Lai atklātu, ka tautām rīts ir bezgalīgs

22.septembrī Latvijā un Lietuvā atzīmēja Baltu vienības dienu

Par Ministru prezidenta apsveikumu Lietuvas kolēģim

Lietuvas premjerministrs Aļģirds Brazausks; Latvijas Saeimas priekšsēdētāja biedrs, Baltijas asamblejas prezidija priekšsēdētājs Romualds Ražuks; Lietuvas Seima priekšsēdētājs Artūrs Paulausks
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Sestdien, 21.septembrī, Ministru prezidents Andris Bērziņš nosūtīja apsveikumu Lietuvas premjerministram Aļģirdam Brazauskam, kurā apsveica kolēģi 70 gadu jubilejā. A.Bērziņš apsveikumā norādīja, ka tādējādi 22.septembris ir dubulti svētki — kolēģa nozīmīga dzīves jubileja un Baltu vienības diena.

Apsveikumā Lietuvas kolēģim jubilejā A.Bērziņš raksta: “Šajā dienā Tu ar lieliski padarīta darba sajūtu vari atskatīties uz savu darba mūžu. Tiekoties ar Tevi, man vienmēr ir licies, ka nav otra cilvēka Lietuvā, kas tik labi pazītu katru Lietuvas stūrīti, kā Tu. Daudzas no Lietuvas celtnēm ir arī Tava mūža daļa.” Vēstules nobeigumā A.Bērziņš kolēģim novēlēja izturību un spēku valdības vadīšanas darbā šajos Baltijas valstīm tik izšķirīgajos gados.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Izjusti svētki abpus robežai

Vecsauliešu jaunā paaudze un viņu lietuviešu draugi gatavojas sacensībām par Baltijas asamblejas dāvātajām balvām trim komandām uzvarētājām

Saules kaujas varoņu pēctečus uzrunā Igaunijas parlamenta deputāte Valentīna Vosotskaja; svētku uguni aizdedz Vecsaules pagasta priekšsēdētājs Juris Cielavs

Šoruden jau trešo reizi Latvijā un Lietuvā tika atzīmēta Baltu vienības diena, kas aizvien noteiktāk nākotnē varētu kļūt par Baltijas vienības dienu, jo pēdējos divos svētkos latviešiem un lietuviešiem līdzrunā arī igauņi.

Galvenie Baltu vienības dienas svinību mirkļi 20. septembrī risinājās Vecsaulē, Latvijā, un Šauļos, Lietuvā. Starp citu, der atgādināt, ka līdz 1795. gadam šīs Lietuvas pilsētas nosaukums bija Saule.

“Tas nav ceļš, kas neved uz templi.” Šī atziņa no kādreiz tik populārās gruzīnu filmas “Grēku nožēlošana” nāk prātā ik reizi, tuvojoties Šauļiem. Jo Rīgas ceļš, taisns un slaids kā seno karavīru kaujas šķēps, ar savu smaili kāpj augšup balta dievnama aprisēs, lai pašā katedrāles pakājē līgani aizlocītos tai garām. Un tad jau pilsētas centrs ir klāt.

Pievakarē pa ļaužu pilnajām ielām mūzikas pavadībā virzās svētku gājiens un apstājas Šauļu galvenajā laukumā, kur uzbūvēts paaugstinājums goda viesiem, kas ieradušies, lai kopā ar šauļiešiem atzīmētu pilsētas 766. gadadienu un Baltu vienības dienu.

Pilsētas galvas Vaclova Volkova aicināti, uz paaugstinājuma kāpj Lietuvas Seima priekšsēdētājs Artūrs Paulausks, Lietuvas valdības vadītājs Aļģirds Brazausks, Latvijas Saeimas priekšsēdētāja biedrs, Baltijas asamblejas prezidija priekšsēdētājs Romualds Ražuks un citas oficiālas personas.

Skan Vinca Kudirkas “Lietuva, tēvzeme mūsu”, pēc tam Baumaņu Kārļa “Dievs, svētī Latviju!”. Zīmīgi, ka abu mūsu valstu himnām radītāji ir laikabiedri, kas vienlaikus sacerējuši gan mūziku, gan vārdus. Un vēl vairāk par baltu tautu vienotību atgādina namatēvu izdalītie karodziņi, kam vienā pusē ir Latvijas sarkanbaltās, bet otrā — Lietuvas dzeltenzaļsārtās krāsas.

Šauļu karogu mastā uzvelk šodien jaunievēlētie pilsētas goda pilsoņi Kazimiers Šavinis un Juozs Dzidolita.

Runā Lietuvas premjerministrs

Aļģirds Mīkols Brazausks:

“Mīļie šauļieši, mīļie viesi! Nupat tika teikts, ka šīs dziesmas skaņas vieno trīs miljonus cilvēku. Nevis trīs miljonus, bet gan piecus miljonus — kopā ar mūsu brāļiem latviešiem. Un vēl klāt jāpieskaita lietuvieši, kas mīt citās valstīs uz visas zemeslodes. Tas ir spēks. Mūsu nebūt nav tik maz.

