Par Zaķusalas atspērienu

Foto: A.F.I.

Latvijas televīzijas ģenerāldirektors Uldis Grava:

Es lēmumus pieņemu tikai tad, kad problēmā esmu iedziļinājies. Divu mēnešu laikā to vēl neesmu paguvis, tāpēc nepārdomātus soļus nesperšu. Taisnība, ka patlaban vislielākās grūtības man nāk nevis no turienes, no kurienes tās sagaidīju, proti, no ārpuses, no valdības, politiķiem vai reklāmdevējiem (šīs attiecības veidojas labi), bet no pašu mājas.

Man nekad nav bijis grūtību sadarboties ar padotajiem, bet te man raksta visādas protesta vēstules, ka nepiekrīt dažiem maniem principiem. Piemēram, LTV ir atbildīga par nākamgada “Eirovīzijas” dziesmu konkursa sarīkošanu. Tas nav nekāds lāsts, nekas ļauns, tā ir vienreizēja iespēja valstij sevi parādīt ja ne visai pasaulei, tad vismaz pārējai Eiropai. Tas ir labi arī televīzijai, jo ir cerība iegūt valsts investīcijas televīzijas tehnikā, kas nav atjaunota kopš 1995. gada, bet daži tehniskie tīkli nav mainīti kopš 1985. gada, kad televīzijas māja tika uzcelta. Gatavojoties “Eirovīzijai” būs daudz jāstrādā, bet tas taču cilvēkiem ir labi. Problēma - mūsu darbinieki nesaprot, ka mums ir pienākums pret Latviju, un šoreiz jāparāda labākais, ko Latvija spēj. Tāpēc kā galveno režisoru šim pasākumam izvēlējāmies Uģi Brikmani, kas sevi pierādījis pagājušā gada Dziesmu svētkos un arī nākamos rīkos. Manuprāt, šajā jomā viņš patlaban ir vistalantīgākais. Bet, raug, mūsu darbinieki teic, ka varbūt pašiem būtu kāda vēl labāka ideja, grib, lai izmantojam savējos. Mūsu cilvēki vēlas, lai masas noteiktu to, kas tiek pie šprices. Tas tādēļ, lai sevi nodrošinātu ar darbu. Šādai attieksmei jātiek pāri.

No valsts dabūjam četrus miljonus. Par reklāmām iegūstam pusotru. Par pusmiljonu izīrējam kameras vai pārdodam videokasetes. Kopā sanāk tie seši miljoni. Bet mums patiesībā vajag septiņus. Mana pieeja - pamēģināt uzlabot darbu, dodot skatītājiem to, ko viņi vēlas. Tas ir ļoti grūti, jo nekāds finansējums tam nav paredzēts, bet gribu riskēt, mazliet vairāk ieguldot programmās. Ja augs auditorija, augs arī reklāma. Ja augs ieņēmumi no reklāmas, varēsim daudz ko vairāk darīt.

Tā soma ir tukša. Tajā nav ne dārgakmeņu, ne arī vienkāršu laukakmeņu. Kā mēs to tukšumu piepildām? Atkārtojam programmas. Šim solim nav nekādas īpašas vērtības, nav arī skatītāju skaita. Mums ir ļoti maz oriģinālprogrammu, jo nevaram tās atļauties. Varbūt mana pieeja novedīs televīziju līdz bankrotam, neesmu drošs, ka es uzvarēšu, bet esmu redzējis, ka iepriekš piekoptā sašaurināšanās politika arī nav novedusi pie atrisinājuma. Es sliecos domāt, ka esošajiem darbiniekiem ir pietiekami talanta, ka tas ir arī ataicinātajiem vadītājiem, kuri grib, pirmkārt, pasargāt televīziju no bankrota, no iznīkšanas, noslīkšanas, otrkārt, viņi attīstīs televīziju tālāk, lai tiešām lēnām somā sāktu rasties dārgakmeņi. Sākot no maziem dimantiņiem. Pieliksim tiem klāt mazu safīriņu un beigās ieliksim vienu lielu dzintara gabalu ar’.

