Foto: Māris Kaparkalējs,“LV” Konferencē “Bankas un finanses Baltijā”: finansu ministrs Gundars Bērziņš, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un Pasaules bankas reģionālais direktors Rodžers Grovs (augšējā attēlā); Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga

Vakar, 19. septembrī, Rīgā sākās un šodien turpinās gadskārtējā starptautiskā konference “Bankas un finanses Baltijā 2002”, kas jau astoto reizi pulcē nozares vadošos speciālistus no Viduseiropas un Austrumeiropas. Šogad diskusijā par finansu tirgus aktualitātēm piedalās apmēram divsimt dalībnieku no divpadsmit valstīm.

Gan Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, atklājot konferenci, gan finansu ministrs Gundars Bērziņš uzsvēra, ka Latvijas tautsaimniecība ir viena no visstraujāk augošajām Eiropā un ekonomikas augšupejā ļoti nozīmīga loma ir tieši finansu sektora attīstībai. Austrumeiropas un Viduseiropas valstis ir viens no diviem pasaules reģioniem, kur investīciju apjoms pretstatā 2001. gada globālajām tendencēm ir pieaudzis, atgādināja G. Bērziņš. Starptautiskajā ekonomikas forumā, kas notika pirms dažām dienām Zalcburgā, tika atzīts: no desmit pēdējos piecos gados straujāk augošajām valstīm astoņas ir Viduseiropas valstis.

“Mani tas ļoti priecē, bet vēl jo patīkamāk bija dzirdēt, ka Latvija tika minēta kā pirmā,” atzina finansu ministrs. Par mūsu valsts veiksmīgo ekonomisko attīstību liecina vairāki faktori. Kā piemēru G. Bērziņš minēja to, ka Latvijā šogad ieplūdušo tiešo ārvalstu investīciju apjoms jau pusgada laikā ir sasniedzis iepriekšējā pusgada rādītājus. Tas ļauj cerēt, ka visa gada laikā tiešo ārvalstu investīciju apjoms dubultosies. Arī makroekonomiskie rādītāji Latvijai ir ļoti labi. 2002. gada pirmajos sešos mēnešos valsts konsolidētā budžeta fiskālais deficīts ir tikai 0,075 %, iekšzemes kopprodukts otrajā ceturksnī pieaudzis par 4,9 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Banku sektors ir viens no stabilākajiem, konkurētspējīgākajiem un stingrāk uzraudzītajiem Austrumeiropā, uzskata ministrs. Latvijā vienoti tiek uzraudzīts gan banku sektors, gan vērtspapīru tirgus, gan apdrošināšana. Finansu uzraudzības institūcija, tāpat kā citās valstīs, arī Latvijā īpašu uzmanību pievērš tam, lai valstī nebūtu iespējams veikt nelegālās naudas atmazgāšanu un teroristu finansu darījumus. Šajā ziņā kā nozīmīgu veikumu G. Bērziņš minēja arī to, ka Latvija ir noslēgusi līgumu ar Krieviju par sadarbību muitas lietā. Šis līgums dod milzīgu ieguvumu abām valstīm, jo nelegāli iegūto līdzekļu atmazgāšanas shēmas, kas reizēm ir saistītas arī ar terorismu, aptver plašus reģionus un daudzas valstis. Ir tikai viens veids, kā tās atklāt un iznīcināt, un tā ir starptautiskā sadarbība, uzsvēra ministrs.

Savā uzrunā G. Bērziņš iztirzāja globālās ekonomikas lejupslīdi. Izņemot Viduseiropas un Austrumeiropas valstis, Krieviju, Ķīnu un Indiju, kurās ekonomiskās izaugsmes temps pārsniedz četrus procentus, citur valda stagnācija, ko lielā mērā izraisījis pārāk smagais nodokļu slogs. Augstie nodokļi kavē ekonomikas attīstību. Patlaban ir vērojama tendence, ka uzņēmēji savas ražotnes pārceļ uz valstīm, kur ir zemāki nodokļi. Piemēram, šogad uz Latviju no Skandināvijas tiks pārceltas vairākas mašīnbūves rūpnīcas. Lai Eiropas Savienība (ES) pasaules mērogā kļūtu konkurētspējīgāka un dinamiskāka, nodokļu samazināšana līdz saprātīgam līmenim ir viens no galvenajiem uzdevumiem, lai atveseļotu globālo ekonomiku, uzskata finansu ministrs.

