Par sakārtotu uzņēmējdarbības vidi

Ekonomikas ministrija četru gadu laikā galvenokārt ir pievērsusies tikai privatizācijas jautājumu risināšanai, novārtā atstājot Latvijas uzņēmējdarbības vides analīzi un uzlabošanu, turklāt gandrīz visas izstrādātās ekonomikas veicināšanas programmas tā arī palikušas tikai uz papīra, uzskata aptaujātie ekonomisti. Ekonomisti arī atzina, ka Ekonomikas ministrija līdz šim pārāk maz domājusi par ekonomikas un īpaši uzņēmējdarbības attīstību ilgtermiņā.

Ekonomistu apvienības 2010 biedre Inese Vaidere atzina, ka Ekonomikas ministrijas ražošanas, uzņēmējdarbības vides un ekonomikas kopumā veicinātājas loma četros gados ir “katastrofāli samazinājusies”. Pirms tam strādāts pie dažādām ekonomikas attīstību veicinošām programmām, bet tagad, kad tās būtu nepieciešamas, nekas netiek darīts, lai tās realizētu, sacīja ekonomiste, piebilstot, ka arī, runājot par atbalstāmo reģionu programmu, jāatzīst - Ekonomikas ministrija ir bijusi mazaktīva līdzekļu piesaistē. Pēc I. Vaideres domām, svarīga ir politiskā vadība, kura galvenokārt ir pievērsusies tikai privatizācijas jautājumiem, kā rezultātā pat tie cilvēki, kuri Ekonomikas ministrijā vēlas realizēt citu programmu attīstību, nejūt nekādu atbalstu. I. Vaidere uzsvēra arī, ka, lai gan tikpat kā visa ministrijas darbība tikusi vērsta uz privatizāciju, arī šī procesa iznākums vērtējams kā neveiksmīgs.

“Ekonomikas ministrija ir daudz darījusi, bet problēma ir cita - tas viss ir palicis papīra līmenī, jo no valdības netika piešķirts nepieciešamais finansējums. Ticis īstenots tikai tik, cik melns aiz naga,” pauda Ekonomistu apvienības 2010 biedrs Uldis Osis.

Ekonomists Arnis Kalniņš sacīja, ka nepieciešama ilgtermiņa tautsaimniecības stratēģija un īpaša uzmanība pievēršama rūpniecības nozarei, kura ir galvenais iekšzemes kopprodukta pieauguma avots. A. Kalniņš vērsa uzmanību arī uz to, ka rūpniecības atpalicība pašlaik lielāka ir reģionos. Runājot par uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, viņš norādīja, ka nepieciešamas uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides visiem uzņēmumiem, kuri veic investīcijas ražošanā un jaunu darba vietu radīšanā.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte sacīja, ka Ekonomikas ministrijas veikumu uzņēmējdarbības jomā vērtē negatīvi un uzskata par nepietiekamu. “Tas darbs, kas tiek darīts, nav komplekss, līdz ar to nav efektivitātes,” viņa uzsvēra, piebilstot, ka lai gan pašlaik jūtams, ka lielāka uzmanība tiek pievērsta mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tomēr arī šīs programmas galvenokārt ir līmenī atnāca, pateica, ierakstīja, turklāt par maz tiek domāts par galvenajām uzņēmējdarbības fāzēm - uzņēmuma nodibināšana, darbība, un īpaši, tirgus. Nepietiekami tiek strādāts pie uzņēmēju iespējām ārējā tirdzniecībā un investīciju sadales - “visur jūtama atsevišķu nozaru ietekme, bet kompleksas pieejas nav,” sacīja ekonomiste. Pēc viņas domām, īpaši bēdīga situācija pašlaik ir rūpniecībā un lauku reģionos: “Laukos uzņēmējdarbībai būs jābūt, bet kādai jābūt, neviens nezina.” Vienlaikus ekonomiste atzina, ka visās nedienās nevar vainot tikai Ekonomikas ministriju, jo bieži vien nav iespējams nodalīt ministriju atbildības, turklāt Ekonomikas ministrija pēc finansiālajiem rādītājiem ir viena no vājākajām un bieži netiekot uzklausīta, tomēr, ņemot vērā vēl Ekonomikas ministrijas nemoderno pieeju jautājumu risināšanā, rezultāts ir pavisam bēdīgs.

“NEATKARĪGĀ RĪTA AVĪZE”