Daudz cilvēku dažādās zemēs esmu vadījis, bet neviens nav ar dusmām no manas darbavietas aizgājis. Šeit ir citādi. Cilvēki vispirms nāk ar aizdomām. Redzēsim, vai es viņus pārliecināšu, vai viņi mani aizdzīs. Liktenis tā lēmis, ka esmu piedzimis gada labākajā dienā - 1. aprīlī. Ceru, kas tas man devis mazliet humora izjūtas, mazliet labsirdības un palīdzējis. Pieņemu, ka par mani var teikt: naivs, nesaprot Latvijas situāciju, bet ir jau pieņemti principi, par ko stāvam un krītam, - kaut vai par redakcionālo, māksliniecisko neatkarību, ka priekšvēlēšanu laikā mums nav jāklausa pūlim. Tās ir diezgan stingras nostājas.

Domāju, ka LTV nav bijis reklāmpolitikas. Šā gada pirmajos mēnešos bijis absolūts reklāmas aģentūru boikots pret LTV - tāpēc, ka tai bija nekonsekventa pieeja dažādām aģentūrām. Vienas dabūja labākus, citas - sliktākus noteikumus. Tagad būsim spiesti parādīt vienu atklātu cenrādi, kā modernā pasaulē parasti nenotiek. Brīvā tirgus pasaulē to neatklāj. Bet mums, lai atgūtu reklāmdevēju uzticību, būs jāiet šis atklātais ceļš.

Es nāku no tādas pasaules, kurai reklāma patīk. Bieži reklāmas ir interesantākas pat par raidītajām programmām. Reklāmu var dabūt raidīšanai seriālu laikā. Tas ir lēts prieks, līdz ar kuru nauda nāk iekšā. Esmu pārsteigts, cik populāri Latvijā ir pat visbēdīgākie seriāli. Komercstaciju priekšrocība - ar šo lēto preci, kas reizumis ir pavulgāra, var pievilkt lielāku auditoriju nekā mēs, kam jāievēro kaut kāds kultūras standarts. Bet esmu izvirzījis mērķi, ka mēs nepaliksim trešajā vietā. Mēs necīnīsimies tikai par otro vietu starp televīzijām skatītāju skaita ziņā, bet par pirmo.

Katrā vietā ir gan ar ko lepoties, gan arī ko uzlabot. Taisnība, “Panorāma” ieguvusi vislielāko skatītāju loku, bet tas nenozīmē, ka tā ir neaizskarama. Uzskatu, ka pārāk maz akcentējam, kas valstī notiek pozitīvs vai negatīvs. Tas nenozīmē, ka vajag tikai priecīgas ziņas. Bet jābūt balansam starp pozitīvo un negatīvo. Ļoti vāja ir uzņēmējdarbības analīze, jo, lai runātu par biznesu un tautsaimniecību, kaut kas tajā ir jāsaprot. Uzlabojumi vajadzīgi pilnīgi visur. Ar baudu es neko nevaru skatīties, jo man šeit lietas ir jāmaina, tāpēc jāskatās ļoti kritiski. Bauda ir tad, kad es neskatos televīziju.

Vasarā cilvēkiem ir daudz interesantākas lietas par televīzijas skatīšanos. Septembris vēl ir priekšvēlēšanu kampaņas laiks, un mums kā sabiedriskajai televīzijai ir īpašs uzdevums informēt vēlētājus. Tā kā ļoti daudz būs politikas. Un tas nozīmē, ka pirmās pārmaiņas varēsim sākt pēc vēlēšanām - oktobra vidū. Daudz lielāki pārkārtojumi būs pēc Jaungada, bet vislielākie būs ar 2003. gada septembri.

Mēs tagad parakstāmies zem jauna principa. Gribu uzsvērt, ka vēlamies iet uz godīgumu, taisnīgumu, atklātību. Ļoti gribētu noķert kādu cilvēku, kas šos principus pārkāpj, lai viņu publiski pakārtu.

Latvijā ir noticis daudz labu lietu. Kopprodukta lielais pieaugums ir fantastisks. Lai arī tauta teic, ka tas nekrīt viņu maciņos, tas tomēr tur krīt. Jauniem cilvēkiem ir lieliskas iespējas. Tie, kam ir mazliet enerģijas un izdomas, tiek uz priekšu. Uzskatu, ka kopumā Latvija attīstās ļoti strauji, mēs tikai par daudz vaimanājam, ka pie visa vainīga valsts.

Ja pirkšu māju, tad - Liepājā. Neesmu savu trimdas dzīvi vēl pabeidzis. Šis ir pēdējais trimdas posms. Mājās būšu tad, kad būšu Liepājā.

“KAPITĀLS”