Ievadot centrālo banku vadītāju apaļā galda diskusiju, Pasaules bankas reģionālais direktors Baltijas valstīs, Čehijā, Ungārijā, Moldovā, Slovākijā un Slovēnijā Rodžers Grovs atzina, ka šajā reģionā banku restrukturizācijas process ir pabeigts un tā rezultātā ir ļoti palielinājusies ārvalstu finansu kapitāla klātbūtne. Tas ļāvis pārvarēt budžeta problēmas, novērst deflāciju, sakārtot bilances un atbrīvoties no neizdevīgajiem kredītiem. Uzticība bankām ir ļoti pieaugusi. Tomēr ir svarīgi paaugstināt finansu un kapitāla tirgus uzraudzības kvalitāti, kas šobrīd reģiona dažādās valstīs atšķiras.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs informēja, ka Latvijā Eiropas vienotā valūta eiro varētu tikt ieviesta aptuveni divus gadus pēc iestāšanās ES. Sarunas ar Eiropas Centrālo banku par pievienošanos

Konferencē “Bankas un finanses Baltijā” 19.septembrī: finansu ministrs Gundars Bērziņš; Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons un Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Eiropas monetārajai ūnijai tiks sāktas tūlīt pēc tam, kad būs parakstīts iestāšanās līgums. Līdzšinējās Latvijas veiksmīgās izaugsmes pamatā ir makroekonomiskās vides stabilitāte un labi balansēta makroekonomiskā politika. Vienīgais iemesls, kādēļ to mainīt, būs iestāšanās ES. Līdz tam brīdim plānots saglabāt lata piesaisti SDR valūtu grozam, sacīja I. Rimšēvičs.

LB prezidents norādīja, ka banku sektora uzraudzības ziņā Latvijai atlicis maz darāmā, jo Finansu un kapitāla tirgus komisijas īstenotā uzraudzība jau tagad ir viena no stingrākajām. Nākotnē gan jānostiprina sadarbība ar citu valstu uzraudzības institūcijām, īpaši ar tām, kuru banku filiāles darbojas Latvijā.

Diskusijā ar savu valstu centrālo banku īstenoto monetāro politiku un banku sistēmas attīstības tendencēm iepazīstināja arī Igaunijas, Čehijas un Ungārijas centrālo banku vadošās amatpersonas. Krievijas 1998. gada krīzes sekas banku sektorā analizēja un pašreizējo situāciju izklāstīja “Interstate Bank” prezidents Viktors Geraščenko.

Konferences otrajā daļā pie diskusiju apaļā galda sēdās Baltijas valstu vadošo komercbanku pārstāvji, kuri iztirzāja jautājumus par komercbanku attīstības iespējām un ierobežojumiem pēc iestāšanās ES.

Šodien konferences darbs turpinās divās paralēlās sesijās: “Finansu menedžments un grāmatvedība” un “Informāciju un banku tehnoloģijas”.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore

Uzruna 8. ikgadējā starptautiskajā konferencē un izstādē “Bankas un finanses Baltijā 2002” Rīgā 2002. gada 19. septembrī

Godājamais finansu ministr Gundar Bērziņ! Cienījamie konferences dalībnieki un viesi!

Es priecājos jūs uzrunāt šajā nozīmīgajā starptautiskajā sanāksmē, kas ir kļuvusi par ikgadēju tradīciju un kas šogad notiek astoto reizi pēc kārtas. Man ir patiess prieks sveikt Rīgā tik izcilus baņķierus un finansu ekspertus, kā arī silti sveikt jūs visus. Es ceru, ka šī konference izrādīsies noderīga jūsu darbam un ka jūs izveidosit jaunus un izdevīgus biznesa kontaktus jūsu uzturēšanās laikā Latvijā.