Mēs īsti nezinām, kā mūsu tauta dzīvoja pirms 766 gadiem, bet tas nav svarīgākais. Būtiski ir tas, ka arī pēc astoņiem gadu simteņiem mēs esam. Un būsim un paliksim nākotnē. Šodien Lietuva svin Saules kaujas 766. gadadienu. Tā ir ievērojama jubileja. Eiropā nav daudz tautu un valstu, kas var atzīmēt tik godpilnu gadskārtu.

Es vēlos jūs, mīļie šauļieši, šodien apsveikt. Apsveikt un vēlēt panākumus. Un gribu teikt, ka Lietuvai nākotnē būs arvien ievērojamāki sasniegumi, ka Lietuva to iespēs. Un mēs visi kopā patiešām dzīvosim aizvien labāk, turīgāk un priecīgāk. Lai jums sokas!”

Tiek nolasīta vēstule, ko Šauļu pilsētas galvam Vaclovam Volkovam atsūtījusi Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

“Augsti godātais Volkova kungs!

Atļaujiet sirsnīgi pateikties Jums par augsto godu, ko Šauļu pilsēta man parādījusi, uzaicinot piedalīties pilsētas 766. dzimšanas svētkos. Es vērtēju šo draudzīgo žestu kā vēl vienu apliecinājumu Latvijas un Lietuvas tautu vēlmei vērst plašumā partnerattiecības, kas sakņojas savstarpējā sapratnē un abpusējā izdevīgumā. Esmu pārliecināta, ka tām ir ilgtermiņa raksturs un mūsu sadarbība būs vēl ciešāka un sekmīgāka.

Diemžēl citi valstiski svarīgi pienākumi neļaus man šajās svētku dienās apmeklēt Jūsu viesmīlīgo pilsētu. Ceru, ka šo ieceri izdosies piepildīt nākotnē.

Šauļu iedzīvotāji pārsteidza pilsētas jubilejas viesus ar īpatniem karodziņiem — vienā pusē Latvijas krāsas, bet otrā Lietuvas; Latvijas Saeimas priekšsēdētāja biedrs, Baltijas asamblejas prezidija priekšsēdētājs Romualds Ražuks vēl panākumus sacensību dalībniekiem Vecsaulē; tūlīt mastā uzvīsies Šauļu karogs

Savā un Latvijas tautas vārdā novēlu jums, mēra kungs, un visiem Šauļu pilsētas iedzīvotājiem daudz laimes, labklājību un panākumus visās dzīves jomās.”

Vārds tiek dots

Romualdam Ražukam:

“Godātie Šauļu pilsētas iedzīvotāji, Šauļu novada ļaudis!

Ir aizritējis vairāk nekā trīs gadu no tā brīža, kad šauļietis, tolaik Lietuvas Seima deputāts, Kazimiers Šavinis, vērsās pie Latvijas Saeimas deputātu grupas ar ierosinājumu atbalstīt likumprojektu par Baltu vienības dienas atzīmēšanu 22. septembrī. Un šāds lēmums tika pieņemts abu valstu parlamentos vienlaikus vienā un tajā pašā mēnesī, dienā un stundā.

Un tagad Latvija un Lietuva svin ne tikai savus svētkus vien, bet mūsu kopības, mūsu brālības svētkus. Braukdami šurp, mēs zinājām, ka Latvijā svētki tiks atzīmēti arī 22. septembrī — Saules kaujas gadadienā. Mūs priecē tas, ko redzam — jūsu līksmās sejas, prieks, daudzveidīgie svētku pasākumi. Par visu to mēs pastāstīsim mūsu cilvēkiem Latvijā.

Atļaujiet man jums nodot vissirsnīgākos laba vēlējumus no Latvijas Ministru prezidenta Andra Bērziņa. Sveicu jūs Latvijas Saeimas vārdā un uzskatu, ka mūsu draudzība ir patiesi stipra, mēs arvien būsim kopā. Lai dzīvo Lietuvas un Latvijas draudzība! Lai dzīvo mūsu brālība! Lai dzīvo Šauļu pilsēta!”

Visu laiku runājis lietuviski, pēdējos trīs teikumus Romualds Ražuks pasaka latviski. Un skaļie aplausi liecina, ka klausītāji runātāju ir lieliski sapratuši.

Pēc politiķiem Šauļu pilsētas iedzīvotājus un ciemiņus ielās kopā saista mūzika — svētki turpinās.

