Papildus pienākumi, kas nav ietverti SVM;

6.Koordinēšanas norādījumi;

— jaunu UVA prasību iesniegšanas un apstrādes kārtība operācijas laikā;

— muitas formalitāšu skaidrojums;

— bojājumu un zaudējumu noteikšanas skaidrojums;

— atbildība par izmaiņām, kas skar infrastruktūru un aprīkojumu;

7.Vides aizsardzība;

8.Tehnisko nosacījumu izpildes uzdevumi;

9.Vadība un kontrole.

Tehnisko nosacījumu dokumenta pielikumi:

— Kontaktstruktūras/kontaktpersonas;

— Sakari;

— Detalizēti nosacījumi par funkcionālajām jomām, kas attiecas uz visām nosūtītājvalstu/organizāciju izvietojuma vietām (transports, bruņoto spēku naktsmītnes utt.). 

4. Pasākumu vienotās izpildes nosacījumu izstrāde

Pasākumu vienotās izpildes nosacījumu izstrādes procesā tiek veikti šādi pasākumi:

1) Pēc vietas apskates un atbalsta prasību precizēšanas J-4 un nosūtītājvalsts/organizācijas pabeidz darbu pie pasākumu vienotās izpildes nosacījumu izstrādes. Ja vienā dislokācijas vietā izvietota vairāk nekā viena nosūtītājvalsts/organizācija, tiek izstrādāti pasākumu vienotās izpildes nosacījumi, kuros ietvertas visu nosūtītājvalstu/organizāciju prasības un skaidri noteiktas NBS štāba J-4 iespējas izpildīt šīs prasības.

2) Atkarībā no situācijas apvienotā UVA koordinācijas komiteja vai attiecīgais komandieris/organizācija apstiprina nosacījumus un nepieciešamo parakstītāju līmeni.

3) Pasākumu vienotās izpildes nosacījumu parakstīšanas procedūru veic NBS štāba J-4.

4) Rezultātā ir izstrādāts viens vai vairāku pasākumu vienotās izpildes nosacījumu kopums katrai dislokācijas vietai. Pasākumu vienotās izpildes nosacījumi ir izpildes/rīcības dokuments. Tajā iekļautajos pielikumos detalizēti izklāstīts kā faktiski sniedzams UVA. 

5. Izmaiņas uzņemošās valsts atbalsta pasākumos un pasākumu vienotās izpildes nosacījumos

Katrs UVA pasākumu dokuments, kas saistīts ar noteiktu operāciju, izklāsta kārtību, kādā veicamas izmaiņas šajā dokumentā.

Ieteiktās izmaiņas tehniskajos nosacījumos tiks koordinētas starp Latviju, Operatīvo spēku komandieri un nosūtītājvalsti.

Izmaiņas pasākumu vienotās izpildes nosacījumos:

— Ja pasākumu vienotās izpildes nosacījumi ir izstrādāti vienīgi starp Latviju un vienu vai vairākām nosūtītājvalstīm/organizācijām, nelielas izmaiņas var ieviest attiecīgā pasākumu vienotās izpildes komitejas apakškomiteja vai arī personas, kuras skar konkrētās izmaiņas.

— Ja nepieciešams pārskatīt pasākumu vienotās izpildes nosacījumus.

Nozīmīgas izmaiņas tiek definētas kā izmaiņas, kuras ieviešot var tikt skartas Latvijas iespējas sniegt UVA. Apvienotā UVA koordinācijas komiteja vai, ja tāda nav izveidota, Latvija un nosūtītājvalsts attiecīgais komandieris/organizācija izlemj, vai ieteiktās izmaiņas uzskatāmas par nelielām vai nozīmīgām.

Pēc vajadzības tiek veidotas apakškomitejas, kas pazīstamas kā pasākumu vienotās izpildes komitejas. Komitejas atbalstam var veidot īpašās padomnieku grupas.

Aizsardzības ministra v.i.
vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V. Makarovs