Šogad konference var notikt, pateicoties Latvijas Finansu ministrijas, Latvijas Finansu un vērtspapīru tirgus komisijas, triju Baltijas valstu komercbanku asociācijām un Latvijas Biznesa skolas apvienotajiem centieniem. Jūsu smagais darbs tiek augstu novērtēts. Es vēlētos arī apsveikt Latvijas un Igaunijas komercbanku asociācijas to 10. gadadienā.

Dāmas un kungi!

Ļoti drīz Latvija un tās Baltijas kaimiņvalstis cer aizsākt jaunu vēsturisku laikmetu, pievienojoties Eiropas Savienībai (ES) un NATO aliansei. Šiem notikumiem būs pozitīva un ilgstoša ietekme attiecībā uz stabilitāti un attīstību Baltijas jūras reģionā. Trīs Baltijas valstu iestāšanās ES un NATO radīs vēl labvēlīgāku finansu un investīciju vidi reģionā, kas savukārt sekmēs biznesa aktivitātes, veicinās tautsaimniecības attīstību un palīdzēs uzlabot mūsu valstīs dzīvojošo cilvēku dzīves līmeni.

Mēs īpaši priecājamies sveikt jūs šeit laikā, kad Latvija pārliecinoši ir nostiprinājusies kā viena no visātrāk augošajām ekonomikām Eiropā. Pagājušajā gadā iekšzemes kopprodukta pieaugums 7,7% ir vairāk nekā divreiz lielāks nekā ES vidējais rādītājs, un nepārtrauktā ikgadējā pieauguma koeficients, kas pārsniedz 5%, tiks sasniegts tuvākajā nākotnē. Latvijas nacionālā valūta lats ir bijusi stabila kopš tās ieviešanas 1994. gadā. Inflācijas temps pēdējo trīs gadu laikā ir saglabājies 2 līdz 3 procentu līmenī, un ir sagaidāms, ka šogad tas būs zemāks par 3 procentiem. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem starp ES kandidātvalstīm.

Kopš neatkarības atgūšanas pirms 11 gadiem Latvija, Igaunija un Lietuva katra savā valstī ir veiksmīgi izveidojušas funkcionējošu un atvērtu tirgus ekonomiku, kas darbojas saskaņā ar prasībām, kuras ir līdzīgas ES prasībām. Latvija ir apņēmusies ievērot stingru fiskālo politiku un ierobežot tekošā konta deficītu saskaņā ar Māstrihtas kritērijiem. Pagājušajā gadā Latvijas valsts budžeta deficīts sasniedza 1,9 % no iekšzemes kopprodukta, kas bija viens no zemākajiem rādītājiem ES kandidātvalstīs. Mēs saglabāsim valsts fiskālo stabilitāti arī turpmākajos gados.

Latvijas finansu sektora stabilitāte ir pastāvējusi, daļēji pateicoties finansu pakalpojumu agrai liberalizācijai un vienlaicīgai precīzi definētu normatīvo aktu, kas regulē šos jautājumus, pieņemšanai. Bet šķiet, ka vissvarīgākais faktors ir bijis rezultatīvais lokālās ekspertīzes apvienojums ar ārzemju investoru “know–how” un resursiem daudzās Latvijas bankās un finansu institūcijās.

Dāmas un kungi!

Latvija ir sasniegusi ļoti stabilus un straujus ekonomiskās izaugsmes tempus, neraugoties uz nelabvēlīgām pārmaiņām pasaules ekonomikā un izmaiņām pasaules vērtspapīru tirgos. Par to lielā mērā liecina tas, ka turpina palielināties ārzemju investoru uzticība Latvijas politikai un nākotnes perspektīvām, ko nesen vēlreiz apliecināja fakts, ka “Standard & Poor’s” piešķīra Latvijai augstāku kredītreitingu.