Bet Baltu vienības dienas pasākumus Šauļos ievadīja seminārs pilsētas domes ēkā par baltu tautu etniskās kultūras kopsakarībām. Saistošu referātu par skaņu pasaules mitoloģiju lietuviski nolasīja Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes dekāna vietnieks Dr. Valdis Muktupāvels, par latviešu un lietuviešu daudzbalsīgās dziedāšanas saiknēm un saknēm stāstīja Dr. Račūnaite–Vučiniene, runāja Šauļu nevalstiskās organizācijas “Baltu centrs” direktore valodniece Regīna Kvašīte, kas tagad strādā vietējā universitātē, bet pirms tam ilgus gadus viņas darbavieta bija Latvijā, Rīgā.

Tad uz svinīgo sēdi pulcējās Šauļu pilsētas dome. Tika sveikti jaunie Šauļu goda pilsoņi Kazimiers Šavinis un Jozs Dzidolita. Profesors Sauļus Sondeckis, tieši neapstrīdot seno parunu, ka pravietis savā tēvzemē netiek cienīts, pauda savu atzinumu: nav lielāka goda kā tikt sveiktam un atzītam savā dzimtajā pilsētā.

Šauļu pilsētas domes svinīgajā sēdē klātesošos uzrunāja un abus goda pilsoņus ar ziediem sirsnīgi sveica Lietuvas Seima priekšsēdētājs

Artūrs Paulausks:

“Mēs esam kopā tāpat kā sendienās. Toreiz mēs uzvarējām tāpēc, ka bijām vienoti. Arī tagad mums ir kopīgs nākotnes mērķis. Un plecu pie pleca mēs spēsim paveikt vairāk. Panākumus jums visiem! Būsim vienoti, darīsim vairāk!”

20. septembra rīta pusē Baltu vienības dienas svinības aizsākās Vecsaulē skaistā pļaviņā Mēmeles upes līča ielokā. Karogmastos tika pacelti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas karogi. Svētkus atklāja Vecsaules pagasta priekšsēdētājs Juris Cielavs, vairākus simtus latviešu un lietuviešu skolēnu un citus sanākušos uzrunāja Romualds Ražuks. Sveicienus no Igaunijas nodeva parlamenta deputāte

Valentīna Vosotskaja:

Līdzās civiliedzīvotājiem svētku gājienā soļoja arī Lietuvas karavīri; Šauļu pilsētas vārds pirmoreiz rakstītos avotos minēts pirms 766 gadiem — tieši Saules kaujas diena tiek uzskatīta par pilsētas dzimšanas brīdi; toreiz kaujā pie Saules šaujamieroču vēl nebija, bet mūsdienu dzimtenes aizstāvjiem ir arī mūsdienīgi ieroči		Jau novakarē šaurākā lokā Šauļu pilsētas galva Vaclovs Volkovs sveica Aļģirdu Brazausku 70 gadu jubilejā, gaviļnieks dzimis tieši Baltu vienības dienā — 22.septembrī; no labās: Lietuvas vēstnieks Latvijā Petrs Vaitiekūns un viņa padomnieks ekonomikas jautājumos Ernests Grabažis; svētku gājienā pilsētas jaunā maiņa Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

“Atļaujiet man Igaunijas delegācijas vārdā ar vislabākajiem novēlējumiem sveikt jūs šajā brīnišķīgajā dienā! Jūs dzīvojat lieliskā laikā un esat liecinieki tam, kā tepat mūsu acu priekšā veidojas vēsture. Gadu simteņiem tautas šajā jūras krastā ir cīnījušās par Baltijas tautu valstiskumu un neatkarību. Nu jau vairāk nekā desmit gadus mūsu valstis atkal ir brīvas. Šo brīvību izcīnīja jūsu vecāki, jūsu vecākie brāļi un māsas. Es novēlu, lai jūs visi kļūtu par savu neatkarīgo valstu cienījamiem pilsoņiem, lai jūs būtu savu valstu patrioti. Un novēlu visiem panākumus sacensībās!”

Jau vēlāk, atgriežoties Rīgā, nākas vēlreiz ielūkoties vēsturnieka Dagņa Dedumieša apcerē žurnālā “Latvijas Vēsture”, kur autors apsver un analizē līdzšinējās atziņas par iespējamo Saules kaujas vietu. Izrādās, ka gan latviešu, gan lietuviešu senatnes pētniekiem pieņēmumu ir vairāk nekā faktu. Kaujas lauks var būt bijis gan Šauļu apkaimē Lietuvā, gan Vecsaules laukos. Skaidrs, ka cīņas risinājās kādas vārdā nenosauktas upītes krastos. Tā varētu būt bijusi gan Mūsa Lietuvā, gan Mēmele Latvijā. Un joprojām nav pārliecinošu argumentu, kas ļautu izsecināt kādu vienīgo patiesību.

Bet varbūt tā arī nav vajadzīga? Jo Saules kauja mūs vieno cauri laiku lokiem. Gluži tāpat kā lietuviešu dzejnieces Judītes Vaičūnaites atziņa:

“... jūs atklāsiet, ka rīts ir bezgalīgs.”

Andris Sproģis, Latviešu un lietuviešu vienības priekšsēdētājs, “LV” nozaru virsredaktors