2001. gadā Latvijas eksporta apjoms palielinājās par vairāk nekā 11 procentiem. Latvijas ražotājiem izdevās palielināt savas produkcijas eksportu ne tikai uz ES, bet arī citos virzienos, ieskaitot Baltiju un NVS. Stabilam pieprasījumam iekšējā tirgū un nepārtrauktajam Latvijas ražotāju konkurētspējas pieaugumam vajadzētu mazināt negatīvo ietekmi, ko atstāja nelabvēlīgie ekonomiskie faktori citās pasaules daļās.

Tā kā šī ir banku un finansu konference, es vēlos minēt Latvijas finansu sektora lielo ieguldījumu Latvijas ekonomikas vispārējā attīstībā. Finansu sektora pakalpojumi veido apmēram 5 procentus (=4,7 procentus) no Latvijas iekšzemes kopprodukta, bet tā devums citu sektoru attīstībai ir daudz lielāks. Jāatzīmē, ka ik gadu palielinās vietējiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām piešķirto kredītu apjoms.

Latvijas banku sektors veic arī izglītošanas darbu. Lielāko banku vadītāji un viņu darbinieki kopā ar citu sektoru pārstāvjiem izskaidro un sniedz komentārus masu saziņas līdzekļos par notikumiem un tendencēm iekšējā un pasaules finansu tirgos. Šī nepārtrauktā informācijas plūsma palīdz kompensēt padomju režīma skumjā mantojuma atstātās sekas, proti, padziļinātu zināšanu trūkumu par tirgus ekonomiku atsevišķu iedzīvotāju segmentu vidū. Daudzi ļoti atzinīgi novērtē šo informējošo darbību.

Dāmas un kungi!

Iespējams, ir grūti tam noticēt, bet Baltijas jūras krastos dzīvo vairāk nekā 65 miljoni cilvēku. Baltijas jūras reģionā ir augsti izglītots darbaspēks un lieliska infrastruktūra, kurā ietilpst vairāk nekā 75 ostas, kas padara to par vienu no visattīstītākajiem un konkurētspējīgākajiem ekonomiskajiem reģioniem pasaulē. Viena desmitdaļa no pasaules tirdzniecības, kas dod 100 miljardus ASV dolāru gadā, tiek veikta Baltijas jūras reģionā, un prognozes tā turpmākai attīstībai ir optimistiskas.

Rīga ir kļuvusi par nozīmīgu finansu centru Baltijas jūras reģionā, daļēji pateicoties izdevīgajam ģeogrāfiskajam novietojumam krustceļos starp Austrumiem un Rietumiem. Pateicoties labi attīstītai transporta un loģistikas infrastruktūrai, Rīga un citas Latvijas pilsētas arī spēj izpildīt ļoti svarīgu lomu tranzīta tirdzniecībā. Tie, kas šeit ir ieradušies pirmoreiz, atklās, ka Latvijai ir ļoti liels potenciāls kā daudzsološai, stabilai un uzticamai biznesa partnerei.

Šodien Baltijas jūras reģionam vēl ir raksturīgas lielas atšķirības ienākumos, dzīves līmenī un dzīves ilgumā. Eiropas Savienība kā galvenais ekonomiskās attīstības virzošais spēks šajā reģionā kalpos, lai veicinātu šo atšķirību samazināšanos un vienmērīgāku attīstību. Pēdējos desmit gados mēs jau esam daudz sasnieguši, lai šī reģiona valstis kļūtu tuvākas cita citai nekā jebkad agrāk. Es esmu pārliecināta, ka mums galu galā izdosies izveidot plaukstošu, stabilu un drošu Baltijas jūras reģionu nākamajām paaudzēm. Bet patlaban es novēlu jums divas auglīga un produktīva darba dienas, un es ceru, ka šī konference Rīgā paliks atmiņā tās ievērojamo panākumu sakarā.

“LV” (Gunta Štrauhmane, Ivonna Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas